vuZRvni saqarTveloSi Tanamedrove metalurgiuli mecnierebis...
Transcript of vuZRvni saqarTveloSi Tanamedrove metalurgiuli mecnierebis...
vuZRvni saqarTveloSi Tanamedrove metalurgiuli
mecnierebis erT-erT fuZemdebels, qarTuli teqnikuri
azrovnebis ganviTarebis istoriis qomagsa da moamages,
Cveni mdidari istoriuli warsulis warmomCens –
baton ferdinand TavaZes.
Tamar baZoSvili
samTo-metalurgiuli
warmoeba XVIII saukunis
aRmosavleT
saqarTveloSi
gamomcemloba `meridiani~
Tbilisi 2012
TAMAR BADZOSHVILI
MINING-METALLURGY INDUSTRY IN
THE XVIII CENTURY EASTERN GEORGIA
Publishing House "Meridiani"Tbilisi 2012
5
© gamomcemloba `meridiani~, 2012
© T. baZoSvili
ISBN 978-9941-10-
uak. (UDC) 622+669(479.22)`17~
naSromSi ganxilulia XVIII saukunis saqarTveloSi mimdi-
nare istoriul-ekonomikuri ganviTarebis movlenebi. eZRvneba
qarTl-kaxeTis samefoSi erekle II-is mier gatarebul reformebs,
romelsac samTo-metalurgiuli warmoebis aRorZineba mohyva da
fizikuri damcrobisagan ixsna eri.
pirvelwyaroebis, eTnografiuli da arqeologiuri masalis
kompleqsuri analizis safuZvelze Seswavlilia am dros fun-
qcionirebadi samTo da metalurgiuli sawarmoebis teqnolo-
giuri maxasiaTeblebi. teqnikis istoriis poziciebidan gamokv-
leulia spilenZ-brinjaos, rkina-foladis, vercxlisa da oqros
warmoebis qarxnebis samuSao-organizaciuli maCveneblebi, war-
moebis masStabi da mravalprofiliani mza produqciis xarisxi,
eqsportis saSualebani.
naSromi gaTvaliswinebulia Suasaukuneebis saqarTvelos
istoriul-politikuri da istoriul-ekonomikuri sakiTxebis
sferoSi momuSave specialistebisaTvis, agreTve mkiTxvelTa far-
To sazogadoebisaTvis.
redaqtori: ist.m.d., sruli profesori givi inaniSvili
recenzenti: m.d., sruli profesori iuri kvirikaZe
Sinaarsi
winaTqma ..................................................................................................................... 6
Sesavali................................................................................................................... 7
1. sakiTxis istoria ....................................................................................... 10
2. erekle II da qarTuli ekonomikis aRorZinebis sakiTxi .29
3. spilenZis da rkinis metalurgia .....................................................51
4. XVIII saukunis liTonis nakeTobaTa qimiur-teqnologiuri
gamokvleva ........................................................................................................... 95
5. tyviis, vercxlis da oqros warmoeba .........................................107
6. spilenZis da oqro-vercxlis nakeTobaTa damamzadebeli
sawarmoebi TbilisSi ................................................................................... 133
Mining-metallurgy Industry in the XVIII Century Eastern Georgia (Abstract) ..................................................................................150
literatura ......................................................................................................156
6 7
winaTqma
rodesac qarTvelTa winaprebze da gamoCenil mamuliS-
vilebze fiqriT Sejerebuli frTiani azri giCndeba, maT
idumal cxovrebas exebi, ganicdi aRfrTovanebas, awmyos aRqma
giadvildeba da momavalze ocnebis muza ufro ZarRviani da
mravlismomcvelia.
vaxuSti batoniSvili Tavis istoriografiuli naSromis
mcire nawilSi, romelic didi iv.javaxiSvilis SefasebiT, `mu-
dam ukvdavebis SaravandediT iqneba mosili~, XIV saukunidan
moyolebuli, giorgi brwyinvales Semdeg, originalurad aRw-
ers da gadmogvcems mopovebuli istoriuli faqtebis Sejere-
biT gaanalizebul saqarTvelos axal istorias (saqarTvelos
gayofils sam samefod da xuT samTavrod).
vaxuStis mixedviT: `Ze mefis Teimurazisa erekle dajda
kaxeTs~ (`cxovreba mefeTa kaxeTisaTa~). TavisTavad teqsti
da viTarebac moiTxovs gagrZelebas, sadac saWiroa saTanado
doneze iqnes ganxiluli mimdinare istoriul-politikuri
Tu socialur-ekonomikuri cvlilebebi, romlebic uSualod
qarTl-kaxeTis mefis erekle II-is moRvaweobas ukavSirdeba.
migvaCnia, rom qimiisa da metalurgiis specialistebis
erovnuli paTosiT gaJRenTili upirvelesi movaleobaa teqni-
kis istoriis poziciebidan mizandasaxulad Rrmad CavwvdeT
qarTuli samTo-metalurgiuli dargis ganviTarebis prob-
lemas. winamdebare Cveni naazrevic am survilis mokrZalebu-
li gamoxatuleba unda iyos.
Sesavali
teqnikis istoriis sferoSi gansakuTrebuli mniSvnelo-
bisaa Suasaukuneebis ekonomikis istoriul-teqnologiuri
mxa ris kvleva-Ziebis Tematika. mecnieruli interesis sferoSi
Semodis uZvelesi da Zveli samTo-metalurgiuli warmoebis
analizi, sadac mniSvnelovani adgili eTmoba spilenZisa da
rkinis pirdapiri aRdgeniTi dnobis teqnika-teqnologiisa da
Zvirfasi liTonebis mopoveba-damuSavebis sqemis dazustebas.
am mimarTebiT yuradRebas imsaxurebs XVIII saukunis samTo
saqmisa da liTonwarmoebis kompleqsuri gamokvlevis prob-
lematika.
saqarTveloSi XVIII saukuneSi mimdinare istoriul-
politikuri da socialur-ekonomikuri movlenebi araerTgzis
aisaxa am periodis istorikos-mkvlevarTa Tu teqnikis isto-
riis specialistTa monografiebsa da calkeul statiebSi, sa-
dac calmxrivad aris gaSuqebuli qveynis ekonomikis wamyvani
dargebis, samTo da metalurgiuli warmoebis obieqtebis, muS-
aobis organizaciuli da teqnologiuri mxare (al. koWlavaS-
vili, v. melqoniani, v. WaniSvili, i. meZmariaSvili, k. ColoyaS-
vili).
gamoqveynebuli informaciuli masala Zveli warmoe-
bis lokaluri analizis sferos ganekuTvneba: arasakmarisad
aris axsnili qarTl-kaxeTis samefoSi saxelmwifo xelisu-
flebis mier ekonomikis ganviTarebisaTvis Catarebuli siR-
rmiseuli movlenebi; arasrulad aris gamoyenebuli XVIII
saukunis ZiriTad sawarmoo saSualebaTa Seswavlisa da te-
qnikis istoriisadmi miZRvnili qarTuli, rusuli da evro-
puli wyaroTmcodneobiTi analizis Sedegebi; mcire adgili
eTmoba am mniSvnelovani istoriuli periodis eTnografi-
uli da arqeologiuri kvlevis monacemebs. dagrovili did-
Zali informacia da praqtikul-Teoriuli xasiaTis masalebi
8 9
problemisadmi axlebur midgomas da gadawyvetas moiTxovs.
saqarTvelos teritoriaze qarTl-kaxeTis samefos saxelmwi-
foebrivi aRorZinebis ekonomikuri suraTis warmodgenisaTvis
naSromSi ganxilulia:
qarTul leqsikografiul TxzulebebSi daculi samTo da
qimiur-metalurgiul procesebTan dakavSirebuli cnobebi;
mogvyavs pirvelwyaroebis saxiT arqeologiuri gaTxrebiT
mopovebuli da Seswavlili samTo-metalurgiuli Zeglebis
istoriul-teqnologiuri analizis Sedegebi;
eTnografiuli masalebis mixedviT ganvixilavT XVII-
XVIII saukuneebis saqarTveloSi funqcionirebadi samTo da
metalurgiuli sawarmoebis muSaobis organizaciul da te-
qnologiur-ekonomikur maxasiaTeblebs;
SeiZleba iTqvas, rom naSromis ZiriTad mizans Seadgens
XVIII saukunis sinamdvileSi gamoyenebuli metalurgiuli
warmoebis teqnologiuri procesis mecnieruli analizis
Sedegebis warmodgena.
Sesabamisad, winamdebare naSromi warmoadgens XVIII sau-
kunis saqarTvelos samTo da metalurgiuli warmoebis aRd-
gena-ganviTarebis istoriuli procesis monografiuli gamokv-
levis cdas. am periodis ekonomikaSi mimdinare procesebis
analizi srulad warmoaCens mefe erekle II-is Rvawls qa-
rTuli saxelmwifosa da eris winaSe, mniSvnelovan adgils
miuCens mas saqarTvelos istoriaSi.
XVIII s. 60-70-ian wlebi saqarTveloSi aRiniSna unikal-
uri movleniT, romelsac precendenti ar hqonia ara marto
saqarTvelos mravalsaukunovan istoriaSi, aramed sxva qvey-
nebis samTo-metalurgiul praqtikaSi. qarTl-kaxeTis mefem,
erekle II-m, aRniSnul periodSi SeZlo safuZveli Caeyara qa-
rTuli samTo-metalurgiuli warmoebisTvis da amiT kvlav
aRedgina is tradiciebi, romliTac mravali saukunis win
gamoirCeoda Cveni qveyana. daviT aRmaSenebelma meomari yiv-
CaRebis gadmosaxlebiT SeZlo Zlieri jaris Camoyalibeba da
misi saSualebiT mtrebis Semosevebis SeCereba. faqtobrivad
msgavsi amocana gadawyvita ereklemac metalurgi berZnebis
CamosaxlebiT, mxolod am SemTxvevaSi maTma metalurgiul-
ma nawarmma Seasrula igive roli, rac yivCaRebis saomarma
SemarTebam. qveynis ekonomikis mkveTr gaumjobesebasTan erTad,
ereklem metalurgiuli sawarmoebis saSualebiT SeZlo iseTi
saartilerio parkis daarseba, romelmac sagrZnoblad gazarda
qveynis Tavdacvisunarianoba da mTel rig SemTxvevebSi fizi-
kuri ganadgurebisganac ki ixsna qarTveli eri.
erekle II-is mier ganxorcielebulma RonisZiebebma saTa-
nado asaxva ver hpova qarTul istoriografiaSi da rac ufro
sakvirvelia, isini saerTod ar yofila ganxiluli mecnierebis
da teqnikis istoriis poziciebidan. aseTi damokidebuleba
Cveni warsulis erT-erTi umniSvnelovanesi movlenis mimarT
sruliad gaumarTlebelia, miTumetes rom saqarTvelos is-
toriul arqivebSi uamravi masala aris daculi aRniSnuli
samTo-metalurgiuli warmoebis Sesaxeb. swored am garemoebam
ganapiroba erekleseuli metalurgiuli qarxnebisa da samTo
sarewebis mizandasaxuli Seswavlis aucilebloba.
10 11
1. sakiTxis istoria
literaturuli wyaroebi
sakiTxis istoriasTan dakavSirebuli literaturuli
wyaroebi mravalricxovnebasTan erTad mravalferovnebiTac
gamoirCeva. es ganpirobebulia im garemoebiT, rom TviT sakv-
levi Tema moiTxovs mravalmxriv midgomas rogorc isto-
riuli, ise samecniero-istoriuli, qimiur-teqnologiuri da
metalurgiuli poziciebidan.
pirvel rigSi ganvixilavT im masalebs, romlebic pirvel-
wyaroebs warmoadgens da sakvlevi periodis Tanadroul cno-
bebs Seicavs erekleseuli metalurgiuli sawarmoebis Sesaxeb.
maTi mniSvnelovani nawili Seadgens XIX saukunis sigel-gu-
jrebs, romlebSic moxseniebulia samTo-metalurgiul warmoe-
basTan dakavSirebuli mTeli rigi sameurneo-organizaciuli
da teqnologiuri xasiaTis sakiTxebi. aseTi pirvelwyaroe-
bis didi raodenoba Tavmoyrilia S. Cxetias mier gamocemul
krebulSi [109]. mniSvnelovan cnobebs Seicavs n. berZeniSvi-
lis mier Sedgenili dokumentebis sami tomi `masalebi saqa-
rTvelos ekonomiuri istoriisaTvis~ [24-26]. ufro zogadi
saxis, magram samTo-metalurgiul warmoebasTan dakavSirebu-
li masalebi gvxvdeba i. doliZis mier gamocemul `qarTuli
samarTlis ZeglebSi~ [48-50].
samwuxarod Zvel qarTul literaturaSi faqtobrivad ar
aris SemorCenili samecniero-teqnikuri mimarTulebis, ker-
Zod ki samTo da qimiur-metalurgiuli Sinaarsis Txzule-
bebi, romlebSic ganxiluli iqneboda mineraluri resursebis
(madnebis) mopovebisa da gadamuSavebis sakiTxebi. am danakliss
erTgvarad avsebs vaxtang VI-is (1675-1737 ww.) da daviT
batoniSvilis (1767-1819 ww.) qimiuri Sinaarsis naSromebi.
vaxtangis cnobil TxzulebaSi `wigni zeTebis Sezavebisa da
qimiis qmnis~ ganxilulia CvenTvis saintereso zogierTi iseTi
sakiTxi, rogoric aris oqros gamodnoba da gawmenda, sxvadasx-
va saxis spilenZis Senadnobebis miReba da a.S. [15]. qarTul
literaturul wyaroebSi liTonebis klasifikaciis yvelaze
adreuli nimuSi mocemulia daviT batoniSvilis Txzu lebaSi
`SemoklebiTi fisika saqmiTi~. aqve gvxvdeba cnoba aRdge-
nis meTodiT oqsidebidan liTonis miRebis meTodTa Sesaxeb
[33]. garda amisa, daviT batoniSvili liTonebTan dakavSirebiT
saintereso cnobebs Tavis farmakoqimiur saxelmZRvaneloSi
gvawvdis [62].
erekle II-is dros mkveTri aRmavloba ganicada saartile-
rio saqmem. am garemoebam Tavisi asaxva hpova qarTul enaze
mTeli rigi artileriasTan dakavSirebuli saxelmZRvaneloe-
bis Sedgenisas. am saxelmZRvaneloebSi sakmaod didi adgi-
li eTmoba iseT sakiTxebs, rogoricaa zarbaznebis Camosxma,
liTonis birTvebis damzadeba da sxv. saartilerio Sinaar-
sis qarTul literaturas safuZveli Cauyara aleqsandre ba-
toniSvilis (1674-1711 ww.) mier frangulidan Tu rusulidan
qarTulad Targmnilma naSromma. faqtobrivad am Txzulebis
sqema gaimeores daviT batoniSvilma da ioane batoniSvilma
(1768-1830 ww.) maT mier Sedgenil saartilerio Sinaarsis
TxzulebebSi [61, 63-64].
samTo da qimiur-metalurgiul procesebTan dakavSire-
biT calkeuli cnobebi Semonaxulia qarTul leqsikografiul
literaturaSi, isini yuradRebas iqceven rogorc terminolo-
giuri, ise teqnologiuri TvalsazrisiTac, vinaidan teqnikur
terminebTan erTad zogjer maTi Sinaarsic aris ganmartebuli.
aRniSnul leqsikonebs Soris pirvel rigSi unda davasaxeloT
sulxan-saba orbelianis `leqsikoni qarTuli~, romelSic
faqtobrivad problemis Tanadrouli masalebia warmodge-
nili [31-32]. mecnieruli TvalsazrisiT aseve mniSvnelovan
sakiTxebs Seicavs daviT batoniSvilis da gansakuTrebiT ioane
12 13
batoniSvilis leqsikonebi [6,13]. aranaklebi mniSvneloba eni-
Weba XIX s. dasawyisSi Sedgenil niko CubinaSvilis (1788-1845
ww.) leqsikons [57]. Tumca SedarebiT gvian, 1887 wels gamoica
d.CubinaSvilis (1814-1891 ww.) leqsikonic, romelic XVIII
saukunis masalebis intensiuri gamoyenebis gamo sakmaod didi
raodenobiT Seicavs CvenTvis saintereso ganmartebebs [58].
zogadi saxiT pirvelwyaroebs unda mivakuTvnoT XIX sau-
kunis qarTuli istoriografiuli literaturac. am mxriv
gansakuTrebul yuradRebas iqcevs vaxuSti batoniSvilis
(1696-1757 ww.) `saqarTvelos samefos aRwera~, romelSic
moyvanilia yvela is geografiuli adgili, sadac XVIII s. Sua
wlebisaTvis warmoebda sasargeblo wiaRiseulis mopoveba da
gadamuSaveba [7]. papuna baraTaSvili (XVIIIs.), oman xerxe-
uliZe (XVIIIs. me-2 nax.) da ufro gvian Teimuraz batoniS-
vili (1782-1886 ww.) erekles moRvaweobis aRwerisas exebian
im gansakuTrebul rols, romelic man Seasrula saqarTveloSi
samTo-metalurgiuli warmoebis aRorZinebis saqmeSi [5, 30, 65].
pirvelwyaroebis doneze ganvixilavT im qarTul lit-
eraturas, romelSic erekles samTo-metalurgiul warmoe-
basTan dakavSirebuli arqeologiuri masalebia moyvanili.
arqeologiuri monapovari garkveul warmodgenas gviqmnis
metalurgiuli Rumelebis konstruqciisa da warmadobis Ses-
axeb, saSualebas gvaZlevs sakmao sizustiT aRvadginoT liTo-
nis dnobasTan dakavSirebuli procesebi, romelTa Sesaxebac
werilobiT wyaroebSi monacemebi TiTqmis ar aris moyvanili
(f.TavaZe, i. gZeliSvili, g. inaniSvili). arqeologiis da te-
qnikis istoriis poziciebidan Seswavlilia Zveli Rumelebis
konstruqciebi da maTi moqmedebis principi [81, 88, 89, 106].
gansakuTrebiT sayuradReboa i.gZeliSvilis statia, romelSic
ganxilulia XVIII saukunis meore naxevarSi moqmedi rkinis
metalurgiuli warmoebis Rumeli [81]. CvenTvis aseve sain-
tereso monacemebs Seicavs geologiuri gamokvlevebi, romleb-
Sic xSirad aris moxseniebuli Zvelad moqmedi, da maT ricx-
vSi, ereklesdroindeli maRaroebic. amave dros, geologiuri
monacemebi sxvadasxva regionSi adre moqmedi sarewebis da
maRaroebis ganTavsebis Sesaxeb, realurad migvaniSnebs im geo-
grafiul ganlagebaze, sadac Zvelad wiaRiseulis gadamuSaveba
unda ewarmoebinaT. aseTi saxis gamokvlevebidan pirvel rigSi
unda aRiniSnos 1933 wels gamocemuli krebuli ̀ Минеральные ресурсы ССР Грузии~ [96]. samwuxarod am krebulSi ver mox-
vda is regioni, romelSic Sedioda alaverdis, axtalis da
maTTan mimdebare punqtebis sabadoebi. erekles dros es mxare
qarTl-kaxeTis SemadgenlobaSi Sedioda da mefem swored iq
aamuSava Tavisi samTo-metalurgiuli sawarmoebi. mogvianebiT
es mxare somxeTs gadaeca da amis gamo cxadia, rom is ver
moxvdeboda aRniSnul krebulSi. samagierod am xarvezs nawi-
lobriv avsebs 1917 wels gamoqveynebuli narkvevi ,,Полезные ископаемые и минеральные воды Кавказского края~ [101],
romelSic CvenTvis saintereso yvela cnoba aris daculi.
aseTi saxis literaturul wyaros ganekuTvneba agreTve
gvian gamocemuli krebulebi, romlebSic saqarTvelos teri-
toriis geologiuri gamoklevebis Sedegebia moyvanili [102-
103].
Cveni TematikisaTvis erT-erT mniSvnelovan wyarod migvaC-
nia eTnografiuli literatura, romlis saSualebiTac aR-
dgenil iqna erekles qarxnebsa da maRaroebSi moqmedi te-
qnologiuri sqemebi. am mimarTebiT mniSvnelovani masala
moipoveba cnobili eTnografis n. rexviaSvilis monografiebsa
da statiebSi [34-38]. garda amisa, liTonis gadamuSavebisa da
miRebis Sesaxeb mTeli rigi cnobebi aris daculi qarTve-
li eTnografi avtorebis gamokvlevebSi [18, 19, 41, 52]. aqve
unda davasaxeloT n.axalkacis naSromebi, romlebic liTo-
nis gamowrTobis garda, naxSiris miRebis xalxur wesebs ga-
nixilavs [2,3]. yuradRebas iqcevs eTnograf k.ColoyaSvilis
14 15
naSromi, romelic ereklesdroindeli saiaraRo da saomari
nawarmis aRweras eZRvneba [54].
sayuradRebo masalebi moipoveba XVII-XVIII saukunee-
bis saqarTvelosTan dakavSirebul rusul da ucxour eT-
nografiul krebulebSi. aRniSnuli naSromebis faseuloba
pirvel rigSi im garemoebiT aris ganpirobebuli, rom isini
swored im adreul periods ganekuTvnebian, rodesac Zveli
qarTuli metalurgiuli terminebi da sawarmoo-saxelosno
wes-Cveulebebi jer kidev iyo SemorCenili qarTul yofaSi.
pirvel rigSi unda aRiniSnos a.voskoboinikovis, i.eixfeldis,
n.butkovis, a.petcoldis da sxvaTa gamokvlevebi, romlebSic
sakmaod dawvrilebiT aris ganxiluli qarTveli ostatebis
mier im droisaTvis gamoyenebuli metalurgiuli warmoebis
teqnologiuri sqemebi [74, 76, 111, 116].
mniSvnelovani cnobebia daculi rusuli dokumentebis Sem-
cvel literaturaSi, romelSic sxvadasxva gzavnil-werilebSi
moxsenebebis saxiT warmodgenilia qarTul samTo warmoebaSi
arsebuli viTareba, zogjer mTeli rigi teqnologiuri parame-
trebis dazustebiT. am tipis literaturuli wyaroebidan
gansakuTrebul yuradRebas iqcevs masalebi, romlebic sais-
torio arqivSi inaxeba [40, 42-45]. aRniSnuli masalebidan
zogierTi, sxva saarqivo dawesebulebebis masalebTan erTad,
gamoqveynebulia gamokvlevebSi, romlebSic ruseTis imperiis
mier saqarTvelos samTo da samTo-metalurgiuli warmoebis
aTvisebis istoria aris ganxiluli [14, 84, 87, 104]. saintereso
cnobebs Seicavs erekles qarxnebTan uSualod dakavSirebuli
pirebis _ madnebis specialistis, anastas hajifetovis 1832
wlis mogonebebi [77] da erekle II-sTan daaxloebuli piradi
eqimis, reineqsis Canawerebi [113]. E
saqarTveloSi samTo da samTo-metalurgiuli warmoebis
asaRorZineblad erekles mier Catarebul saqmianobaze TiTqmis
srul warmodgenas gviqmnis akademikos i. giuldenStedtis
Canawerebi, romlebic man saqarTveloSi mivlinebisas 1770-
1771 wlebSi gaakeTa. sakmaod dawvrilebiT aris aRwerili im
dros moqmedi an mitovebuli qarxnebi da sabadoebi, moyvanilia
qarTl-kaxeTis teritoriaze pirvelad Catarebuli geologi-
uri kvlevebis Sedegebi, romlebic akademikosma erekles dava-
lebiT ganaxorciela [8, 9].
pirvelwyaroebis Semcvel literaturasTan erTad, did
mniSvnelobas vaniWebT Tanamedrove gamokvlevebs, romle-
bic XVIII saukunis qarTul samTo-metalurgiul warmoebas
pirdapir Tu arapirdapir exeba. aq pirvel rigSi unda dava-
saxeloT d.gogolaZis, g.margianis da sxvaTa gamokvlevebi [23,
73, 83]. dawvrilebiTi, konkretuli saxis cnobebi aRniSnu-
li warmoebebis teqnologiuri sqemebis aRweriT moyvanilia
a.rogavas da al.koWlavaSvilis monografiul gamokvlevebSi
[22, 105]. metalurgiul procesebTan dakavSirebiT metad mniS-
vnelovani monacemebia daculi i.gZeliSvilis monografiaSi
[82]. unda movixsenioT a.klimiaSvilis saintereso naSromi,
romelSic erekles artileriasTan dakavSirebuli sakiTxebia
ganxiluli [20]. yuradRebas imsaxurebs is naSromebi, romle-
bic Tanamedrove gamokvlevebs uZRoda win. maT Soris unda
davasaxeloT XVIII-XIX saukuneebis mijnaze gamoqveynebuli
s.guliSambarovis, a.Sostakis da s.esaZis Sromebi, romlebic
XVIII saukunis samTo-metalurgiul warmoebasTan dakavSire-
bul Zalze mniSvnelovan sabuTebs Seicavs [85, 90, 112]. aseTi
saxis sabuTebi daculia agreTve adre gamocemul arqeografi-
uli komisiis dokumentebSi [67, 68].
erekles moRvaweobis periodis samTo-metalurgiul war-
moebaSi gamoyenebul mTel rig teqnologiur procesebs Taname-
drove samTo saqme da metalurgia ukve didi xania aRar
iyenebs. amdenad, zogjer am procesebis meqanizmis dadgena
SeiZleba arc Tu ise iol problemas warmoadgendes. am Sem-
TxvevaSi qmediTi daxmareba gagviwia im Tanamedrove liter-
16 17
aturam, romelSic XVI-XVIII saukuneebis samTo da samTo-met-
alurgiuli warmoebebis teqnologiuri mxare zogadad aris
ganxiluli da gaanalizebuli. aseTi saxis literaturidan
pirvel rigSi aRsaniSnavia teqnikis istoriisadmi miZRvnili
rigi gamokvlevebi [86, 92, 97, 110].
erekle II-is sawarmoebSi gamoyenebuli teqnologiuri
sqemebis dasadgenad calkeuli gamocemebis garda, mniSvnelovan
cnobebs Seicavs XIX saukunisa da XX saukunis dasawyisis
rusuli saxelmZRvaneloebi, romlebic metalurgiasa da te-
qnikur qimias eZRvneba. aRniSnul saxelmZRvaneloebSi xSir-
ad aRwerilia im dros jer kidev SemorCenili mTeli rigi
samTo-metalurgiuli sawarmoebi, romlebic isev moZvelebul
(da amitomac CvenTvis saintereso) teqnologiur sqemebs iy-
enebdnen. amaTgan yuradRebas iqcevs j.persis, f.viustis da
sxvaTa naSromebi, romlebSic sakmaod dawvrilebiT aris moce-
muli aRniSnul sawarmoTa aparaturuli da teqnologiuri an-
alizi [78-80]. aseve mniSvnelovan cnobebs Seicavs n.lubavinis
da r.vagneris teqnikuri qimiis cnobili fundamenturi sax-
elmZRvaneloebic [75, 93-95].
qarTuli samTo da samTo-metalurgiuli warmoebis isto-
riuli da teqnologiuri poziciebidan Sefasebisas qmediTi
daxmareba gagviwia mecnierebisa da teqnikis istoriisadmi
miZRvnilma naSromebma. maT ricxvs miekuTvneba r. forbsis
cnobili monografia Zvel msoflioSi liTonebis mopovebis
da gadamuSavebis istoriuli gzis ganviTarebis Sesaxeb [114],
aseve mniSvnelovania m.pokrovskis ̀ narkvevebi metalurgiis is-
toriidan~ [100] da g.festeris ,,qimiuri teqnikis istoria~
[107].
gamoyenebuli literaturuli wyaroebis analizidan na-
Telia, rom mravalferovani da mravalricxovani masalebis
arsebobis miuxedavad, jer kidev detalurad gamosakvlevia
XVIII saukunis saqarTvelos samTo-metalurgiuli warmoebis
istoria. zemoT aRniSnulma literaturulma wyaroebma, arqe-
ologiurma da eTnografiulma masalebma SesaZlebloba mogv-
ca saTanado komentarebiT da SesworebebiT, srulyofilad
Segveswavla am periodis ekonomikuri ganviTarebis ZiriTadi
aspeqtebi; rom Catarebulma samecniero-Teoriulma da praq-
tikul-eqsperimentulma Sedegebma gansazRvros erekle II-is
progresuli moRvaweobis adgili saqarTvelos samoqalaqo
cxovrebisa da ekonomikis ganviTarebis istoriaSi.D
XVII-XVIII saukuneebis saqarTvelos spilenZis
da rkinis warmoebis
istoriul-metalurgiuli analizi
saqarTvelos teritoriaze arsebuli gamadnebaTa siste-
mis geoqimiuri monacemebi xels uwyobda aq istoriulad
spilenZis da rkinis metalurgiis sawyisebis Seqmnis da ganvi-
Tarebis process. amierkavkasiis teritoriaze mosaxle tomTa
Soris arsebulma teqnikuri azris ganviTarebis donem ganapi-
roba samTo saqmisa da metalurgiis swrafi aTviseba. Zv. w. III
aTaswleulidan amierkavkasia warmoadgens spilenZ-brinjaos,
xolo Zv. w. XII saukunidan rkina-foladis mwarmoebel da
momxmarebel regions [1; 10, gv.19-22; 108, gv.335]. aq arsebuli
spilenZisa da rkinis sabadoebi gamoyenebuli iyo liTonwar-
moebis istoriis sxvadasxva safexurze.
saerTod kavkasiis regionis mineraluri resursebisagan
gamoiyofa gamadnebaTa oTxi provincia, sadac ganviTarebulia
sxvadasxva periodis madangamovlinebebi. maT erTgvarovani geo-
qimiuri maxasiaTeblebi gaaCniaT [102, gv.35]. maT Soris gamoi-
yofa centraluri kavkasionis, kavkasionis samxreTi kalTebis,
aWara-TrialeTis da somxiTis sistemebi.
saqarTvelos teritoriaze ganlagebuli spilenZis Sem-
18 19
cveli ZiriTadi mineralebis daxasiaTeba mocemulia Semdegi
saxiT (cx. 1 da sur. 1).
cxrili 1. spilenZis Semcveli mineralebis daxasiaTeba
# mineraliqimiuri for-
mula
spilenZis Semcveloba,
%feri
1.2.3.
4.5.6.
xalkopiritixalkoziniborniti
kavelinimalaqititenantiti
CuFeS2Cu2SCuS×FeS4
CuSCuCO3×Cu(OH)23Cu2S×As2S3
34,579,863,5
66,457,420,0-22,0
TiTbrisferiSavi-ruxispilenZisferi wiTelimuqi lurjimwvaneruxi
sur. 1. spilenZis Semcveloba mineralebSi
saqarTveloSi rkinis warmoebis ganviTarebis istoriuli
safexurebiT, Zv.w. II aTaswleulidan ganviTarebuli Suasau-
kuneebis CaTvliT, aq arsebuli rkinis sabadoebi sinqronu-
lad warmoadgenen metalurgiuli gadamuSavebis kerebs. isi-
ni moicaven ocdaaTamde sxvadasxva simZlavris sabados da
gamoirCevian genetikuri mravalferovnebiT [81, gv.14; 102,
gv.81). sabadoTa Semadgeneli mineralebi xasiaTdebian rkinis
maRali SemcvelobiT da aRdgeniTi procesisaTvis optimal-
uri maxasiaTeblebiT (cx. 2 da sur. 2).
cxrili 2. rkinis Semcveli ZiriTadi mineralebis daxasiaTeba
# mineraliqimiuri for-
mula
rkinis Semcv-
eloba, %feri
1.
2.
3.
4.
5.
magnetiti
hematiti(rkinis kriala)
hidrohematiti
wiTeli rki-naqva
mura rkinaqva
Fe3O4
Fe2O3
Fe2O3×nH2O
Fe2O3
2Fe2O3×3H2O
65-70
70
60-65
70
60-65
Savi, liTonuri
Savi, liTonuri
wiTeli, liTonuri
wiTeli, liTonis-magvari
ruxi
sur. 2. rkinis Semcveloba mineralebSi
saqarTvelos teritoriaze spilenZisa da rkinis madneul
sabadoTa gavrcelebis geografiuli areali, maTi geologiur-
geoqimiuri monacemebi, gansazRvraven am teritoriaze arse-
20 21
bul uZveles samTo da metalurgiul warmoebaTa moqmedebis
sivrces. metalurgiuli warmoebis sistemaSi moqceuli sam-
Tamadno obieqtebi, maTi kavSiri arsebul sabadoTa gamadnebis
zonasTan, ganapirobebda madangadamamuSavebeli da metalur-
giuli kerebis arsebobas mTiswina da mTis zolSi. saqarT-
veloSi feradi metalurgiis, polimetalebis damuSavebis da
Savi metalurgiis istoriul ganviTarebasTan dakavSirebuli
samTamadno warmoebis Zeglebi, muSaobis principuli sqemebiT
da sainJinro-teqnikuri maxasiaTeblebiT msgavs, erTgvarovan
sistemaSi erTiandeba.
spilenZ-brinjaos da rkinis metalurgiis warmoebis te-
qnologiuri done mizanSewonilad da tradiciulad grZel-
deba Suasaukuneebis saqarTveloSi, sadac SesamCnevia samTo da
metalurgiuli kerebis ganviTarebis gardamavali, araTanabari
impulsebi, rac ganpirobebuli iyo saxelmwifos politikur-
ekonomikuri viTarebiT.
feradi da Savi liTonebis uZvelesi metalurgia eyrdnoba
pirometalurgiis zogad kanonebs, procesebs, romlebSic xdeba
oqsiduri, karbonatuli da sulfiduri madnebis aRdgena xis
naxSiris sawvavze civberviTi procesiT [71, gv. 18].
spilenZisa da rkinis madnebis am principiT gadamuSavebis
teqnologiuri sqemebi gamoyenebuli iyo XVIII saukunis miwu-
rulamde. xis naxSirze momuSave metalurgiuli Rumelebi da
mogviano periodSi samTo-metalurgiuli gaerTianebebi funq-
cionirebdnen CvenTvis saintereso periodSi. erekle II-s dros
aRdgenili samTo da metalurgiuli warmoebis obieqtebi
Zveli teqnika-teqnologiuri SesaZleblobebiT agrZelebdnen
muSaobas. aseTive samuSao-saorganizacio RonisZiebebi rCeboda
ZalaSi am periodis manufaqturuli gaerTianebebis Camoyali-
bebis Semdegac.
XVIII saukunis saqarTveloSi, qveynis ekonomikuri
aRorZinebis principuli organizaciul-teqnologiuri pro-
cesebis parametrebis dadgenisa da mimdinare siRrmiseuli
movlenebis srulad aRqmis mizniT, mizanSewonilad migvaCnia
mokled ganvixiloT am periodis spilenZisa da rkinis sawar-
moo centrebis muSaobis teqnologiuri monacemebi, rac ti-
piuria XVII-XVIII saukuneebSi moqmedi samTo-metalurgiuli
kompleqsebisaTvis [21, 22].
spilenZis metalurgia
spilenZis warmoebis uZvelesi teqnologiuri procesebis
Sesaxeb specialur literaturaSi mcire cnobebi mogvepoveba.
mwiria nivTieri arqeologiuri masala _ warmoebis naSTebi
(qura, wida, madani, samsxmelo yalibebi da sxv.); amdenad Znel-
deba uZvelesi metalurgiuli procesebis aRdgena. garkveuli
informaciis momcvelia eTnografiuli da werilobiTi masa-
lebi, romlebic SesaZleblobas iZleva damajereblad iqnes
aRdgenili madnidan spilenZis miRebis teqnologiuri procesi,
quraSi mimdinare qimiuri reaqciebi, liTonTa oqsidebis aRd-
genis temperaturuli reJimi, procesebis xangrZlivoba da sxv.
pirveli metalurgiuli (gamodnobili) spilenZi oqsiduri
da karbonatuli madnebidan iqna miRebuli pirdapiri aRdgenis
gziT. aqedan eyreba safuZveli spilenZis metalurgias.
meoradi warmoSobis oqsiduri da karbonatuli madnebi
mdidaria spilenZiT, ganlagebulia sabadoTa zeda fenebSi da
advili mosapovebelia. am klasis madnebidan spilenZis aRdgena
mimdinareobs xis naxSirze Seqmnili temperaturisa da aRmd-
geneli atmosferos pirobebSi.
spilenZis Tavisufali oqsidebis aRdgena naxSirJangisa da
naxSirbadis saSualebiT mimdinareobs Semdegi reaqciebiT:
Cu2O + C → 2Cu + CO CuO + C → Cu + CO Cu2O + CO → 2Cu + CO2 CuO + CO → Cu + CO2 (1)
22 23
aRdgeniT procesSi monawileobs ara marto Tavisufali,
aramed umetesad SekavSirebuli spilenZis oqsidebi sxvadasxva
mineralebis (malaqiti, azuriti, qalkantiti, qrizokola da
sxv.) saxiT, romlebic aRdgeniTi dnobis dros ganicdian saTa-
nado gardaqmnebs. malaqiti da qalkantiti iSleba spilenZis
oqsidis gamoyofiT.
2CuCO3×Cu(OH)2 → 3CuO + 2CO2 + H2O CuSO4×5H2O → CuO + SO2 + 1/2O2 + 5H2O (2)
miRebuli oqsidebis aRdgena liTonur spilenZamde ki
warmoebs zemoaRniSnuli reaqciebiT (1).
malaqitidan an sxva naxSirmJava (karbonatuli) madni-
dan spilenZis aRsadgenad liTonur mdgomareobamde sakmarisia
700-8000C temperatura. oqsiduri da karbonatuli madnebis
dnobis mimdinare reaqciebis Sedegad warmoebs spilenZis aRd-
gena liTonur mdgomareobamde. swored amis gamo es procesi
aRdgeniTi dnobis saxels atarebs da warmoadgens spilenZis
miRebis an gamodnobis uZveles xerxs.
amierkavkasiaSi uZvelesi, Zv. w. III aTaswleulis miwuru-
liT daTariRebuli, spilenZis sadnobi metalurgiuli qura
aRmoCenilia axalcixis amiranis gorasa da azerbaijanis sof.
babaderviSis arqeologiuri gaTxrebis Sedegad.
aRniSnuli qurebi konstruqciulad warmoadgenen ormoSi
CaWril qviT nageb, TaRovan konstruqcias xelovnuri civi
bervis principiT. am tipis spilenZis sadnobi metalurgiuli
qurebi aRmoCenilia mogviano periodis, Zv.w. I aTaswleulis
dasawyisis Zeglebze (soxumis mTis gaTxrebi da sof. qedSi
metalurgiuli saxelosno).
mniSvnelovani informaciis momcvelia cnobebi alaverdis
spilenZsadnobi sawarmos Sesaxeb, romelic XVIII s. meore nax-
evars ganekuTvneba. aq, rogorc werilobiTi wyaroebidan aris
cnobili, spilenZs 2500 wlis winaT adnobdnen.
rkinis metalurgia
madnebidan pirdapiri aRdgeniT rkinis miRebis proce-
si, Tanamedrove metalurgiuli warmoebisagan gansxvavebiT,
civberviT procesad aris miRebuli da Zvel msoflioSi rki-
nis metalurgiis teqnologiur safuZvels warmoadgens. saqa-
rTvelos teritoriaze aRmoCenili da Seswavlili rkinis
warmoebis qurebi ganviTarebuli konstruqciisaa da SesaZle-
belia maTi gamoyeneba rkinis aRdgenis klasikuri procesi-
saTvis, romelic zogirTi lokaluri teqnikur-teqnologiuri
Taviseburebebis gamoklebiT, analogiuria yvela Zveli metal-
urgiuli kerisaTvis.
uZvelesi metalurgiuli procesebis teqnologiuri daxa-
siaTeba mocemulia a.baikovis mier. man gansakuTrebuli yur-
adReba dauTmo rkinis pirdapiri aRdgenis uZveles process,
daamuSava misi Teoriuli nawili iakutiis eTnografiuli ma-
salis monacemebis gaTvaliswinebiT [71, gv. 339-381]. quraSi
CatvirTvamde rkinis madani (hematiti an magnetiti) ganicdis
meqanikuri (pirveladi) da flotaciis meTodiT (meoradi)
gamdidrebis process. paleometalurgiuli monacemebis mixed-
viT karieruli mopovebis hematituri rkinis madani damatebiT
muSavdeba winaswari gamowvis principiT, magnetituri madani
ki eqvemdebareba temperaturuli Secxobis an gacra-flota-
ciis process.
saqarTvelos teritoriaze arqeologiuri gaTxrebiT aR-
moCenili rkinis metalurgiuli warmoebis qurebi, konstruqci-
uli monacemebiT, warmoadgenen Saxturi tipis Rumels, rom-
lebic mudmivmoqmed stacionarul metalurgiul keras qmnian.
maTi konstruqciuli tipi Seqmnilia brinjaos metalurgiis
teqnologiuri procesis Sedegad miRebuli garkveuli em-
piriuli gamocdilebis dagrovebis safuZvelze, sadac gamoy-
enebulia oqsiduri madnebidan rkinis aRdgenis optimaluri
24 25
temperaturuli sqema (1000-12500C).Saxturi tipis RumelSi, naxSiris wvis Sedegad ganviTa-
rebuli maRali temperatura moqmedebs quris mTel samuSao
areSi CatvirTuli kazmis masaze (naxSiri + madani). vinaidan
Rumelis konstruqciuli ganviTarebis sxvadasxva etapze misi
maqsimaluri simaRle ar aRemateboda 1,5 metrs, rkinis madani
quris ukiduresi zeda nawilidan eqceoda temperaturul areSi,
sadac Rumelis muSaobis reJimiT iqmneboda pirobebi aRmdgeneli
airis da kazmis nakadis SexvedrisaTvis (C + O2 = CO2; C + CO2= = 2CO). aRmdgeneli airi RumelSi arsebuli weviT miemarTe-
boda zeviT da kazmis gavliT qmnida aRmdgenel atmosferos.
rkinis aRdgenis procesi mimdinareobs Rumelis CatvirTvis
sferodan (sakerZesTan), sadac temperatura 10000C aRemateba da cnobili reaqciebiT xdeba rkinis Jangeulebis gardaqmna.
Tburi efeqtis balansi dadebiTia da CO-s nakadis swori da aRmavali ganawileba kazmis mimarT vertikaluri Semxvedri na-
kadiT ganapirobebs aRdgeniTi procesis optimalur Sedegs.
Fe2O3 + 3CO → 2Fe + 3CO2 + 19479 kal.
Rumelis warmadoba quris samuSao sivrceSi mimdinare
metalurgiuli procesebis pirdapirproporciulia, sadac um-
Tavresia madnisa da sawvavis optimaluri datvirTva, wvisaT-
vis saWiro haeris Seberva da sxv. lugvi rkinis gamosavali
ZiriTadad damokidebulia sakazme masalis xarisxsa da raode-
nobriv (moculobiT) maCveneblebze.
metalurgiuli rkinis aRdgenis procesSi warmoiqmneba
rkinisa da naxSirbadis myari xsnari, mimdinareobs rkinis ma-
sis danaxSirbadianeba. procesi araTanabaria da temperaturi-
sagan damokidebulebiT da lugvi rkinis quraSi dayovnebis
Sesabamisad, naxSirbadis Semcveloba masSi icvleba 0,1-1,0%-is
diapazonSi. amave dros fuWi qanis awidva xdeba FeO + SiO2-
is xarjze. civberviTi procesis saerTo sqema SeiZleba ase
gamoisaxos:
Fe + (0,1-1,0)%C Fe2O3 → Fe3O4 → FeO
n⋅FeO⋅SiO2 rkinis aRdgenis civbrviTi procesi, saukuneebis ganmav-
lobaSi uZvelesi droidan vidre XIX saukunemde, farTod
iyo gavrcelebuli. saqarTvelos teritoriaze arqeologi-
uri gaTxrebiT aRmoCenili rkinis metalurgiuli warmoe-
bis Zeglebi TariRdebian Zv. w. XII saukunidan, antikuri da
Suasaukuneebis gavliT ax. w. XVIII saukunis CaTvliT. meta-
lurgiulma quram ganviTarebis sami aTaswleulis manZilze
konstruqciuli cvlilebebi ganicada da Sesabamisad gaizarda
metalurgiuli danadgaris warmadobis maCveneblebic (sur.
3-6; monacemebi i.gZeliSvilis mixedviT).
sur. 3. rkinis sadnobi Rumeli Wuberidan (XI-XII ss)
1 - grunti, 2 - qvis wyoba, 3 - qura, 4 - kazmis CatvirTvis
ubani, 5 - widis gamosaSvebi xvreli, 6 - sabervelis sistema
26 27
sur. 4. rkinis sadnobi qura gonbaTidan (XII-XIII ss)
1 - grunti, 2 - qvis wyoba, 3 - madnis gamosawvavi kamera, 4 - qura,
5 - sabervlebis sistema, 6 - widis gamosaSvebi.
sur. 5. rkinis sadnobi qura Zveli bogvidan (XVII-XIX ss)1 _ Rumelis qvis wyoba, 2 _ qura, 3 _ kedlis qvis wyoba, 4, 5, 6 _ sabervelis sistema, 7 _ quris wina Rari, 8 _ xis
naxSiri, 9 _ Selesiloba, 10, 11 _ qvis safeni, grunti.
sur.6. rkinis sadnobi saxelosno sof.wedisidan (XVIII-XIXss)
1 _ quris kedlis wyoba, 2 _ Rumeli, 3 _ widis gamosaSvebi
xvreli, 4, 5, 6 _ sabervelis sistema, 7 _ grunti.
rogorc saqarTveloSi uZvelesi periodis spilenZ-brin-
jaos da rkina-foladis warmoebis analizidan Cans, sawarmoo
kerebis Casaxvis periodidan vidre XVII-XVIII saukuneebamde
samTo da metalurgiuli obieqtebi funqcionirebdnen Zveli
teqnika-teqnologiis SesaZleblobaTa pirobebSi. miuxedavad
mniSvnelovani sawarmoo danakargebisa, ekonomikis es wamyvani
dargebi Seadgendnen saxelmwifo Zlierebis, politikur-so-
cialuri viTarebisa da saerTod qveynis arsebobis ZiriTad
wyaros.
XVIII saukunis meore naxevarSi, saqarTvelos teritoriaze
arsebuli samTo-metalurgiuli gaerTianebebis da Sesabami sad
28 29
feradi da Savi liTonebis warmoebis aRorZineba, qveynis eko-
nomikis ganviTarebis ZiriTad dasayrdens warmoadgenda.
arqeologiurad gamovlenili uZvelesi samTo-gamonamu-
Sevrebi da metalurgiuli warmoebis kerebi, saSualebas gva-
Zlevs metnaklebi sizustiT gaviTvaliswinoT XVIII sauku-
nis saqarTveloSi funqcionirebadi metalurgiuli sadnobi
qurebis konstruqciuli SesaZleblobebi, ganvsazRvroT maTi
raodenoba da saerTod am periodis feradi da Savi liTonebis
sawarmoo masStabebi.
2. erekle II da qarTuli
ekonomikis aRorZinebis sakiTxi
qarTuli samTo-metalurgiuli warmoebis
eTno-kulturuli aspeqti
msoflio istoriografiaSi didi xania Seiqmna azri uZve-
lesi qarTveli metalurgi tomebis moRvaweobisa da Semo-
qmedebis Sesaxeb, romlebmac didi roli Seasrules Zveli
msoflios liTonwarmoebaSi. maTve miiCneven rkina-foladis,
spilenZ-brinjaos, Zvirfasi liTonebisa da maTi Senadnobebis
erT-erT pirvel aRmomCenebad. gansakuTrebiT didia metalur-
giis istoriis specialistebis mecnieruli interesi uZvelesi
metalogenuri regionis mimarT, romelSic geografiulad saqa-
rTvelo _ kavkasiis teritoria moiazreba.
uZvelesi samTo-metalurgiuli Zeglebis istoriuli
gavrcelebis areali, saqarTveloSi cnobili metalogen-
uri sistemebis ganlagebis sivrces moicavs, sadac arsebuli
spilenZis, dariSxnis, anTimonis, rkinis, tyviis, vercxlis, oqros
da polimetalebis madangamosavlebi Zv.w.III aTaswleulidan
samTo-metalurgiuli kompleqsebis funqcionirebis arsebiT
obieqtebs warmoadgendnen.
erTiani geografiul-geologiuri ganviTarebis sistemaSi
eqceva afxazeTis, svaneTis, raWis, kaxeTis, qarTlis da guria-
aWaris regionebSi aRmoCenili da Seswavlili uZvelesi war-
moebis Zeglebi. ormocdaaTi erTeuli samTo da ramdenime
aseuli metalurgiuli daniSnulebis obieqti, umdidresi sain-
Jinro-teqnologiuri da istoriul-metalurgiuli special-
izaciis gadawyvetis informaciis momcvelia. maTi kompleqsuri
kvlevis Sedegebis gaTvaliswinebiT saqarTvelos teritori-
aze moqmedi feradi da Savi liTonebis centrebi, Zvirfasli-
Tonmompovebeli sawarmoebi, saukuneTa manZilze adgilobrivi
30 31
eTnikuri elementis saxelmwifo-strategiul, ekonomikur da
kulturul urTierTobaTa maRal dones ganasaxiereben. gansa-
kuTrebulia maTi adgili kavkasia-evraziis xalxTa civiluri
urTierTganviTarebis istoriul garemoSi.
amdenad, SeiZleba iTqvas, rom saqarTvelos teritoriaze
aRmoCenili, magram dRemde Seuswavleli samTo-metalurgiuli
warmoebis Zeglebis momavali istoriul-teqnologiuri kvleva
mniSvnelovan mecnierul problemas warmoadgens. winaantikur
da antikur periodebSi, saqarTvelos teritoriaze arsebulma
liTonwarmoebis maRalma donem xeli Seuwyo adgilobrivi
ekonomikisa da saerTaSoriso vaWrobis ganviTarebas, ramac
ganapiroba dasavlurqarTuli (kolxeTi) da aRmosavlurqar-
Tuli (iberia) saxelmwifoebis Camoyalibeba.
samTo-metalurgiuli warmoebis centrebis funqcionireba
grZeldeba Sua saukuneebis saqarTveloSi. am xanis samTo da
metalurgiuli kerebi, warmoebis nivTieri nakvalevi, mowmobs
meliToneTa udidesi moculobis naSroms, romlis ganxor-
cieleba moiTxovda centralizebul saxelmwifo sistemas da
srulyofil sawarmoo organizacias. saqarTvelos Suasauku-
neebis saxelmwifoebrioba kargad grZnobda da Segnebulad
aviTarebda cxovrebis mniSvnelovan sameurneo dargebs garemo
samyaroSi Zlieri samxedro-politikuri viTarebis Sesaqmne-
lad.
XI-XII ss. saqarTvelos feodaluri saxelmwifos social-
ur-politikurma da kulturul-ekonomikurma ganviTarebis
donem aRmavlobis umaRles wertils miaRwia. XIII saukuneSi
monRolebis Semosevebis Sedegad ibegrebodnen saqarTveloSi
liTonis damuSavebis moxele-mwarmoeblebi da mWedlebi. Sem-
dgom saukuneebSi, vidre XVIII saukunemde, qarTuli saxelm-
wifoebrioba viTardeboda cvalebadi politikur-ekonomikuri
impulsebis qveS, romlebmac erTiani qveynis samefoebad daSla-
daqucmaceba gamoiwvia (qarTlis, kaxeTis, imereTis samefoebi
da samcxes saaTabago). Turq-seljukebisa da iranis poli-
tikuri interesebis sferoSi moqceulma saqarTvelos eko-
nomikam degradacia ganicada, moiSala samTo-metalurgiuli
warmoebac.
qveynis cxovrebis aRorZineba SesaZlebeli gaxda XVIII
saukunis dasawyisSi, mefe vaxtang VI-is dros, rodesac cen-
traluri saxelmwifo sistemis Seqmnam feodaluri mmarT-
velobis da wesrigis aRdgena ganapiroba. miuxedavad amisa,
iranisa da TurqeTis Zaladobis gamo, vaxtang VI ver axorcie-
lebs saxelmwifos gamTlianebasa da ekonomikis aRorZinebas.
qarTveli eris gaerTianebis, saxelmwifos Zlierebis sakiTxi
kvlav gadaWras elis.
aRniSnuli procesis dawyebas saTave daedo XVIII sauku-
nis meore naxevarSi, qarTl-kaxeTis samefos socialur-poli-
tikuri da ekonomikuri aRmavlobis dros, rodesac am did
movlenas saTaveSi Caudga mefe erekle II. igi centralizebu-
li saxelmwifo aparatis SeqmnasTan erTad wyvets damoukide-
beli saxelmwifos politikuri da ekonomikuri mdgomareobis
gaumjobesebisa da kulturuli aRorZinebis sakiTxebs, qmnis
qveynis erTian ekonomikur potencials: viTardeba xelosnobis
dargebi, vaWroba, safuZveli eyreba manufaqturul warmoebas,
sisxlsavse xdeba qalaquri cxovreba.
mefe erekle II, romelsac kargad esmoda samTo warmoebisa
da metalurgiis mniSvneloba qveynis ganviTarebisa da sameur-
neo cxovrebisaTvis, gansakuTrebulad iyo dainteresebuli
meliToneobis dargiT. amasve ukarnaxebda mas samxedro aRWur-
vilobaTa teqnikuri gaumjobesebis aucilebloba da sagareo
mdgomareoba. am mimarTulebiT man mTeli rigi RonisZiebebi
Caatara. gansakuTrebuli yuradReba mieqca mitovebuli sam-
To da metalurgiuli obieqtebis aRorZineba-aRdgenas, ro-
melic warmoadgenda saqarTvelos yofna-aryofnis ZiriTad
mamoZravebel Zalas, ekonomikisa da TavdacviTi unarianobis
32 33
safuZvels. msxvili sawarmoebi iqmneba alaverdis spilenZis
gadamamuSavebeli da axtalis spilenZ-vercxlis mompovebel-
gadamamuSavebeli samTo-metalurgiuli gaerTianebebis saxiT.
didi warmatebiT mimdinareobs bolnisis spilenZis sabadoTa
metalurgiuli gadamuSavebis samuSaoebi da sxv.
samTo saqmis cnobili specialisti da istorikosi
iv.meZmariaSvili, qarTuli metalurgiis istoriis sakiTxebTan
dakavSirebiT am periodis Sesaxeb wers: `XVIII s. manufaqtu-
ruli meurneoba saqarTveloSi sakmaod ganviTarebuli iyo.
liTonTa gadamuSavebas Tbilissa da mis gareT awarmoeben
ymebi _ begaraSi, agreTve daqiravebuli muSebi. frangi mog-
zauri delaporti, romelic iyo saqarTveloSi 1769 w. ambos,
rom man Tavad naxa aq zarbaznebis Camosasxmeli, agreTve, yum-
barebisa da tyvia-wamlis damamzadebeli Tofxana, romelsac
xelmZRvanelobas uwevda ruseTsa da evropaSi ganswavluli
artileristi paata andronikaSvili~ [29].
ucxouri samecniero-teqnikuri Zalebi
saqarTvelos ekonomikis samsaxurSi
qarTl-kaxeTis mefe erekle II (1720-1798 ww.) saqarT-
velos istoriaSi Sevida, rogorc brZeni politikosi, Sesan-
iSnavi mmarTveli, gamorCeuli samxedro moRvawe da meomari.
magram patara kaxis pirovnebis did damsaxurebasTan erTad
Cvens istoriografiaSi jer kidev ar aris saTanadod ganxi-
luli da Sefasebuli misi erTi uprecendento RonisZieba,
romelmac ara marto mniSvnelovani sasikeTo Zvrebi gamoiwvia
qveynis ekonomikaSi, aramed faqtobrivad fizikur ganadgure-
bas gadaarCina qarTveli eri.
Cvenamde moRweulia sabuTebis Zalze didi raodenoba, rom-
lebidanac aSkarad Cans, Tu ra Tavdauzogavad iRwvoda erekle
II mTeli Tavisi cxovrebis manZilze adgilobrivi samTo-
metalurgiuli warmoebis aRorZineba-daarsebisa da misi sru-
lyofisaTvis.
jer kidev 60-iani wlebis dasawyisSi, mefe ereklem
TurqeTidan saqarTveloSi Camoasaxla samTo-metalurgiul
saqmeSi gawafuli berZeni ostatebis 800-mde ojaxi. am spe-
cialistebis mecadineobiT samxreT saqarTveloSi daiwyo rki-
nis, tyvia-vercxlis da spilenZis ramdenime sabados eqsplu-
atacia da mopovebuli madnebidan Sesabamis metalurgiul
qarxana-sawarmoebSi liTonis gamodnoba [24].
berZnebis Camosaxlebisa da qarxnebis amuSavebis Semdegac
mefe erekles ar Seuwyvetia am warmoebis gafarToeba-srulyo-
faze zrunva. es naTlad gamoCnda ruseTis magaliTze, romlis
daxmarebis imedsac erekle sicocxlis bolomde ar kargavda.
jer kidev 1771 wels, is ekaterine II-sadmi miweril TxovnaSi
saqarTveloSi 4000 kaciani jaris gamogzavnasTan dakavSire-
biT, aseT valdebulebebsac ki iRebs Tavis Tavze: `dRes Cvens
qveyanaSi romlisac nivTis madani aris, da an gamoCndeba, iqidan
sargebeli moipoveba – naxevari Tqvenis didebulebis xazinas
mierTmeodes~ [48, gv.424]. cxadia, aq TavisTavad igulisxmebo-
da aRniSnuli sabadoebis eqspluataciaSi ruseTis teqnikuri
personalis qmediTi monawileoba.
ucxoeli specialistebis mozidvis mcdelobasTan erTad,
erekle zrunavda adgilobrivi profesionali kadrebis aRz-
rdazec. 1775 wlis 20 oqtombers igi saxlTuxucess werda,
rom ,,madanCad misabarebeli Sagirdebi qarTlsa da kaxeTSi
Seaweres~. momaval madanCebad, e.i. memadneebad gaTvaliswinebu-
li Segirdebi 20-30 wlisani unda yofiliyvnen da maT TiTo
xel tansacmelTan, nabadTan, TofTan da iaraRTan erTad, erT-
gvari ,,stipendiis~ saxiT xuT-xuTi maneTis raodenobis Te-
Tri unda mieRoT. erekles Tanaxmad aseTi kadris momzadeba
,,sarwmunoebis erTgulebac aris da Tavis qveynisac. es rom
34 35
Cvens qveyanaSi gamravldes, mtrisgan Cveni qveynis morCena amas
SeuZlia~. erekles sjera, rom qarTvelebi male darwmundebian
am sruliad axali da jer kidev ucnobi saqmianobis sferos
did sargeblianobaSi. misi sityvebiT ,,romelic am xelobas
iswavlis Tavis ojaxs gaamdidrebs. jer amis gemo ar ician
Tvaram amis swavlisaTvis kidevac Semogvexvewebian~ [56].
sakmaod mokle droSi rom madanCebis adgilobrivi
kadrebis momzadeba SesaZlebeli gaxda, es Cans mTeli rigi
wyaroebidan. kerZod, qiziySi adgilobrivi madanCebis saqmiano-
baze miuTiTebs 1790 wlis erTi dokumenti: ,,qiziySi javaris
saZebnelad iqauri madanCebi gzavnilan, amisTvis gautanebiaT
d qulungi, a yazma, a jaba~ [25, gv. 95]. rogorc am cnobidan
irkveva, qiziyeli, e.i. ,,iqauri~ madanCebis erT-erT daniSnule-
bas qiziyis teritoriaze axali sabadoebis moZieba warmoad-
genda. sagangebod aRWurvil jgufs adgilze unda moepovebina
madnis TvalsazrisiT saintereso qani. amasTan erTad, albaT,
maT funqciaSive Sedioda sacdeli dnobebis Catarebis Sedegad
miRebuli monacemebis safuZvelze mopovebuli madnis avkar-
gianobaSi garkveva.
Zalzed niSandoblivia erekles werili (1784 w) Tavisi
Svilisamdi, sadac is giorgis avalebs: ,,Sens mamulebSi saca
madani gegulebodes, moaZebnine da RvTiT rom apovnino SenTvis
amuSave, imis mocile aravin geyoleba, imis muSac Sen gaurige~
[25, gv. 4]. werilidan naTlad Cans, rom `madnebis~ moZebna da
`povna~ saufliswulo teritoriaze sakuTari ZalebiT Tvi-
Ton batoniSvils unda ganexorcielebina, vinaidan am Ronis-
ZiebisaTvis erekle mas madanCebis gagzavnas ar hpirdeba. es
ki TavisTavad niSnavs, rom giorgis mamulSic ganwesebuli iyo
madanCebis jgufi, romlis uSualo daniSnulebas adgilobrivi
sasargeblo wiaRiseulis gamokvleva da gadamuSaveba Seadgen-
da. msgavs miwerilobas is cxadia sxva Svilebsac gaugzavnida,
ase rom, qarTl-kaxeTis mTeli teritoria im dros faqto-
brivad adgilobrivad mimagrebuli qarTveli madanCebis Ziebis
farTo areals warmoadgenda.
adgilobrivi kadrebis momzadebis tradiciaze metyvelebs
is faqtic, rom XVIII s. bolos qarTul zarafxanas saTaveSi
Caudga ukve gamocdili adgilobrivi kadrebis warmomadgeneli
iese nazriSvili. igi imdenad kvalificirebuli specialisti
iyo, rom is rusebma amave zarafxanaSi datoves rusuli mon-
etebis damamzadeblad. ieses movaleobas Seadgenda madnebidan
saTanado liTonebis gamodnoba, rasac yovelTvis maRal doneze
asrulebda.
saerTod, erekle II-is mcdeloba axali samTo obieqtebis
gamovlenisaTvis, kargad Cans mTeli rigi monacemebidan. mag-
aliTad, cnoba, rom yazaxSi, guldaRis madnisaTvis aleqsan-
dre mWedels samTamadno iaraRebi daumzadebia [25, gv. 94], am
SemTxvevaSi madnis dasazverad yazaxSi madanCebis gagzavnas
gulisxmobs. 1791 wlis erT-erT sabuTSi, romelSic axtalis
qarxnis Sesaxeb sxvadasxva cnobebia moyvanili, moixseniebian
2 madanCi da 1 brastati (samTamadno warmoebasTan dakav-
Sirebuli Tanamdeboba), romlebic ,,sxvagan gaugzavniaT~. Tu
ras gulisxmobs ,,sxvagan gagzavna~, sabuTidan ar Cans, magram
yvelaferi gasagebi xdeba, Tu gaviTvaliswinebT, rom am ,,sxva-
gan wasul~ madanCebze 10-10 Tumani, xolo brastatze 4 Tu-
mani iqna gacemuli. gasamrjeloTi gaSveba aq aSkarad niSnavs,
rom es specialistebi romeliRac mxareSi iqnen ase vTqvaT
,,mivlinebiT~ gagzavnili. isini, rogorc etyoba, adgilze unda
gacnobodnen adgilobrivi madanCebis mier axlad aRmoCenil
sabados da saTanado daskvnebi gamoetanaT madnis perspeqti-
ulobasTan dakavSirebiT.
axali sabadoebis Zieba rom ereklesaTvis erT-erTi mTa-
vari sazrunavi iyo, naTlad Cans istorikos oman xerxeuliZis
Semdegi cnobidan: ,,mefeman iraklim miaqcia yoveli goneba
Tvisi amisadmi, raTa epova qveyanasa Sina madani, romel ara
36 37
yofiliyo da moayvanina saberZneTiT madanCebi da mraval adgi-
las eZeba da didi Rvawli dadva~ [39, gv. 364].
erekle II-s mxriv axal-axali sabadoebis gamovlenis
mcdelobas ara marto qarTl-kaxeTis, aramed misi mosazRvre
qveynis teritoriazec hqonda adgili. 1766 wlis 30 dekem-
bris erT-erT moxsenebiT baraTSi, romelic yizlaris komen-
dants gaegzavna, Semdegi Zalze saintereso cnobebia moyvanili:
,,Известился я чрез новокрещённого осетинского старшину Давида Мамиева, что из вышеописанных прежных мест серебрянную руду ещё покойный грузинский царь Вахтанг Леонович..... чрез даваемую от него плату, многое число себе в Грузию получал. А кроме его до сего время никто об онои руде известен не был. Только нинешным летом грузинский же царь Ираклий обыскал в тех местах, где оная руда состоит, одного знаючего в металле исскуство человека. Несколько пуд той серебрянной руды получил, за что того человека немалою сумою наградил~ [91, gv. 288].
mefe ereklem rogorc Cans icoda, rom Tavis droze vax-
tang VI sargeblobda osuri sabadoebiT da etyoba wlebis
ganmavlobaSi cdilobda am sabadoebSi gaTviTcnobierebuli
pirovnebebis gamonaxvas. erekles mravalwliani mcdeloba
warmatebiT dasrulda da man SeZlo bolos da bolos miekv-
lia vaxtangiseuli wamowyebis erT-erTi monawilisaTvis. misi
saSualebiT dadginda sabados zusti adgilmdebareoba da amiT
realuri pirobebi Seiqmna misi xelmeored aTvisebisaTvis. 1767
wlis erTi rusuli dokumentis Tanaxmad: ,,Грузинский царь берёт из состоявших в осетии превеликих гор отменную от прочих разных видов з блещущими искрами крепкую землю
и камышки, употребляя за провоз того плату осетинцам~ [91, gv. 172-173].
aRniSnuli fragmentidan naTlad Cans, rom adgilze xeliT
klasifikaciis Sedegad gamdidrebuli koncentrati saqarT-
veloSi mohqondaT. aqedan gamomdinare da im faqtis gaTval-
iswinebiT, rom aRniSnuli sabado oseTSi mdebareobda, erekles
mier mopovebuli madani tyviis krialas unda warmoadgendes.
isic cxadia, rom erekles adgilobrivi megzuri madnis winas-
war gadasamuSaveblad gamdidrebis im wesebs gamoiyenebda, ra
wesebic vaxtangisdroindel warmoebaSi iyo damkvidrebuli.
Tu rogor ganviTarda osuri madnis mopovebis da da-
muSavebis istoria SemdgomSi, CvenTvis ucnobia, magram miRe-
buli partiebiT ereklem rom garkveuli sargebloba miiRo,
eWvs ar iwvevs (tyviis kriala udavod vercxls da oqros
Seicavda da swored es ori liToni Seadgenda mefis dain-
teresebis mTavar sagans). CvenTvis mniSvnelovania is faqti,
rom geografiuli dacilebis miuxedavad, erekle ar SeuSinda
siZneleebs da TiTqmis miuval teritoriaze madnis mopoveba
wamoiwyo.
axali sabadoebis gamovlenis, warmoebis masStabebis kidev
ufro gafarToebis da teqnologiuri sqemebis gaumjobesebis
mizniT ereklem, rogorc zemoT aRvniSneT, mizanSewonilad mi-
iCnia am saqmeSi erTmorwmune mokavSire ruseTis kvalificiuri
specialistebis Cabmac. Tumca berZnebi sakmaod maRali kvali-
fikaciis metalurgebi iyvnen, isini moZvelebul teqnologias
iyenebdnen da meqanizaciis mxrivac sagrZnoblad CamorCebodnen
evropelebs. erekles azriT, swored am xarvezis gamosworeba
SeiZleboda rusebis daxmarebiT, romlebsac mowinave evropu-
li saxelmwifoebisgan, rogorc mezoblebs, gadmoRebuli unda
hqonodaT samTo-metalurgiuli teqnikis uaxlesi miRwevebi.
60-iani wlebis miwuruls man saTanado TxovniT mimarTa
ruseTis mTavrobas. swored am dros ruseTis mecnierebaTa
akademias dagegmili hqonda samecniero eqspediciis mowyoba
CrdiloeT kavkasiasa da saqrTveloSi. am garemoebiT isarge-
bla ruseTis mTavrobam da acnoba erekles 1770 wlis ian-
varSi, rom misi Txovnis dasakmayofileblad gamogzavnili
38 39
iqneboda aRniSnuli eqspedicia [8, gv.4-6]. Sepirebuli eqspedi-
ciis gamogzavna sxvadasxva mizezebis gamo gaWianurda da man
mxolod 1771 wlis Semodgomis dasawyisSi SeZlo duSeTSi
Camosvla.
eqspedicias xelmZRvanelobda da ZiriTadad kvleviT sa-
muSaoebs asrulebda akademikosi i. giuldenStedti, Tavisi
drois erT-erTi uniWieresi pirovneba da mravalmxrivi mecn-
ieri. igi kargad erkveoda humanitarul mecnierebaTa sakiTxeb-
Si da amave dros safuZvliani codna hqonda miRebuli bunebis-
metyvelebisa da teqnikis mTel rig dargebSi. mecnieris am
monacemebis gaTvaliswinebiT ruseTis mecnierebaTa akademiam
mas amocanad dausaxa saqarTvelos florisa da faunis Ses-
wavla. amasTan mas damatebiT, magram farulad, unda Seeswavla
qveynis sasargeblo wiaRiseuli [9, gv.145-149].
duSeTSi Camosvlam da adgilze saqarTveloSi arsebuli
mdgomareobis gacnobam i.giuldenStedti daarwmuna imaSi, rom
eqspediciis warmatebiT CatarebisaTvis gacilebiT meti dro
iyo saWiro, vidre es Tavidan iyo dagegmili. qveyanaSi gax-
Sirebuli iyo lekTa Tavdasxmebi, ris gamoc 24-kaciani kaza-
kTa razmi aSkarad arasakmarisi iyo eqspediciis dacvisaTvis.
amitom eqspediciisaTvis erTaderTi gamosavali mefis erTi
punqtidan meoreSi gadaadgilebisas mis amalasa da Seiara-
Rebul razmebTan mikedleba iyo. vinaidan am gadaadgilebebze
damokidebul i.giuldenStedts misTvis saintereso punqteb-
Si moxvedra mxolod gaurkveveli drois Semdeg SeeZlo, man
TxovniT mimarTa ruseTis mecnierebaTa akademias, raTa eqspedi-
ciis saqmianobis vada gaegrZelebinaT 1772 wlis seqtembramde
[9, gv. 201].
duSeTSi SemuSavebuli winaswari samoqmedo gegma sru-
liad moulodnelad radikalurad Seicvala, rodesac
i.giuldenStedti 15 oqtombers mcxeTaSi pirvelad Sex-
vda erekles. swored am Sexvedras unda gulisxmobdes
i.giuldenStedtis is cnoba, romelic mas mohyavs mogvianebiT
(1772 w. 24 ivnisi) Sedgenil moxsenebiT baraTSi: ,,rodesac me
mefesTan movilaparake, man naTlad gamagebina, rom saqarTvelo-
Si Cemi yofnis mTavar miznad sabadoebis gamokvleva miaCnia~
[9], e.i. mefem, romelmac ruseTis mTavrobis 1770 w. ianvris
sapasuxo werilidan ukve icoda, rom i.giuldenStedti samTo-
metalurgiuli saqmis specialistic iyo, mas mosTxova im sa-
muSaos legalurad Catareba, romlis ganxorcielebis imedic
i.giuldenStedts adgilobrivi pirobebis gacnobisTanave ga-
daewura. aqedan Cans, rom eqspediciis saqmianobis saboloo
gegmis SemuSavebaSi, romelSic prioritetul mimarTulebad
mineralogiur-geologiuri xasiaTis kvlevebi gamoikveTa, mTa-
vari damsaxureba udavod erekles miuZRvis. amasTan erTad
is dapirda mecniers am saqmeSi yovelmxriv xelSewyobas da
swored aman ganapiroba SemdgomSi eqspediciis warmatebuli
saqmianoba.
mefe ereklem kidev erTi iniciativa gamoiCina, romlis saSu-
alebiTac i.giuldenStedtma SeZlo Tavis saboloo samoqmedo
gegmisaTvis ufro konkretuli xasiaTi mieca. zamTris TveebSi,
rodesac eqspedicia jer kidev TbilisSi imyofeboda da swav-
lobda Tbilisis Semogarens da iq moqmed metalurgiul obi-
eqtebs (liTonis gamosadnob qarxana-sawarmoebs, zarafxanas da
sxv.), erekles brZanebiT sxvadasxva kuTxis mmarTvelebs dae-
valaT maT teritoriaze arsebuli sabadoebidan amoeRoT da
TbilisSi gamoegzavnaT madnis sinjebi. am sinjebs dro da dro
mefe Sesaswavlad ugzavnida i.giuldenStedts. es ukanaskneli,
isev erekles meSveobiT, mmarTvelebs werilobiT usvamda im
SekiTxvebs, romlebic mas gamogzavnili sinjebis Seswavlis
Sedegad aReZvreboda. isinic yovelTvis aseve werilobiT ag-
zavnidnen pasuxebs. sinjebis gamokvlevisa da werilobiTi in-
formaciis safuZvelze winaswar dgindeboda sabadoebis per-
speqtiuloba, maTi adgilze daTvalierebis mizanSewoniloba
40 41
da amis mixedviT dgeboda eqspediciis marSrutebis konkre-
tuli sqema. i.giuldenStedtze didi STabeWdileba moaxdina
dambludis madanma, romelic mefem misTvis jer kidev zamTarSi
amoaRebina. garkveuli cdebis safuZvelze, i.giuldenStedtma,
rogorc etyoba es madani Zalze perspeqtiulad miiCnia da
dabejiTebiT sTxovda erekles iq gamgzavrebas. am ukanasknelma
es Txovna akademikoss cota mogvianebiT Seusrula, rodesac
SeZlo sakmao raodenobiT mcveli razmis Segroveba [8, gv. 79].
erekle xSirad iwvevda i.giuldenStedts TavisTan, uCveneb-
da axal mineralebs, ecnoboda maTi damuSavebis teqnologias
da esaubreboda samTo-metalurgiuli saqmis problemebze.
amave dros masTan erTad konkretul gegmebsac amuSavebda, Tu
sad da rodis unda gamgzavrebuliyo i.giuldenStedti adg-
ilze sabadoebis gasacnobad da Sesaswavlad [8, gv.7-9, 9, gv.
147-159].
konkretuli gegmis meSveobiT, ereklesgan saTanado dacviT
da materialuri xelSewyobiT uzrunvelyofilma eqspediciam
sakmaod mcire droSi moaxerxa qarTl-kaxeTis samefos faqto-
brivad yvela perspeqtiuli sabados Seswavla. gansakuTreb-
uli mniSvneloba hqonda somxiTis provinciaSi Catarebuli
kvlevis Sedegebs, sadac axali mdidari sabadoebic gamovlinda
da mtrebisgan gaCanagebuli Zveli sabadoebis perspeqtiulo-
bac dadasturda [8, gv.79].
mopovebuli monacemebis erToblivi ganxilvisas i.giulden-
Stedtsa da erekles samTo-metalurgiuli warmoebis samomav-
lo perspeqtivebzec hqondaT msjeloba. ereklem gansakuTreb-
uli yuradReba miaqcia im mdidar sabadoebs, romlebic qveynis
sasazRvro zolSi iyo ganTavsebuli. maTi aTvisebis sakiTxTan
dakavSirebiT i.giuldenStedtis ganwyoba pesimisturi iyo, vi-
naidan am dausaxlebel teritoriaze muSaxelis naklebobis
garda agresiuli mezoblis Tavdasxmis saSiSroebac arsebob-
da. Tavis mxriv erekles am winaaRmdegobebis gadalaxva savse-
biT SesaZleblad miaCnda, Tu yizlarSi usaqmod ganTavsebuli
maRaroelTa razmi sabadoebis aTvisebis saqmeSi Caebmeboda.
muSaxelTan dakavSirebiT is Tavis Tavze iRebda sxva terito-
riebidan gadmosaxlebiT aq axalSenebis daarsebas, xolo us-
afrTxoebis garantias cixe-simagreebis qselis agebiT iZleo-
da [8, gv. 73-83].
i.giuldenStedtis samecniero eqspediciam, romlis saqmi-
anobaSic aseTi didi roli iTamaSa ereklem, samwuxarod ruse-
Tis xelisuflebis inertulobis gamo, mefis yvela imedi ver
gaamarTla. miuxedavad amisa, eqspediciis saqmianobas mainc didi
mniSvneloba hqonda. es iyo eqspedicia, romelmac pirvelad
da sakmaod farTo masStabebSi ganaxorciela qarTl-kaxeTis
teritoriis mineralogiur-geologiuri Seswavla. eqspedi-
ciis Sedegebi mniSvnelovani iyo zogadmecnieruli Tvalsaz-
risiTac, vinaidan is sayovelTaod cnobili gaxda mas Semdeg,
rac i.giuldenStedtis Canawerebi gamoaqveyna akademikosma
p.palasma. eqspediciam garkveuli sargebloba moutana qarTl-
kaxeTis samefosac. dadginda qveynis mineraluri resursebis
faqtobrivad sruli speqtri, misi gamoyenebis SesaZleblobebi
da is perspeqtiuli mimarTulebebi, romelTa ganxorcielebac
uzrunvelyofda samTo-metalurgiuli warmoebis mkveTr aRma-
vlobas. ramdenime wlis Semdeg ereklem damoukideblad SeZlo
samTo-metalurgiuli warmoebis masStabebis sagrZnobi gafar-
Toeba, raSic garkveuli roli i.giuldenStedtisagan miReb-
ulma monacemebma da konsultaciebmac iTamaSa.
aRsaniSnavia, rom erekle bolomde ar kargavda ruseTidan
teqnikuri daxmarebis gawevis imeds, miT umetes, rom imperi-
isaTvis aseTi nabijebis gadadgma araviTar siZnelesTan ar iyo
dakavSirebuli. gardacvalebamde erTi wliT adre, 1797 w. 11
ivniss erekle garsevan WavWavaZis meSveobiT kvlav mimarTavs
ruseTis xelisuflebas TxovniT. mefe ruseTs sTavazobs mad-
nebis erTobliv damuSavebas da saTanado teqnikuri daxmarebis
42 43
gawevasac iTxovs. samagierod erekle kvlav hpirdeba ruseTs
mopovebuli madnis naxevris gadacemas da am dapirebisas TiTq-
mis sityva-sityviT imeorebs jer kidev 1771 wels ekaterine-
sadmi miwerili mimarTvis teqsts: ,,rac dRes Cvens qveyanaSi
metali ars da an amieriT ganipoveba da iqidan sargebeli
moipoveba, naxevari misi didebulebis xazinas mierTmis~ [56].
miuxedavad imisa, rom mefe erekle verc am Zalze sarge-
blian winadadebaze moeswro Tanxmobas da Zalian male, 1798
wlis ianvarSi gardaicvala, man sicocxlis bolo wlebSi
SeZlo ruseTis gareSe safuZveli Caeyara Tavisi masStabiT
arc Tu ise mniSvnelovani samTo-metalurgiuli warmoebisaT-
vis da Semoekriba ruseTSi samxedro xelovnebas da kerZod,
artilerias dauflebuli qarTveli specialistebis mTeli
jgufi, romelic zarbaznebisa da mortirebis gamodnobis xe-
lovnebasac flobda. maT ricxvSi iyvnen upirvelesad paata
batoniSvili vaxtang mefis Ze, paata andronikaSvili da giorgi
Tarxani. maT bevri gaakeTes zarbaznebis Camosasxmeli qarxnis
asamuSaveblad da mZlavri saartilerio parkis Camosayali-
beblad. saintereso Canaweri mohyavs giorgi Tarxans S-167 krebulis ydaze. es krebuli vaxtang VI-is ariTmetikis sax-
elmZRvanelos da aleqsandre batoniSvilis frangulidan Tu
rusulidan qarTulad Targmnil ,,saartilerio wigns~ Sei-
cavs [20, gv.263]. mogvianebiT Sesrulebul CanawerSi giorgi
Tarxani iuwyeba: ,,mRTisagan amaRlebulman mefeT-mefeman . . .
patronman iraklim mibrZana rusuls dasturze artileriis
gakeTeba saqarTvelos kacs giorgi Tarxans. saxeliTa mRTi-
saTa, SewevniT patronisa CemisaTa gavakeTe, gavawyev zarbaznebi,
rom rusebsac didad moswonsT, qarTvelTa da kaxTac didad
imedaT uCansT; vinc warikiTxvided Sendobas mibrZanebdeT~
[51]. rogorc Tarxani acxadebs, 60-70-ian wlebSi mis mier
damzadebuli saartilerio parki da zarbaznebi TviT ruseb-
sac ki moswonebiaT.
ruseTis armiis oficerma, artileristma simon ColoyaS-
vilma, totlebenTan erTad saqarTveloSi yofnisas erekles
yvela zarbazani lafetze daumagra da amiT ganuzomeli sam-
saxuri gauwia qarTvelobas (Tumca es RonisZieba rusebis
mier misi dapatimrebis erT-erTi mizezi aRmoCnda). Zlieri
artileriis Seqmnam ki patara qveynis Tavdacvisunarianoba
erTi-orad gazarda.
berZnebis Camosaxlebis istoriisaTvis
mravali mcdelobis miuxedavad, ereklem ver SeZlo daerw-
munebina ruseTis mTavroba, rom mas qarTuli samTo-metalur-
giuli warmoebis aRorZinebis mizniT specialistebis Tundac
mcire jgufi gamoegzavna saqarTveloSi. am sakiTxis gadasaW-
relad mefem verc evropelebTan dakavSireba moaxerxa da mis
erTaderT imedad arzrumeli berZnebi rCebodnen. didi sirTu-
leebis miuxedavad mefis mcdeloba warmatebuli gamodga da
man didi mondomebis meSveobiT bolos da bolos daiyolia
berZnebi saqarTveloSi Camosvlaze.
XVIII saukunis aRmosavleTis regionSi samTo saqmeSi
yvelaze daxelovnebul specialistebs udavod arzrumeli
berZnebi warmoadgendnen. isini spilenZis nakeTobebiT TiTqmis
mTel aRmosavleTs amaragebdnen da am mxriv arc saqarTvelo
iyo gamonaklisi. 1772 wlisaTvis berZnebi saqarTveloSi ukve
adnobdnen spilenZs, magram ara im raodenobiT, rom spilenZis-
gan damzadebul Semotanil produqciaze moTxovnileba aRar
yofiliyo. amas adasturebs am periodSi saqarTveloSi Camo-
suli a.giuldenStedtic, romelic xazgasmiT aRniSnavs, rom
TbilisSi TurqeTidan, gansakuTrebiT ki arzrumidan Semohqon-
daT spilenZi, spilenZis qvabebi da sxva jam-WurWeli [8, gv.
250].
44 45
akad. J.turnefori (1656-1708 ww.), romelmac qalaqi arz-
rumi moinaxula, am qalaqis erT-erT RirsSesaniSnaobad iqaur
spilenZis xelosnebs miiCnevs. misi cnobiT TiTqmis yvela
berZeni mespilenZea da qalaqis gareubanSi cxovrobs, vinaidan
qalaqSi Turqebi maTi saxelosnoebis xmaurs ver eguebian.
rac Seexeba spilenZis madnebs, isini qalaqidan sami-oTxi dRis
savaliT aris dacilebuli. arzrumeli xelosnebi spilenZs
am sabadoebSi momuSave berZnebisagan iReben. arzrumis Semoga-
renSive trapizonisaken mimaval gzaze J.turnefors vercxlis
sabadoebis arsebobac daudastures [47, gv.43-45]. ase rom, ar-
zrumis provinciaSi gansaxlebuli berZnebi rogorc spilenZis,
ise tyviis, vercxlis da oqros Semcveli madnebis mopovebisa
da gamodnobis specialistebi unda yofiliyvnen.
XVII saukunis pirvel naxevarSi arzrumeli specialistebis
Camoyvanas jer kidev mefe Teimuraz I (1589-1663 ww.) cdi-
lobda. Aam mizniT man konstantinopolSi sagangebo elCic ki
miavlina, magram Turqebis SiSiT am RonisZiebis ganxorcieleba
ver moxerxda [46, gv. 51]. sakmaod didi winaaRmdegobebis miuxe-
davad erekle II-s mcdeloba amjerad warmatebuli gamodga.
berZnebis gadmosaxlebis istoria aRwerili aqvs berZen
anastas hajifetovs _ erekles qarxnebis erT-erT wamyvan spe-
cialists XVIII s. bolo aTwleulebsa da XIX s. dasawyisSi.
anastasis mama, Tevdore hajifetovi, saqarTveloSi Camosaxle-
buli berZnebis winamZRoli da amuSavebuli qarxnebis mTavari
specialisti iyo. samwuxarod anastas hajifetovs aRniSnuli
istoriis aRwera sakmaod gvian mouxda da amitom arc aris
gasakviri, rom 70 wlis win momxdari ambebis aRwerisas mas
garkveuli uzustobebi da Secdomebi daeSva. miuxedavad amisa,
es aRweriloba Zalze mniSvnelovania da sxva wyaroebTan Se-
jerebiT is saSualebas iZleva sakmaod zustad iqnes dadge-
nili berZnebis CamosaxlebasTan dakavSirebuli istoriuli
faqtebi [77].
a.hajifetovis Tanaxmad, mefe erekles, rogorc gamWriax da
Tavis samefoze mzrunvel xelisufals, kargad esmoda Tu ra
sargebloba mohqondaT TurqeTis samTo warmoebisaTvis Sromis-
moyvare berZnebs da amitomac yvela saSualebiT cdilobda maT
Camosaxlebas saqarTveloSi. am mcdelobas Tavisi safuZveli
hqonda, vinaidan mefisaTvis kargad iyo cnobili, rom uZveles
droSi axtalis monasterTan axlos funqcionirebda sakmaod
warmatebuli samTo sarewebi, romelTa nangrevebi erekles
drosac kidev SeimCneoda. a.hajifetovis monacemebis Tanaxmad,
erekles berZnebTan molaparakeba 50-ian wlebSi dauwyia. ma-
gram berZnebi ar Tanxmdebodnen mefis SemoTavazebas saqarT-
veloSi maT gadmosaxlebasTan dakavSirebiT, radgan aSinebdaT
im mdgomareobaSi Cavardna, ra mdgomareobaSic adgilobrivi
mosaxleoba imyofeboda mtrebis sistematuri damarbeveli
Semosevebis gamo. amitomac isini, a.hajifetovis sityvebiT
rom gadmovceT: ,,предпочитали находится в земле иноверного, но сильного и самобытного государства, чем доверить себя покровительству слабого царства, безсильного защитить даже собственные пределы~ [112, gv. 12-13].
miuxedavad amisa, ereklem mainc SeZlo Tavisi Canafiqris
asruleba. kerZod, TbilisSi Tavis saqmeebze Camosuli berZeni,
romelic Zalze pativcemul pirovnebad iyo miCneuli maRaroe-
bisa da metalurgiuli sarewebis mflobelTa wreSi, ereklem
TavisTan moixmo, didi pativi sca da dapirda, rom yvela pi-
robas Seuqmnida saqarTveloSi gadmosul mis Tanamemamuleebs.
man stumars axtalis Zveli warmoebis da gamonamuSevrebis
naSTebic daaTvalierebina, uxvad daasaCuqra da fulic gadasca
im berZnebisaTvis, romelTa dayoliebasac SeZlebda saqarT-
veloSi Camosasvlelad.
saCuqrebiTa da daxvedriT moxiblulma berZenma TurqeTSi
SeZlo specialistebis mcire jgufis dayolieba. am jgufma,
a.hajifetovis Tanaxmad, axtalis monastris axlos safuZveli
46 47
Cauyara pirvel samTo-metalurgiul warmoebas [112, gv.12-13].
aRniSnuli jgufis da mis mier Catarebuli RonisZiebebis
Sesaxeb ufro utyuari cnobebia daculi sxva pirvelwyaroSi,
romelic adre ar iyo cnobili. v.WaniSvilma 1970-ian wlebSi
mokvleuli masalebis safuZvelze aCvena, rom saqarTvelo-
Si Camosuli specialistebis pirveli partia sami kacisagan
Sedgeboda. cxadia, rom am jgufis upirvelesi amocana saba-
doebis Seswavla da maTi perspeqtiulobis dadgena iyo. mar-
Tlac, v.WaniSvilis mier mokvleuli masalebis Tanaxmad, mefe
am sam berZenTan erTad axtalaSi gaemgzavra, sadac Tavadma
a.meliqiSvilma maT Tavis mamulSi aCvena Zveli samTo gam-
onamuSevrebis, gvirabebisa da sawarmoebis naSTebi. berZnebis
miTiTebiT am adgilebSi gamosacdelad mopovebuli iqna 32
tona (2 aTasi fuTi) madani, romelic aqlemebiTa da cxenebiT
Caitanes TbilisSi. aq berZeni specialistebis miTiTebiT aaSe-
nes sacdeli Rumeli, romelSic Camotanili madnis dnoba ganx-
orcielda. Mmadnis aseTi didi raodenoba cxadia, rom ara
analizebisaTvis, aramed samodelo cdebisaTvis iyo gankuT-
vnili. warmatebulma cdebma berZnebi praqtikulad daarwmuna
Sesabamisi sabadoebis perspeqtiulobaSi [60].
cdebis dadebiTma Sedegebma sabolood gadawyvita berZnebis
didi jgufis saqarTveloSi Camosvlis sakiTxi. TurqeTSi dab-
runebulma samma specialistma cdebis monacemebis safuZvelze
advilad daarwmuna arzrumis provinciis berZnuli mosaxleo-
ba erekles wamowyebis perspeqtiulobaSi da ukve 1763 wels
Tevdore hajifetovis xelmZRvanelobiT samTo saqmis mcodne
800 berZnuli ojaxi (2000 suli) gamoemgzavra saqarTvelo-
Si.
berZnebs, maTTan winaswar dadebuli xelSekrulebis Tanax-
mad, mefisaTvis unda gadaecaT mopovebuli oqros sruli ra-
odenoba da vercxlis 25% naturiT. danarCeni vercxli (75%)
unda dabruneboda berZnebs mefisagan moWrili abazebis saxiT.
Tavis mxriv mefe kisrulobda Tavisi xarjiT berZnebis ana-
toliidan Camoyvanas, dabinavebas da im damxmare kontigentiT
uzrunvelyofas, romelsac xeebis Wra da naxSiris damzadeba
evaleboda. rac Seexeba spilenZis warmoebas, gamomuSavebuli
liTonis mTeli raodenobidan 88% berZnebs rCebodaT, 10%-s
mefe da 2%-s jamagiris saxiT damxmare muSebad ayvanili
adgilobrivi mosaxleoba iRebda. berZnebi ganTavisuflebuli
iyvnen yovelgvari gadasaxadisagan da maTze mxolod valde-
bulebebis SezRuduli nawili vrceldeboda [112, gv. 15-16].
berZnebma vercxlis warmoebis qarxnebi aamuSaves axtalasa
da dambludSi, xolo 1770 wels mwyobrSi Cadga alaverdisa
da Sambludis spilenZis gadamamuSavebeli qarxnebi. amrigad,
ereklem SeZlo misi droisaTvis uprecendento RonisZiebis
gatareba da TiTqmis cariel adgilze safuZveli Cauyara sak-
maod efeqtur samTo-metalurgiul warmoebas. am aqtiT erek-
lem faqtobrivadD fizikuri ganadgurebas gadaarCina qarTve-
li eri, vinaidan Semosavlis axalma da mniSvnelovanma wyarom,
iseve rogorc liTonebis saSualebiT mZlavri saartilerio
parkis Seqmnam, didad Seuwyo xeli qveynis ekonomikisa da
Tavdacvisunarianobis zrdas.
XIX s. dasawyisSi samTo-metalurgiuli sawarmoebi moinax-
ules rusuli samTo eqspediciis wevrebma a.musin-puSkinis
meTaurobiT. rusma inJinrebma sworad Seafases berZnebis mier
gamoyenebuli madnis gadamuSavebis wesebi. maT ver SeamCnies
racionaluri marcvali berZnebis teqnologiur sqemebSi, rac
nawilobriv gamarTlebulia, Tu gaviTvaliswinebT berZnebis
mier samTo teqnikaSi gamoyenebul iaraRebs. kerZod, madnamde
mimavali Strekebis Tu xvrelebis zomebi marTlac ise mcire
iyo, rom madnis gamotana maRaroelebs moxril an woliT
mdgomareobaSi SeeZloT, ventilaciac ar iyo saTanado do-
neze, xolo qanebis dasamuSaveblad ramdenime weraqvi an uro
gamoiyeneboda [112, gv. 85-86].
48 49
samTo teqnikisagan gansxvavebiT sul sxva doneze idga
warmoebis qimiur-metalurgiuli mxare. am SemTxvevaSi rusi
specialistebis azriT berZnebi sakmaod maRali ostatobiT
gamoirCeodnen (gamonakliss mxolod erTi rusi specialis-
tis Sexeduleba warmoadgenda, romelic Tvlida, rom berZnebis
mier spilenZis madnebidan liTonis gamodnobisas, danakargebi
Tu mis naxevars ara, mesameds mainc Seadgenda [104, gv.90]).
Cvens mier mopovebuli monacemebidan Cans, rom rusi spe-
cialistebis Sefaseba rig SemTxvevaSi obieqturi iyo. berZnebi
liTonebis dnobis im droisaTvis optimaluri teqnologiebiT
sargeblobdnen da maTi miRwevebi ruseTis maRali rangis
Tanamdebobis pirebsac ar darCeniaT SeumCneveli. metic, ber-
Znebis teqnologiebi ruseTSi praqtikulad iyo gamoyenebuli.
konkretul magaliTad SeiZleba moviyvanoT ruseTSi, nerCins-
kis sabadosTan dakavSirebuli faqti.
1691 wels aRmoCenili nerCinskis tyvia-vercxlis madani
saTanado specialistebis ararsebobis gamo TiTqmis TerTme-
ti wlis ganmavlobaSi ver iqna aTvisebuli. nerCinskis war-
moeba amuSavda 1702 wels patara qarxnis saxiT, rac petre
pirvelma ucxoeli specialistebis, kerZod ki, berZeni metal-
urgis, aleqsandre levadianis daxmarebiT SeZlo. niSandobliv-
ia, rom Semdgom wlebSic qarxnis warmatebuli funqcionireba
isev berZeni specialistebis, mama-Svilis simon grigolis Zis
da ivane simonis Zis zedamxedvelobiT xorcieldeboda [98,
gv.224]. cxadia, rom petre pirveli, romelic evropaSi `fan-
jris gaWrisTvis~ iRwvoda, garkveul winaaRmdegobas waawyda
saWiro specialistebis mozidvasTan dakavSirebiT da iZulebuli
gaxda berZnebis momsaxurebiT esargebla. mis mier mowveuli
ostatebi udavod arzrumeli berZnebi unda yofiliyvnen, rom-
lebic mTel aRmosavleTSi saukeTeso specialistebis reputa-
ciiT sargeblobdnen. swored maTi uSualo STamomavlebi unda
yofiliyvnen erekles mier arzrumidan Camosaxlebuli berZnebic.
daviT batoniSvilis (1776-1819 ww.) cnobis Tanax-
mad, erek les karze moRvawe eqimi i. reinegsi, romelic amave
dros maRali donis qimikos-metalurgi iyo, berZnebs gaejibra
liTonebis dnobis saqmeSi. Catarebulma cdebma cxadyo, rom
berZnebic progresul teqnologias flobdnen da maT mier
gamodnobili liToni raodenobrivadac ar CamorCeboda adgi-
lobrivs [105, gv.92].
ruseTis samTo eqspediciis xelmZRvanels, a.musin-puSkins
Tavisi Sexeduleba qonda berZeni metalurgebis kvalifikaci-
aze. es naTlad Cans ruseTis berg-kolegiisadmi wardgenili
proeqtidan (1800 w.), romelSic berZnebis ganacxadic aris
gaTvaliswinebuli. kerZod, a.musin-puSkini rusi inJinrebis
rekomendaciebis safuZvelze Tvlida, rom 1000 fuTi qarTuli
spilenZis madnidan 70-130 fuTi liTonis gamodnoba SeiZle-
boda. berZeni ostatebis Tanaxmad ki, rusi specialistebisagan
gansxvavebiT, SesaZlebeli iyo am produqciis raodenoba 80-
160 fuTi yofiliyo. am ganacxadis safuZvelze a.musin-puSkin-
ma sabolood CaTvala, rom gamodnobili liTonis saSualo
raodenobad 120 fuTi unda dasaxelebuliyo [42].
imave a.musin-puSkinma erTgvarad gaimeora warsulSi petre
I-is mier gamoCenili iniciativa da saqarTvelodan mozdokSi
gadaiyvana berZnebis mTavari specialisti anastas hajifetovi.
aq man rusi mdnobelebis paralelurad Caatara sacdeli dno-
bebi. rogorc im dros Sedgenili saarqivo masalebidan Cans,
erTi da imave raodenobis madnidan man rus metalurgebTan
SedarebiT meti wonis vercxli gamoadno [43].
ramdenime wlis Semdeg a.musin-puSkini berZen specialiste-
bTan mimarTebaSi kidev ufro Sors wavida. qarTuli metalur-
giuli qarxnebis warmadobis gazrdis mizniT, man gadawyvita
saqarTveloSi moewvia arzrumeli berZnebis axali jgufi.
1800 w. 16 dekembers dadebuli iqna berZnebisaTvis Zalze xel-
sayreli xelSekruleba, romliTac kidev erTxel dadasturda
50 51
is faqti, rom samTo eqspedicia saTanado Sefasebas aZlevda
berZnebis kvalifikacias. a.musin-puSkinma axlad da didi xniT
adre Camosuli berZnebis erToblivi ZalisxmeviT moaxerxa
warmoebis farTod gaSla. amis erTi-erTi mizezi ki unda yo-
filiyo is faqti, rom TiTqmis imave dros, kerZod 1804 wels,
rusi specialistebi dainiSnen qarxnis mmarTvelebad: axtalaSi
– i.eixfeldi, xolo alaverdSi – a.borzunovi [104, gv.95-96].
isini Tvlidnen, rom berZeni ostatebis Sromis nayofi-
ereba uCveulod dabali iyo da warmoeba axali meTodebis
danergvas saWiroebda. magram cnobilia, rom berZnebi ewinaaR-
mdegebodnen am wamowyebebs da acxadebdnen, rom am SemTxvevaSi
liTonis Wedadoba mcirdeboda da Sesabamisad misi fasic
klebulobda [104, gv.98].
am dros daiwyo spilenZis dagrovebis procesi da masze
moTxovnileba ramdenadme Semcirda. erekles dros, rodesac
gacilebiT mZime pirobebi iyo, rusma da berZenma specialiste-
bma SeZles mniSvnelovani warmatebebisaTvis mieRwiaT da amaSi,
rogorc etyoba, Tavisi roli im garemoebamac iTamaSa, rom mefe
ereklem maT mianiWa warmoebaze sruli zedamxedvelobis ufleba.
Seqmnili mdgomareobis gamosworeba mxolod warmoebis teqni-
kuri aRWurviT ver moxerxda. saqarTveloSi (da miT umetes
mezobel qveynebSi) spilenZze moTxovnilebis mkveTri Semcireba
mxolod misi fasis gazrdiT ar iyo gamowveuli, mniSvnelovani
roli iTamaSa misi xarisxis ramdenadme gauaresebamac.
gamovlenili faqtebis safuZvelze naTlad Cans, rom ber-
Znebi sakmaod gamocdili da kvalificirebuli metalurgebi
iyvnen. marTalia maTi teqnologiebi imdroindel evropul te-
qnologiebs ver Seedreboda, magram evropidan dacilebuli
qveynebisaTvis maT didi praqtikuli sargeblobis motana See-
ZloT. swored ase moxda qarTul sinamdvileSi da maTma saqmi-
anobam mniSvnelovani roli iTamaSa Zveli qarTuli samTo-
metalurgiuli warmoebis aRorZinebis saqmeSi.
3. spilenZis da rkinis metalurgia
spilenZisa da rkinis warmoebas, yvelaze sameurneo-praqti-
kuli da moxmarebadi liTonebis miReba-damuSavebas, erekle II-
is mier daarsebul qarxnebsa da saxelosno gaerTianebebSi Ta-
vidanve gansakuTrebuli yuradReba eqceoda. spilenZis mTavari
mwarmoebeli alaverdis qarxana iyo, bolnisi rkina-fola-
dis produqciiT amaragebda qarTl-kaxeTis samefos. Zvirfasi
liTonebis, oqro-vercxlis (masTan erTad tyviis) ZiriTad da-
mamzadebel gaerTianebas axtalis qarxana warmoadgenda. yvela
moqmed metalurgiul obieqts sistematurad miewodeboda saw-
vavi (xis naxSiri), romlis damamzadebeli damxmare sawarmo
TiToeul qarxanasTan funqcionirebda.
zemoaRniSnuli metalurgiuli qarxnebis samuSao sqemisa
da teqnologiuri procesebis analizs, sawvavi masalis bazis
mowyobilobis ganxilviT daviwyebT.
naxSiris damzadeba
berZnebTan winaswar dadebuli xelSekrulebis Tanaxmad
mefe erekle kisrulobda maT uzrunvelyofas SeSiT da rac
mTavaria, xis naxSiriT. es valdebuleba ki arc Tu ise advi-
li Sesasrulebeli iyo, vinaidan saqarTveloSi amoqmedebuli
spilenZis, vercxlis da rkinis 4 Tu 5 qarxnisaTvis saWiro
iqneboda naxSiris sakmaod didi raodenoba. ase rom, erekles
mouxda adgilobrivi Zalebis saSualebiT naxSiris damamzade-
beli warmoebis organizeba moqmedi qarxnebis maxloblobaSi.
naxSiris damamzadebeli warmoebebis Sesaxeb Cven araviTari
cnoba ar gagvaCnia. cnobilia mxolod termini `menaxSire~,
romelic naxSiris damamzadebel ostats gulisxmobs. erT-
erT sabuTSi gvxvdeba agreTve `misxanis madnis menaxSireebi~
52 53
[25, gv.131], romelic erT-erT qarxanasTan, am SemTxvevaSi ki
`misxanis madanTan~ arsebuli naxSiris warmoebis speciali-
stebs gulisxmobs.
uSualo cnobebis uqonlobis miuxedavad, SevecadeT aRniS-
nul qarxnebTan arsebuli naxSiris warmoebebis teqnologi-
uri sqemis sakmao sizustiT rekonstruirebas. am SemTxvevaSi
naxSiris damzadebis teqnologiuri aRwerilobis unikalur
informacias moicavs raWis (wedisis) rkinis warmoebasTan da-
kavSirebuli mdidari eTnografiuli masala. im dros, rodesac
safuZveli eyreboda erekleseul samTo-metalurgiul warmoe-
bas, wedisis rkinis sarewebSi intensiurad da didi raodeno-
biT naxSirs awarmoebdnen. aqedan gamomdinare, naxSiris didi
warmoebebis Camoyalibebisas teqnologiuri sqema wedisuri
praqtikidan unda yofiliyo aRebuli. arc is aris gamor-
icxuli, rom saWiro Cvevebisa da codnis SesaZenad da kvali-
fikaciis misaRebad erekles momavali naxSiris specialistebi
garkveuli xniT wedisSi gaegzavna.
amas gvafiqrebinebs mogvianebiT giorgi XII-s mier ruseTis
xelisuflebisadmi gagzavnili werili, romelSic is erTo-
blivi samTo-metalurgiuli warmoebis gamarTvis SemTxvevaSi
am warmoebis muSebiT uzrunvelyofis garantias iZleoda. es
muSebi mefis valdebulebiT misi samefos (e.i. qarTl-kaxeTis)
garda imereTis samefodan, kerZod ki raWidan unda yofili-
yvnen gadmosaxlebuli [59]. raWa, romelic faqtobrivad sxva
samefos ganekuTvneboda, aq SemTxveviT ar aris dasaxelebuli.
raWvel ostatebs 60-ian wlebamde TbilisSi didi raodenobiT
SemohqondaT rkinis nakeTobebi, Tbilisidan ki denTi gahqon-
daT sabadoebSi madnis Semcveli qanebis asafeTqeblad [105,
gv.55]. aqedan gamomdinare, giorgisTvis (da adre miTumetes
ereklesTvis) kargad unda yofiliyo cnobili raWvelebis
daxelovneba samTo-metalurgiul saqmeSi. amitomac savsebiT
SesaZlebelia, rom erekles raWveli ostatebi konsultaciis
gawevasTan erTad uSualodac CaerTo naxSiris damzadebis
saqmeSi.
raWvelebTan aseTi urTierToba TavisTavad niSnavs, rom
erekles qarxnebsa da wedisSi naxSiris damzadebis erTnairi
wesebi unda yofiliyo gamoyenebuli. aqedan gamomdinare, erek-
leseuli warmoebis erT-erTi teqnologiuri kvanZis Sesaxeb
faqtobrivad sruli warmodgenis SeqmnisaTvis savsebiT sakma-
risia im didZali eTnografiuli masaliT visargebloT, ro-
melic n.rexviaSvilma moipova wedisuri rkinis warmoebasTan
dakavSirebiT [36].
naxSiris damzadeba Zalze sapasuxismgeblo saqme iyo, ro-
melic srulyofilad mxolod gamocdil da mcodne kacs See-
Zlo. aseT ostats wedisSi `naxSiris moxeles~ eZaxdnen. mas
iseTi detalebis codna moeTxoveboda, romelsac Tanamedrove
pirobebSic ki, aucileblad unda flobdes am saqmis special-
isti. kerZod, misTvis cnobili iyo, rom naxSirad yvela xis
jiSi ar gamodgeboda. saWiro iyo xis SerCeva ori niSniT:
pirveli – xis jiSis da meore – sinedlis mixedviT. magali-
Tad, ostatebma icodnen, rom muxa, wifela da rcxila magar
naxSirs iZleoda, wabli, naZvi da ifani – zomiers, xolo Tx-
ili, deka da muryani – rbils. raWveli ostatebis es empiri-
uli codna srul TanxmobaSia Tanamedrove cdebis SedegebTan,
romelTa Tanaxmadac xis 19 jiSisaTvis naxSiris gamosavali
33%-dan 46%-is farglebSi meryeobda [93, gv.159]. sanaxSired
arc Zlier nedli da arc Zlier xmeli SeSa gamodgebo-
da, vinaidan nedli gvian iwvoda da wediseli specialiste-
bis Tanaxmad `wylad midioda~, xmels ki swrafad ekideboda
(`ucbad abrialdeba cecxli da iRvelTeba~) da is ZiriTadad
nacar-ferflad iqceoda. amitomac saWiro iyo, rom sanaxSire
SeSa sakmarisad gamomSrali yofiliyo da misi damzadebis op-
timalur drod agvisto-seqtemberi iyo miRebuli.
cxadia, rom sanaxSire xeebis moWris Semdeg gaTvaliswineb-
54 55
uli iyo maTi ramdenime Tvis ganmavlobaSi Sroba, radgan im
drosac ukve kargad iyo cnobili, rom gamomSrali xisaTvis
danaxSirebis procesi Zalze swrafad mimdinareobs. xolo
Tu xe teniania, is gamoyofs imden orTqls, rom amis Sedegad
sruliad fuWad ixarjeba sawvavis nawili. amitomac sanaxSire
SeSis Srobis stadiac erT-erT mniSvnelovan etapad iTvle-
boda naxSiris damzadebis saqmeSi [93, gv.661-662].
vinaidan rkinis warmoebas didi raodenobiT naxSiri sWird-
eboda, amitom ramdenime adamianisgan Semdgari jgufi (4-8 ka-
camde) midioda tyeSi da winaswar amzadebda sanaxSire SeSas.
xeebis moWris Semdeg maT sxepdnen, zomierad moravdnen, Tavs
uyridnen, xorad dgamdnen da aclidnen `SeWknobas~ anu gamoS-
robas. ramdenime xnis Semdeg damamzadeblebi kvlav brundebod-
nen `naxSiris moxelesTan~ erTad da sanaxSire adgils misive
miTiTebiT iqve axlos arCevdnen. am adgilze Txridnen ormos
da iwyebdnen sanaxSires gamarTvas, xolo muSebis meore jgufs
am dros ormosTan mohqonda damaragebuli SeSa (sanaxSires
Sor manZilze gakeTebisas SeSis gadasatanad iyenebdnen xar-
marxils).
raWaSi eTnografebma ori tipis sanaxSire daafiqsires.
erTSi xis naxSiri daxurulad, xolo meoreSi _ Riad gamow-
vis pirobebSi miiReboda. amasTan erTad, pirveli tipis sanax-
Sire amoSenebuli iyo qviT, xolo meore – amouSenebeli iyo.
pirveli sanaxSirisaTvis miwa iTxreboda kuTxovani or-
mos saxiT (sigrZe – 2,50 m, sigane – 1,50 m, simaRle – 2 m),
Semdeg ormos napirebs qviT amoSenebuli kedliT amagrebdnen,
iSviaTad ki ise tovebdnen. kedlebSi kari da ori sarkmeli
– sasule iyo dayolebuli. erTi sasule qaris mimarTulebiT
keTdeboda, sarkmelis saxiT. garda amisa, sasule ewodeboda
sakvamlesac, romelic sanaxSires Sekruli TaRis SuaSi keT-
deboda. sanaxSires mowyobis moTavebisas, SuaSi ganTavsebuli
sasuledan SeSas cecxls ukidebdnen da iwyeboda danaxSirebis
procesi. rodesac cecxli gaZlierdeboda, SeSa karebidan Tan-
daTan miewodeboda. am dros mTavari iyo, rom SeSa danakvercx-
lebuliyo gaZlierebul cecxlSi. normaluri wvis warsamar-
Tavad axal-axali SeSis miwodeba da amiT cecxlis Seneleba
kvalificirebul codnas moiTxovda. `naxSiris moxele~ anu
`menaxSire~ procesis normalurad mimdinareobas sasuleebis
saSualebiT awesrigebda. samive sasule da karebi iReboda
da ixureboda imisda mixedviT, Tu romel mxares iyo saWiro
cecxlis gaZliereba an Sesusteba. haerSi niavis moZraobis
gansazRvriT moxele Sesabamis sarkmels aRebda, raTa cecxli
ar gamqraliyo. Tumca arc Zlieri cecxli iyo dasaSvebi,
radganac am SemTxvevaSi adgili eqneboda SeSis Caferfvlas da
naxSiris nacvlad nacris miRebas. danaxSirebis process erTi
dRe-Rame sWirdeboda. mTeli am xnis ganmavlobaSi `naxSiris
moxele~ cecxlis alze vizualuri dakvirvebiT atyobda, Tu
rogor mimdinareobda wva da sarkmelebis saSualebiT miwo-
debuli haeriT garedan aregulirebda wvis mimdinareobas.
procesis damTavrebisas gaCaRebul cecxls sakvamledan svel
`reSs~ anu naxSiris ganacers da miwas ayridnen. yvela sa-
sules mWidrod axSobdnen, xolo karebidan erTi doqi wylis
Sesxmis Semdgom, masac xuravdnen. am saxiT axSobdnen cecxls
sanaxSireSi, xolo amis Semdeg ramdenime dRes mis gacivebas
andomebdnen [36, gv.35-36].
raWvel ostatebs, rogorc etyoba, dakvirvebis Sedegad
kargad hqondaT gaazrebuli is movlena, rom haeris miwodebis
SewyvetiT cecxli qreboda. amitomac am Caqrobas isini ̀ sulis
mogubviT moSretas~, anu `moxrCobas~ uwodebdnen. damwvari
naxSiri, 3-4 dRiani gagrilebis Semdeg, ukve daniSnulebis-
amebr gamoiyeneboda. danaxSirebis procesis warmarTvasTan er-
Tad aranaklebi mniSvneloba hqonda cecxlis Caqrobis sta-
dias. `naxSiris moxeleebisTvis~ kargad iyo cnobili, rom Tu
sanaxSireSi cecxli swrafad da erTdroulad ar iqneboda
56 57
Camqrali, `naxSirs gulSi cecxli gaujdeboda da erTianad
Caiferfleboda~. aseve uaryofiT Sedegebs iZleoda yvela sa-
sulis da karebis arasafuZvlianad dagmanva, ris Sedegadac
Sig SeRweuli haeri, gaRvivebuli cecxlis xarjze, naxSiris
nacvlad, nacars iZleoda.
gamoiyeneboda naxSiris miRebis meore wesic, romelic da-
naxSirebas Ria ormoSi iTvaliswinebda. am SemTxvevaSi ormos
Tavze idga ori kaci da rig-rigobiT umatebdnen cecxlze Se-
Sas. es meTodi SedarebiT martivi da ubralo iyo, Tumca Ria
ormoSi naxSiris miReba didi raodenobiT SeSas moiTxovda
da am SemTxvevaSi ugulvebelyofili iyo rogorc SeSis, ise
naxSiris ekonomia da am ukanasknelis xarisxic [36, gv.37].
sanaxSire ormoSi miRebuli produqtis gacivebis Semdeg,
pirvelad aclidnen Tav-miwas, wmenddnen Tavs da iwyebdnen
naxSiris amoRebas fenebad. amoRebul naxSirs did cxavSi
atarebdnen, romelsac didi farTo Tvlebi hqonda. ganaceri
naxSiri mtvers anu `reSs~ warmoadgenda, xolo cxavSi dar-
Cenili ki – anacers _ `xoruS naxSirs~. didi yuradReba
eqceoda agreTve naxSiris gawmendas sxvadasxva sibinZurisagan,
kenWebisagan da a.S. raWveli ostatebi naxSiris xarisxs misi
ormoSi mdebareobis mixedviT arCevdnen. maT SemCneuli hqon-
daT, rom `Tavi naxSiri~, `guli naxSiri~ da `Ziri naxSiri~
sxvadasxva Tvisebisa iyo da amitomac maT sxvadasxva daniS-
nulebiT iyenebdnen [36, gv.39].
erekles qarxnebSic, rogorc zemoT aRvniSneT, naxSiri
zustad imave wesiT unda daemzadebinaT, romelic Cven wedi-
sel naxSiris specialistebTan dakavSirebiT ganvixileT. amas
garda, sxvadasxva qarxnebis zogierT specifikur procesTan
dakavSirebiT, qarxnebTan moqmed naxSiris sawarmoebSi uTuod
gaTvaliswinebuli iqneboda produqciis gansakuTrebuli ji-
Sis xisgan miReba. magaliTad, axtalis qarxanaSi kupelaciis
procesisaTvis sawvavad mxolod kviparosisagan damzadebuli
naxSiri, xolo keris amonagebSi kaklis xisgan damzadebuli
naxSiri gamoiyeneboda [21].
spilenZis warmoeba
alaverdis qarxanasTan erTad spilenZis gadamuSave-
bas awarmoebdnen dambludisa da Sambludis spilenZis qa-
rxnebi. es ukanaskneli, rogorc etyoba wyvetilad muSaobda
da amis gamo misi produqcia qarxnebis saerTo produqciis
Zalze umniSvnelo nawils Seadgenda. arc dambludis qarx-
ana gamoirCeoda didi warmadobiT, rac kargad Cans Semdegi
monacemebidan: v.melqonianis Tanaxmad, romelic udavod Za-
lze saimedo wyaroebs eyrdnoba, alaverdis qarxnis wli-
uri warmadoba 180-190 tona anu 11250-11950 fuT spilenZs
Seadgenda [27]. amave dros, qarxnis erT-erTi xelmZRvanelis,
anastas hajifetovis gviandeli cnobiT, spilenZis qarxnebis
wliuri warmadoba 5000-15000 fuTis sazRvrebSi meryeobda
[77]. Tu am da alaverdis qarxnis maqsimalur warmadobebs
erTmaneTs SevadarebT, naTlad Cans, rom alaverdis qarxanaze
produqciis ZiriTadi wili, daaxloebiT 12000 fuTi modioda
(maSin rodesac dambludis qarxana gacilebiT mcire, TiTqmis
4-jer nakleb spilenZis raodenobas adnobda). am monacemebis
gaTvaliswinebiT spilenZis warmoebas XVIII s. meore naxevris
saqarTveloSi, Cven, yvelaze didi warmadobis mqone alaverdis
qarxnis magaliTze ganvixilavT (miTumetes, rom Cvenamde moR-
weuli wyaroebis ZiriTadi nawili am qarxanas exeba).
alaverdis spilenZis sawarmo
alaverdis qarxnis Sesaxeb mTel rig SemTxvevebSi Taname-
drove gamokvlevebi urTierTSeuTanxmebel monacemebs Seicavs,
58 59
rac cxadia arTulebs qarxnis WeSmariti maxasiaTeblebisa
da teqnologiuri parametrebis dadgenas. zustad aris mx-
olod cnobili, rom qarxanaSi spilenZis miRebis mizniT mad-
nis gadamuSaveba sam etapad xorcieldeboda da Sesabamisad
madnis gamowvas, dnobas da miRebuli Savi spilenZis rafini-
rebas iTvaliswinebda. avtorebis erTi jgufis Tanaxmad, mad-
nebis gamowva sagangebo qurebSi mimdinareobda [21, 56], sxva
monacemebiT ki am process madnebis grovis Riad gamowviT ax-
orcielebdnen [27]. gamosawvav cilindrul qurebSi, romelTa
diametric da simaRlec 2,48 metrs Seadgenda, erTmaneTis
SenacvlebiT iyreboda madnis da naxSiris fenebi. magram aRniS-
nuli monacemidan aSkarad Cans, rom aseTi kazmis pirobebSi
ver iqneboda uzrunvelyofili gamowvisaTvis saWiro JangviTi
garemos Seqmna, vinaidan am SemTxvevaSi madanze urTierTq-
medeba ara haeris JangbadiT, aramed naxSiris wvis Sedegad
miRebuli CO-s saSualebiT xorcieldeboda. aq aSkarad gvaqvs
saqme aRdgeniT dnobaze momuSave RumelTan da gaugebaria, Tu
ratom iqna is gaigivebuli gamosawvav RumelTan. aRsaniSnavia,
rom es mcdari cnoba ramodenime gamokvlevaSi gvxvdeba. ker-
Zod, a.koWlavaSvilis garda [21] aRniSnul Rumels gamosaw-
vav Rumelad m.CorgolaSvilic Tvlis, Tumca am ukanasknelis
mixedviT, is Turme rusebs SemouRiaT 1801 wlis Semdeg [56].
igive obieqts unda gulisxmobdes i.gZeliSvilic, romelmac
a.borzunovis (1802w.) sityvieri aRwerilobis mixedviT am
Rumelis (da masTan erTad spilenZis gamosadnobi da gasaw-
mendi Rumelebis) grafikuli rekonstruqcia moaxdina [12].
Tumca naxazs raime ganmarteba ar axlavs, magram aSkarad Cans,
rom es ,,gamosawvavi~ Rumelic zustad iseTive cilindru-
li formisaa, rogoric warmodgenilia a.koWlavaSvilis da
m.CorgolaSvilis aRwerilobebSi.
aseve eWvs iwvevs literaturaSi moyvanili erT-erTi mo-
nacemi, romlis Tanaxmadac erTi fuTi Savi spilenZis mis-
aRebad alaverdis qarxanaSi 5,6 fuT madans amuSavebdnen [21].
am cifris ararealoba aSkarad Cans meore monacemis fonze,
romlis mixedviTac alaverdis qarxanaSi erTi fuTi wiTeli
spilenZis gamosadnobad 15 fuTi madani ixarjeboda [27]. cxa-
dia, rom erTi fuTi Savi spilenZis misaRebad 15 fuTze na-
klebi madani iqneboda saWiro da es naklebi raodenobac ki
rom aviRoT (romelic daaxloebiT 12-13 fuTs Seadgens), is
mainc orjer aRemateba zemoT miTiTebul 5,6 fuTs.
Cvens mier arqivSi [42] mikvleuli iqna sabuTi, romelic
saSualebas gvaZlevs sabolood gaverkveT alaverdis qarxa-
nasTan dakavSirebul teqnikur detalebSi da maqsimaluri mi-
axloebiT SevZloT am qarxanaSi gamoyenebuli teqnologiuri
sqemis rekonstruireba. es aris ruseTis samTo eqspediciis
xelmZRvanelis a.musin-puSkinis 1801 wlis Tebervlis mox-
senebiTi baraTi saxelmwifo berg-komisiisadmi, sadac is ala-
verdis qarxnis Sesaxeb msjelobs da raodenobrivi monacemebis
moyvaniT aCvenebs, Tu ra SesaZleblobebi gaaCnia am qarxa-
nas. vinaidan es sabuTi qarxanaSi gamoyenebuli teqnologiuri
procesebis da moqmedi aparaturis mixedviT aris Sedgenili,
is faqtiurad am qarxanaSi arsebuli realuri viTarebis sak-
maod zust aRwerilobas iZleva. amave sabuTSi, arc avtoris
mier navaraudevi qarxnis perspeqtiuli warmadoba gansxvavde-
ba didad im dros realurad arsebuli warmadobisagan. ase
rom, sabuTidan am mxrivac sakmaod zusti informaciis miReba
SeiZleba.
a.musin-puSkinis wardgenili monacemebi rom TiTqmis ar
gansxvavdeba realuri viTarebisagan, es Cans qarxanasTan daka-
vSirebuli im raodenobrivi monacemebiT, romlebic zogierTi
wyaros damatebiT cnobebSi aris moyvanili. isini faqtobrivad
Tanxvdeba a.musin-puSkinis informacias. kerZod, Cven ukve ze-
moT ganvixileT a.melqonianis cnoba, romlis Tanaxmadac ala-
verdis qarxnis warmadoba 180-190 tonas anu 11250-11930
60 61
fuT spilenZs Seadgenda. a.musin-puSkinis mixedviT ki qarxnis
warmadoba 12000 fuTia, rac cxadia Tanxvdeba a.melqonianis
monacems. SeiZleba kidev davasaxeloT a.musin-puSkinis da
erT-erTi cnobis sruli Tanxvedra Savi spilenZis gawmendil
spilenZTan fardobasTan dakavSirebiT [21]. ase rom, a.musin-
puSkinis monacemebi sakmaod zustad asaxavs arsebul mdgo-
mareobas da rac mTavaria, aSuqebs qarxanaSi gamoyenebuli te-
qnologiuri sqemis yvela sakvanZo detals.
a.musin-puSkinis Tanaxmad, alaverdis qarxnisaTvis ori
sabadodan yovelwliurad mopovebuli madnis raodenoba
200000 fuTs Seadgens, risTvisac ,,axlandeli muSaobis mixed-
viT saWiroa 100 kaci~. rogorc amave dokumentidan irkveva,
weliwadSi qarxnis sruli samuSao dro 250 dRes Seadgenda,
e.i. dReSi unda gamomuSavebuliyo 800 fuTi (200000 : 250
= 800) madani. madnis gamowva 100 patara RumelSi warmoebs
da mas 100 kaci unda moemsaxuros. madnidan Savi spilenZis
gamosadnobad 8 Rumeli muSaobs, romelTagan TiToeuli dRe-
RameSi 100 fuT madans amuSavebs. TiToeul Rumels emsax-
ureba 6 mdnobeli da 12 mesabervle. am RumelebSi 250 dRis
ganmavlobaSi 200000 fuTi madnidan miiReba 15000 fuTi
Savi spilenZi. Savi spilenZis gasasufTaveblad ki 2 Rumeli
moqmedebs. 15000 fuTi Savi spilenZidan gawmendis Sedegad
miiReba 12000 fuTi sufTa spilenZi.
aqve a.musin-puSkins xelmeored mohyavs im muSaxelis sia,
romlebic unda emsaxurebodnen TiToeul teqnologiur kvan-
Zs. kerZod, maTi raodenoba Seadgens: madnis mopovebisaTvis _
100 kacs, gamowvis procesisaTvis _ 100 kacs, Savi spilenZis
gamosadnobad _ 144 kacs da gawmendis procedurisaTvis _
36 kacs. avadmyofobis gamo mocdenaTa gaTvaliswinebiT da sx-
vadasxva damatebiTi samuSaos Sesasruleblad saWiro iqneba
20 kaci. ase rom, qarxnis sruli kontigenti 400 kaciT unda
ganisazRvros [42]. moyvanili monacemebis komentireba Semd-
gomSi gvaqvs gaTvaliswinebuli, rodesac dawvrilebiT ganvix-
ilavT TiToeul teqnologiur kvanZs. am kvanZebis moqmedebis
ganxilvisas vixelmZRvanelebT aRniSnuli dokumentis sqemiT,
romelic, rogorc araerTi damatebiTi cnobis safuZvelze
davrwmundebiT, sakmao sazustiT asaxavs realur viTarebas. am
sqemis Sesabamisad pirvel rigSi ganvixilavT spilenZis madnis
mopovebisa da winaswari gadamuSavebis sakiTxs, xolo Semdgom
spilenZis madnis Sav da rafinirebul spilenZad gadadnobis
process.
spilenZis madnis mopoveba da gamowva
berZnebis mier SemuSavebul mTel teqnologiur ciklSi,
metalurgiuli procesebis fonze, ucnaurad dabali doniT
gamoirCeva samTomompovebeli ubani. Tu dnobis procesis sak-
maod rentabeluri teqnologia berZnebs saSualebas aZlevda
maRali xarisxisa da raodenobis liToni gamoednoT, samTomom-
povebeli teqnika primitiuli iyo da mniSvnelovnad CamorCe-
boda evropuls.
berZnuli samTo teqnikis Sesaxeb XVIII s. Tanadrou-
li saintereso aRweriloba aris SemorCenili, romelic rus
inJiner a.borzunovs ekuTvnis. cnoba konkretulad axtalis
samTo sawarmos exeba, magram is SeiZleba sxva samTo obieqte-
bzec gavrceldes, radgan yvela maTganis Sesabamisi maRaro
da maTi eqspluataciis wesebi zustad erTmaneTis asls war-
moadgens. amdenad a.borzunovis aRweriloba garkveul suraTs
gviqmnis alaverdis sawarmosTan mimarTebaSic.
arsebuli maRaroebi derefnebis iseTi siviwroviT
gamoirCeoda, rom Zalze Zneli iyo sangrevebamde miRweva. ro-
gorc kapitalur StolnebSi, ise droebiT ortebSi sayrdenad
morebis nacvlad gamoiyeneboda nagebobebi Txeli wnelebisagan
da amis gamo yovelTvis didi iyo maTi Camongrevis saSiS-
62 63
roeba. burRvas awarmoebdnen blagvi burRebiT da im adgilas,
sadac saWiro iyo erTi kaci, muSaobda ori. madnis amotana
cxenis an xelis jalambaris nacvlad patara biWebis meSveo-
biT xorcieldeboda, romlebsac tyavis tomrebi zurgze hqon-
daT mimagrebuli da tvirTi cocviT gamohqondaT. maRaroebSi
ar iyo gaTvaliswinebuli wylis mosacilebeli saSualebebi,
ris gamoc im adgils, sadac wyali Cndeboda, berZnebi maSinve
tovebdnen da sxva adgilze gadadiodnen. Aarc mongreuli
madnis gadarCeva iyo srulyofili, vinaidan fuWi qanis nayar-
Si a.borzunovs xSirad SeumCnevia madnis namtvrevebi [112,
gv.85-86].
alaverdis spilenZis madani 1911 wlis monacemebiT saSua-
lod Seicavda (%-Si): Cu-4,00; Si-7,42; Fe-35,10; Al-1,8; Ca-1,14; Zn-1,90; S-38,80 [101, gv.105]. alaverdis sabados 1863 wlidan
metoqeobas uwevda qedabekis maRaro, romelic elizavetopo-
lis mazraSi mdebareobda. es maRaro, rogorc aRvniSneT, 1863
wels gaixsna qedabekis spilenZis sadnob qarxanasTan erTad
da misi mepatronis _ simensis mier aRiWurva imdroindeli
yvelaze mowinave evropuli aparaturiT. qarxana da sabado
spilenZis madnis gamolevamde funqcionirebda da is daixura
1910-iani wlebis pirvel naxevarSi [101, gv. 119].
a.musin-puSkinis dokumentis Tanaxmad, alaverdis qarxanaSi
jer axdendnen mopovebuli madnis gamowvas, romelic miznad
isaxavda madnidan gogirdis mocilebas. berZnebi, romlebic
spilenZis mopovebis ̀ aziur~ xerxs iyenebdnen, madnis ara srul,
aramed nawilobriv gamowvas axorcielebdnen. TviT procesi
Ria keraSi madnis grovebad damuSavebas iTvaliswinebda. saw-
vav masalad gamoyenebuli iyo SeSa. grovebad dawvisas Cveu-
lebriv kerad ormoebs iyenebdnen. magram a.borzunovi moix-
seniebs cilindrul Rumelebs [111, gv.86], romlebic araviTar
SemTxvevaSi ar unda gavaigivoT zemoT moxseniebul 2,48 m si-
maRlisa da diametris mqone cilindrul RumelebTan. naxSiris
Semcvelobis miuxedavad es Rumeli kidevac rom CavTvaloT
gamosawvav Rumelad, maSin gamodis, rom gamowvis proceduri-
sas berZeni ostatebi grovebis meTods ar iyenebdnen. magram
erTmniSvnelovnad cnobilia, rom grovebad gamowvas berZnebi
1890-ian wlebSic misdevdnen da kavkasia am mxriv, norvegiasa
da aSS-Tan erTad, im qveynebis ricxvs miekuTvneboda, romelic
sulfiduri madnebis gamowvisaTvis aRniSnul meTods iyenebda
[95, gv.349]. aq saqme gvaqvs mcire gabaritebis cilindrul Ru-
melTan, romelic ormoSi qviT aris amoSenebuli da amitomac
cecxlis moxerxebul keras warmoadgens. mcire gabaritebis
gamosawvavi Rumelebis arseboba qarxanaSi dasturdeba a.musin-
puSkinis dokumentiTac, saidanac Cans, rom weliwadSi 200000
fuTi anu dReSi 800 fuTi madnis gamosawvavad gamoyenebeli
iyo 100 patara Rumeli.
ekologiuri TvalsazrisiT, grovebad gamowvas Tavisi
uaryofiTi mxare hqonda, magram am dros gamoiyeneboda mar-
tivi mowyobiloba da rac mTavaria, gamomwvari madani Sedar-
ebiT mcire zomis natexebis saxiT miiReboda, romelic Semdeg
advilad muSavdeboda dnobis stadiaze.
SeSis cecxlis siTbos garda, gamowvis procesSi dam-
atebiTi siTbo gamoiyofoda egzoTermuli reaqciis xarjze.
gogirdis sruli mocilebisaTvis gamowva mravaljeradi unda
yofiliyo da rogorc a.borzunovi iuwyeba, berZnebi am faq-
torsac iTvaliswinebdnen. kerZod, gamowvas isini 3-jer an
4-jer atareben. cxadia, rom erTis mxriv procesis Ria areSi
mimdinareobiT, romelic Warbi Jangbadis miwodebas da am gziT
Jangvis procesis efeqturad Catarebas uzrunvelyofda, xolo
meore mxriv gamowvis procesis 3-4-jer gameorebiT, miRweuli
iqneboda madanSi gogirdis sruli mocileba: CuSO4→CuO + +SO2 + O. gamowvis Sedegad miRebul madanSi sulfidebis nacv-
lad ukve oqsidebi iyo warmodgenili da maT aRsadgenad Sem-
dgom stadiaze aRdgeniTi dnoba iyo gaTvaliswinebuli.
64 65
Savi spilenZis gamodnoba da misi gawmenda
is faqti, rom winaswar gamowvas berZnebi 3-4-jer at-
arebdnen, TavisTavad gulisxmobs, rom isini miznad isaxavdnen
madnidan gogirdis srul mocilebas. gogirdis sruli mo-
cileba ki spilenZis miRebis `aziuri~ wesisaTvis iyo damaxa-
siaTebeli. evropuli wesiT damuSavebuli spilenZis sulf-
iduri madani ganicdida nawilobriv gamowvas, ris Semdegac
misi dnobiT miiReboda Steini - WuWyiani spilenZis sulfidi,
romelsac amave dros spilenZis sulfidis upiratesi Semcv-
elobis gamo kupferSteins eZaxdnen. kupferSteinis JangviTi
dnobiT, romelic miznad isaxavda spilenZis SenaerTidan go-
girdis sabolood mocilebas, miiReboda spilenZis da sxva
liTonebis oqsidebi, romelTa aRdgeniTi dnobiT da widis
mocilebiT rCeboda arasufTa liTonuri spilenZi anu Savi
spilenZi. saboloo etapze Savi spilenZis rafinirebiT miiRe-
boda sufTa spilenZi.
`aziuri~ meTodi evropulisgan gansxvavebiT gogirdis mo-
cilebas ukve madnis gamowvis etapze iTvaliswinebda, ase rom
Savi spilenZis misaRebad gaTvaliswinebuli iyo damuSavebuli
madnis aRdgeniTi dnoba. gamomwvari madani kazmSi aRmdgenel
reagentTan _ naxSirTan (da saWiroebis SemTxvevaSi garkveul
mdnobebTan) erTad SehyavT. aRdgeniTi dnobis procesSi rkinis
oqsidi (Fe2O3), romelsac yovelTvis Seicavs spilenZis gamom-
wvari madani, advilad SeiZleba aRdges liTonur rkinamde. ma-
gram misi safexurebrivi aRdgenis bolo stadiaze miRebuli
rkinis (II) oqsidi (FeO) advilad Sedis reaqciaSi madnis fuW
qanSi arsebul an sagangebod kazmSi mdnobis saxiT damate-
bul mJava kaJmiwasTan (siliciumis (IV) oqsidi (SiO2)) wi-
dis warmoqmniT. spilenZis (I) oqsidi (Cu2O), romelic Zlier
fuZe oqsids warmoadgens, aseve iRebs monawileobas widis
warmoqmnis procesSi, ris Sedegadac adgili aqvs spilenZis
gardauval da Tanac Zalze mniSvnelovan danakargebs. a.baikovs
amasTan dakavSirebiT mohyavs aseTi magaliTi: Tu madani 5%-ian
spilenZs Seicavs, aziuri meTodiT misgan miiReba 5% spilen-
Zi da 95% wida. widis aseT uzarmazar masas SeuZlia Tan
waritacos spilenZis mcire raodenobebic ki, rasac saboloo
jamSi mis mniSvnelovan danakargebTan mivyavarT. Cu2O-s awid-
viT ganpirobebuli es danakargi SeiZleba Semcirdes, Tu ka-
zmSi SiO2-is awidvis mizniT ufro Zlieri fuZe naerTi iqneba
Setanili. aseT fuZe naerTad mizanSewonilia CaO-s Setana,
Tumca widis raodenobis gazrdisas misi warmtacebeli unari
SeiZleba ufro gaizardos [72, gv. 14]. Zalze sayuradReboa am
SemTxvevaSi rusi inJinris k.voskoboinikovis cnoba imis Ses-
axeb, rom berZnebi Savi spilenZis misaRebad gamomwvar madans
swored kirTan erTad adnobdnen [12].
cxadia, rom es RonisZieba alaverdis qarxanaSi uzrun-
velyofda aRniSnuli `aziuri~ meTodis saSualebiT Savi
spilenZis maqsimalurad SesaZlebeli raodenobis miRebas. Sav
spilenZTan erTad am procesSi warmoiqmneboda wida, romelic
ZiriTadad rkinisa da kalciumis silikatebs Seicavda. am wi-
dis mocilebis Semdeg rCeboda e.w. Savi spilenZi, romelic
minarevebis gamo, marTlac Savi feris iyo da dabali plasti-
kurobiT xasiaTdeboda.
a.musin-puSkinis Tanaxmad, Savi spilenZis gamosadnobad 8
Rumeli gamoiyeneboda, romelTagan TiToeuli dReSi 100 fuTs
adnobda. TiToeul Rumels 6 mdnobeli da 12 mesabervle emsax-
ureboda. es monacemebi TiTqmis Tanxvdeba al.koWlavaSvilis
monacemebs, romlis mixedviTac Savi spilenZis sadnobi Ru-
melisaTvis xuTkaciani personali iyo gamoyofili (ori md-
nobeli da sami damxmare) Tormet mesabervlesTan erTad [21].
rac Seexeba warmadobas, imave a.musin-puSkinis cnobiT, 200000
fuTi madnidan 15000 fuTi Savi spilenZi miiReboda, anu daax-
loebiT 13,5 fuTi madani ixarjeboda 1 fuTi Savi spilenZis
misaRebad.N
66 67
a.musin-puSkinis cnobebs erTgvarad avsebs v.melqonianis
monacemebi, romlis Tanaxmadac madnis dnoba dabal Saxtur
RumelebSi mimdinareobda, romelsac win ar hqonda qurebi. am
RumelebSi miRebuli produqcia ki Savi spilenZis saxiT 80-
85%-mde spilenZs Seicavda [27]. Savi spilenZis Sedgeniloba
sxvadasxva qarxnebSi sxvadasxva iyo da is 1890-iani wlebi-
saTvis 70-90% spilenZs Seicavda [95, gv.38]. ase rom, alaver-
dis qarxnis Sav spilenZSi spilenZis 80-85%-mde Semcveloba
Cveulebriv movlenad unda miviCnioT.
gamomwvari madnis aRdgeniTi dnobis Sedegad miRebuli Savi
spilenZis rafinirebisaTvis berZnebs sayovelTaod gavrcele-
buli teqnologia unda gamoeyenebinaT, romelic haeris Seber-
viT Savi spilenZis JangviT dnobas iTvaliswinebda.
sadnobi Rumelidan gasawmend RumelSi gadmotvirTul Sav
spilenZs SeSis cecxlis saSualebiT adnoben. dnobis es pro-
cesi 2-3 saaTs grZeldeba, ris Sedegadac SeSis wvas droe-
biT wyveten, raTa spilenZis gamlRval zedapirze am dros
gamoyofili Sesqelebuli widis masa moacilon (es masa Savi
spilenZis dnobis procesidan gamoyolil widas warmoadgens).
amis Semdeg isev iwyeba SeSis wva, xolo gamlRvali spilenZis
zedapirs sabervelis saSualebiT haeri miewodeba. am dros
minarevebi, maTi mcire Semcvelobis an Jangbadisadmi spilenZ-
Tan SedarebiT ufro maRali swrafvis gamo, advilad iJangeba
da widaSi ufro adre gadasvlis Sedegad gamdnar spilenZs
scildeba. minarevebis nawili (As, Sb, Pb, Zn) aqrolebas ganic-
dis, xolo oqsidirebuli rkina da nawilobriv TuTia widaSi
gadadian silikatebis saxiT, romelic amonagis an aguris wyo-
bis Semcvel kaJmiwasTan reagirebis saSualebiT warmoiqmneba.
oqsidaciis procesis damTavrebis Semdgom, rac SeimCneva
widis sul ufro da ufro mcire raodenobis gamoyofiT,
gaTvaliswinebulia gamlRval spilenZSi misi (I) oqsidis _
Cu2O-s aRdgena, romelic Sebervis procesSi Cndeba, vinaid-
an minarevebis mocilebasTan erTad am dros TviT spilenZis
nawilic ganicdis oqsidacias. warmoqmnili Cu2O liTonSi
ixsneba da mas simyifes aniWebs. amitom minarevebis mocilebis
Semdeg, saWiroa aRdgeniTi dnobiT spilenZis mier SeerTebuli
Jangbadis mocileba. amas ki ZiriTadad naxSiris saSualebiT
axorcieleben [95, gv.398]. gamlRvali spilenZis zedapirze
cecxlis SewyvetasTan erTad iyreba naxSiris fxvnili da
masas ureven axladmoWrili xis WokiT. xidan gamoyofili
mSrali gamoxdis produqtebi da naxSiri morevis procesSi
aRadgenen Cu2O-s da spilenZi sabolood gawmendilad iTv-
leboda [95, gv.398-411]. spilenZis xelaxali oqsidirebis
Tavidan asacileblad mas zemodan xis naxSiris fxvniliT
faravdnen.
naxSirs zustad amave mizniT alaverdis qarxanaSic rom
iyenebdnen, es Cans al.koWlavaSvilis cnobidanac. mkvlevari
CvenTvis ucnob saarqivo dokumentze dayrdnobiT iuwyeba, rom
alaverdSi rafinirebis procesisaTvis mxolod fiWvis xisagan
damzadebuli naxSiri gamoiyeneboda [21]. is faqti, rom berZeni
ostatebi gansakuTrebuli saxis naxSirs iyenebdnen, TavisTavad
miuTiTebs imaze, Tu ra mniSvnelobas aniWebdnen isini aRniSnul
aRmdgenels gawmendis procesisaTvis. dasaSvebia, rom naxSirTan
erTad alaverdSi xis mosarevi Wokebic yofiliyo gamoyenebuli.
literaturuli monacemebiT, XIX s. zogierT spilenZis
qarxanaSi Sb-is da As-is srulad mocilebis mizniT rafini-
rebis dros, kerZod ki bolo stadiaze, xis WokiT morevisas
spilenZs emateboda 0,05-0,07% tyvia [75, gv.219; 95, gv.507].
irkveva, rom am meTods berZnebic iyenebdnen. es dasturde-
ba rusi samTo inJinris n.voskoboinikovis cnobiT, romlis
Tanaxmadac alaverdeli ostatebi spilenZis gawmendas tyviiT
axorcielebdnen [12].
Cvens mier mopovebuli saarqivo dokumentis mixedviT, Savi
spilenZis gasasufTaveblad alaverdis qarxanaSi gamoiyene-
68 69
boda ori Rumeli. TiToeuls emsaxureboda 6 rafinirebis
ostati da 12 mesabervle. warmodgenili monacemebidan irkveva,
rom erT Rumelze dRe-RameSi 30 fuTi Savi spilenZis gada-
muSavebiT miiReboda 24 fuTi wiTeli spilenZi, e.i. Savi da
wiTeli spilenZis raodenobrivi Sefardeba Seadgenda 1,25-s
(30 : 24 = 1,25). am Sefardebas marTlac rom hqonda adgili
alaverdis qarxanaSi, es Cans sxva cnobebidanac. kerZod, zus-
tad aseTive Sedegs iZleva al. koWlavaSvilis monacemebi
[21], romlis Tanaxmadac alaverdis spilenZis qarxanaSi 10
fuTi Savi spilenZidan miiReboda 7,5 fuTi wiTeli spilenZi
(10:7,5=1,25). aRniSnuli Tanxvdenebi damajereblad miuTiTeben
im faqtze, rom a.musin-puSkinis monacemebi marTlac imsax-
urebs ndobas, rac saSualebas iZleva maqsimaluri sizustiT
davadginoT qarxanasTan da mis calkeul teqnologiur kvanZe-
bTan dakavSirebuli sakiTxebi.
Sejamebuli saxiT madnebidan sufTa (wiTeli) spilenZis
miRebis sawarmoo xazi alaverdis qarxanaSi SeiZleba te-
qnologiuri sqemiT warmovadginoT (sur. 7). arapirdapiri
monacemebis safuZvelze garkveuli warmodgena gveqmneba qa-
rxanaSi gamodnobili produqtis xarisxianobis Sesaxeb.
n.liubavins Tavis cnobil saxelmZRvaneloSi ,,teqnikuri
qimia~ mohyavs sxvadasxva qarxnebSi damzadebuli teqnikuri
spilenZis qimiuri Sedgeniloba. kerZod, cxrilSi moyvanilia
bogoslovskis (ruseTi) da qedabegis (elizavetopolis olqi)
qarxnebis produqcia da e.w. ,,spilenZi kavkasiidan~ [95, gv.451].
cxadia, rom am ukanasknelSi alaverdis spilenZi igulisxmeba.
1874 wlis literaturul wyaroSi moyvanili es cnoba CvenTvis
Zalze sayuradReboa, vinaidan 1870-ian wlebSic alaverdSi isev
berZnebi muSaobdnen da TiTqmis ucvlelad iyenebdnen im te-
qnologias, romliTac isini jer kidev erekles mefobis dros
sargeblobdnen. erTaderTi cvlileba, romelic Tavdapirvelma
teqnologiam am wlebis ganmavlobaSi ganicada, dakavSirebuli
iyo 1871 welTan. am wlidan alaverdis qarxanaSi gasawmend Ru-
melebad im danadgaris gamoyeneba daiwyes, romelTa SemoRebasac
jer kidev 1802 wels cdilobdnen rusebi [27].
am siaxles ar SeeZlo arsebiTad Seecvala alaverdis qa-
rxnis teqnologiuri sqema. ase rom, cxrilSi (cx. 3) warmod-
genili spilenZis Sedgeniloba faqtobrivad XVIII s. produq-
ciis Sedgenilobis analogiurad unda CaiTvalos (Tumca arc
is aris gamoricxuli, rom 1874 wels gamocemul ucxour
JurnalSi 1871 wlis ambebi ar moxvedriliyo).
sur. 7. sufTa spilenZis miRebis sawarmoo xazi
70 71
cxrili 3. teqnikuri spilenZis Sedgeniloba %-Si
boguslovskis qarxana qedabegi ,,spilenZi kavkasiidan~
CuFeNiPbAgAuAsSbSiO
99,480,020,11kvali0,05kvali0,010,09
-0,31
99,5770,0090,0310,0270,080
-0,0380,060
-0,059
99,8440,0310,040
-0,1610,0140,0150,0090,0080,040
rogorc cxrilidan Cans, mTeli rigi monacemebiT alaver-
dis produqcia warmodgenili qarxnebis produqciaze ukeTe-
sic ki aris. masSi spilenZis Semcveloba yvelaze maRalia da
is gamoirCeva vercxlisa da oqros SedarebiT gazrdili ra-
odenobiT, Tumca es uaryofiT gavlenas ar axdens spilenZis
fizikur da meqanikur Tvisebebze (piriqiT, es ufro daxvewil
fers aniWebs spilenZs, rasac sxvaTa Soris rusebmac jer kidev
1800 wels miaqcies yuradReba) [42]. As-is da Sb-is raodenoba qedabegis spilenZTan SedarebiT saSualod 2,5-jer naklebia,
rac rafinirebis procesSi tyviis gamoyenebiT unda iyos gan-
pirobebuli. Jangbadis nakleboba, orive qarxnis analogiur
minarevTan SedarebiT, udavod im garemoebaze unda miuTiTebdes,
rom alaverdis qarxanaSi naxSiriT (da SesaZloa xis WokebiT)
aRdgenis stadia gansakuTrebuli gulmodginebiT tardeboda
(sur. 8).
□ boguslovski ■ qedabegi spilenZi kavkasiidan
sur. 8. teqnikuri spilenZis Sedgeniloba qarxnebis mixedviT
mTlianobaSi, sawarmos konservatulobis da spilenZis
gamodnobis `aziuri~ wesis gamoyenebis miuxedavad, alaverdis
produqcia aSkarad ukeTesia qedabegSi evropuli meTodebiT
momuSave simensis qarxnis produqciaze. es faqti kidev erTxel
miuTiTebs im garemoebaze, rom berZnebi Tumca aSkarad CamorCe-
bodnen samTo-mompovebel ubanze primitiuli aparaturisa da
mowyobilobebis gamoyenebiT, magram gamodnobis xelovnebas
udavod gacilebiT ukeTesad flobdnen. berZnebis metalurgi-
uli warmoeba ar gamoirCeoda teqnikur-teqnologiuri Tval-
sazrisiTac, magram miuxedavad amisa, naklebi warmadobis piro-
bebSi, maTi empiriuli codna-gamocdileba maRalxarisxovani
produqciis miRebis garantias iZleoda.
alaverdis qarxanasTan, rogorc irkveva, furclovani
spilenZis damamzadebeli fabrikac muSaobda. es cnoba, romeli-
Rac saarqivo dokumentze dayrdnobiT moyavs v.melqonians [27]
da sxva saarqivo dokumentiTac dasturdeba. kerZod, rusuli
samTo eqspediciis monacemebis Tanaxmad, 1800-iani wlebis
72 73
dasawyisSi iranis sxvadasxva qalaqSi gasayidad gahqondaT
rogorc naWedi (,,кованная~), ise gauWedavi (`некованная~) spilenZi [44]. naWedsa da gauWedavSi aq furclebi da lugvi
an Zelaki spilenZi igulisxmeba, vinaidan im dros furclo-
vani spilenZi mxolod WedviT mzaddeboda, Sesabamisad rusi
specialistebi mas naWed spilenZs (`кованная медь~) uwo-
debdnen (rac Seexeba glinvis meTods, is evropaSi, kerZod ki
avstriaSi, SedarebiT gvian, mxolod 1816 wels iqna SemoRe-
buli [95, gv.454]).
spilenZis wneviT damuSavebisas mxolod Wedvis meTo-
dis gamoyenebis gamo, savsebiT gasagebia, Tu ratom gaixsna
furclovani spilenZis fabrika alaverdSi da ara TbilisSi.
spilenZis WedviT damuSaveba yovelTvis xmaurTan iyo dakav-
Sirebuli, ris gamoc, rogorc etyoba, upiratesoba misi war-
moebis ara qalaqis, aramed alaverdis qarxnis teritoriaze
amuSavebas mieniWa. amasTan daizoga droisa da transportis
danaxarji, romelic naxevarfabrikatis alaverdidan TbilisSi
gadaadgilebisaTvis iyo saWiro.
spilenZis metalurgiuli warmoebis kera
dmanisis raionis s. goraSi
(arqeologiuri masala)
gvianSuasaukuneebis spilenZ-brinjaos warmoebis sruli
istoriul-metalurgiuli sqemis warmosadgenad SeviswavleT
da teqnologiurad gavaanalizeT, saqarTvelos mecnierebaTa
akademiis arqeologiuri kvlevis centris samTo-metalurgi-
uli Zeglebis Semswavleli razmis mier mikvleuli da arqe-
ologiurad damuSavebuli, spilenZis metalurgiuli warmoe-
bis Zegli – dmanisis raionis sofeli goradan.
metalurgiuli warmoebis obieqtze Catarebulma savele-
arqeologiurma kvleva-Ziebam mniSvnelovani Sedegebi mogvca
Zeglis sawarmoo xasiaTisa da istoriuli funqcionirebis
Sesaswavlad. dazverviTi da gaTxriTi samuSaoebi gamiznulad
Catarebulia saqarTvelos erT-erT metalogenur regionSi, sa-
dac araerTgzis dafiqsirda Zveli metalurgiuli warmoebis
naSTebis Semcveli Zeglebi. Seswavlili Zegli mdebareobs
dmanisis raionis mTian zolSi, s. gorasTan, mdinare goras-
wylis xevis marcxena napirze ganlagebul terasaze.
arqeologiurad Seswavlilia 1600 m2 farTobis terito-
ria, romlis didi nawili dafaruli iyo warmoebis narCe-
nebiT. ganisazRvra metalurgiuli warmoebis keris mdebareoba
da gairkva saxelosnos ganlagebis situaciuri gegma. zedapi-
rul fenebSi dafiqsirda didi raodenobiT fuWi qanisa da wi-
dis gadanayaris arseboba, ramac gansazRvra metalurgiuli obi-
eqtis sawarmoo farTis gavrcelebisa da moqmedebis areali.
rogorc mosalodneli iyo ganaTxar masalaSi ZiriTad
masas warmoadgens widis fragmentebi, romelSic gvxvdeba ori
tipis konglomerati: 1. muqi-ruxi feris amorfuli masa.
masTan erTad myari wida naRvenTebis saxiT. 2. vardisfer-
mowiTalo da muqi-yavisferi Seferilobis masiuri minisebri
naRvenTi masa.
widis gadanayaris fena cvalebadi datvirTviTaa da mTel
farTze misi sisqe vertikalur WrilSi icvleba 0,9 m-dan 1,3
m-mde. Tu gaviTvaliswinebT terasuli Wrilebis simaRles da
datvirTvis farTs, widis mTliani gadanayaris moculoba 182,5 m3-s
Seadgens, rac kargad pasuxobs Zveli spilenZ-brinjaos warmoebi-
saTvis damaxasiaTebeli samuSao ciklis pirobebs. widis frag-
mentebi uZravad daculia gadanayaris saerTo moculobaSi
(masaSi) da SerCenili aqvs pirveladi dakristalebis gareg-
nuli saxe. Txevadi mdgomareobidan miRebulia mravalgvari
konfiguraciis detalebi xisa da Tixis anabeWdebiT.
sawarmoo-saxelosnos mTliani kompleqsi, amoSenebuli de-
talebiT da gamyofi kedlebis aRniSvniT, Seadgens ZiriTadi
74 75
da damxmare nagebobebis sistemas (gaTxrebis saerTo xedi, sur.
9).
mTliani samuSao farTis gawmendis Semdeg gairkva damx-
mare saTavsos erTiani forma da daniSnuleba. iatakis doneze
aRmoCnda sawarmoo naRvenTebi da rkinis nivTebi, romelTa dan-
iSnuleba fragmentulobisa da koroziis gamo gaurkvevelia.
rogorc sawarmos gegmarebidan Cans, damxmare saTavso #1
gamoiyeneboda pirveladi dnobis produqtebis daxarisxebisaT-
vis, sadac imave dros xdeboda miRebuli sawarmoo narCenebis
saerTo masisagan gamoyofa.
sur. 9. sawarmoo – saxelosnos mTliani kompleqsi
metalurgiuli sawarmos mTliani ciklis warmodgena Ses-
aZlebelia saerTo farTis centralur nawilSi gamoyofili
rigiT meore saTavsos funqciis garkvevis Semdeg, sadac zeda-
piridan 0,6-0,7 m-is siRrmeze aRmoCenilia kulturuli fena
(sisqe 0,5 m), warmodgenili naxSiris SewiTlebuli niadagisa
da widis fragmentebiT. ikvreba #2 saTavsos konturebi (sur.
10), kedlebi amoSenebulia riyis qviT da sawarmoo narCe-
nebiT. kedlebi Sekrulia dasavleTiT da saTavsos samuSao
transportirebisaTvis aRmosavleTi mxare aris datovebuli;
meore damxmare saTavso gamoyenebuli iyo madnis gamdidrebis
mizniT daxarisxebis da gamowvisaTvis. saTavsos sawarmoo
ciklis aRniSnul funqciaze miuTiTebs kulturuli fenis
mTliani farTis daSreveba horizontalur fenebad, sadac mo-
nacvleobs naxSirisa da gamomwvari, daSlili madnis masis
fragmentebi. aRsaniSnavia, rom sawarmoo saTavsos #1 da #2
damxmare saTavsoebs Soris arsebuli farTobi steriluria,
gamoiyeneboda metalurgiuli dnobisaTvis sawvavisa da madnis
daxarisxebuli nawilebis Senaxva-dagrovebis mizniT.
sur. 10. saTavso #2
s. goras metalurgiuli warmoebis saxelosnos cen-
traluri ubania ZiriTadi sawarmoo kera, sadac ganlagebu-
lia metalurgiuli qura. masiuri qvis SemagrebiT Semosaz-
Rvrulia quris teritoria. quris miwiszeda nawili Seadgens
oTxkuTxa momrgvalebul kuTxeebian formis WavSuri tipis
Rumels, misi kedlebis Semadgeneli riyis qvebi da Sele-
silobis nawili SemlRvalia maRaltemperaturuli xurebis
76 77
gamo. rogorc ganaTxari masalidan Cans, quris konstruqcias
Seesebameboda 0,8-0,9m simaRlis miwiszeda nawili, romelic
amoSenebulia riyis qviT, Selesilia da aqvs Sesabamisi gadax-
urvis sistema. quraSi uSualod dnobisaTvis da madnis aRd-
gena-gamodnobisaTvis gankuTvnili nawili moTavsebulia misi
konstruqciis qveda nawilSi da mdebareobs iatakis donis
qveviT. kargad damuSavebuli riyis qvebiT miwaSi CaWrili
farTi amoyvanilia oTxkuTxovani formis sivrcis Sesaqmne-
lad. quris sadnobi nawilis aRmosavleTi kedeli icvleboda
dnobaTa garkveuli raodenobis Semdeg; mimarTulebiT emTx-
veoda ferdobis damxrobas, daqanebul mxares, rac xelsayrel
pirobebs qmnida warmoebis narCenebisa da mza liTonis (nad-
nobis) amotvirTvisaTvis.
quris konstruqciis SemorCenili nawili, misi miwisqveda
sivrce, amonagis mTliani farTi (qvis kedlebi, quris Ziris
nawili da Selesiloba) mudmivad moqmedebda maRali temper-
aturis qveS. masala mTlianad deformirebulia da SemlR-
valia. quris sabervlebis moqmedebis siaxloves darCenilia
spilenZis naRvenTebi. qura amovsebuli iyo Selesilobis frag-
mentebiT da naxSiriT (sur. 11). mTlianad sawarmos, quris
konstruqcia tipiuria gvianSuasaukuneebis optimaluri moc-
ulobis qurebisaTvis, romlebic gamoiyeneboda spilenZis mad-
nisa da agreTve spilenZis Semcveli polimetaluri madnis
aRdgeniTi dnobebisaTvis (sur. 12).
gamomwvari minis nimuSebidan da widis gadanayaridan Ser-
Ceuli xis naxSiris sinjebis radiokarbonuli meTodiT (14C) daTariRebis safuZvelze dasturdeba warmoebis funqcioni-
rebis periodi – ax.w. XVII-XVIII ss. sinqronulad TariRdeba
warmoebis gadanayarSi aRmoCenili keramikis fragmentebic.
sur. 11. spilenZis sadnobi metalurgiuli qura
sur. 12. spilenZis sadnobi saxelosnos gegma da Wrili
78 79
spilenZis sadnobi metalurgiuli sawarmoo keris samuS-
ao farTobze aRebuli widis, gamomwvari madnis fragmentebisa
da liTonis naRvenTebis speqtruli analizis Sedegebi moce-
mulia cxrilSi (cx. 4). rogorc cxrilidan Cans, widis da
liTonuri sinjebis Sedgeniloba tipiuria spilenZ-brinjaos
warmoebis pirveli etapis dnobisaTvis. gviani Suasaukuneebis
spilenZis warmoebis cnobil saerTo damaxasiaTebel argu-
mentebad SeiZleba CaiTvalos maTSi dariSxnis, anTimonis, ko-
baltis da oqros ararsebobis faqti. rac Seexeba vercxlis,
tyviis, TuTiis da bismutis Semcvelobas, is damaxasiaTebelia
am periodis spilenZis metalurgiuli gadamuSavebis proce-
sisaTvis.
liTonuri sinjebis Sedgeniloba agreTve gvaZlevs
spilenZis madnis pirveladi dnobisaTvis damaxasiaTebel el-
ementTa nakrebs, sadac spilenZis fuZeze mcire koncentraciiT
madniseuli minarevi elementebia mocemuli. didi raode-
nobiTaa widaSi Si, Ca, Mg. SeiZleba iTqvas, rom warmoe-
bis narCenebis qimiuri Sedgeniloba da fizikuri monacemebi
adasturebs maT metalurgiul warmomavlobas. sawarmos or-
ganizaciuli da teqnologiuri monacemebi asaxaven spilenZis
metalurgiuli miRebis process madnebidan misi pirdapiri
aRdgenis gziT.
amdenad, arqeologiurad Seswavlili spilenZis sadnobi
quris metalografiuli monacemebi amave periodis qarxnu-
li warmoebisaTvis dadasturebuli, cnobili pirveladi aR-
dgeniTi dnobis procesis analogiuria. Sesabamisad SeiZleba
warmovidginoT s. goras spilenZis sawarmoo keris erTiani
metalurgiuli ciklis sqema (sur. 13).
cxrili 4. widis, gamomwvari madnis fragmentebis da liTonis
naRvenTebis speqtruli analizis Sedegebi
#sinjis
dasaxeleba
qimiuri Sedgeniloba
Si Al Mg Ca Fe Mn Co Cu Pb Ag Sb As Sn Zn
1s. gora, wida (minisebri) 51,0 14,3 10,3 6,1 8,5 0,15 _ 4,5 0,01 _ _ _ _ 0,04
2` ~ kon-glomerati 41,0 17,1 8,9 7,6 10,1 0,25 _ 5,3 0,03 0,05 _ _ _ 0,15
3` ~fxvieri 45,0 15,4 11,2 5,5 8,9 0,08 _ 4,9 0,02 0,03 _ _ _ 0,05
4 ` ~ ruxi 43,0 10,7 14,1 8,3 10,9 0,10 _ 5,7 0,05 0,04 _ _ 0,001 0,20
5` ~wiTeli 38,1 16,0 8,7 7,9 20,4 0,01 _ 3,5 _ _ _ _ _ 0,01
6
` ~ Selesiloba
(ruxi)33,4 19,3 9,3 10,2 21,3 _ _ 0,3 _ _ _ _ _ _
7
` ~ Selesiloba(wiTeli)
35,2 17,5 8,5 11,4 21,8 _ _ 0,4 _ _ _ _ _ _
8
` ~Selesiloba
(ruxi)34,3 14,9 10,3 11,3 21,6 _ _ 0,7 _ _ _ _ _ _
9` ~
Selesiloba (wiTeli)
33,8 16,0 9,7 10,7 22,1 _ _ 0,5 _ _ _ _ _ 0,001
10
` ~ Selesiloba
(ruxi)33,1 15,3 8,6 9,9 22,0 _ _ 0,5 _ _ _ _ _ _
11` ~
liTonis naRvenTi
1,7 1,3 0,9 1,2 5,0 0,2 _ 85,4 0,09 0,3 _ _ 0,002 0,05
12
` ~naRvenTi
(forovani)2,3 1,6 0,14 1,4 3,6 0,03 _ 88,3 0,03 0,08 _ _ 0,001 0,09
13
` ~ naR-venTi (mono-
liTi)1,0 0,9 0,04 0,4 3,4 0,1 _ 90,7 1,5 0,7 _ _ 0,02 0,20
14
` ~naRvenTi
(monoliTi)0,6 1,1 0,09 0,3 3,7 0,15 _ 88,2 1,7 0,5 _ _ 0,05 0,30
80 81
sur.13. spilenZis miReba-damuSavebis saerTo teqnologiuri
procesi s.goraSi aRmoCenili metalurgiuli keris mixedviT
rkinis warmoeba
spilenZis da tyvia-vercxlis qarxnebis garda erekles
mmarTvelobis dros moqmedebda bolnisis rkinis sawarmo, ro-
melic Savi liToniT uzrunvelyofda qarTl-kaxeTis samefos.
a.rogavas mixedviT ucxoeli mogzauris i.delaportis cno-
biT erekles borCaloSic dauarsebia rkinis sadnobi qarxana,
magram Zalian male lekebis TareSis gamo mas funqcionireba
Seuwyvetia. borCaloSi rkinis sadnobi qarxnis amuSavebas
da Semdgom lekebis TareSis gamo mis daxurvas 1770 wels
rusi kapitani n.iazikovic aRniSnavda [105, gv.84]. SedarebiT
ukeTesi mdgomareoba aRiniSna bolnisSi, sadac intensiurad
mimdinareobda rkinis madnis mopoveba da gadamuSaveba. bolni-
sis madani, romlis mTavar komponents rkinis kriala (Fe2O3)
Seadgenda, aseTi qimiuri Sedgenilobis iyo: Fe - 41,59%, Si – 13,53%, S - 0,02%, P - 0,094%, Cu – 0,027%, Mn - 0,22% [28]. rki-
nis madnis mopovebis wesi faqtobrivad zustad Tanxvdeboda
spilenZis madnis mopovebis wess.
lugvi rkinis misaRebad bolnisis sawarmoSi iyenebdnen
metalurgiis istoriis praqtikaSi uZvelesi miRebuli aTvise-
bul meTods, romelmac XIX saukunis literaturaSi ,,civber-
vis meTodis~ saxelwodeba miiRo. es saxelwodeba ganapi-
roba quraSi bunebrivi (gaxurebis gareSe) haeris miwodebis
wesma. civbervis procesi, rkinis dnobis maRali temperaturis
(15390C) miuxedavad, misi Rubliseburi saxiT miReba maRal
temperaturas ar saWiroebs (rkinis madans aRmdgenlebTan sak-
maod dabal temperaturaze reagirebis unari gaaCnia). civber-
viT procesSi aRmdgenels warmoadgens CO, romelic quraSi
haeris bervisas naxSiris wvis Sedegad gamoiyofa, safexure-
brivad aRadgens rkinis oqsids liTonur rkinamde:
3Fe2O3 + CO → 2Fe3O4 + CO2
Fe3O4 + CO → 3FeO + CO2
FeO + CO → Fe + CO2.aRdgenili rkinis wveTebi madan-naxSiris narevSi Tan-
daTanobiT Zirs eSveba da fskerze Secxobis Sedegad warmoqm-
nis Rrublovan masas, romelsac gunda ewodeba (lugvi rkina).
procesis bolo etapze, Rumelidan amoRebuli gunda uroe-
biT ibegveboda, rac miznad isaxavda Semcxvari masis napralebidan
sqeli da blanti widis gamownexvas anu gamowurvas. dabeg-
vis Semdgom miiReboda Wedadi rkinis masa, romlisganac Tbili-
sis sawarmo-saxelosnoebSi sxvadasxva nakeTobebs amzadebdnen.
82 83
aRniSnuli meTodiT moqmedi bolnisis sawarmos konkre-
tuli teqnologiuri sqema SeiZleba sakmao sizustiT iqnes
rekonstruirebuli. amis saSualebas iZleva rusi inJin-
rebis 1802-1807 wlebis detaluri Canawerebi, romlebic mo-
qmedi sawarmo-saxelosnos aRwerilobas Seicavs. bolnisis
rkinis sarewebi 1807 wels dawvrilebiT aRwera inJinerma
g.longinovma. misi cnobiT, saxelosnoebSi gamoyenebuli qurebi
warmoadgenen qvisgan agebul 35,5 sm simaRlis mogrZo yuTebs,
romlebic zemodan qvis brtyeli filebiT aris gadaxuru-
li. qurebis Siga sivrce sadnob kerasa da kvamlsaden arxs
moicavs. qveda nawilSi TiToeul maTgans darTuli aqvs widis
gadmosaRebi da saqSenisaTvis gaTvaliswinebuli ori xvreli.
qurasTan gverdulad dakavSirebulia ori erTkeciani tyavis
saberveli. saberveli moqmedebaSi or kacs mohyavda. sul sax-
elosnoSi 4 kaci muSaobda: xelosani, misi TanaSemwe da ori
mberavi. uros garda saxelosnos inventars Seadgenda gundis
dasaWreli patara grdemli, quridan lugvis gamosaRebi maSa,
gundis dasabegvi patara uroebi, rkinis madnisa da naxSiris
asaxveti niCabi da widis gamosaSvebad saWiro rkinis saCxv-
leti [21, 111].
gasuli saukunis 50-ian wlebSi al.koWlavaSvilma kavkasiis
yofili samTo eqspediciis arqivSi miakvlia inJiner a.viatkinis
moxsenebas naxazebiTurT, sadac warmodgenilia daSqesanSi gamoy-
enebuli rkinis sadnobi Rumeli. imave a.viatkinis cnobiT zus-
tad aseTive tipisa da zomis Rumelebi mas bevrgan unaxavs
bolnisSi [21]. amdenad, mikvleuli naxazebi erTdroulad bol-
nisis Rumelebis analogiur sqemad SeiZleba CaiTvalos. swored
am faqtis gaTvaliswinebiT, vsargeblobT ra a.viatkinis sqemiT,
bolnisuri rkinis sadnobi Rumelis zedmiwevniT ganxilvis da
daxasiaTebis SesaZlebloba gveZleva.
naxaziT dasturdeba g.longinovis cnoba, Rumelis gareg-
nuli formis Sesaxeb. is mogrZo yuTs warmoadgens da qvis
brtyeli filebiT aris gadaxuruli. misi Siga sivrce brZmed-
sa (б) da kvamlsadens (r) moicavs. Rumelis gverdxedze kar-
gad Cans gamlRvali widis gadasaRvreli xvreli (e), xolo
winxedze _ saberveli (marcxniv, aRmniSvneli asos gareSe)
(sur. 14).
sur. 14. rkinis sadnobi qura (bolnisi, daSqesani). naxazi Sed-
genilia naturidan daSqesanSi 1805 wels inJ. a.viatkinis mier.
a – qvis wyoba, б – kera, c – alsadeni, d – madani, e – widis xvreli, f – ormo (bude) widisaTvis.
84 85
a.viatkinis Tanaxmad, madani Tavdapirvelad wvrilmandeboda
da RumelSi iyreboda. am cnobas akonkretebs g.longinovis mo-
nacemebi, romlis Tanaxmadac brZmeds avseben naxSiriT, xolo
kaklis simsxod dawvrilmanebul madans (d) aTavseben kvaml-
sadenis arxis (r) fskerze, e.w. ,,baqanze~. imave g.longinovis
Tanaxmad, am baqanze adgili hqonda madnis winaswar gamowvas
brZmedis alis simxurvaliTa da gamavali airebiT. gamoiwvis
Semdgom madans brZmedSi mixvetavdnen, zed naxSirs daayridnen
da iwyebdnen haeris Sebervas. Semdeg baqanze isev ,,um~ madans
yridnen da gamowvis Semdeg masac brZmedSi aTavsebdnen. es op-
eraciebi im dromde grZeldeboda, sanam Semcxvari masis sakmao
raodenoba ar dagrovdeboda [11, gv.750; 21, 28].
gundis warmoqmnas 3-4 saaTi sWirdeba (g.longinovis
Tanaxmad 3 saaTi), ris Semdegac is Rumelis brZmedidan mar-
wuxebiT gamoaqvT da did grdemlze aTavseben, manamde Rume-
lidan uSveben gamlRval widas, grdemlze ganTavsebul gundas
ki xis uroebiT begvaven, vidre gundis napralebidan wida ar
gamoiwnexeba. amis Semdeg gunda patara naWrebad nawildeba
[28].
aRwerilobidan ar Cans, Tu rogor iRebdnen rkinis gun-
das Rumelis daxSul sivrcidan an rogor gadahqondaT dax-
Sul sivrceSive gamomwvari madani ,,baqnidan~ brZmedSi. amas-
Tan dakavSirebiT Cveni yuradReba miiqcia quris gverdxedis
naxazze в asoTi aRniSnulma qvam, romlis Sesaxebac moyvanil
masalebSi a.viatkini arafers ambobs. es qva Tavisi adgilmde-
bareobiT TiTqos im solis funqcias unda asrulebdes, rom-
lis daniSnulebasac masTan mimdebare didi qvis damagreba
warmoadgens (daniSnulebis gareSe ki am qvis asoTi aRniSvnas
cxadia azri ar eqneboda). ar aris gamoricxuli, rom am didi
qviT daxuruli unda yofiliyo gundis amosaRebi xvreli.
msgavsi SemTxvevis magaliTad SeiZleba davasaxeloT akad.
i.gelinis mier XVIII s. aRwerili Rumeli gundis amosaRebi
xvreliT, romelic muSaobis dros qviT ixureboda da TixiT
igozeboda [97, gv.190].
amave aRwerilobiT, bolo etapze gundis patara naWrebad
danawileba ise aris warmodgenili, rom TiTqos es procesi
uroebiT dabegvis Sedegad xdeboda. sinamdvileSi ki am da-
nawilebas culis saSualebiT axdendnen, rac Wedadi rkinis
miRebis bolo RonisZiebad iyo miCneuli [97, gv.191].
erTi operaciis Sedegad aseTi Rumeli g.longinovis mo-
nacemiT erT fuT Wedad rkinas iZleva da am produqciaze
ixarjeba 4 fuTi madani da 18 fuTi naxSiri [21]. produqciis
TiTqmis imave raodenobas (1 _ 411 fuT rkinas) asaxelebs
a.viatkinic, Tumca am SemTxvevaSi daxarjuli xis naxSiris
raodenoba gacilebiT naklebia da is sam sapalnes (7,5 fuTs)
Seadgens [28]. samwuxarod, daxarjuli madnis Sesaxeb es av-
tori arafers ambobs, magram aRniSnavs, rom aRwerili wesiT
erT RumelSi dReSi samjer awarmoebdnen madnis gamodnobas.
daSqesanSi a.viatkins erT-erT sarewSi aseTi 6 Rumeli unaxavs
da am sarewis dRiuri warmadoba 18-25 fuT rkinas Seadgenda
[28]. g.longinovs aseTi monacemebi ar mohyavs, magram udavoa,
rom bolnisis RumelSic gamodnobas dReSi samjer awarmoe-
bdnen. rac Seexeba Rumelebis raodenobas, cxadia, rom 1807
wels lekebis TareSiT ganadgurebul mxareSi g.longinovs
imdeni moqmedi Rumeli ar daxvdeboda, ramdenic Tavis droze,
erekles mmarTvelobis periodSi unda yofiliyo.
g.longinovis cnobebi arqeologiuri monacemebiT dastur-
deba. bolnisSi aRmoCenili XVII-XVIII ss. Rumeli, kvaml-
sadeni arxiT dakavSirebuli brZmedisa da madnis gamosaw-
vavi kamerisagan Sedgeba (sur. 15). Rumeli konstruqciiT
g.longinovis mier aRwerili sadnobi quris analogs warmoad-
gens [11, gv.748-751]. amave dros gavs a.viatkinis mier azomil
Rumelsac, romlis naxazebic Cven gvaqvs warmodgenili.
86 87
sur. 15. rkinis sadnobi Rumeli bolnisidan (XVII-XVIII ss)
1 - Rumelis qvis wyoba, 2 - qura, 3 - qvis kari,
4, 5 - sabervelis sistema, 6 - gamosawvavi kamera,
7, 8 - qvis safeni Rari, grunti.
bolniseli metalurgebis mier gamoyenebuli teqnologi-
uri sqema aRniSnuli periodis rkinis warmoebis moTxovnilebis
garkveul dones pasuxobda. es kargad Cans ruseTis sinamd-
vileSi cnobili magaliTidan: kareliis erT-erT qarxanaSi,
sadac wylis meqanikuri energiac ki gamoiyeneboda uroebis
moZraobaSi mosayvanad da haeris misawodeblad, gunda-rkinis
erTi erTeulis misaRebad saWiro iyo 8,57 erTeuli wonis
madani da 5,7 erTeuli wonis naxSiri [98, gv.193]. bolnuri
RumelisaTvis erTeuli wonis rkinis Sesabamisi madnis da-
naxarji, rogorc vxedavT, 2-jer da ufro metjer naklebia
-rac Seexeba naxSiris raodenobas, 18 fuTi imde .(2,16=4׃8,57)nad scildeba realur farglebs, rom is aSkarad mcadi infor-
maciis Sedegi unda iyos (amaze miuTiTebs Tundac is faqti,
rom daSqesanis RumelSi erT fuT rkinaze daxarjuli nax-
Siris raodenoba gacilebiT naklebia da 7,5 fuTs Seadgens).
erekles dros samefo rkiniTac rom unda yofiliyo sak-
marisad momaragebuli, SeiZleba isev magaliTebis saSualebiT
vaCvenoT. kerZod, s.burnaSovis Tanaxmad, ucxoeTSi da pirvel
rigSi iranSi, TbilisSi damzadebuli ara marto spilenZis
WurWleuloba, aramed rkinis nakeTobebic gahqondaT xmlebis,
xanjlebis da wvrili rkinis sagnebis saxiT [60]. cxadia,
ucxoeTSi rkinis nakeTobis eqsportireba SeuZlebeli iqne-
boda qveyanaSi arsebuli ganviTarebuli rkinis warmoebis ga-
reSe.
rkinis da tyviis gadamuSaveba
TbilisSi Camotanili Wedadi rkina pirvel stadiaze naW-
rebad calkevdeboda. TiToeul aseT naWers raWaSi ,,kveri~
ewodeboda (n.CubinaSvilis Tanaxmad ,,kveri~ mcire uros aRniS-
navs da ar aris gamoricxuli, rom es saxelwodeba dasakver
obieqtzec gavrcelebuliyo). kveris miRebamde rkinis mTliani
masis nawilSi gasaWedi rkinis Sesabamisi farTi aizomeboda
da CamokveTiT sasurveli zomis kveri miiReboda (mWedlebma
varaudiT icodnen, Tu ra sididis kveri sWirdeboda ama Tu
im sabrZolo, sasoflo-sameurneo Tu saojaxo daniSnulebis
nakeTobas). gakveTas aucileblad sakveTeli TegiT rkinis
cxel mdgomareobaSi damuSavebiT axorcielebdnen. kvers isev
quraSi aTavsebdnen da saTanado gaxurebis Semdgom marwuxiT
88 89
gadmoRebul gavarvarebul masas kverviT amuSavebdnen. kverva
gamosaWedi naWris sisqis Sesabamisad orgvari iyo: erT Sem-
TxvevaSi is didi uroebis gamoyenebiT da ,,meuroeebis~ meS-
veobiT, xolo meore SemTxvevaSi _ TviT mWedelis meSveobiT
sruldeboda. kvervis dros saWed obieqts eyreboda naxSiris
fxvnili, kaJi, sila da a.S., romelsac raWaSi ,,saduRi~ ewode-
boda. ,,saduRi~ rkinas acilebda yovelgvar widas da xenjs,
amasTan erTad xels uwyobda kveris mTel sisqeSi erTnairi
temperaturis didxans SenarCunebas.
kveris Wedva xdeboda manamde, vidre mas formiT gasaWed
nivTs ar daamsgavsebdnen. Semdgomi stadia iTvaliswinebda
TiToeuli kategoriis nivTisaTvis calkeuli nawilebis mkve-
Trad Camoyalibebasa da gamokveTas. magaliTad, saxnisisaTvis
am dros adgili hqonda wveris wawevas, yurebis CaWras, budis
moxsnas, muclis moqvabvas da a.S. Semdgom da bolo stadiaze
xdeboda nakeTobis gaqlibva, galesva, wrToba, gaferva imisda
mixedviT, Tu romeli nakeToba ra damuSavebas saWiroebda
aRniSnuli CamonaTvalidan. galesva warmoebda mbrunavi, didi
da pirmolesili da agreTve mogrZo da viwro piris salesi
qvebiT.
gansakuTrebul daxelovnebas da gamocdilebas moiTxovda
wrToba, vinaidan am procesis sworad warmarTvaze bevri ram
iyo damokidebuli [36, gv.83-96]. aRsaniSnavia, rom Tu raWve-
li metalurgebi gundis Secxobis Semdgom, rkinis masas Ru-
melidan iRebdnen, dabegviT amuSavebdnen da dawvrilmanebul
mdgomareobaSi isev adnobdnen, TbilisSi es procedura rkinis
erTjeradi gamodnobiT Semoifargleboda. inJiner a.viatkinis
cnobiT XIX s. dasawyisisaTvis daSqesanSi, sadac rkinas bol-
nisis sruli analogiiT adnobdnen, Semcxvar gundas RumelSi,
naxSiris garemocvaSi, 3-4 saaTiT ayovnebdnen [28]. SeiZle-
ba iTqvas, rom foladis misaRebad aq iyenebdnen gundisebri
rkinis RumelSi dafoladebis wess. bolnisSi damzadebuli
lugvi rkinis gundis masa faqtobrivad dabalnaxSirbadian
folads warmoadgens [94, gv.645]. wrTobas Cveulebriv nakeTo-
bis wyalSi CayursviT axorcielebdnen. wrTobis Semdeg zogi-
erTi nivTi dafervas saWiroebda, rasac naxSiris fxvniliT da
xis joxiT awarmoebdnen. mosaridebel rkineuls xis joxiT
lesavdnen, danarCens ki naxSiriT. dafervis mizani iyo, rom
rkinas Jangi didxans ar mohkideboda da amasTanave nakeTobis
zedapirs sasiamovno bzinvareba hqonoda [36, gv.100-110].
rkinis nakeTobebi sakmaod didi mravalferovnebiT
gamoirCeoda, gamoiyeneboda rogorc saojaxo nivTebis, ise
sasoflo-sameurneo da sabrZolo daniSnulebis iaraRis
dasamzadeblad. saojaxo nivTebidan ZiriTadad mzaddeboda qv-
abebi, zedadgrebi, aqandazebi da sxv. aseve didi moTxovnileba
iyo sasoflo-sameurneo daniSnulebis nivTebze. Tbilisis sam-
Wedlo-saxelosnoebSi amzadebdnen Toxebs, qarCebs, barebs, cu-
lebs, saxnisebs, jaWvebs, fiwlebs, waldebs, xerxebs, sasxlavebs,
savazeebs, namglebs da a.S.
samTo saqmis aRorZinebasTan erTad rkinis saxelosnoebi
am warmoebisaTvis gankuTvnili iaraRebis damzadebaze gadav-
idnen (maT miekuTvneboda qulungi, kazma da jaba). 1790 wels
am dasaxelebis iaraRi `gautanebiaT qiziySi madnis mZebneli
madanCebisaTvis~ [25, gv.95]. qulungs mTiuleTSi weraqvs eZa-
xian, xolo rac Seexeba kazmas da jabas, rogorc Cans maT-
Si madnis mosangrev uroebs Tu weraqvebs gulisxmoben. am
iaraRebs ,,madnis iaraRebi~ ewodeboda da rogorc erT-erT
sabuTSi moixsenieba, yazaxis guldaRis sabadosaTvis aleqsan-
dre mWedels swored aseTi `madnis iaraRebi~ daumzadebia [25,
gv.94]. axali daniSnulebis iaraRebis gamoWedviT Tbiliselma
mWedlebma kidev ufro aimaRles kvalifikacia.
erekles metalurgiulma qarxnebma Tbilisis sawarmo-
saxelosnoebi ara marto spilenZis da rkinis, aramed tyviis
didi raodenobiTac uzrunvelyo. liTonur tyvias sxvadasxva
90 91
gamoyeneba hqonda da Sesabamisad is sxvadasxva miznebisaTvis
ixmareboda. misi ZiriTadi nawili udavod Tofis tyviebis
damzadebaze modioda. XVIII saukuneSi Tofis tyvias sferose-
bri moyvaniloba hqonda da mas formebSi asxamdnen. im dros
sayovelTaod gavrcelebuli da maSasadame saqarTveloSic
gamoyenebul formas warmoadgenda Cqifismagvari xelsawyo,
romlis Tavi ori naxevarsferosebri TefSisagan Sedgeboda.
maTi dakecvisas miiReboda sferosebri siRrue, romelsac uka-
vSirdeboda mcire xvreli. am ukanasknelidan kovziT formaSi
isxmeboda gamdnari tyvia, romelic sferos formas iRebda da
gacivebisas Cqifis gaRebiT advilad scildeboda formas [95,
gv.691]. tyvias iyenebdnen ,,artileriis saxlSic~, sadac is
saWiro iyo yumbarebis dasamzadeblad.
tyviis didi raodenobiT mopoveba-gadamuSavebisas mas
sayofacxovrebo daniSnulebiTac iyenebdnen; TbilisSi misgan
milebic unda daemzadebinaT. im dros es masala Seucvleli
iyo wyalmomaragebaSi, vinaidan misgan milebis damzadeba sir-
Tules ar warmoadgenda (mili advilad miiReboda gamdnari
tyviis cilindruli formis garSemo CamosxmiT). XVIII sauku-
nis miwurulisaTvis, evropuli qalaqebis mibaZviT, TbilisSic
unda wamoewyoT wyalgamyvani milebis dageba, vinaidan isini im
dros Zalze mosaxerxebel da erTaderT saSualebas warmoad-
genda saxlebSi wylis misawodeblad. ar aris gamoricxuli,
rom zogierT SemTxvevaSi TbilisSi saxlis saxuravad gamoy-
enebuli unda yofiliyo furclovani tyviac. tyvia gamoiy-
eneboda agreTve mSeneblobaSi qvebis kvadrebis erTmaneTTan
damakavSireblad.
tyviis masalis garkveuli nawili Senadnobebis saxiT
gamoiyeneboda. erT-erT aseT Senadnobs warmoadgenda tyviis
narevi dariSxanTan, romlisganac safants amzadebdnen. dariSx-
ans umatebdnen tyviisaTvis ufro meti simagris da gamdnari
liTonisaTvis haerze sferosebri wveTis saxiT gamyarebis
unaris misaniWeblad. safantis damzadebis wesi dawvrilebiT
aris ganxiluli vaxtang VI-is ,,qimiaSi~ [15, gv.208-209].
safantis dasamzadeblad tyvias adnobdnen da nadnobis
zedapirs dariSxnis aorTqlebis Sesamcireblad naxSiris fx-
vniliT faravdnen. mxolod amis Semdgom SehqondaT nadnobSi
liTonuri dariSxani, realgari an dariSxnis anhidridi. na-
revs energiulad urevdnen xis joxiT da maSinve sadnob qvabs
mWidrod adgamdnen saxuravs. nadnobis samsaaTiani gaxurebis
Semdgom Senadnobi mzad iyo da safantisaTvis misi optim-
aluri Sedgeniloba tyviis 700 woniT nawilze dariSxnis
3 woniT nawils iTvaliswinebda. miRebul Senadnobs gamdnar
mdgomareobaSi ulufebad asxamdnen nasvretebian kovzSi, said-
anac misi wveTebi garkveuli simaRlidan daSvebisas haerSi
myardeboda sferosebri wveTebis saxiT da wyalSi Cavardnisas
sabolood civdeboda. sasafante Senadnobis optimaluri Sed-
genilobis darRvevebisas deformirebuli safanti miiReboda.
receptSi sagangebod aris miTiTebuli, rom dariSxnis Warbi
Semcvelobisas safanti SeZneqil, xolo naklebobisas _ RerZis
gaswvriv gazidul formas iZenda [95, gv.690].
TbilisSi udavod mzaddeboda tyvia-stibiumis Senadnobic,
romelic literebis dasamzadeblad esaWiroeboda TbilisSi
moqmed tipografias.
spilenZis da rkinis nawarmis eqsporti
sazRvargareT
spilenZis qarxnebSi maRalxarisxovani spilenZis didi ra-
odenobiT damzadebam sasikeTo gavlena moaxdina qveynis eko-
nomikur potencialze. am faqtis erT-erT TvalsaCino gamov-
linebad unda CaiTvalos is garemoeba, rom saqarTvelo mokle
droSi gadaiqca am liTonis msxvil eqsportiorad. jer kidev
92 93
1772 wels akad. a.giuldenStedti, Seiswavla ra safuZvli-
anad qarTuli moqmedi Tu gauqmebuli samTo-metalurgiuli
sawarmoebi, aseT saintereso cnobas iZleva: `foTidan imer-
lebs TbilisSi moaqvT: spilenZis jaWvebi, spilenZis qvabebi
da saerTo saxmari spilenZis jam-WurWleuli. miuxedavad
saqarTveloSi arsebuli spilenZis sabadosi, SemoaqvT agreTve
TurqeTidan, gansakuTrebiT arzrumidan~ [8, gv.251].
saqarTveloSi spilenZis madnis arsebobis pirobebSi
TiTqos ucnaurad Cans importuli spilenZis Semotana, miT
umetes, rom am droisaTvis berZnebis mier eqsplotirebuli
sabadoebis da spilenZis sadnobi qarxnebis raodenoba mci-
re ar unda yofiliyo, magram yvelaferi gasagebi xdeba, Tu
a.giuldenStedtis sxva cnobebs mivaqcevT yuradRebas. sx-
vadasxva sabadoebis detaluri daTvalierebisas is iuwyeba:
`sxvadasxva adgilebSi aris mitovebuli Webi (maRaroebi) da
spilenZis da rkinis sadnobi dangreuli Senobebi~ [9, gv.13]. am
zogad gancxadebasTan erTad mkvlevars mohyavs konkretuli
magaliTebic: `sofel misxanasTan spilenZis bevri mitovebuli
sabado aris~, `davaTvaliere . . . spilenZis sabado gapar-
taxebul sofel vardisubanis axlos . . . aseve ganadgurebul
sofel SeloginosTan iyo agreTve mitovebuli rkinis madnebi,
romlebic aseve davaTvaliere . . .~, `mxolod 10 welia, rac
axtala savsebiT mitovebulia, radgan mosaxleobis narCenebi,
lekTa xSiri Tavdasxmebis gamo, zogi borCaloSi da zogi kax-
eTSi gadavida~ da a.S. [8, gv.19, 77; 9, gv.13].
citirebuli Canawerebidan aSkarad Cans, rom 1772 wlisaT-
vis mtrebis ganuwyveteli Tavdasxmebis pirobebSi, jer kidev
ar iyo momzadebuli saTanado niadagi samTo-metalurgiul
sawarmoebSi samuSaoTa gaSlisaTvis. bevri sawarmo mwyobridan
iyo gamosuli da maTi aRdgena did Zalisxmevas saWiroebda.
cxadia, rom aseT pirobebSi samefoSi jer kidev moqmed sawar-
moebs ar SeeZlo spilenZsa da mis nakeTobebze adgilobrivi
mosaxleobis moTxovnilebis srulad dakmayofileba. amitomac,
aRniSnuli deficitis Sevseba mxolod importul liTons
SeeZlo. unda aRiniSnos, rom erekle II-m mokle droSi SeZlo
1785 wels omar-xanis damarbeveli Tavdasxmis dros gapar-
taxebuli axtalis qarxnis aRdgena da amuSaveba. ase rom,
XVIII saukunis 80-iani wlebis me-2 naxevridan savaraudod
unda gazrdiliyo qarTuli samTo-metalurgiuli warmoebebis
mier gamoSvebuli produqciis raodenoba.
Tu ra warmatebebisaTvis unda mieRwia Semdgom wlebSi
spilenZis qarTul samTo-metalurgiul sawarmoebs, es kargad
Cans XIX saukunis dasawyisis erT saarqivo sabuTSi, romelic
rusuli samTo eqspediciis wevrebis cnobebs Seicavs. am cno-
bidan Cans, rom aRniSnuli periodisaTvis qarTl-kaxeTis
samefo ukve spilenZis erT-erT eqsportior qveyanas warmoad-
gens. misi produqcia miewodeboda ara marto mezobel somx-
eTsa da azerbaijans, aramed ufro Soreul qveynebsac. kerZod,
erevanSi erTi baTmani naWedi spilenZi 2 abazi Rirda, igive
raodenobis fasi iranis qalaqebSi 3,2-4,5 abazs Seadgenda.
gauWedavi spilenZi ganjaSi erTi abazi Rirda, xolo Semaxiasa
da baqoSi – 1,2-1,3 abazi. baqodan naWedi spilenZi gemebiT
gilansa da mazandaraSi gahqondaT da iq is erT abazad iyide-
boda [44]. dasaxelebuli cnobebidan naTlad Cans, rom qarTul
spilenZze didi moTxovnileba iyo. cxadia, es uprecendento
faqti warmoudgeneli iqneboda gasayidi spilenZis maRali
xarisxis gareSe.
Tbiliseli iaraRis damamzadebeli xelosnebis Zalze maRal
ostatobaze pirdapir miuTiTebs is faqti, rom XVIII s. meore
naxevridan maTi produqcia didi mowonebiT sargeblobda mezo-
bel qveynebSi. polkovnik s.burnaSovis (1743-1824) Tanaxmad
iranSi da kavkasiis mTianeTSi gatanil spilenZis WurWelTan
da cxenis aRkazmulobasTan erTad, eqsportis erT-erT Ziri-
Tad nawils xmlebi, xanjlebi da rkinis wvrili nivTebi Sead-
94 95
genda [56]. aRmosavluri iaraRis kargi mcodne, rusi generali
poto, iaraRis gamavrcelebel centrebad CeCneTsa da saqarT-
velos asaxelebda. mogvianebiT a.puSkini sagangebod aRniSnavda,
rom ,,Tbilisuri iaraRi Zvirad fasobs mTels aRmosavleTSi~,
rasac mxatvari g.gagarinic adasturebs suraTiT, romelSic
Tbilisis bazris fonze xmlebiT vaWroba aris asaxuli [53].
Tbilisuri iaraRis maRali avtoriteti udavod imiT iyo
ganpirobebuli, rom saqarTveloSi SenaduRi da sxmuli ,,bu-
latis~ warmoebis xelovnebas flobdnen. k.ColoyaSvils Ta-
vis statiaSi qarTuli ,,bulatis~ Sesaxeb mohyavs cnobili
metalurgi mkvlevaris semionovis Semdegi sityvebi: ,,mxolod
saqarTveloSi da zogierT sxva raionSi icodnen bulatis
iaraRis damzadebis xelovneba~. am mosazrebas meore rusi
mkvlevari d. bogaCevic adasturebs: ,,saqarTveloSi ,,bulati~
iyo ara marto gavrcelebuli, aramed cnobili iyo misi
damzadebis xerxebic~ [53].
,,bulatis~ damzadebis saidumloebas saqarTveloSi cnobilia,
rom ufro adreul saukuneebSic flobdnen, magram XVIII s. meore
naxevari gansakuTrebulia, am dros rkinis produqciis saer-
To zrdis fonze ,,bulatis~ iaraRis warmoeba mniSvnelovnad
gaizarda da eqsportis sagani gaxda.
gvianSuasaukuneebSi aRdgenili bulatis foladis miReba-
damuSavebis teqnologia mniSvnelovan adgils ikavebs erekle
II-is mier aRdgenil Savi liTonebis metalurgia-damuSavebis
ciklSi. Tbilisis samWedlo saxelosnoebSi damzadebuli bu-
latis foladis civi iaraRi didad fasobda wina aziaSi
da eqsportis saxiT gadioda TurqeTsa da iranSi, agreTve
CrdiloeT kavkasiaSi. aRniSnuli movlena faqtobrivad axs-
nilia saqarTvelos erovnuli muzeumis iaraRis fondSi dac-
uli bulatis masalis mixedviT.
4. XVIII saukunis liTonis
nakeTobaTa qimiur-teqnologiuri
gamokvleva
mefe erekle II-is mier aRorZinebuli metalurgiuli
sawarmoebisa da liTondamuSavebis saxelosnoTa mier damza-
debul produqciaze gansakuTrebul mzard moTxovnilebas da
warmatebul eqsports maTi forma-daniSnuleba da xarisxi
ganapirobebda. saarqivo dokumentebiT dadasturebuli, sawar-
moTa muSaobis organizaciuli da teqnologiuri monacemebi,
gamoSvebuli produqciis mravalsaxeoba da mravalferovani
dizaini didad izidavda momxmarebels, rogorc saqarTveloSi,
ise mis gareT. eqsportis ZiriTad sagans feradi da Savi
liTonisagan miRebuli nawarmi warmoadgenda.
saqarTvelos erovnuli muzeumis sacavebsa da kerZo
koleqciebSi arsebulma eqsponatebma da maTi kompleqsuri
kvlevis SesaZleblobebma, masalaze laboratoriuli (qimiur-
teqnologiuri) eqsperimentis Catarebis ufleba mogvca. Sesa-
bamisad ganvixilavT spilenZisa da rkinis nakeTobaTa Seswav-
lis Sedegebs.
spilenZis masala
Catarebulia saqarTvelos erovnul muzeumsa da kerZo
koleqciaSi daculi, CvenTvis saintereso periodis spilenZis
sayofacxovrebo daniSnulebis nakeTobebidan (sur. 16.) da
SerCeuli fragmentebis kompleqsuri qimiur-teqnologiuri
analizi (suraTze warmodgenili spilenZis nakeTobebi anali-
zebSi moxsenebulia imave nomrebis nimuSebad mag. 1 – Tungi
anu nimuSi 1). nakeTobaTa unikalurobis da mcire zomebis
gamo ver moxerxda yvela aRebuli nimuSis Slifis damzadeba,
96 97
rac aucilebeli iyo mikrorentgenospeqtraluri da metal-
ografiuli analizebis Casatareblad. aqedan gamomdinare es
analizebi ver Catarda yvela maTganze (metalografiulad
gamokvleulia me-2 da me-5 nimuSebze). maTi qimiuri Sedgeni-
lobis gansazRvris mizniT yvela nimuSi daeqvemdebara fluo-
rescenciur rentgenospeqtralur analizebs.
sur. 16. spilenZis nakeTobebi: 1-Tungi; 2-azarfeSa; 3-sanaTuri;
4-Tasi; 5-kandeli
metalografiuli gamokvleva. metalografiuli gamokvl-
eva Catarda optikuri mikroskopis `Neophot-31~-is meSveobiT, romelsac gaaCnia damatebiTi bloki optikuri gamosaxulebis
cifruli fotogadaRebisaTvis. cifruli fotosuraTis Sem-
dgomi damuSaveba da displeize gamoyvana warmoebda standar-
tuli kompiuteruli programebis saSualebiT (sur. 17).
1 45
32
a b
sur. 17. me-2 da me-5 nimuSebis mikrostruqtura
metalografiuli gamokvelevebiT dadgenilia, rom isto-
riuli spilenZis WurWlis mikrostruqtura ZiriTadad See-
sabameba Tanamedrove spilenZisaTvis gansazRvrul monacemebs.
mikrorentgenospeqtraluri analizi. mikrorentgeno-
speqtraluri kvlevis Catarebis mizniT gamoyenebulia mikro-
analizatori MS-46, firma `CAMECA~ (safrangeTi).
Seswavlili me-5 nimuSis zedapiris optikuri gamosax-
uleba gamoirCeva CanarTebis didi raodenobiT. maTi identifi-
kaciisaTvis Catarebulma Tvisobrivi analizma gamoavlina sami
tipis: siliciumis Semcveli da aluminis Semcveli CanarTebi,
agreTve spilenZis oqsidi, rac kargad fiqsirdeba `1-1~, `2-2~,
`3-3~ da `4-4~ skanirebis mimarTulebiT SiKa, AlKa da CuKa
rentgenis gamosxivebiT miRebul koncentraciul mrudebze
(sur.18).
`1-1~ mimarTulebiT skanirebisas CanarTze fiqsirdeba si-
liciumis didi koncentracia, xolo spilenZis mrudze imave
adgilas SeiniSneba Cavardna, rac miuTiTebs spilenZis ar
arsebobas. analogiuri suraTi gvaqvs `2-2~ mimarTulebiT
skanirebisas, oRond am SemTxvevaSi spilenZis adgils ikavebs
alumini. `3-3~ da `4-4~ mimarTulebiT skanirebam gamoavli-
98 99
na CanarTebSi spilenZis raodenobis Semcireba, rac SeiZleba
gamowveuli iyos spilenZis oqsidis arsebobiT.
sur. 18. me-5 nimuSSi Cu (fuZe), Al da Si naerTebis Can-arTebis (a) ganawilebis mrudebi 1-1; 2-2; 3-3 da 4-4 mimar-
TulebebiT (b)
a
b
fuZe liTonSi elementebis gamovlenis mizniT Catarda
speqtrometrebis skanireba sxvadasxva kuTxeebze rentgenis
gamosxivebis misaRebad. LiF da kvarcis 10T1 kristalebma
daafiqsires fuZe liTonSi mxolod spilenZis arseboba. P.E.T. kristalis mrudze gamoikveTa fosforis kvali, xolo K.A.P. kristalis mrudze – siliciumis kvali.
rogorc nimuSebis mikrorentgenospeqtralurma analizma
gviCvena, maTSi sakmao raodenobiT SeiniSneba araliTonuri
CanarTebi, ZiriTadad Cu2O-s saxiT. amasTan mcire raodeno-
biT arsebobs Al2O3 da SiO2-is araliTonuri CanarTebic. yove-
live es miuTiTebs im faqtze, rom Cvens mier ganxiluli
spilenZis miRebis procesisas, RumelSi haerisa da saTbobis
miwodebis teqnologiur stadiaze (haerSi arsebuli Jangbadi
iwvevs spilenZSi arsebuli minarevebis amowvas) dasaSvebia
masSi arsebuli elementebis gadasvla widaSi. amgvarad xdeba
minarevebis mocileba spilenZisagan da misi rafinireba. Cat-
arebuli eqsperimentis safuZvelze dasturdeba Seswavlili
spilenZis nimuSebis miRebis teqnologiuri procesi.
aRsaniSnavia, rom spilenZis WurWlis nimuSebis speqtral-
urma analizma daadgina me-5 nimuSis qimiuri Sedgeniloba, ro-
melic umniSvnelod gansxvavdeba spilenZis etalonis (sisuf-
Tave 99,9%) qimiuri Sedgenilobisagan (cx. 5).
cxrili 5. me-2 da me-5 nimuSebis qimiuri Sedgeniloba
dasax-eleba
elementebis raodenoba % masiT
Cu Ag Bi Sb As Fe Ni Pb Sn Zn Si
Cu-isetaloni
99,97
0,002
0,001
0,002
0,002
0,005
0,002
0,005
0,002
0,005
-
nimuSi 2
fuZe
0,02
- - 0,2
0,3
0,2
0,3
bevri
0,03
1,0
nimuSi 5
99,87
0,002
0,001
0,002
0,002
0,006
0,10
0,003
0,004
0,005
0,003
100 101
me-5 nimuSisgan gansxvavebiT, me-2 nimuSSi dasturdeba Sn-is didi raodenoba, amasTan erTad sxva minarevi elementebis
mniSvnelovani zrda, rac fuZe liTonis (spilenZi) special-
uri safeniT dafarvaze miuTiTebs.
rentgenospeqtraluri analizi. spilenZis WurWlis qimiuri
Sedgeniloba gansazRvruli iqna fluorescenciuri rentgeno-
speqtraluri analiziT.
1-5 nimuSebis kvleva Catarda Semdeg pirobebSi:
rentgenis gamosxivebis wyaro – rentgenis milaki БСВ-29 molib-
denis anodiT; dacemis kuTxe – 720; gamosvlis kuTxe – 180; Zabva –
40 kv; deni – 15 ma; skanirebis siCqare – 40/wT; drois mudmiva –
2 wm; monoqromatori – grafitis monokristali (d = 3,345Å);
intensivobis diapazoni – 4000 impulsi/wm. (sur. 19, 20, 21).
a
b
sur.19. nimuSi 1-is (a) da nimuSi 2-is (b) fluorescenciuri
rentgenospeqtraluri analizi.
a
102 103
b
sur.20. nimuSi 3-is (a) da nimuSi 4-is (b) fluorescenciuri rentgenospeqtraluri analizi.
sur.21. nimuSi 5-is fluorescenciuri rentgenospeqtraluri
analizi
nimuSebis kvlevis Sedegebi mocemulia cxrilSi (cx. 6)
cxrili 6. nimuSebis qimiuri Sedgeniloba
Semadgeneli el-ementi, %
nimuSis #
12
3 4 5safeni danafari
Cu fuZe fuZe - fuZe fuZe fuZe
Pb - - 60 - 1,0 -
Zn 3-5 - - - - -
As <0,2 - - <0,2 - -
Fe 1-2 <0,5 - <0,1 0,5 <0,03
Sn - - 40 - - -
fluorescenciurma rentgenospeqtralurma analizma daadas-
tura nimuSebze Catarebuli speqtraluri analizis Sedegebi.
naTlad Cans, rom me-2 nimuSSi didi raodenobiT kalisa da
tyviis Semcveloba aixsneba spilenZze aRniSnuli elementebis
Semcveli danafaris arsebobiT. Catarebulma analizebma Tval-
naTliv dagvanaxa, rom aRniSnuli nimuSebi damzadebuli iyo maRa-
li xarisxis spilenZisagan, rac ganapirobebda masze moTxovnile-
bas rogorc qveynis SigniT, aseve mis farglebs gareTac.
laboratoriuli eqspertizis fonze dasturdeba er-
ekleseuli spilenZis warmoebis maRali done, gamoSvebuli
produqciis xarisxi, romlis legirebiTac SesaZlebeli iqne-
boda specialuri daniSnulebisa da Sesabamisi Tvisebebis mqone
nakeTobaTa realizacia.
bulatis foladi. saqarTverlos erovnul muzeumSi dac-
uli bulatis iaraRi XVII-XIX saukuneebiT TariRdeba. ro-
gorc bulatis nakeTobaTa istoriul-teqnologiuri Ses-
wavla cxadyofs, ereklesdroindeli Savi liTondamuSavebis
samWedlo-saxelosnoebi did yuradRebas uTmobdnen am tipis
cnobili foladis damzadebis teqnologiis SemuSavebas da
ganviTarebas.
104 105
Seswavlilia bulatis iaraRis SerCeuli nimuSebi. gamokv-
leulia bulatis foladis qimiuri Sedgeniloba (cx.7), ma-
salis morfologia da damzadebis teqnologiuri sqemis
zogierTi niSani. Catarebulma metalografiulma kvlevam
daadastura iaraRis zedapirze arsebuli makroskopuli saxe:
meoradi karbidebis mkveTrad gamosaxuli zolovani ganawile-
ba austenitis daSlis produqtebis fonze (sur. 22).
cxrili 7. bulatis foladis qimiuri Sedgeniloba
nivTisainventa-ro nomeri
qimiuri Sedgeniloba, %
C Mn Si Ni P S
dana146
40 26- 1,20 0,003 0,15 0,005 0,02 0,012
xanjali190
36 56- 1,35 0,011 0,10 0,003 0,03 0,010
xanjali192
36 35- 1,30 0,003 0,11 0,008 0,016 0,009
xanjali203
36 35- 1,44 0,005 0,20 0,005 0,02 0,007
xmali190
40 26- 1,06 0,015 0,05 0,004 0,015 0,008
xmali62
12 26- 1,08 0,18 0,05 0,003 0,003 0,010
masalis qimiuri Sedgenilobidan irkveva, rom is warmoad-
gens zeevteqtoidur folads, mcire raodenobiT Seicavs man-
ganums, nikels, siliciumsa da gogirds. eleqtronul mikros-
kopze Tesla BS 300, gamovlenilia koagulirebuli rkinis
meoradi karbidebis (Fe3C) upiratesi sferuli forma (5-15
mkm), romlebic warmoqmnian deformaciis mimarTulebiT fiq-
sirebul koloniebs (sur. 23).
sur. 22. bulatis mikrostruqtura x100
sur. 23. bulatis foladisaTvis damaxasiaTebeli rkinis meo-
radi karbidebis koloniebi
106 107
rogorc masalis kompleqsurma analizma gviCvena, qarTuli
bulati warmoadgens maRalnaxSirbadian folads (C=0,9-1,5%),
sxmulis dabali siCqariT gaciebiT miRebulia msxvilmarcv-
lovani struqtura, specialuri WedviT (deformaciis xarisxi
ε = 80%) miRweulia bulatisaTvis damaxasiaTebeli zolovan-
figuruli makrostruqturuli ganlageba (bulatis saxe).
aRniSnuli qimiuri Sedgenilobisa da struqturuli aRna-
gobis bulatis masala miRebulia gansakuTrebuli Termuli
damuSavebisa da specialuri Wedvis teqnologiuri meTodebis
gamoyenebiT, rac maRali donis samWedlo saxelosnoTa pre-
rogativas warmoadgens.
amgvarad, XVIII saukunis meore naxevarSi aRorZinebuli
Savi liTonebis damuSavebis samWedlo-saxelosnoTa teqnikuri
SesaZleblobebi da sawarmoo done ganapirobebda bulatis
foladis xelovnebis dauflebas da damuSavebuli produqciis
maRal xarisxs sabazro da samomxmareblo TvalsazrisiT.
5. tyviis, vercxlis da
oqros warmoeba
erekles qarxnebidan oqros, vercxlis da tyviis arse-
biTi masa axtalis sawarmoSi miiReboda. amdenad sainteresoa
aRniSnul sawarmoSi am produqtebis gamodnoba-gadamuSave-
basTan dakavSirebuli moqmedi teqnologiuri sqema. axtalis
SemogarenSi madnis mopovebis Sesaxeb sakmaod dawvrilebiTi
aRweriloba Cvenamde a.borzunovis moxsenebis saxiT aris moR-
weuli. msgavsi teqnologiuri sqema Cven ganvixileT ala-
verdis sawarmosTan dakavSirebiT, mas aq sruli saxiT aRar
SevexebiT. axtalis sawarmos nedleuli baza tipiur po-
limetalur madans warmoadgens da 1910-ani wlebis anal-
iziT, Semdeg komponentebs Seicavda: Pb-15,00%; Cu-3,80%; Ag-0,04%; Au-0,0025%; Zn-33,70%; Fe-8,40%; As-0,0054%; S-29,36%; Si-3,27%; Ca-0,93% [101, gv.36]. madnis aseTi tipi sakmaod rTul teqnologiur operaciebs saWiroebda, rogorc
oqro-vercxlis da tyviis gamosayofad, ise mravalricxovani
madniseuli minarevebis mosacileblad.
axtalis qarxnis Sesaxeb Cvenamde mxolod calkeulma
cnobebma moaRwia da aq arsebuli mTliani teqnologiuri
sqemis rekonstruirebisaTvis gaTvaliswinebulia am periodis
evropul warmoebaTa miRwevebic. sruli teqnologiuri sqema
madnidan jer tyviis gamodnobas, Semdeg tyviidan vercxlis ga-
mocalkevebas da bolos vercxlidan oqros amoRebas iTvalis-
winebda. Sesabamisad, qvemoT moyvanili ganakveTebi jer tyviis,
Semdeg vercxlis da dasasruls – oqros miRebis sakiTxebs
exeba.
108 109
tyviis warmoeba
Zveli msoflios metalurgiis praqtikaSi tyviis mop-
ovebis yvelaze gavrcelebul wess sulfiduri madnebis
gamowvisa da aRdgenis meTodi warmoadgenda. gamowvis proce-
sis Sedegad, madnis Semadgeneli yvela liTonuri komponenti
Pb, Cu, Zn, Fe - sulfidebi oqsidad gardaiqmneboda. gamomwvar
madans Semdeg adnobdnen naxSirTan da mdnobebTan erTad, ris
Sedegadac tyvia liTonur mdgomareobamde aRdgeboda, xolo
ZneladaRdgenadi liTonebi widaSi gadadioda [95, gv.659-660].
axtalis qarxanaSi, iseve rogorc alaverdSi, gaTval-
iswinebuli iyo sulfiduri madnebis gamowva. gamowvis process
udavod grovebad awarmoebdnen, risTvisac, qviT mopirkeTebuli
mcire gabaritebis ormoebi gamoiyeneboda. tyviis sulfiduri
madnis grovebad gamowvas evropis qarxnebSi xSirad mimar-
Tavdnen me-19 saukuneSic. zogierT SemTxvevaSi ki, Saxtur
RumelebSi madnis gamowvis Semdeg, gogirdis sruli gamowvis
mizniT process grovebSi agrZelebdnen [95, gv.672]. axtalaSi
sruli gamowvis mizniT es procedura imave alaverdis qarx-
nis analogiiT 3-4-jer unda gaemeorebinaT, ris Sedegad yvela
liTonis sulfidi (Fe, Pb, Cu , Zn) oqsidebSi gadadioda. madnis sruli gamowva da Semdeg aRdgeniT dnoba am Sem-
TxvevaSic imave sqemiT xorcieldeboda, ra sqemiTac sarge-
blobdnen aziuri wesiT spilenZis gamodnobisas. es Tanxvedra
Rumelebis konstruqciebzec vrceldeboda: tyviis gamosadnobi
Rumeli zustad iseTive konstruqciisa iyo, rogorc alaver-
dis spilenZis sadnobi Rumeli [21]. am procesisaTvis aRebuli
kazmi gamomwvar madanTan erTad udavod Seicavda naxSirs da
flusebs (mdnobebs) minarevebis widaSi gadasayvanad.
aRdgeniTi dnobis procesSi widaSi gadadioda rkina da
TuTia silikatebis saxiT, vinaidan am ori komponentis pro-
centuli Semcveloba madanSi Zalze maRali iyo (Zn-33,7%;
Fe-8,4%). madanSive arsebuli kaJmiwis raodenoba (SiO2-7,0%)
ar iyo sakmarisi am komponentebis sruli awidvisaTvis.
aqedan gamomdinare, unda vivaraudoT, rom silikatebis da-
nakliss berZeni ostatebi kazmSi kaJmiwis damatebiT avsebdnen
da am gziT uzrunvelyofdnen TuTiisa da rkinis sruli ra-
odenobiT widaSi gadasvlas. ar aris gamoricxuli, rom wida-
Si tyviis gadasvlis aRkveTis mizniT, kazmSi damatebiT kiric
yofiliyo Seyvanili, vinaidan misi is raodenoba, romelic
madanSia dasaxelebuli (CaO-1,3%), ar iyo sakmarisi gacile-
biT didi raodenobis tyviis (Pb-15%) sruli saxiT nadnobSi
dasatoveblad. widebis mocilebis Semdeg rCeboda gamdnari
masa, romelsac ZiriTadad liTonamde aRdgenili tyvia da
spilenZi Seadgenda. am ori liTonis dacileba ki im dros
mxolod zeigerobis procesis saSualebiT SeiZleboda.
procesi tyviis da spilenZis erT damaxasiaTebel Tvise-
baze iyo dafuZnebuli. kerZod, am liTonebis Txevadi narevis
neli gacivebisas adgili aqvs maTi erTmaneTisgan dacilebas
ori Sris saxiT. qveda Sres ikavebda tyvia mTeli vercxlis
minareviT, xolo zeda SreSi ufro msubuqi spilenZi xvdeboda
tyviis mcire minareviT. gamdnari masis swrafad gacivebisas
ki miiReba orive liTonis erTiani narevi, romelSic aravi-
Tari ganSreveba ar SeimCneva [75, gv.216]. neli gacivebisas
gamyarebuli Sreebis erTmaneTisgan dacileba problemas ar
warmoadgens da SesaZlebeli xdeba tyviis calke gamoyofa.
ase miRebuli tyvia vercxlis garda sxva minarevebsac Seicavs,
amdenad pirvel rigSi saWiroa misi rafinireba.
rafinirebisaTvis gamoiyeneba ori umartivesi xerxi,
romelTagan pirvel SemTxvevaSi tyviis xelaxla gadnobisas,
Zneladdnobadi minarevebi gamdnari masis zedapirze grovdeba
da mas amoxapviT acileben tyvias. meore SemTxvevaSi ki meqa-
nikur gawmendas win uswrebs gamdnar tyviaSi haeris Seberva,
ris Sedegadac tyviaze ufro aqtiurad Jangvadi liTonebi
110 111
qmnian oqsidebs da gamdnari masis zedapirze grovdebian [95,
gv.681].
berZnebi, unda vivaraudoT, rom orive am wess iyenebdnen
da sabolood vercxlis Semcvel SedarebiT sufTa tyvias
iRebdnen. erT-erTi cnobiT isini qarxanaSi dRe-Ramis ganmav-
lobaSi 10-12 fuT (160-192 kg) aseT tyvia-vercxlis Senad-
nobs iRebdnen [21]. tyviisa da vercxlis dacileba treibgerde-
bze warmoebda. treibgerdebze mimdinare procesebs vercxlis
miRebisadmi miZRvnil qveTavSi ganvixilavT. aq ki aRvniSnavT,
rom dacilebis procesis Sedegad tyvia murdasangis saxiT
miiReboda rogorc treibgerdis kedlebSi Sewovili masis, ise
treibgerdidan gadadenili nadnobis saxiT.
treibgerdSi Sewovili murdasangi, nacrisa da silis mina-
reviT gadaRvril tyviis oqsidTan erTad aRdgeniT dnobas
ganicdida naxSiris meSveobiT. amis Sedegad murdasangi aRd-
genil tyviaSi gadadioda, romlis Tavze dagrovil nacarsa da
silas amoxapviT acilebdnen gamlRval liTons.
erT-erTi cnobis Tanaxmad, romelic a.musin-puSkinis
TanamSromels, a.Sligelmixs ekuTvnis, axtalaSi dReSi 200
fuTamde (e.i. 3,2 tonamde) tyvias adnobdnen [85, gv.174]. Tu
gaviTvaliswinebT, rom am qarxanaSi, iseve rogorc alaverdSi,
samuSao dReTa raodenoba weliwadSi 250 dRes Seadgenda, ma-
Sin aq gamodnobili tyviis yovelwliuri raodenoba 50000
fuTs anu 800 tonas Seesabameboda.
vercxlis gamocalkeveba tyviisagan
axtalis qarxanaSi vercxlis Semcveli tyviidan vercxlis
gamocalkevebis meTodi zogadi saxiT cnobilia. SemorCenilia
am operaciisaTvis saWiro qarxniseuli mowyobilobis aRweri-
lobac, romlis Tanaxmad, saqme gvaqvs tipiur treibgerdTan,
mxolod Rumelis konstruqciis zeda nawilis gareSe. qveda
nawili warmoadgens keras ormos saxiT (siRrme 26,4sm da
sigrZe-sigane 52,5sm), sadac kedlebi amotkepnilia kaklis xis
nacrisa da silis nareviT. cecxlis gaZlierebisaTvis gamoy-
enebulia xelis sabervelebi [21].
aseT narevs gansakuTrebuli Tviseba gaaCnda, romelic uz-
runvelyofda vercxlisa da tyviis erTmaneTisagan dacilebas.
kerZod, iwovda tyviis gamdnar oqsids – murdasangs, maSin
rodesac, erTad tyviisa da vercxlisadmi, aseTi forovani
masa sruliad inertulia. aseT ormoSi iyreboda vercxlis
Semcveli masa da mas garSemo da Tavze ewyoboda SeSis grova.
SeSis grovis anTebis Semdeg masa iwyebda dnobas. Txevadi
mdgomareobis SesanarCuneblad ormos garSemo umatebdnen
SeSas, xolo gamdnari tyviis zedapirze sabervelebis saSu-
alebiT mimarTavdnen haeris Wavls, Sedegad tyvia iJangeboda
murdasangad da Seiwoveboda silis da nacris forovani na-
reviT amogebul kedlebSi. murdasangis nawili ki SesaZloa
gadaRvrili yofiliyo keraSi arsebuli da aRwerilobaSi
gamotovebuli arxis saSualebiT. rogorc etyoba, amisTvis
mimReb moculobad gaTvaliswinebuli iyo arxis meore bolos
gverdiT momzadebuli ormo.
sabervlebis mudmivi datvirTvis pirobebSi, murdasangis
klebasTan erTad, ormos centrSi Cndeboda gamlRvali ver-
cxlis masa, romelic murdasangs ar ereoda. murdasangis mniS-
vnelovnad Semcirebisas SeSis wva da haeris Seberva wydeboda,
gacivebisas ki Sua nawilidan iRebdnen tyviisagan gancalkev-
ebul vercxlis zods, romlis zedapirze mikruli murdasan-
gis mocileba xdeboda meqanikuri zemoqmedebis gziT. vinaidan
aseTi zodi yovelTvis Seicavda oqros, warmoebis bolo sta-
dia miRebuli vercxlidan oqros gamoyofas iTvaliswinebda.
v.melqonianis monacemis Tanaxmad axtalis qarxanaSi ver-
cxlis sadnobi 17 Rumelidan 10 Tvis ganmavlobaSi mudmivad
7-10 Rumeli mainc muSaobda da weliwadSi daaxloebiT 60-92
112 113
fuT (e.i. 960-1472 kg) vercxls iZleoda [27]. es monacemi
met-naklebad s.esaZis mier moyvanili cnobis Sesatyvisia, rom-
lis Tanaxmad aq saSualod 150-200 litra (552-736 kg) ver-
cxls iRebdnen, zogjer ki 300 litrasac (1104 kg) [112, gv.14].
axtalis qarxnis garda vercxlisa da oqros mopovebas
dambludis spilenZis qarxanac awarmoebda. es ganpirobebuli
iyo im garemoebiT, rom dambludis madani spilenZTan erTad
vercxlsac Seicavda. amitom kavkasiis wiaRiseulis 1917 wlis
aRwerilobaSi dambludi moxseniebulia, rogorc vercxlis, ise
spilenZis madnebTan dakavSirebiT [101, gv.36, 110]. aqve moyva-
nilia dambludis madnis Sedgenilobac: CuS-33%, PbS-21%, ZnS-34%. amasTan erTad, 1 fuTi madani (e.i. 16 kg) Seicavda
1,2 misxal (e.i. 5,12g) vercxls da 0,07 misxal (e.i. 0,30 g)
oqros [28, gv.37]. madanSi spilenZis kolCedanis didma raode-
nobam da oqro-vercxlis sakmaod maRalma Semcvelobam Ta-
visTavad ganapiroba madnis gadamamuSavebeli qarxnis profili.
is spilenZTan erTad oqro-vercxlsac iRebda da faqtobrivad
warmoadgenda rogorc spilenZis, ise vercxlis qarxanas.
samwuxarod qarxnis muSaobis Sesaxeb Zvel wyaroebSi raime
xelmosakid masalas ver mivakvlieT. amitomac qarxanaSi gamoy-
enebuli teqnologiuri sqemis Sesaxeb Cven SeiZleba zogadi
saxiT, da Tanac savaraudod, gamovTqvaT Cveni mosazreba.
madnis gadamuSavebis pirvel stadias gamowvis procesi
warmoadgenda, rac spilenZis, tyviis da TuTiis sulfidebis
oqsidebad gardaqmnas niSnavda. meore stadia ki, aRdgeniT
dnobas iTvaliswinebda.
CvenTvis ucnobia gamoyofili widebis saxe, magram eWvs
ar iwvevs, rom gamlRval masaSi spilenZi da tyvia umniSvnelo
danakargebiT unda yofiliyo warmodgenili. gamlRval tyviaSi
am dros gaxsnili unda yofiliyo vercxli da oqro, romlis
nawils Tavdapirvelad TviT tyvia, xolo nawils _ spilenZi
Seicavda. im SemTxvevaSi, Tu madnis SemadgenlobaSi tyvia ar
Sedioda, rasac dambludis madnis zogierT nimuSSi aqvs ad-
gili, maSin madanSi Zvirfasi liTonebi mxolod spilenZSi
unda yofiliyo dagrovili.
vercxlis da oqros Semcveli spilenZis madnidan am Zvir-
fasi liTonebis amosaRebad, Zvel evropul samTo-metalurgiul
praqtikaSi gamomuSavebuli iyo wesi, romelic am proceduris
Catarebas Sav spilenZze iTvaliswinebda [95, gv.791,800]. ker-
Zod, Sav spilenZs gamdnar mdgomareobaSi emateboda tyvia (im
SemTxvevaSi, Tu is ar iyo amosaval madanSi), ris Sedegadac
Sav spilenZSi arsebuli oqro da vercxli gamlRval tyviaSi
iyrida Tavs. vercxlis Semcveli tyviisa da Savi spilenZis
erTmaneTisgan dasacileblad gamoiyeneboda zeigerobis meTo-
di.
SeiZleba iTqvas, igive xerxs iyenebdnen dambludis qarxa-
naSic, mxolod madanze tyviis damatebis gareSe, gamocalkev-
ebuli komponentebi Semdgom stadiaze ukve damoukideblad
muSavdeboda. Savi spilenZidan rafinirebis gziT miiReboda
wiTeli spilenZi, xolo treibgerdze tyviis damuSavebiT ver-
cxlis amowidvas awarmoebdnen. miRebuli murdasangis aRdge-
niT miiReboda tyvia, xolo vercxlidan Tezafis saSualebiT
xdeboda oqros gamocalkeveba.
oqros dacileba vercxlisagan
zemoaRniSnuli teqnologiuri sqemiT miRebuli sufTa
vercxli minarevebs aRar Seicavs. masSi sakmaod didi ra-
odenobiTaa warmodgenili oqro. aseT vercxls axtalaSi
,,oqroian vercxls~ uwodebdnen, xolo vaxtang VI-is ,,qimiis~
Tanaxmad is ,,oqros vercxlis~ saxelwodebiT iyo cnobili
[15, gv.85; 25, gv.86,90]. Senadnobidan oqros dacilebas vercx-
lisagan ,,TezafCebi~ axorcielebdnen.
114 115
erekle II-is mier warmoebul oqro-vercxlTan dakavSire-
biT xSirad gvxvdeba es termini `TezafCebi~. Tanamedrove
terminologiiT ,,Tezafi~ ,,samefo arays~ niSnavs (sami wili
azotmJavasa da erTi wili marilmJavas narevi). magram ro-
gorc irkveva, aseTi mniSvnelobiT es termini qarTul enaSi
mxolod bolo periodSia Semosuli. yovel SemTxvevaSi, niko
CubinaSvilis leqsikoniT (1810 weli) ,,Tezafi~ ukve ,,samefo
arayTan~ aris gaigivebuli [57, gv231], magram Tu adreul wy-
aroebs gadavxedavT, aq ,,Tezafi~ sul sxva, kerZod ki, azotm-
Javas mniSvnelobiT aris gamoyenebuli. vaxtang VI-is ,,qimiaSi~
,,Tezafi~ zogadi mniSvnelobiT ixmareba da is saerTod agresi-
uli siTxeebis, pirvel rigSi ki mJavebis aRmniSvnel terminad
gamoiyeneba [15, gv.55, 108]. amave TxzulebaSi is gvxvdeba kerZo
mniSvnelobiTac mxolod da mxolod azotmJavas aRsaniSnavad
[15, gv.91, 209]. ase esmodaT es termini erekles epoqaSic.
amitomac ,,TezafCi~, romlis gadmoqarTulebuli varianti
,,meTezafes“ niSnavs, ewodeboda specialists, romlis xelo-
bac TezafTan, e.i. azotmJavasTan iyo dakavSirebuli. TezafCs
evaleboda azotmJavas damzadeba da misi saSualebiT oqros
Semcveli vercxlidan oqros gamoyofa. ar aris gamoricxuli,
rom mJavas damzadebas da misi saSualebiT vercxlidan oqros
gamoyofas sxvadasxva pirebi axorcielebdnen. miuxedavad amisa,
orive albaT mainc TezafCad iTvleboda. axtalis qarxanaSi
rom mxolod erTi TezafCi ar iyo, es kargad Cans am qarxnis
sabuTebidan. aq ramdenjerme TezafCebi mravlobiT ricxvSi
moixsenieba, xolo 1782 wlis CanaweriT ki, ,,oqroiani vercx-
lis~ TiTo litraze TezafCebs erTi dangi oqroc miuRiaT
jamagiris saxiT [25, gv.86].
samwuxarod aranairi cnoba ar mogvepoveba imis Sesaxeb,
Tu ra teqnologiuri sqemiT axorcielebdnen TezafCebi ax-
talis qarxanaSi azotmJavas miRebas da misi saSualebiT
,,oqroiani vercxlis~ gadamuSavebas. magram am SemTxvevaSi
SeiZleba visargebloT vaxtang VI-is ,,qimiis~ monacemebiT da
viTvaliswinebT, rom Tezafis miRebisa da misi saSualebiT
vercxlisgan oqros dacilebis wesebi sxvadasxva drosa da
sxvadasxva qveyanaSi erTmaneTisagan didad ar gansxvavdeboda.
oqrosa da vercxlis erTmaneTisagan dasacileblad saWiro
iyo Zalze sufTa azotmJava, romelic marilmJavas an gogird-
mJavas ar Seicavda. winaaRmdeg SemTxvevaSi azotmJavaSi gaxs-
nili vercxli am mJavebiT gamoileqeboda vercxlis sulfatis
an qloridis saxiT da azotmJavaSi gauxsnel oqros Seereoda
rogorc myari minarevi. aseT azotmJavas xSirad `zarafxa-
nis Tezafs~, e.i. zarafxanis azotmJavasac eZaxdnen, vinaidan
is ZiriTadad zarafxanaSi gamoiyeneboda vercxlidan oqros
gamosacalkeveblad. zarafxanaSi mudmivad iyo saWiro sufTa
vercxli da oqro da amdenad monetebis mosaWrelad azot-
mJava zarafxanis erT-erT mTavar preparats warmoadgenda.
vaxtang VI-is Tanaxmad, aseTi `zarafxanis Tezafi~ miiReba
erTi wona gvarjilis da sami wona ajaspis (vaxtangi xSirad
da am SemTxvevaSic ajasps `Sabis~ saxelwodebiT moixseniebs)
narevis gamoxdis Sedegad. miRebuli Tezafis Tviseba is aris,
rom mas SeuZlia oqros Semcveli vercxli gaxsnas, anu vax-
tangis sityvebiT: `mas es sWirs, oqros vercxls daadnobs~
[15, gv.85].
ufro dawvrilebiT vaxtangi ̀ zarafxanis Tezafis~ miRebis
sakiTxs §94-Si exeba. aq gamoxdisaTvis aiReba gasufTavebuli
(`daxalasebuli~) gvarjilis da `arjaspis~ narevi Sefardeb-
iT 1:2. jer neli, xolo Semdeg gaZlierebuli cecxlis reJim-
Si mimdinareobs Tezafis gamoxdis procesi. miRebuli disti-
lati (`arayi~) oTx wilad iyofa, romlis sami wili calke da
erTi wili calke aiReba. am erT wils emateba vercxli, rom-
lis swrafad gaxsnisaTvis azotmJava `nel cecxlzed~ Tbeba.
vercxlis gadnobis Semdeg am erT wils is sami wilic emateba,
ris Sedegadac xsnari `rZesaviT~ xdeba. am proceduris arsi
116 117
savsebiT gasagebi iqneba, Tu gaviTvaliswinebT, rom erT wil
azotmJavaSi vercxlis gaxsnisas xsnarSi warmoiqmneba vercx-
lis nitrati. miRebul xsnarze sami wili mJavas damatebisas
gogirdmJavas Tu marilmJavas Semcveli minarevis es sami wili
(iseve rogorc erTi wili) vercxlis sulfatis an vercxlis
qloridis TeTr rZismagvar naleqs iZleva, romelsac azot-
mJavadan dekantaciiT acalkeveben. amisaTvis xsnars jer ay-
ovneben, raTa naleqi `dawdes~, xolo Semdeg xsnars frTxilad
gadmoasxamen, ise rom naleqi ar aimRvres da xsnars ar gad-
moyves (`ra dawmdes, sul nela gadmoswure~). miRebuli xsnari
azotmJava (`Tezafi~) iqneba. rac Seexeba vercxlis naleqs,
gamoSrobis Semdgom mas cecxlze axureben da adnoben, ris
Sedegadac, rogorc vaxtangi ambobs, vercxli isev vercxli
iqneba. Cveni azriT aq gadamweris daudevrobis gamo daSvebuli
unda iyos erTi uzustoba: AgSO4-isa Tu AgCl-is gadadnobis Sedegad vercxli ver miiReba. es SesaZlebelia mxolod im
SemTxvevaSi, Tu vercxlis qlorids an vercxlis sulfats
soda daemateba. maSin gadnobisas TiToeuli maTganisaTvis ad-
gili unda hqondes Semdeg reaqciebs, romlebic vercxlis
liTonis saxiT gamoyofas uzrunvelyofen [110, gv.54]:
vercxlis qloridisaTvis vercxlis sulfatisaTvis
2AgCl + Na2CO3→Ag2CO3 + 2NaCl Ag2SO4 + Na2CO3→Ag2CO3 + Na2SO4
Ag2CO3→Ag2O + CO2 Ag2CO3→ Ag2O + CO2
2Ag2O→4Ag + O2 2Ag2O → 4Ag + O2
cxadia, rom axtalis qarxanaSi raRac mcire sawarmo unda
arsebuliyo, romelSic azotmJavas iRebdnen da wmendnen. es
albaT CvenTvis cnobili yvelaze adreuli qimiuri sawarmo iyo.
cxadia, rom nedleulad am SemTxvevaSi arjasps da gvarjilas
iyenebdnen. maTi deficiti im droisaTvis ar unda yofiliyo,
Tundac imitom, rom im dros TbilisSi muSaobda Tofiswamlis
qarxana, romlis erT-erT yvelaze saWiro nedleuls gvarji-
la warmoadgenda [8, gv.157]. rac Seexeba arjasps, is yofiT
praqtikaSi kidev ufro farTo moxmarebis sagani iyo, gansa-
kuTrebiT Rebvis saqmeSi da amitomac axtalis qarxanaSi misi
deficiti ar iqneboda. 1772 wels i.giuldenStedtis cnobiT,
Tbilisis duqnebSi erTi stili (daaxloebiT 150 gramamde)
gvarjilis fass rusuli 15 kapiki Seadgenda. iyideboda ar-
jaspic, vinaidan isic moyvanilia siaSi, magram samwuxarod misi
fasis aRniSvna i.giuldenStedts gamorCenia [9, gv.376-377].
pirdapiri cnobebi ar mogvepoveba axtalis azotmJavas
warmoebaSi gamoyenebuli aparaturis Sesaxeb, magram zogierTi
qarTuli wyaros mixedviT SegviZlia am aparaturis miax-
loebiTi rekonstruireba. pirvel rigSi gasaTvaliswinebelia
vaxtang VI-is ,,qimiis” monacemebi. kerZod, §110-Si, romelic
qimiis laboratoriul WurWels eZRvneba, moyvanilia 3 sadis-
tilacio danadgaris naxazi (sur. 24).
TiToeul naxazze 3 tipis aparatia warmodgenili. maTgan
pirveli nedleulis Semcveli kolbis Rumelis zeda nawilSi
ganTavsebas iTvaliswinebs (aqedan Cans, rom es aparati Se-
darebiT dabaltemperaturuli gamoxdisaTvis iyo gaTvalis-
winebuli). meore aparati ufro maRaltemperaturuli pro-
cesebisTvisaa gankuTvnili, vinaidan, rogorc suraTidan Cans,
gamosaxdeli nedleulis Semcveli kolba bolomdea CaSvebu-
li. misi RumelSi Cavardnis Tavidan acilebis mizniT yelze am
kolbas mrgvali disko aqvs Camocmuli, romlis saSualebiTac
fiqsirebulia misi mdgomareoba. gansakuTrebiT sainteresoa
mesame saxis danadgari, romlis nedleulis Semcveli Wur-
Weli ukve ara minis kolbas, aramed qoTans warmoadgens. aqve
vaxtangs moyvanili aqvs warwera: ,,qoTaniT Tezafis gamoxda
asea~. e.i. rogorc vxedavT gamoxdis procesis Catareba aq
gacilebiT maRal temperaturaze aris gaTvaliswinebuli. ase-
118 119
Ti temperaturebi, rogorc warweridanac Cans, azotmJavis mis-
aRebad aris saWiro da Sesabamisad minis kolba cecxlgamZle
Tixis qoTniT aris Secvlili. meore, §111-Si aRwerilia is
wesi, romelic alembikis anu qarTuli terminologiiT ambuxis
qoTanTan mierTebas iTvaliswinebs. amisaTvis aiReba qaSanuris
fiala, romelic Tavisi zomebiT qoTnis pirs Tanxvdeba. fiala
magrdeba qoTanze, xolo fialaze ki _ ambuxis piri. specialu-
ri TixiT Selesvis Semdgom, hermetulobis dacvis mizniT,
Tixa unda ,,karga gamagrdes, [rom] am mowyobilobidan sul
ar gamovi des~ [15, gv.133]. aseTi wesiT ori detalis mierTeba
marTlac uzrunvelyofs WurWlis srul hermetizacias.
sur. 24. azotmJavas gamosaxdeli danadgari
(vaxtang VI-is monacemebi)
swavluli mefis monacemebis gaTvaliswinebiT, azotmJavas
saamqroSi swored aseTi danadgari unda yofiliyo gamoy-
enebuli. zogadad aseTi konstruqciis gamoyenebas adasturebs
daviT batoniSvilic, romelic kargad iyo gaTviTcnobiere-
buli samTo-qimiuri warmoebebis detalebSi. mis mier Sedge-
nil ,,samkurnalo receptebSi~ niSaduris spirtis misaRebad
niSaduri, potaSi da wyali unda Caiyaros avtoris sityve-
biT rom gadmovceT: ,,brolis qvabSi da CvenSi rom brolis
qvabi ar aris, Tixis qvab-qoTanSi~. amis Semdgom Casatarebeli
RonisZiebebi ase aris aRwerili: `zed minis zarfuSi daaxure,
rogorc Tezafis zarfuSi da piri kargad gaglise. Semodgi
nel cecxlze~ [62, f.105]. am Zalze saintereso cnobidan Cans,
rom cecxlgamZle minisagan damzadebuli kolba, romelsac
daviTi ,,brolis qvabs~ eZaxis, saqarTveloSi ar moipoveboda.
amitomac, mis nacvlad Tixis qvab-qoTani gamoiyeneboda, zustad
iseve, rogorc es vaxtangs aqvs aRwerili. ,,ambuxs~ daviTi aq
,,zarfuSs~ uwodebs da es zarfuSi-ambuxi Tixis qvabs ise
unda daexuros, rogorc ,,Tezafis zarfuSi~. aq ,,Tezafis zar-
fuSis~, anu azotmJavas misaRebi danadgaris ,,ambuxis~ magali-
Tad moxsenieba imas niSnavs, rom es danadgari saqarTveloSi
kargad da sayovelTaod iyo cnobili. am danadgaris aseTi
sayovelTao codna ki mxolod imiT unda iyos ganpirobebuli,
rom aq axtaliseuli qarxnis danadgari igulisxmeba, romelic,
rogorc etyoba, produqciis didma raodenobam da xangrZlivma
eqspluataciam farTod cnobili gaxada.
sxvaTa Soris, am SemTxvevaSic ambux-zarfuSis qvab-qoTan-
Tan mierTebis Semdeg daviTi umatebs Semdeg sityvebs: ,,piri
kargad gaglise~, e.i. amjeradac zustad iseve, rogorc vax-
tangTan, ambux-zarfuSisa da qvab-qoTnis SeerTebis adgili
hermetizaciis mizniT TixiT ileseba. rac Seexeba axtalaSi
gamoyenebuli ambuxebis anu zarfuSebis masalas, isev daviTis
cnobis mixedviT, is minisgan unda yofiliyo Sesrulebuli
120 121
(,,minis zarfuSi daaxure, rogorc Tezafis zarfuSi~).
zemoT moyvanili faqtebis safuZvelze SeiZleba davaskvnaT,
rom axtalaSi gamoyenebuli danadgari faqtobrivad iseTive
unda yofiliyo, rogorc es vaxtangs aqvs aRwerili. swored
am danadgarze iRebdnen im Tezafs, romelic Semdeg sagangebod
unda gawmendiliyo. gawmendili Tezafi anu zarafxanis Tezafi
oqros vercxlisagan dasacileblad zustad imave sqemiT unda
yofiliyo gamoyenebuli, ra sqemiTac mas iyenebdnen yvela
qveynis praqtikaSi. kerZod, azotmJaviT oqros da vercxlis
dacileba im droisaTvis SesaZleblad iTvleboda mxolod im
SemTxvevaSi, Tu vercxli SenadnobSi oqrosTan SedarebiT sam-
magi odenobiT iyo warmodgenili. maSasadame, imisda mixedviT,
Tu ra raodenoba iyo sinjSi vercxli, is dayavdaT am sammag
raodenobaze da Semdeg mas xsnidnen zarafxanis Tezafis meS-
veobiT. am dros vercxli ixsneboda Semdegi reaqciis Tanaxmad:
3Ag + 4 HNO3 → 3AgNO3 + NO + 2H2O
rac Seexeba oqros, is ucvleli naleqis saxiT rCeboda
da saboloo saxiT misaRebad mis gadadnobas awarmoebdnen
tigelSi, mag. boraqsTan da gvarjilasTan erTad. aseTi pro-
cesis erT-erTi varianti vaxtangs aRwerili aqvs, rogorc
RonisZieba ,,oqros yalibSi Camosxmisa~, mxolod iq oqros
gasufTavebisaTvis gaTvaliswinebulia potaSis (,,damwvari sa-
poni~) da sulemis damateba gogirdisa da gvarjilis mcire
raodenobasTan erTad [15, gv.179].
azotmJavaSi gaxsnili vercxlis amoRebis mizniT XVII-
XVIII ss-Si gamoyenebuli iyo vercxlis gamoyofis wesi ce-
mentaciis meTodiT, romelic am xsnarSi spilenZis Setanas
iTvaliswinebda. am dros ki vercxli gamoiyofoda Semdegi
reaqciis mixedviT:
Cu + 2AgNO3 → 2Ag + Cu(NO3)2
axtalaSi aseTi sqemis gamoyenebaze miuTiTebs is gare-
moeba, rom spilenZi iq deficits ki ar warmoadgenda, aramed
Warbi raodenobiT moipoveboda da misi gamoyeneba ara marto
teqnikurad, aramed ekonomiuradac xelsayreli iyo.
aRsaniSnavia, rom vaxtangs Tavis qimiaSi moyvanili aqvs
erTi recepti, romelSic cementaciis es procesi aris aRwer-
ili. kerZod, am receptSi vaxtangi uxsnis mkiTxvels: ,,ver-
cxli TezabSi gaadnev, merme spilenZi Caagde, vercxls Zirs
daileqs. Tezabi gadaswure, vercxli gaaSrev. vercxlis nacari
iqneba. Seinaxe da asaqme~ [15, gv.196]. vaxtangis mier moyvanili
receptidan kargad Cans, rom azotmJavaSi gamdnar vercxlis
xsnarSi spilenZis damatebisas vercxli gamoiyofa da ,,Zirs
daileqs~. filtraciiT an dekantaciiT (,,gardaswure~) es na-
leqi siTxes Sordeboda da isev vercxli miiReboda. mxolod
wvrildispersulobis gamo am gamoleqil vercxls SeiZleba
cota moSavo feric hqonda da vinaidan aseT naleqs liTo-
nisaTvis damaxasiaTebeli bzinvareba ar gaaCnda, mas ,,nacars~
uwodebdnen. axtalis qarxnis produqcia, rogorc vxedavT, sak-
maod mravalferovani iyo da iseTi liTonebis miRebas iT-
valiswinebda, rogoricaa tyvia, spilenZi, vercxli da oqro.
qvemoT mogvyavs teqnologiuri sqema im etapebis CvenebiT,
romlebic am liTonebis miRebas Seesabameboda (sur. 25).
122 123
sur. 25. axtalis qarxnis rekonstruirebuli teqnologiuri
sqema
axtalis sawarmoSi vercxlisa da oqros
mopovebis istoriisaTvis
erekles iniciativiT amuSavebul sxvadasxva samTo-meta-
lurgiul sawarmoebs Soris Tavidanve gamoirCeoda axtalis
qarxana, romelic Tbilisidan samxreTiT 70 km-is daSorebiT
mdebareobda. qarxanaSi adgilobrivi madnebis gadamuSavebis
safuZvelze awarmoebdnen tyviis da oqros Semcveli vercx-
lis gamodnobas. am ukanasknelidan ki Semdgom TezafCebi qi-
miuri wesiT cal-calke iRebdnen oqros da vercxls.Qqarxnis
124 125
muSaobisa da miRwevebis ganxilvisas qarTul istoriogra-
fiaSi ZiriTadad sargebloben am qarxnis erT-erTi mTavari
specialistis, TezafC anastas hajifetovis mogonebebiT, ro-
melic sakmaod mogvianebiT gamoqveynda [77]. vinaidan metal-
urgiul qarxnebSi gamodnobili oqros Semcveli vercxlidan
am liTonebis erTmaneTisgan gamocalkevebas azotmJavas sa-
SualebiT TezafCi awarmoebda, anastas TezafCi Rrmad unda
yofiliyo Caxeduli axtalis qarxnis teqnologiur sqemebSi.
am mogonebebSi sayofacxovrebo movlenebTan dakavSirebiT Tu
zogierTi uzustoba SeimCneva, amas ver vityviT mis mierve
gadmocemul teqnologiuri xasiaTis cnobebze da am monace-
mebiT sargebloba savsebiT gamarTlebuli Cans erekles qa-
rxnebis istoriis SeswavlasTan dakavSirebiT. a.hajifetovis
monacemebs udavod avsebs da zogjer koreqtirebasac ki uwevs
Cvenamde moRweuli erTi sabuTi, romelSic axtalis qarxnis
oqrosa da vercxlis yovelwliuri Semosavali da gasavali
aris aRnusxuli daaxloebiT 1784-1790 wlebSi [25, gv.85-92].
sabuTis gamomcemeli n.berZeniSvili mas 1790 wliT aTari-
Rebs [25, gv.85], rac mTlad zusti ar unda iyos. pativcemul-
ma mkvlevarma etyoba yuradReba ar miaqcia am sabuTis erT-
erT cnobas, romlis Tanaxmadac 1790 wlis bolo monakveTSi,
kerZod ki 25 noembridan 31 dekembris CaTvliT garkveuli
raodenobis Zvirfasi liTonebi, kerZod ki 2 litra da 620
dramamde vercxli da 50 misxlamde oqro iqna gamomuSavebuli
[25, gv.92]. swored am garemoebis gaTvaliswinebiT cxadia, rom
sabuTi 1790 wlis nacvlad 1791 wlis dasawyisiT unda da-
TariRdes.
sabuTSi wonis Zveli erTeulebiT (litrebiT, dramebiT
da misxlebiT) warmodgenilia Tveebis an wlis ganmavlobaSi
qarxnis mier gamodnobili oqrosa da vercxlis raodenobebi.
vinaidan wonis wiladi mniSvnelobis gamosaxatavad aq gamoy-
enebulia saintereso teqnikuri niSnebi, qarxnis yovelwli-
uri Semosavlis ganxilvamdeGjer am niSnebis mniSvnelobebs
unda SevexoT.
teqstSi Zalze xSirad wonis wiladuri nawilis aRsan-
iSnavad gamoyenebulia Semdegi niSnebi: mcire rgoli о, jvris msgav si gamosaxuleba + da gamosaxuleba θ, romelic berZnuli
aso θ-s msgavsia. am niSnebis Seswavlis safuZvelze aRmoCnda,
rom mcire rgoli о aRniSnavs 1/2-s, + Seesabameba 1/4-s, xolo
θ - 1/8-is tolia. teqstSiAes niSnebi moyvanilia rogorc
calkeuli saxiT, ise erTmaneTTan kombinaciaSi. aRmoCnda, rom
TiToeuli es kombinacia wiladebis garkveul jams gamosaxavs.
kerZod, о-is da +-is erToblioba о+, niSnavs ½1/2-is da 1/4-is erTobliobas, romlis jamic 3/4-s (1/2+1/4=3/4) Seadgens. оθ saboloo saxiT aRniSnavs 5/8-s (1/2+1/8=5/8), + θ ki 3/8-is (1/4+1/8=3/8) tolia. rac Seexeba erTad warmodgenil samive
niSans о + θ, is 7/8-s Seesabameba (1/2+1/4+1/8 = 7/8).sabuTSi, rogorc aRvniSneT, moyvanilia wlebis mixedviT
miRebuli oqrosa da vercxlis raodenobebi, dawyebuli 1784
wlis 10 dekembridan damTavrebuli 1790 wlis 31 dekembriT.
wlebis mixedviT es raodenobebi warmodgenili gvaqvs cxril-
Si (cxr. 8), sadac pirvel grafaSi samuSao periodebia moyvani-
li, meoreSi _ am periodebis Sesabamisi dReebis raodenoba.
am dros mopovebuli oqro cxrilSi warmodgenilia rogorc
teqstSi moyvanil misxlebSi, ise Cvens mier gadaangariSebul
gramebSi (gamoTvlisas 1 misxali = 4,6 grams). aqve moyvanilia
mopovebuli oqros dRiuri warmadoba.
analogiuri monacemebi moyvanili gvaqvs vercxlisaTvis,
romlis wonac nusxis mixedviT litrebsa da dramebSi aris
moyvanili (nusxis monacemebis mixedviT 1 litra Tanamedrove
3,68 kg-is, xolo 1 drami 3,15 g-is Sesabamisi aRmoCnda). bolo
grafaSi warmodgenili gvaqvs miRebuli oqrosa da vercxlis
Tanafardoba 1 kg. vercxlze mosuli oqros raodenobis saxiT.
126 127
cxrili 8. axtalis qarxnis mwarmoebloba wlebis mixedviT
muSaobis periodi
dReTa raodenoba
Au raodenoba Ag raodenoba
1 kg A
g-is
Sesabamisi
Au gramebSi
misxal
i
Ggrami
dRiuri warmadoba,
grami
Llit
ra da drami
kilogrami
dRiuri warmadoba, kg
110/XII 1784 –10/V 1785 w 152 421,33 1938,12 12,75
27 l 989 dr 102,48 0,67 18,91
210/V1785 - 25/VIII1785 w 107 429,38 1975,15 18,46
28 l 249 dr 103,82 0,97 19,03
325/VIII 1785 -1/VIII 1786w
341 - - - - - - -
41/VIII 1786 - 31/XII 1787w
518 662,75 3048,65 5,8938 l 328 dr 140,9 0,27 21,64
51/I 1788 -
31/XII 1788w365 848,79 3904,43 10,7
45 l 838 dr 168,2 0,46 23,21
61/I 1789 –
31/XII 1789w365 790,88 3638,05 9,97
45 l 123 dr 166,0 0,45 21,92
71/I 1790 –
31/XII 1790w365 1122,6 5163,96 14,15
57l 57dr 209,9 0,58 24,6
cxrili 8-is monacemebis gacnobisas aSkarad TvalSisa-
cemia produqciis is gansxvavebuli raodenobebi, romelsac
Cveni dokumenti da sxva wyaroebi Tu pirvelwyaroebi iZl-
eva. kerZod, zustad erTi wlis ganmavlobaSi gamomuSavebuli
oqros da vercxlis raodenoba cxrilis Tanaxmad Seadgenda:
1788 wels – 45 litraze met vercxls da daaxloebiT 848
misxal oqros, igive monacemebiT 1789 wlisaTvis _ daaxloe-
biT 45 litrasa da 791 misxals, xolo 1790 wlisaTvis _
57 litrasa da 1122 misxals.
a.esaZis Tanaxmad ki axtalis qarxanaSi erekles dros
yvelaze xSirad yovelwliurad adnobdnen 200 litra (736
kg.) vercxls, erTxel ki gamodnobili iqna sarekordo raode-
noba, 408 litra (1501 kg.) oqros Semcveli vercxlis saxiT.
TiTo litra vercxlidan ki miiReboda 46 misxali (211,6 g.)
oqro [112, gv.14]. Tu am monacemebs axtalis nusxis monace-
mebs SevadarebT, gamodis, rom aq gacilebiT mcire ricxvebia
moyvanili. vinaidan dokumentSi mcdari monacemebis moyvana
(Tanac sistematurad) gamoricxulia da arc a.esaZis cnobebSi
SeiZleba eWvis Setana. wamoWrili winaaRmdegobis dasaZlevad
erTaderTi gzaa aRniSnuli monacemebi vcnoT qarxnis ara
srul, aramed nawilobriv Semosavlad. radgan cnobilia, rom
vercxlis Semosavlidan mefes 25%, xolo berZnebs 75% ekuT-
vnoda, dokumentSi swored mefis Sesabamisi 25%-iani Semosava-
li unda iyos nagulisxmevi, aqedan gamomdinare qarxnis sruli
Semosavali mocemuli ricxvebis 4-ze gamravlebiT miiReba (im
garemoebis gaTvaliswinebiT, rom berZnebis vercxlis 75%-
iani Semosavlidan oqro mTlianad mefes ekuTvnoda).
am mosazrebis damadasturebel cnobas Cven axtalis do-
kumentSive mivakvlieT. kerZod, 1790 wlis oqros xarjTan
dakavSirebiT aq aRniSnulia, rom `mis umaRlesobas mirTme-
via noemberSi da dekemberSi misuli vercxlidan gamosuli
oqro misxali so~ [25, gv.92]. amave dros, cota qvemoT, isev am wlisaTvis oqros SemosavalTan dakavSirebiT sagangebod
aris aRniSnuli, rom 35 dRis ganmavlobaSi, 25 noembridan
31 dekembris CaTvliT miRebuli vercxlidan gamoyofili iqna
50,75 misxali oqro. Aaqedan Cans, rom ori Tvis anu 61
dRis ganmavlobaSi, e.i. 1 noembridan 31 dekembris CaTvliT
savaraudod miRebuli unda yofiliyo 88,45 misxali oqro
128 129
(,
; , ) .X
X50 75 35
6188 45= = zustad or TveSi mefisaTvis
mirTmeuli oqro rogorc vxedavT 200,5 misxals Seadgens.
samwuxarod nusxaSi ar aris aRniSnuli, es warmoadgens am
or TveSi gamomuSavebul srul Tu arasrul raodenobas. ma-
gram is faqti, rom 575-is nacvlad saxeze Cans 288,95 misxali
(200,5+88,45=288,95), TavisTavad Zalze niSandoblivia. 288,95
ricxvi daaxloebiT 3,3-jer metia 88,45-ze, xolo 3,3 sakmaod
axlos dgas ricxv 4-Tan, rac Cveni mosazrebis siswores adas-
turebs.
aqedan gamomdinare cxrili 8-is safuZvelze Cven Sevadgi-
neT axtalis qarxanaSi aRniSnuli wlebis manZilze gamodno-
bili oqro-vercxlis sruli raodenobis cxrili, romelic
rogorc aRvniSneT, cxrili 8-is Sesabamisi monacemebis 4-ze
gamravlebiT miiReba. vinaidan oqros raodenoba aq ukve mniS-
vnelovan sidides warmoadgens, is amjerad litrebiT da ki-
logramebiT warmovadgineT (cxr. 9). aqvea warmodgenili ver-
cxlisa da oqros dRiuri warmadobac (sur. 26). cxrilSi
moyvanili oqros mTeli raodenoba mefis sakuTreba iyo, xolo
vercxli, rogorc zemoT aRiniSna, mefesa da berZnebs Soris
nawildeboda.
rogorc cxrili 9-dan Cans, omar-xanis Tavdasxmamde qa-
rxana SedarebiT maRali warmadobiT gamoirCeoda. dRe-RameSi
mefis wilad miiReboda daaxloebiT 0,7-1,0 kg vercxli, rom-
lisganac gamoiyofoda 12-18 gramamde oqro (sruli produq-
ciisaTvis ki vercxli 2,8-4,0 kg-s, xolo oqro 48-72 grams
Seadgenda).
rogorc irkveva, 1785 wlis 25 agvistodan 1786 wlis
1 agvistomde sawarmoSi muSaoba Semwydara, rasac gvauwyebs
nusxis Semdegi Canaweri: ,,qks uog, mariamobis ke-dam qks uod
mariamobis damdeqamden, madani aRar umuSavnia, momcdari yo-
fila” [25, gv.86].
cxrili 9. vercxlisa da oqros yovelwliuri sruli Semo-
savali axtalis qarxanaSi
muSaobis perio
di
dReTa raodenoba Au raode-
noba Ag raodenoba
1 kg
Ag-is
Se-
sabamisi
Au gr
-amebSi
lit
ra
kilo-
grami
lit
ra
kilo-
grami
110/XII 1784 - 10/V 1785 w 152 2,10 7,75 112,0 409,92 18,95
210/V 1785 - 25/VIII 1785w
107 2,15 7,90 112,79 415,08 19,07
325/VIII 1785 -1/VIII 1786 w
- - - - -
41/VIII 1786 - 31/XII 1787 w
518 3,31 12,19 153,15 563,60 22,02
51/I 1788 -
31/XII 1788 w365 4,12 15,18 182,83 672,00 22,70
61/I 1789 -
31/XII 1789 w365 3,95 14,55 180,43 664,02 18,68
71/I 1790 -
31/XII 1790 w365 5,61 20,66 228,15 839,60 24,78
sur. 26 vercxlisa da oqros dRiuri warmadoba
130 131
aseT mocdenas Tavisi mizezi hqonda da es mizezi Cven
darwmunebiT SeiZleba 20 seqtembridan aTvlil periods da-
vukavSiroT, rodesac sawarmos omar-xanis laSqari Semoesia
da yvelaferi gaanadgura, risi ganadgurebac SeiZleboda. am
faqtzeve miuTiTebs a.hajifetovic, rodesac aRwers 20 se-
qtembers datrialebul movlenebs [77]. magram nusxaSi dasax-
elebuli ,,mocdenis” periodis TariRebi mniSvnelovnad gansx-
vavdeba a.hajifetovis TariRebisgan. a. hajifetovis mixedviT
sawarmos saqmianoba 1785 wlis 20 seqtembridan Sewyda da
is ori wlis ganmavlobaSi, e.i. igulisxmeva, rom 1787 wlis
seqtembramde ar ganaxlebula. nusxis monacemebiT ki muSaoba
ara 20 seqtembers, aramed 25 agvistos Sewyvetila. cxadia,
rom es 25-dRiani ̀ mocdena” raRac sxva mizeziT iyo gamowveu-
li, romelic Semdgom, e.i. 20 seqtembridan ukve omar-xanis
Semosevis Sedegad gagrZelda. samwuxarod am 25 agvisto – 19
seqtembris periodis `mocdenis” mizezi CvenTvis cnobili ar
aris. magram am `mocdenas” marTlac rom hqonda adgili, es
eWvs ar iwvevs nusxis sandoobis gaTvaliswinebiT (gamor-
icxulia, rom produqciis SemosavalTan dakavSirebiT zus-
tad ar yofiliyo fiqsirebuli samuSao dReebis ricxvi).
nusxis monacemebi a.hajifetovis monacemebs arc mocdenis xan-
grZlivobasTan dakavSirebiT Tanxvdeba.Nnusxidan aSkarad Cans,
rom sawarmos aRdgenas adgili hqonia 1786 wlis 1 agvistodan,
e.i. `mocdena~ ara 2 weliwads, aramed mxolod 11 Tvis da
6-7 dRis ganmavlobaSi gagrZelebula. cxadia am SemTxvevaSic
nusxis cnoba ufro swori unda iyos, vinaidan is movlenebis
Tanadroulia. rogorc aRvniSneT, mis monacemebSi raime uzus-
tobis gaparva gamoiricxulia, vinaidan oqrosa da vercxlis
gasaval-Semosavalze mefis moxeleebis mxriv umkacresi kon-
troli iyo dawesebuli. darbeuli sawarmos aseTi swrafi
tempebiT aRdgena TavisTavad miuTiTebs im garemoebaze, Tu ra
did mniSvnelobas aniWebda am sawarmos mefe erekle.
cxrilebidan aSkarad Cans agreTve, rom aRdgenil sawar-
moSi gamoSvebuli produqcia SedarebiT naklebi iyo oqro-
vercxlis im raodenobaze, rasac axtala gamoimuSavebda
omar-xanis Tavdasxmamde. magram amasTan erTad isic aSkarad
Cans, rom sawarmo am Tavdasxmis Semdgom TandaTan welSi
imarTeboda da adgili hqonda yovelwliurad produqciis ra-
odenobriv matebas. es mateba kidev ufro mniSvnelovani unda
yofiliyo 1790 wlis Semdgom wlebSi, magram samwuxarod
amis Sesaxeb saTanado monacemebi ar mogvepoveba. Tumca Cven
xelT arsebuli monacemebis mixedviTac ar unda iyos swori
is mosazreba, rom omar-xanis Semosevam welSi gatexa axtalis
qarxana [77].
aqve unda SevexoT im gansxvavebul raodenobriv mona-
cems, romelsac a.hajifetovi iZleva oqros Semcvel vercxlSi
oqrosa da vercxlis TanafardobasTan dakavSirebiT. rogorc
cxrilebis bolo grafidan Cans, qarxanaSi miRebul 1 kg ver-
cxlze mosuli oqros raodenoba 18,9-24,8 grams Seadgenda.
a.hajifetovis gancxadebiT ki yoveli litra vercxlidan 46
misxali oqro miiReboda [112, gv.14]. Tanamedrove woniT er-
TeulebSi, litras kilogramebSi, xolo misxlebis gramebSi
gadayvanisas, 1kg. vercxls 57,5 grami oqro Seesabameboda. e.i.
Cvens mier ganxiluli nusxisgan gansxvavebiT misi monacemebiT
axtalaSi erTi litra vercxlidan orjer da samjer meti
oqro miiReboda.
cxadia, rom rogorc zemoT aRvniSneT, sawarmoSi miRebuli
produqcia mefis moxeleebis mier mkacrad kontroldeboda
da amitomac nusxis monacemebi a.hajifetovis monacemebTan
SedarebiT met ndobas imsaxurebs. amasve adasturebs erTi
saintereso monacemi, romelsac Cven s.guliSambarovis wignSi
mivakvlieT. am cnobis Tanaxmad, 1802 wlidan 1816 wlamde
ruseTis saxazino sammarTvelos daqvemdebarebaSi gadasul ax-
talis qarxanaSi erT funt vercxlze 432 misxali oqro mi-
132 133
iReboda [85, gv.172]. vinaidan 1 funti 0,41 kilograms, xolo
rusuli misxali 4,266 grams Seesabameba, Tanamedrove woniTi
erTeulebiT gamodis, rom 1 kilogram vercxlze 28,6 grami
oqro modioda. es 28,6 grami ki zustad qarTuli monacemis
(18,9-24,8 g) rigisaa. ase rom qarTuli nusxis monacemebis
utyuaroba am SemTxvevaSic erTmniSvnelovnad dasturdeba. ax-
talis qarxnis nusxa qarTuli teqnikis da mecnierebis is-
toriisaTvis Zalze sayuradRebo dokumentia, vinaidan misi
msgavsi sxva saaRricxvo nusxa Cven ar mogvepoveba.
6. spilenZisa da oqro-vercxlis
nakeTobaTa damamzadebeli
sawarmoebi TbilisSi
erekleseuli qarxnebis mier gamomuSavebulma didi ra-
odenobis produqciam, TbilisSi liTonebis gadamamuSavebeli
mravalricxovani sawarmos gaCena gamoiwvia. mza produqciis
moTxovnilebis mixedviT aq muSavdeboda spilenZi, rkina, tyvia
da oqro-vercxli. amdenad sawarmoebs gamoSvebuli produqtis
mixedviT ganvixilavT.
spilenZis nakeTobaTa
damamzadebeli sawarmoebi
axtalis da spilenZis sxva qarxnebSi rom Zalze maRali
xarisxis spilenZs adnobdnen, es naTlad Cans mTeli rigi
imdroindeli saarqivo dokumentebidan. a.musin-puSkini 1800
wlis noembris TveSi sagangebod aRniSnavda, rom TbilisSi ga-
sayidad gamotanili spilenZi iSviaTi simtkiciTa da xarisxiT
gamoirCeoda [40]. aseT Sefasebas adasturebs meore saarqi-
vo dokumentic, romelSic moyvanilia aRmosavleTis qalaqebi,
erevani, xoe, Tavrizi, Semaxia, baqo, sadac es produqcia saqa-
rTvelodan gasayidad gahqondaT. baqodan spilenZi gemebiT
mazandaransa da gilanSi gadahqondaT. igzavneboda rogorc
spilenZis lugvebi, ise furclovani liToni [44]. qarxnebSi
gamodnobili spilenZi TbilisSi ZiriTadad ori tipis sawar-
moSi muSavdeboda. erTSi yofiTi da saojaxo WurWeli mzad-
deboda furclovani spilenZisagan, xolo meore faqtobrivad
qarxanas warmoadgenda, sadac Zelaki spilenZis xarjze zarba-
znebis Camosxmas awarmoebdnen.
134 135
yofiTi da saojaxo daniSnulebis spilenZis
nakeTobebi
saerTod, rkinis Semdeg, spilenZi yvelaze farTod
gavrcelebul liTonad iTvleba, magram XVIII s. meore nax-
evris saqarTveloSi, saqarxno warmoebis spilenZis didi ra-
odenobiT gamoSvebam feradi liTonis nawarmi rkinis produq-
ciis gverdiT daayena. wiTeli spilenZisgan, romelic sxva
liTonuri minarevebidan Tavisufal sufTa liTons warmoad-
gens, ZvelTaganve sxvadasxva nakeTobebs upiratesad gamoWed-
viT da iSviaTad CamosxmiT amzadebdnen. CamosxmisaTvis wiTe-
li spilenZi mouxerxebelia, vinaidan airebis gamoyofis gamo
forovani saxiT myardeba, damakmayofilebeli myari sxmulebi
ki mxolod didi mcdelobis pirobebSi miiReba. samagierod
spilenZi Zalian advilad muSavdeba WedviT, rasac ganapirobebs
misi siblante da plastikuroba. WedviT miRebuli nakeTobebis
dasamzadeblad upiratesad furclovani spilenZi gamoiyeneba,
romelsac didi raodenobiT amzadebda alaverdis spilenZis
qarxanasTan moqmedi damxmare sawarmo. nakeTobebis furclo-
vani detalebis erTmaneTTan SeerTeba damoqlonebiT xorciel-
deboda. spilenZis furclebis nakrebi nawilebis erTmaneTTan
SeerTeba rCilviT sruldeboda (sarCili TuTiasTan erTad
sxvadasxva Sedgenilobis spilenZis Senadnobs Seicavda).
furclovani spilenZisgan iRebdnen agreTve milebs, rom-
lebic yofiT praqtikaSi didi moTxovnilebiT sargeblobda.
maT dasamzadeblad rkinis cilindrebs garSemo WedviT er-
tymeboda spilenZis furclis zoli, romlis nawiburebsac
erTmaneTTan isev rCilviT akavSirebdnen [95, gv.454-457].
droTa ganmavlobaSi spilenZis ama Tu im nivTs Tu
garkveuli mizezebis gamo daniSnulebisamebr veRar iyenebdnen,
liTonis utilizaciis mizniT xSirad mimarTavdnen nivTis
xelmeored gadadnobas. es RonisZieba sakmaod sufTa spilenZis
miRebas uzrunvelyofda, vinaidan gadadnobis procesSi yovel-
gvari minarevi nadnobis zedapirze grovdeboda da meqanikuri
gziT advilad Sordeboda spilenZs. zogierTi mdnobis damate-
ba minarevebis gacilebiT didi raodenobiT awidvas axdenda
da spilenZic kidev ufro sufTa saxiT miiReboda [95, gv.457].
alaverdSi mopovebuli spilenZis ZiriTadi nawili
Zelakebis an furclebis saxiT TbilisSi CamohqondaT da aq
mas sxvadasxva profilis saxelosnoebSi anawilebdnen. sax-
elosnoebi rom udavod msxvil sawarmoebs warmoadgenda, es
naTlad Cans erTi magaliTidan: 1799 wels qalaqis meliqs
meqvabeebis sawarmosgan usesxebia 100 baTmani anu 800 kg
spilenZi [25, gv.131]. 800 kg ki sakmaod STambeWdav cifrs
warmoadgens da gviCvenebs, Tu ramdenad didi unda yofiliyo
am sawarmos mier gamoSvebuli produqciis raodenoba. gasaT-
valiswinebelia agreTve is garemoebac, rom spilenZis yvela
WurWlis Sida zedapiri, romelic saWmlis dasamzadeblad
gamoiyeneboda, aucileblad mokaluli unda yofiliyo. 1778-
1787 ww. erT-erT dokumentSi magaliTad, qvabebis da tafebis
mokalvisaTvis gadaxdili Tanxac aris moyvanili (,,qvabebi da
tafebi dakales _ ori abazi”) [25, gv.221]. samwuxarod TviT
kalasTan dakavSirebiT Zvel qarTul werilobiT wyaroebSi
raime mniSvnelovani cnobis mokvleva ver moxerxda. magram
erTi ram udavoa: saojaxo WurWlis damamzadebeli sawarmoebi
am liTons yoveldRiurad Zalzed didi raodenobiT xarja-
vdnen, vinaidan amas moiTxovda mosakalavi spilenZis WurWlis
ganusazRvreli raodenoba.
spilenZis WurWelTan dakavSirebiT ar SeiZleba ar SevexoT
Zveli qarTuli dokumenturi masalisTvis damaxasiaTebel erT
Taviseburebas _ saukuneebis ganmavlobaSi erTi-ori sigelis
garda, liTonis nakeTobebi cnobil sigel-gujrebSi saerTod
ar aris moxseniebuli. am mxriv aSkarad gamoirCeva XVIII s.
meore naxevarSi, gansakuTrebiT 70-80-ian wlebSi da SemdgomSi
136 137
Sedgenili sabuTebi, sadac aSkarad Cans liTonisgan damzade-
buli nakeTobebis gansakuTrebuli adgili yofiT da saojaxo
garemoSi.
Tbilisis spilenZis WurWlis damamzadebeli sawarmoebis
produqcia mravalricxovnebasTan erTad mravalferovnebiTac
gamoirCeoda. dokumenturi monacemebidan irkveva, rom Tbilis-
Si amzadebdnen Semdegi dasaxelebis spilenZis WurWels: av-
gardanebs (did CamCebs), aryis da wamlebis gamosaxdel qvabebs,
alTafebs (spilenZis luliani xelsabani), zarfuSebs (sax-
uravebs), Tungebs, TuSfalangebs, kokebs, lambaqebs, langrebs,
sinebs (langrebs), taStebs, tafebs, qafqirebs, qvabebs, yabebs
(flavis sinebs), yavadnebs, Caidnebs da jamebs [25, gv.260, 290,
386, 401, 504]. am nusxaSi zogierT saxelwodebas, romelic
dRes gaugebaria, Cven frCxilebSi davurTeT ganmartebebi niko
da daviT CubinaSvilebis leqsikonebidan. warmodgenil sias-
Tan dakavSirebiT unda iTqvas, rom WurWleuli sinamdvileSi
ufro mravalferovani iyo, vidre es am siidan Cans. saqme imaSia,
rom aq Cven zogierTi maTgani zogadi saxiT, misi saxeobebis
dasaxelebis gareSe ar warmovadgineT, radgan isini mxolod
zomebiT gansxvavdeba erTmaneTisagan. es kargad Cans taStis
magaliTze. aRniSnul siebSi gvxvdeba spilenZis ,,xelsabani
taSti~, ,,modido taSti~, ,,momcro taSti~ da sxva. erT Sem-
TxvevaSi ki taStebis mTeli kompleqti aris warmodgenili
dasaxelebiT: ,,sami didi taSti saabanove, sami erTmaneTis mim-
devno spilenZisa~ [25, gv.504].
erekles mmarTvelobis periodisaTvis damaxasiaTebeli
spilenZis WurWlis es namdvilad TvalSisacemi mraval-
ferovneba da mravalricxovneba, samwuxarod, rogorc zemoT
aRvniSneT, didxans ar gagrZelebula. is faqti, rom XIX s.
dasawyisSi spilenZis warmoebam da spilenZis WurWlis dama-
mzadebeli sawarmoebis saqmianobam faqtobrivad sruli stag-
nacia ganicada, kidev ufro warmoaCens erekles namoRvawars
_ gacilebiT mZime pirobebis miuxedavad ereklem SeZlo ara
marto yvela saxis sawarmos amuSaveba, aramed maTi warmado-
bis sagrZnobi amaRlebac.
zarbaznebis Camosxma
Tbilisis zarbaznebis Camomsxmeli qarxnis teqnologiuri
sqema Cvenamde samwuxarod moRweuli ar aris, magram dabe-
jiTebiT SeiZleba imis mtkiceba, rom is rusul-evropul te-
qnologiaze iyo dafuZnebuli. amis safuZvels gvaZlevs mTeli
rigi gansxvavebuli Sinaarsis cnobebi, romlebic gansxvavebis
miuxedavad erTmniSvnelovnad usvamen xazs qarTveli mezarba-
zneebis mier rusul-evropuli gamocdilebis gamoyenebas.
rusul-evropuli tipis zarbaznebis Camosxmas saqarT-
veloSi saTave daudo paata batoniSvilma, vaxtang VI-is Zem,
romelic 1752 wels Camovida ruseTidan. Mmisi Tanamedrove
istorikosebis, papuna orbelianis da oman xerxeuliZis daxa-
siaTebiT igi ,,ruseTs saswavloSi yofiliyo, uswavlia ar-
tileria, saqme Tofxanisa~ da ,,iyo kaci ese friad mecnier~
[30, gv.191, 65, gv.284]. ruseTSi ganswavluli batoniSvili
mravali teqnikuri siaxlis Semomtani iyo saqarTveloSi,
romelTagan yvelaze mniSvnelovani zarbaznebis CamosxmasTan
iyo dakavSirebuli. saqarTvelos erovnul muzeumSi dacu-
lia qvemexi, romelzedac amotvifrulia erekles mamis, mefe
Teimuraz II-is saxeli. iqve amotvifrulia TariRi, romelsac
k.ColoyaSvili 1750 wlad miiCnevs [54]. sinamdvileSi 17 da
0 evropuli cifrebiTaa gadmocemuli, xolo k.ColoyaSvilis
mier daeWvebiT 5-ad amokiTxuli cifri aRmosavlur, arabul
cifrs ( ) warmoadgens da is 6-s aRniSnavs (aseT aRrevebs
saqarTveloSi evropuli cifrebis damkvidrebamde xSirad
hqonda adgili XVIII s-Si) [69]. ase rom, warmodgenili Tari-
138 139
Ri realurad 1760 wels aRniSnavs. am wels ki aRniSnuli
zarbaznebis Camomsxmeli paata batoniSvili unda yofiliyo,
romelic, rogorc aRvniSneT, 1752 wlidan saqarTveloSi imy-
ofeboda. samwuxarod paata erekles winaaRmdeg SeTqmulebaSi
monawileobis gamo 1765 wels sikvdiliT iqna dasjili. ro-
gorc etyoba, misi damsaxurebiT iyo ganpirobebuli is faqti,
rom erTi wlis Semdeg saqarTveloSi Camosul i.delaports
piradad unaxavs, rom ,,TbilisSi asxamen zarbaznebs, mortirebs
da yumbarebs~ [105, gv. 84].
paatas Semdeg qarTul artilerias da misi aRmSeneblobis
saqmes saTaveSi Caudga TofCibaSi giorgi Tarxani (TofCibaSi
qarTuli saartilerio uwyebis ufrosis Tanamdebobas war-
moadgenda). is am Tanamdebobaze moixsenieba 1776 wels [20,
gv. 267]. Semdgom wlebSi masTan erTad am Tanamdebobas iyofda
Zalze kvalificirebuli specialisti paata andronikaSvili,
romelmac rusi istorikosis n.butkovis cnobiT ,,codna saa-
rtilerio mecnierebaSi miiRo ruseTSi~ [74, gv.287]. 1780
wlidan ki paata andronikaSvili qarTuli artileriis erT-
pirovnuli mmarTveli gaxda [20, gv.269]. TofCibaSebis gar-
da qarTuli artileriis ganviTarebasa da srulyofaze sxva
saTanadod ganswavluli pirebic zrunavdnen. cnobilia, rom
1784 wels daviT batoniSvilis aRsazrdelad erekles mier
mowveul avstriel ioseb getings, mefisave davalebiT, zarba-
znebi gaukeTebia [20, gv.267]. Teimuraz bagrationi artileri-
is sakiTxebSi Zalze ganswavlul pirovnebad asaxelebs giorgi
TumaniSvils, romelic misi sityvebiT ,,iyo erTi upirvelesTa
moxeleTagani artileriisa da mecnierica artileriis xe-
lovnebisa~ [5, gv.32]. giorgi TumaniSvilma TofxanaSi samsax-
uri dabali TanamdebobiT – TofCobiT daiwyo (is rogorc yve-
la maRali klasis warmomadgeneli, valdebuli iyo TofxanaSi
muSaoba da swavla umdablesi Tanamdebobidan daewyo). didi
gulmodginebis wyalobiT, rogorc etyoba, g.TumaniSvilma
sakmaod mokle droSi safuZvliani codna SeiZina artileriis
dargSi, rac Sesabamisad aisaxa mis Tanamdebobriv mdgomareo-
bazec: mas jer unter-oficroba, Semdeg serJantoba da bolos,
1784 wels, kapitnoba mieniWa [20, gv.269-270].
qarTuli artileriis mesveurTa es CamonaTvali erTm-
niSvnelovnad miuTiTebs Tbilisis qarxanaSi, anu Teimuraz
batoniSvilis terminologiiT ,,artileriis saxlSi~, zarba-
znebis rusul-evropuli wesiT Camosxmaze. arsebobs kidev
sxva da SeiZleba iTqvas ufro pirdapiri cnobebi am sakiTx-
Tan dakavSirebiT. am cnobebs ganekuTvneba giorgi Tarxanis
Canaweri, romelic Cven zemoT srulad moviyvaneT [51]. aq ki
SemovifarglebiT winadadebiT: ,,iraklim mibrZana rusuls das-
turze artileriis gakeTeba~. aseve sayuradReboa n.butkovis
cnoba, rom paata andronikaSvilma ,,moawyo TbilisSi Camo-
sasxmeli saamqro, sadac gadaadno zarbaznebi da Camoasxa isi-
ni evropuli kalibrebis mixedviT~ [74, gv.287]. aranaklebi
mniSvneloba aqvs Teimuraz bagrationis cnobasac, romlis
Tanaxmadac ,,artileriis saxlis~ produqcias Seadgendnen
zarbaznebi ,,swavlulTagan artileriisa xelovnebisaTa STa-
mosxmulni~ [5, gv.39].
amrigad, zarbaznebis Camosxma ,,rusul dasturze~, ,,evro-
puli kalibrebis mixedviT~ da ,,swavlulTagan artileriisa
xelovnebisaTa~, erTmniSvnelovnad miuTiTebs qarTuli zarba-
znebis rusul-evropuli wesiT damzadebaze. aqedan gamomdinare,
,,artileriis saxlSi~ gamoyenebuli Camosxmis wesebis rekon-
struireba didi sizustiT SeiZleba imdroindeli rusul-
evropuli zarbazanTmSeneblobis wesebis gaTvaliswinebiT.
XV saukunis dasawyisis evropaSi mignebul iqna brinjaos
Sedgeniloba, romelic XX saukuneSic ki gamoiyeneboda ,,zarba-
znis brinjaos~ saxelwodebiT. sxvaTa Soris, am brinjaos
moixseniebs vaxtang VI Tavis qimiis saxelmZRvaneloSi ,,zarba-
znis sinis~ saxelwodebiT [15, gv.215]. ,,zarbaznis brinjao~
140 141
Seicavda 8-12% kalas da 88-92% spilenZs da es Sedgeniloba
XV saukunidan ar Secvlila, icvleboda mxolod zarbaznis
Camosxmis wesi. jer zarbaznis lulas mza RariT asxamdnen,
risTvisac formaSi Casmuli iyo cilindruli Rero. magram
aseTi lulis Camosxmisas miiReboda araTanabari Sedgenilobis
masala (kaliT yvelaze ufro Raribi da maSasadame yvelaze
ufro rbili nawili miiReboda lulis RarTan axlos mdebare
wriul zolSi). aseTi lula Zalze male gamodioda wyobi-
dan da amitom saWiro iyo sxva meTodis SemuSaveba, romelic
Camosxmuli lulis yvela nawilSi brinjaos Sedgenilobis
mudmivobas uzrunvelyofda [86, gv.294]. 1765 wels safran-
geTSi SemoiRes iaraRis mTliani lugvis Camosxma, romelsac
Rari Camosxmis Semdeg gaburRviT ukeTdeboda. am teqnikurma
siaxlem uzrunvelyo lulis yvela nawilSi brinjaos Sed-
genilobis erTgvarovneba. amis Semdgom evropaSi zarbaznebs
mxolod burRviT amzadebdnen da mxolod mortirebisaTvis
iyenebdnen Zvel wess, romelic lulis mza RariT Camosxmas
iTvaliswinebda [95, gv.527].
`zarbaznis brinjaos~ dasamzadeblad evropaSi jer Rumelis
qvedze adnobdnen spilenZs da Semdeg masSi mcire ulufebiT
SehqondaT gacxelebuli kala. amasTan erTad, uSualod kalis
damatebis win RumelSi aZlierebdnen cecxls [95, gv.517]. miRe-
buli brinjaodan zarbazani Camoisxmeboda vertikalur mdgo-
mareobaSi da sakmod mniSvnelovani nametiT, romelsac namza-
dis gacivebis Semdeg qlibiT acilebdnen da rogorc masalas,
iyenebdnen Semdgomi CamosxmebisaTvis. am nametSi gadadioda
araTanabari Sedgenilobis Senadnobebis didi nawili, liTonTa
oqsidebi da airebis buStulebi [95, gv.528]. XVIII s. meore
naxevris zarbaznebis evropuli warmoebis monacemebis gaTval-
iswinebiT, Cveni yuradReba miiqcia a.klimiaSvilis mier warmod-
genilma 1787 wlis dokumentma, romelSic ganixileba ,,Tofxa-
nis xuro-durglebisa da mburRav-mqlibavebis~ xelfasi [20].
TofxanaSi ,,mburRavebis~ da ,,mqlibavebis~ arseboba erTm-
niSvnelovnad metyvelebs im garemoebaze, rom 1787 wels zarba-
znebis damzadeba Tbilisis Camosasxmel qarxanaSi im uaxlesi
wesiT warmoebda, romelic 1765 wels SemoiRes safrangeTSi
da romelic bolo stadiebze Camosxmuli lugvis gaburRvas
da misi zedapiris nametisagan gaqlibviT mocilebas iTval-
iswinebda.
amis Semdeg gasagebi xdeba n.butkovis cnoba, Tu ratom
gadaadno paata andonikaSvilma ukve arsebuli zarbaznebi da
xelaxla ratom Camoasxa ,,isini evropuli kalibrebis mixed-
viT~. ase rom, 1780 wlidan (rodesac paata erTpirovnulad
Caudga saTaveSi Tofxanas) 1787 wlamde romeliRac wels
paata andronikaSvilma ganaxorciela didi reforma qarTuli
zarbaznebis warmoebaSi da SemoiRo iaraRis lugvis mTliani
saxiT Camosxma da Semdeg gaburRviT misi lulis damzadeba. am
mxriv igi paata batoniSvilsa da giorgi Tarxanze gacilebiT
win wavida. Tumca am ukanasknelebma qarTuli zarbaznis war-
moeba rusul-evropul donemde aiyvanes, magram maTTvis, ro-
gorc etyoba ucnobi darCa evropaSi 1765 wels SemoRebuli
inovaciuri siaxleebi zarbaznebis warmoebaSi. rac Seexeba
mortirebs, romlebsac TbilisSi i.delaportis cnobiT aseve
asxamdnen, misi damzadebis wesi evropuli qarxnebis analogi-
uri (ucvleli) unda yofiliyo.
zarbaznebisaTvis saWiro ,,zarbaznis brinjaos~ udavod
qarxanaSi anu ,,artileriis saxlSi~ amzadebdnen. am dawese-
bulebis mokle, magram Zalze saintereso aRwerilobas iZl-
eva Teimuraz batoniSvili Tavisi istoriuli Txzulebis
im fragmentSi, sadac aRa-mahmad-xanis SemoWris Sesaxeb aris
moyvanili cnoba: ,,Sevida aRa-mahmad-xan saWurvelTa saxlsa
Sina mefisasa da egreTve artileriisa saxlsa Sina, sadaca
iyo zarbazanTa Camosasxmelni manqanani da yovelni saxmar-
ni artileriisani saWurvelni. yovelni warixvna da egreTve
142 143
zarbazanni friad rCeulni da swavlulTagan artileriisa
xelovnebisaTa STamosxmulni da yovelni iaraRni zarbaznis
CamosasxmelTani Semusrna da saxlica igi srulad daaqcivnna~
[5, gv.39].
citirebuli fragmentic adasturebs, Tu ra safuZvlianad
iyo aRWurvili ,,artileriis saxli~. zarbaznis Camosasxmel
danadgarebTan erTad (,,zarbaznis Camosasxmelni manqanani~)
aq gamoyenebuli yofila saburRi da liTonebis meqanikurad
damamuSavebeli sxva mowyobilobebic, romlebsac erTmniSvne-
lovnad gulisxmobs fraza ,,yovelni saxmarni artileriisani
saWurvelni~. xolo ukve zemoT moxsenebuli winadadebidan:
,,swavlulTagan artileriisa xelovnebisaTa Camosxmulni~
pirdapir Cans, rom evropulad ganswavluli qarTveli inJi-
ner-artileristebi zarbaznebis Camosxmas mecnierul safuZ-
velze damyarebuli evropuli meTodebiT axorcielebdnen.
aqve unda aRvniSnoT, rom aRa-mahmad-xanma ,,artileriis
saxlis~ ganadgurebiT Tavis sawadels bolomde ver miaRwia.
TbilisSi mis SemoWramde daviT batoniSvilma moaxerxa zarba-
znebis udidesi nawilis TiTqmis gauvali da oRroCoRro
gzebiT qalaqidan gatana. amiT SesaZlebeli gaxda qarTvelebis
mTavari sabrZolo teqnikis SenarCuneba da Semdgom wlebSi
misi warmatebiT gamoyeneba.
metalurgiuli qarxnebisagan gansxvavebiT, Tbilisis zarba-
znebis Camosasxmel qarxanaSi ereklem, rogorc vxedavT, bo-
lomde SeZlo Tavisi Canafiqris gatareba da misi evropul
yaidaze amuSaveba.
vercxlis da oqros nawarmi
erekleseuli qarxnebis miRwevebi vercxlisa da oqros
miRebis saqmeSi, spilenZis analogiiT, kargad Cans XVIII s.
meore naxevris dokumentebidan. sxva drois sabuTebisagan gan-
sxvavebiT, isini gamoirCevian im gansakuTrebulobiT, rom maTSi
Zalze xSirad moixsenieba vercxlisa da oqros nakeTobebi
(adreul sabuTebSi aseTi monacemebi mxolod viwro sfero-
saTvis, ZiriTadad saeklesio nivTebTan dakavSirebiT gvxvdeba).
liTonuri vercxlis gamoyeneba upiratesad efuZneba mis
nakleb cvalebadobas haerTan Tu sxvadasxva siTxeebTan Sexebi-
sas. uZvelesi droidan es liToni gamoiyeneboda mravalsax-
ovani samkaulis da fufunebis sagnebisaTvis. mogvianebiT is
monetebis dasamzadebladac gamoiyenes. ase rom am liTonma
ekonomikuri mniSvnelobiT erTmaneTisagan Zalze gansxvavebu-
li gamoyenebis ori ZiriTadi sfero hpova, rogorc yvela fa-
seulobis sazomma da rogorc masalam sxvadasxva nakeTobebis
dasamzadeblad (monetebis garda). es viTareba zustad aisaxa
XVIII s. meore naxevris saqarTvelos sinamdvileSic.
TbilisSi damzadebuli vercxlis nakeTobaTa farTo asor-
timenti iSviaTad mzaddeboda CamosxmiT da produqciis didi
umravlesoba civi WedviT miiReboda (maT ricxvSi iseTi ma-
siuri vercxlis nakeTobebic ki, rogoric aris magaliTad
sinebi, TefSebi, jamebi). garda amisa, umetes SemTxvevaSi udavod
iyenebdnen ara sufTa vercxls, aramed mis Senadnobs spilenZ-
Tan [95, gv.836, 838].
TbilisSi damzadebuli vercxlis nakeTobaTa umetesi
nawili, rogorc saTanado dokumentebis ganxilvam gviCvena,
ZiriTadad sayofacxovrebo sferos ganekuTvneba. sabuTebSi
warmodgenilia didi raodenobiT saojaxo WurWeli, romelTa-
gan zogierTis dazustebisaTvis gamoviyeneT m.berZeniSvilis
mier Sedgenili leqsikoni [26]. kerZod, wvniani saWmlis
WurWlad dasaxelebulia jamebi da lambaqebi (,,nalbaqebi~),
Cais da yavis mosaduRebeli Caidnebi da yavadnebi, sxvadasxva
produqtis Sesanaxi WurWeli – sarZeve, saSaqre, samarile,
sayinule da sanaJure (morCenili siTxis Sesanaxi WurWeli),
sufris iaraRi – kovzebi, saSarbaTe kovzebi, CamCebi, danebi,
144 145
Canglebi, Saqris asaRebi maSebi, lambaqebi, TefSebi, xonCebi [25,
gv.226, 247, 279, 321, 385, 291, 292, 298, 321, 385]. Rvinis Wur-
Wlad warmodgenilia: Tungi, misi meoTxedi moculobis mqone
Careqa, kula, ,,mogrexili kula~, e.i. yelmogrexili kula,
sura. sasmisebSi Sedis: azarfeSa (tariani sasmisi), Tasebi,
marnebi (saerTo Ziris mqone ramodenime sxvadasxva sasmisis
gaerTianeba), ialTuRebi (tolCebi). vercxlidan amzadebdnen
agreTve Zabrebs, TuSfalangebs (brinjis sawur naxvretebian
WurWels) da Cais sawuravebs [25, gv.194, 246, 255, 269, 283,
385, 494].
sakmaod didi raodenobiT aris warmodgenili vercxlis
parfiumerul-kosmetikuri da higienuri daniSnulebis iara-
Rebi da WurWleuli. maT ricxvSi Sedis: alTafebi (xelsa-
banebi) da taStebi, sxvadasxva kolofebi da yuTebi, maT Soris
umarilis da feris Sesanaxad, Cxiris Sesanaxi bude, saweboe
da sasurme. Tmis mosavlel iaraRs Seadgens:Lkavi (kauWi), Tmis
sayofi, Cqifi (pinceti), Cofi (warb-wamwamze saRebavis dasadebi
Cxiri) da a.S. bevrjer gvxvdeba sarke, romelic vercxlis Car-
CoSia Casmuli [25, gv.225, 226, 255, 256, 321, 347, 351]. vercxlis
iaraRidan da cxenis aRkazmulobidan sxvadasxva siebSi moyva-
nilia unagirebi, raxtebi (cxenis morTuloba) dauferavi an
oqroTi daferili da avJandebi (uzangebi). xanjlis an danis
qarqaSi da sapiriswamle (Tofis faliaze misayreli wamlis
WurWeli) xSirad vercxliT aris Sesrulebuli [25, gv.225,
269, 281]. siebSi gvxvdeba agreTve sxvadasxva daniSnulebis na-
keTobebi: kilitebi, lulebi, milebi, vercxlis Zafebi, romelTa
damzadeba adidvis, gawevis da Wedvis meTodiT warmoebda [25,
gv.232, 299, 471]. tansacmlisaTvis moxseniebulia Rilebi da
qamari. wvril nakeTobebs ganekuTvneba: sawerelis (e.i. samel-
nis) Tavi, sanemse, saTiTe da vercxliT moWedili sadafi [25,
gv.255, 268, 270, 321, 343].
sakmaod Warbad aris warmodgenili vercxlis saeklesio
WurWeli da iaraRebi. dokumentebSi dasaxelebulia vercx-
liT moWedili xatebi, oqroTi daferili vercxlis xatebi,
moWedili saeklesio wignebis ydebi, barZim-feSxumi, sazedaSe,
tavukebi, sasefiskvero TefSebi da a.S. [25, gv.243, 387].
CamoTvlili nakeTobebidan yvela ar warmoadgenda Tbili-
sis saxelosno-sawarmoebis produqcias, magram maTi didi
nawili rom adgilobrivi nakeToba iyo, eWvs ar iwvevs. aseTi
daskvnis safuZvels gvaZlevs erT dokumentSi moyvanili cno-
bebi. is warmoadgens mziTvis wignis pirs, romelic 1808 wlis
siaxloves TariRdeba. TavSive wignis Semdgeneli acxadebs:
,,wminda saxareba ukan mimaqvs, vercxliT movaWedvineb, oqroTi
davafervineb~. Semdgom sxvadasxva nakeTobis CamonaTvals Tan
axlavs masze daxarjuli vercxlis raodenobac: ,,xonCa vercx-
lisa, samas samocdaori misxali . . . jami vercxlisa misxali
samocdaoTxi, nalbaqi vercxlisa, misxali cxrameti da nax-
evari . . . sinsilebi misxali samocdaerTi da naxevari, unagiri
vercxlisa, samas ocdaTxuTmeti misxali . . . Careqa vercxlisa,
misxali asocdaTxuTmeti, azarfeSa, misxali samocdaaTi, Tasi
sami, misxali asi da naxevari . . . Tasi vercxlisa, ocdacamet
misxal naxevari~ [25, gv.405-410].
pirovneba, romelic saxarebis ydis vercxliT moWedvas da
oqroTi dafervas apirebda, cxadia, rom sxva nivTebis damS-
venebaze da damzadebaze izrunebda. swored ase akeTebs is
Canawers sxva nakeTobebTan dakavSirebiTac da Tanac, rogorc
vxedavT, siaSi TiToeuli maTganis dasaxelebas daxarjuli
vercxlis raodenobasac urTavs. es raodenoba rom ostati-
saTvis nakeTobis damzadebis win aris gadacemuli, aSkarad
Cans unagiris magaliTidan (mza unagiris SemTxvevaSi ukve
SeuZlebeli iqneboda maTze daxarjuli vercxlis dadgena).
ase rom, moyvanili siidan erTmniSvnelovnad Cans, rom vercx-
lis xonCa, jami, lambaqi, sinsilebi, unagiri, Careqa, azarfeSa
da Tasebi Tbiliseli xelosnebis mier aris damzadebuli.
146 147
didi raodenobiT iyenebdnen vercxls zarafxanaSi, sadac
vercxlis monetebi iWreboda. vercxlis warmoebaSi miRweul-
ma warmatebebma Sesabamisi gamoxatuleba samoneto saqmeSic
hpova. XVII s. 60-ian wlebSi saerTo iranuli tipis vercx-
lis monetis moWra Sewyda da Tbilisis zarafxanam sruliad
gansxvavebuli vercxlis fulis moWra daiwyo. monetis tipi
imdenad Taviseburi da originaluri aRmoCnda, rom sparsuli
zedwerilebis miuxedavad mas ,,bagrationTa vercxls~ uwo-
debdnen. gamodioda samoneto tipis oTxi nominali: ,211 1,
21
da 41 abaziani anu Sesabamisad eqvsSauriani, abazi, orSauriani
anu uzalTuni da Sauriani. liTonis Zalze maRali xarisxis
gamo es monetebi ,,sirma~ anu wminda vercxlad iwodebodnen.
am sirma vercxlma maRali xarisxis gamo saqarTveloSi Za-
lze didxans SeinarCuna brunvis unari. ruseTTan SeerTebidan
karga xnis Semdegac ki sirma abazebis Tavisufali xmareba
didxans ar Semwydara [17].
xarisxiani vercxlis monetis gamoSvebaSi udavod didi
damsaxureba miuZRvis erekles zarafxanis ufross iase
nazriSvils, romelic Zalze daxelovnebuli iyo samoneto
liTonebis gasufTaveba-gadadnobis saqmeSi [112, gv.17]. kidev
ufro naTlad es gamoCnda mogvianebiT (1802w. meore nax-
evari), rodesac a.musin-puSkinis TaosnobiT TbilisSi rusuli
zarafxana gaixsna. zarafxanis saerTo xelmZRvaneloba a.musin-
puSkinma iTava. orad gayofili meqanikuri ganyofilebidan
meqanikur nawils marqSeideri p.zaicevi Caudga saTaveSi, xolo
qimiur nawils _ berg-probireri a.karpinski. maTTan erTad
zarafxanaSi i.nazriSvilic iqna miwveuli romelsac sawar-
mos vercxliT momarageba daevala [55, gv.32-33]. rusebis
mxridan aseT Zalze sapasuxismgeblo Tanamdebobaze qarTveli
specialistis ayvana bevr rames niSnavda, vinaidan mas liTo-
nis ara marto Sesyidva, aramed misi gadadnoba da sisufTaviT
samoneto kondiciamde dayvanac evaleboda. e.i. berg-probireri
liTonis vargisianobas Tu laboratoriul pirobebSi ikv-
levda, i.nazriSvils faqtobrivad sawarmoo masStabiT unda
ganexorcielebina vercxlis gasufTavebasTan dakavSirebuli
mTeli rigi teqnologiuri procesebi. cxadia, i.nazriSvili
am saqmeSi daxelovnebuli specialisti rom ar yofiliyo,
rusebi mas ar miiwvevdnen.
Tbilisis saxelosnoebsa da sawarmoebSi damzadebuli
oqros nakeTobaTa ricxvi vercxlTan SedarebiT ufro nak-
lebia. maTgan unda aRiniSnos oqros Rilebi, saSubleebi, say-
beurebi, sayureebi, qinZisTavebi, oqros Zafebi da jaWvebi [25,
gv.47, 87, 157, 265]. iaraRisa da cxenis aRkazmulobisaTvis:
oqroTi moWedili xanjlebi, xmlis qarqaSebi, oqroTi ink-
rustirebuli Tofi, Tofis salteebi, oqroTi inkrustirebu-
li avJandebi da lagamebi, raxtebi da a.S. [25, gv.87, 88, 90, 92,
96]. yuradRebas iqcevs parfiumerul-kosmetikuri nakrebi anu
,,sapirfareSos iaraRi~. aq vercxlis ori sagnis garda (sirCa
da jami) danarCeni iaraRebi an oqrosgan aris damzadebuli
an oqroTia daferili. esenia: ,,Tmisayofi oqrosi, ori Cxiri
oqrosi, Cofi oqrosi, mosalesi (ferumarilis dasamzadebeli
specialuri WurWeli) moWedili oqroTi, saweboe vercxlisa
dafenili, nalbaqi (lambaqi) vecxlisa daferili, Cqifi oqro-
si~ [25, gv.226]. ,,oqromravlobiT~ gamoirCeva meore siac, ro-
melic imiT aris saintereso, rom parfiumerul-kosmetikuri
WurWlisa Tu iaraRis dasaxelebis Semdgom moyvanilia maT
damzadebaze daxarjuli oqros raodenoba nakeTobaTa CvenebiT:
,,sadafi da sadafis Tavi, oqroT moWedili, misxali ocdaoTxi,
mosalesi oqroTi moWedili, Tavzed iagundi uzis, misxali
erTi, saCxire oqros da sami oqros Cxiri, Tmisayofi oqrosi,
Cofi oqrosi. eseT aris misxali ocdaeqvsi da naxevari~ [25,
gv.406]. es sia, iseve rogorc vercxlis analogiuri sia ma-
salis wonis CvenebiT, erTmniSvnelovnad metyvelebs oqros
nakeTobaTa adgilobriv warmomavlobaze.
148 149
oqros sakmaod mniSvnelovani nawili, rogorc sabuTebidan
Cans, dasaferavad ixarjeboda. axtalis oqros Semosavlisa da
xarjis sabuTSi sistematurad moixseneba dasaferad gacemuli
oqro. zogjer am oqros amalgamis dasamzadeblad gacemul
vercxls, oqros da vercxliswyals (,,jiva~) umatebdnen an
mis Sesasyidad Tanxas aZlevdnen oqromWedels [25, gv.93-99].
Catarebuli kvlevebis Sedegad Cven SevZeliT dagvedgina
erTi Zalze sayuradRebo faqti, romelic samecniero lit-
eraturaSi aqamde cnobili ar iyo. Cveni yuradReba miiqcia
mTelma rigma sabuTebma, romelTa Tanaxmadac erekle, rogorc
irkveva, dro da dro oqros monetebsac Wrida [17]. oqromWe-
del surgunaSvils 1783 wlis erT-erT werilSi is avalebs
oqros monetis Saurianebis moWras, rom ,,eqvsive [Sauri] erTi
misxali gamovides~. Teimuraz bagrationis cnobiTac oqros
6 Sauri erT misxals iwonida [66, gv.47]. 6 Saurianis wonis
misxalTan Sesabamisobas adasturebs axtalis oqros Semosav-
lisa da xarjis 1791 wlis sia. aq aRniSnulia, rom swored
1783 wels mirian batoniSvils dauxarjavs 6 oqros Sauri,
romlis wonac 1 misxals Seesabameba. oqros Saurebi siis
sxva adgilebSic moixseneba da Cven aq Sesabamisi winadadebebi
mogvyavs: 1784 wels ,,mefes mirTmevia oqros Sauri, misxali
z~, ,,mefes mirTmevia oqros Sauri À~, ,,mefes .…. . oqros Sauri
mirTmevia misxali ig~, xolo 1789 wels oqro ,,SaurebaTac
moWrila sanovruzod misxali i~ [25, gv.88, 89, 91].
moyvanili cnobebis mixedviT gamodis, rom erekles oqros
39 misxalidan mouWria 234 Sauri, rac arc Tu ise mcire
raodenobas warmoadgens. Tu gaviTvaliswinebT, rom aRniSnul
nusxaSi Saurebis mxolod mcire nawilia moxsenebuli, Sei-
Zleba davaskvnaT, rom erekles dros daaxloebiT 1783 wli-
dan aRa-maxmad xanis Semosevamde, anu 1795 wlamde Tbilisis
zarafxanaSi oqros monetebic iWreboda.
1798 wlis 8 Tebervals, kaTalikosma anton II-m da ba-
toniSvilma vaxtangma aRweres gardacvlili mefis boRCaSi
dafiqsirebuli piradi nivTebi. aq Zvirfasi TvlebiT Semkul
beWdebTan da ordenebTan erTad SedarebiT sada nakeTobebic
aRmoCnda. aqedan erTi ,,oTxi oqros Saurs~, xolo meore
,,erTs qaRaldSi wvrili oqros RvenTebs~ warmoadgenda [25,
gv.282]. Cveni azriT, sxva nivTebTan SedarebiT aSkara sisadavis
miuxedavad, am or oqros nivTs ereklesaTvis gansakuTrebu-
li mniSvneloba hqonda. oqros naRvenTi, rogorc etyoba, im
oqros fxvnilis gadnobiT iyo miRebuli, romelic pirvelad
iqna gamoyofili vercxlidan axtalis qarxanaSi. rac Seexeba
oqros 4 Saurs, isinic Cveni azriT zarafxanaSi moWrili
oqros pirvel partias warmoadgenda. orive nivTi ereklesaT-
vis Zalze Zvirfasi iyo, rogorc misi didebuli Canafiqris
realurad ganxorcielebis damadasturebeli reliqviebi da
swored amitom moxvdnen isini erTmaneTis gverdi-gverd.
150 151
T. Badzoshvili
MINING-METALLURGY INDUSTRY IN
THE XVIII CENTURY
EASTERN GEORGIA
ABSTRACT
Historical, political and social-economic events taking place in XVIII century Georgia became subject of scientific interest in terms of historical-technological analyses of the main economic trends of the late medieval period - mining and metallurgy industry and struc-ture of the objects functioning in the given period of time.
Due to the fact that existing information on aforementioned is-sue gives possibility just of the local analyses, the presented work is aimed at revealing the activities executed by the state power in Kar-tli-Kakheti kingdom for the development of economy on the bases of the following materials: the data preserved in the written sources on the mining metallurgy processes, the results of the technological analyses of the mining-metallurgy monuments obtained through the archeological excavations, ethnographical-informational materials on the plants functioning in the territory of Eastern Georgia in XVIII century giving the possibility for complete historical-economical analyses of the leading trends of economy of this period.
The renaissance of the mining and metal processing plants ex-isting in the territory of Kartli-Kakheti kingdom falls on the second part of XVIII century. The significant economical reforms of the state importance conducted by the king Erekle II strengthened the self-de-
fense ability of the country and saved Georgian nation from destruc-tion.
The presented work reviews the archeological and mining-met-allurgical materials related to mining-metallurgical industry, con-struction of the metallurgical furnaces, dynamics of the metallurgi-cal process and volume of produce (F. Tavadze, I. Gdzelishvili, N. Rekhviashvili, K. Cholokashvili). At the same time the Russian and foreign sources on the arrangement and production of the mining metallurgical sources in Geogria (A. Voskoboinikov, I. Eikhfeld, A. Pettsold and others), notes on the reforms performed by Erekle II, mining and metallurgical objects rehabilitation (I. Giuldenshtedt) and mining-metallurgical production ethnographical data (Iv. Medzmari-ashvili, D. Gogoladze, G. Margiani, A. Rogava, Al. Kochlavashvili, A. Shostak, S. Esadze and others) are criticized.
The process of historical development of the leading trends of economy are confirmed by the fact of consumption of ores located in the territory of Georgia and existence of the relevant level of metal processing metallurgical technologies. Mountainous objects located within the mineral resources and deposits’ geographical system on the one hand, and, on the other hand, ore processing and metallurgi-cal plant, with the principal work schemes and engineering-technical characteristics, defined the basic trends of the development of the XVIII century economy.
The work underlines contribution of King Erekle II in the estab-lishment and development of the Georgian economy in XVIII cen-tury, his effort and direct participation in the improvement of the local mining-metallurgical industry. The role of the settlement of Greek masters in the growth and development of local metallurgical indus-try and preparation of the valuable local human resources is assessed. The involvement of the relevant qualified specialists from Russia for broadening the scale and refinement of technological processes of the mining-metallurgical industry is considered to have a positive ef-
152 153
fect conditioning transfer and mastering of the European state of art achievements.
Detailed analyses on organization and technological exploitation of the copper-bronze, iron-steel, bullet, silver and gold production plants is presented in due sequence. The relevant focus is made on the possibilities of preparation and application of metallurgical fuel (charcoal), reconstruction of working scheme of the coal industry within the metallurgical plants. Considering the chemical composi-tion of technical copper and technical data of various plants the pro-duction line of delivery of the copper of old processing is restored.
Information obtained from archeological data with respect to the old processing and the results of the complex examinations of the industry remaining (waste) are reflecting actual historical-technolog-ical picture of the copper metallurgy (chemical composition of slag, stove, plaster, gutter; sections of production objects, stove construc-tion, date). The issue of the export of Georgian copper abroad is re-viewed. Complex chemical, metallurgical and radiography-structural analyses of the domestic goods are conducted and several types and different categories of copper and bronze things kept at the State Mu-seum of Georgia and private collections are studied for the complete characteristic of the copper production of XVIII century. The descrip-tion of iron cooperative workshops (Bolnisi, Dashqesani), techno-logical production scheme with cold-blow melting parameters, the existing drafts of production furnaces are presented, the production flow is calculated, the issue of exporting of black metal (iron-steel), goods, arms and other economic goods is reviewed as well as results of the research of some samples of Damascus steel arms preserved at the State Museum of Georgia.
The given work confirms the facts of production of the essential quantity of precious metals by the plants established by King Erekle II reflected in existence of the relevant silver and gold producing tech-nologies and quantitative characteristic of produced goods. The broad
variety and quantity of copper goods is described. The data on the Tbilisi gun plant is worthy of attention. The issues of production of the steel bullets and their application are reviewed as well.
The silver and gold goods manufactured in XVIII century Tbilisi mostly are of domestic consumption. The goods for church are pro-duced as well. The big quantity of silver and gold is processed in mint (Zarapkhana). The big quantity of silver and gold is reflected in the fact of manufacturing of the new nominal monetary unit. The materi-als of multi-profile use reviewed in the given work and the results of the conducted historical-technological research entitle us to present in the new light the essence of the historical-political and social eco-nomic events that took place in XVIII century Georgia and consider the establishment and renaissance of the mining-metallurgical com-plex as its leading and driving force: • Mining-metallurgical industry established in Georgia by King
Erekle II conditioned exploitation of copper, iron, steel, silver, gold smelting production line in Akhtala, Alaverdi, Dambludi and other plants.
• Work of copper smelting plants, in particular of Alaverdi plant was based on so-called “Asian” rule. Its three step production, in difference to European rules, was considering complete with-drawal of sulphate from sulphate ore, conduction of restoring smelting of baked ore (without formation of matte) and refining in the black copper oxidation regime.
• Radiography-structural and metallurgical analyses of the copper domestic manufactures preserved in national museum of Geor-gia and private collections proved the high quality of the copper produced in copper melting plants, which conditioned increased demand on the production manufactured from it and export.
• According to archive, archeological and ethnographical materials related to Bolnisi iron ore, iron was produced in the stove con-stituted from blast-furnace functioning based on cold blowing
154 155
principle, backing camera and chimney channel uniting them. • According to Akhtala lead, silver and gold production recon-
structed technological scheme to get lead including silver and afterwards for separation of silver and gold from lead the follow-ing activities are foreseen: 1. Complete separation of sulphate from polymetallic suhphide
ore; 2. Restorative melting of burned ore; 3. Separation of lead and copper alloy by liquation operation; 4. Isolation of silver from the lead in the form of litharge into the treibherds by means of the air blow-in; 5. Receipt of the lead in its final form by means of reduction smelting from the litharge remained in the treibherd and absorbed in its walls and further reprocessing of the gold-containing silver mass obtained in the treibherd.
Preparation of nitric acid required for separation of gold from the gold containing silver by joint distillation of saltpeter and vitriol (by producing silver nitrate and gold).• On the bases of the data of Tbilisi plant manufacturing copper
and iron goods, together with raw copper, Tbilisi was supplying with the wide range of copper plates and dishes (manufactured by forge of sheet copper) not only Georgia but bordering countries as well (North Caucasus, Iran, Armenia and Azerbaijan);
• Machine-gun plant was established earlier than in 1760 in Tbili-si. According to our data, pour out of machine-guns was always performed by European rule; In the beginning of 80-ies with the effort of Topchibashi Paata Andronikashvili the most significant European novelty – manufacturing of machine-gun tube by drill-ing method – was transferred to Georgia;
• The technical possibilities of furriery and workshops for process-ing black metals and production level conditioned the high qual-ity of the study of the Damascus steel art and market and con-sumption value of processed production. Big quantity of smithy iron was increasing the number workshops and production plants
of household consumption cutlery, agricultural tools and arms. As a result, Tbilisi became the center of the region, particularly, in manufacturing of side-arms – saber and poniard.
• Variety of silver and gold goods resulting from the successful operation of mining-metallurgy plants were reflected in deeds of the second part of XVIII century, in which the golden and silver utensils of secular consumption and arms are mentioned quite frequently compare to the earlier centuries’ data;The quantitative growth of silver and golden materials condi-
tioned successful work of mint (Zarapkhana) where in the 70th of XVIII century was initiated the issuance of a new type and quite high quality silver coin. According to the act of 1783 of extraordinary im-portance the tradition of cutting of the new nominal of the golden coins - five-kopeck coin was established in the given mint.
On the bases of above-mentioned materials, the second part of XVIII century should be considered as one of the most important period during the multi-century history of Georgian metallurgy Es-tablishment and regeneration of the mining –metallurgy complex of the leading economic trend by Erekle II served as a basis to this. Ob-tained outcomes put a different light on the historical, political and social-economic events taking place in XVIII century Georgia – time of struggle for the state and national independence.
156 157
gamoyenebuli literatura
1. abesaZe c. liTonis warmoeba amierkavkasiaSi Zv.w. III aTas-
wleulSi. Tb.: mecniereba. 1969, 138 gv.
2. axalkaci n. eTnologiuri Ziebani I. liTonis gamodnoba-
SeduRebisa da wrTobis xalxuri wesebi svaneTSi. Tb.: in-teleqti. 2000, gv.178-199.
3. axalkaci n. eTnologiuri Ziebani I. samWedloebi da maTi
mowyobiloba svaneTSi. Tb.: inteleqti. 2000, gv.200-222.
4. axalkaci n. eTnologiuri Ziebani I. xis naxSiris damza-debis wesebi svaneTSi ,,SixiSlixSi”. Tb.: inteleqti. 2000,
gv.223-231.
5. bagrationi Teimuraz. daviT bagrationis istoria. Tb.: mec-
niereba. 1972, gv.94
6. bagrationi i. sabunebismetyvelo ganmartebiTi leqsikoni.
teqs-ti gamosces T.enuqiZem da n.kiknaZem. Tb.: mecniereba.
1986, 279 gv. 7. batoniSvili vaxuSti. aRwera samefosa saqarTvelosa. qar-
Tlis cxovreba. Tb.: sabWoTa saqarTvelo. 1973, 4, 1102 gv.
8. giuldenStedtis mogzauroba saqarTveloSi. gamosacemad
moamzada g.gelaSvilma. Tb.: saq. mecn. akademiis gamomcem-
loba. 1962, 1, 354 gv.
9. giuldenStedtis mogzauroba saqarTveloSi. gamosacemad
moamzada g.gelaSvilma. Tb.: saq. mecn. akademiis gamomcem-
loba. 1964, 2, 418 gv.
10. gobejiSvili g. spilenZis madnis mopoveba-damuSavebis Zve-
li naSTebi s. RebTan. iv. javaxiSvilis sax. istoriis
institutis samecniero sesiis masalebi. 1960, gv.19-22.
11. gZeliSvili i. rkinis sadnobi saxelosno foladaurSi.
smam. 1964, XXXV:3, gv.745-752.
12. gZeliSvili i. spilenZis gamodnoba saSualo saukuneebis
bogvis saxelosnoSi. mecniereba da teqnika. 1964, gv.9, 35-37.
13. daviT da ioane bagrationebis leqsikografiuli naSrome-
bi. teqsti gamosacemad moamzada lili quTaTelaZem. Tb.:
mecniereba. 1967, 238 gv.
14. de grai de fuas cnobebi saqarTvelos Sesaxeb. franguli-
dan Targmna j.odiSelma. Tb.: mecniereba. 1985, 109 gv.15. vaxtang VI. wigni zeTebis Sezavebisa da qimiisa qmnis. te-
qsti gamosacemad moamzades T.enuqiZem da v.kokoCaSvilma.
Tb.: Tsu. 1981, 267 gv.
16. inaniSvili g., baZoSvili T. saqarTveloSi samTo-metalur-
giuli warmoebis aRorZinebis istoriisaTvis (XVIII s).
saerTaSoriso simpoziumis Sromebi. 2000, gv.87-91.
17. kapanaZe d. qarTuli numizmatika. Tb.: Tsu. 1950, gv.110-115.
18. kaxiZe n. samxreT-dasavleT saqarTvelos yofa da kul-
tura: spilenZ-brinjaos metalurgiis istoriidan Woroxis
auzSi da mosaxleobis sawarmoo da sazogadoebrivi yofis
zogierTi sakiTxi. Tb.: mecniereba. 1987, 14, gv.36-49.
19. kaxiZe n. samxreT-dasavleT saqarTvelos yofa da kul-
tura: xelosnoba aWaraSi. Tb.: mecniereba. 1990, 17, gv.3-127.
20. klimiaSvili a. saartilerio mSenebloba aRmosavleT saqa-
rTveloSi XVIII s-is II naxevarSi. xelnawerTa insti-
tutis moambe. 1962, 5, gv.263-275.
21. koWlavaSvili al. Zveli metalurgiuli danadgarebi.
mecniereba da teqnika. 1957, 4, gv.35-38.
22. koWlavaSvili al. samTamadno-metalurgiuli mrewvelobis
ganviTareba XIX saukuneSi. Tb.: sabWoTa saqarTvelo. 1962,
172 gv.D
23. margiani g. saqarTvelos mrewveloba da samrewvelo pro-
letariati 1864-1917. Tb.: sabWoTa saqarTvelo. 1976, 572
gv.
24. masalebi saqarTvelos ekonomiuri istoriisaTvis. wigni
II. masalebi SearCia da gamosacemad moamzada n. berZeniS-
vilma. Tb.: Tsu. 1953, 329 gv.
158 159
25. masalebi saqarTvelos ekonomiuri istoriisaTvis. wigni
III. masalebi SearCia da gamosacemad moamzada n. berZeniS-
vilma. Tb.: Tsu. 1955, 573 gv.
26. masalebi saqarTvelos ekonomiuri istoriisaTvis. danar-
Ti. leqsikoni da sabuTebi Seadgina n. berZeniSvilma. Tb.:
Tsu. 1957, 161 gv.
27. melqoniani v. saqarTveloSi spilenZis metalurgiis war-
sulidan. mecniereba da teqnika. 1962, 8, gv.35-37.
28. meZmariaSvili iv. daSqesani da CaTaxi winaT da axla.
mecniereba da teqnika. 1955, 10, gv.38-42.
29. meZmariaSvili iv. narkvevebi qarTuli metalurgiis isto-
riidan. xelnaweri, saxelmwifo muzeumis eTnografiuli
ganyofilebis arqivi. 1960, gv.48-57.
30. orbeliani papuna. hambavni qarTlisani. teqsti gamosca el.
cagareiSvilma. Tb.: mecniereba. 1981, 281 gv.
31. orbeliani sulxan-saba. leqsikoni qarTuli. Tb.: merani.
1991, 1, 636 gv.32. orbeliani sulxan-saba. leqsikoni qarTuli. Tb.: merani.
1993, 2, 654 gv. 33. parkaZe v. daviT bagrationi da misi ,,Semoklebuli fisi-
ka”. Tb.: teqnika da Sroma. 1954, gv.8.
34. rexviaSvili n. zemo raWaSi mivlinebis angariSi. enis, is-
toriisa da materialuri kulturis institutis (enimkis)
moambe. 1939, 4v, gv.321-337.
35. rexviaSvili n. weduri foladi. saqarTvelos mecnierebaTa
akademiis moambe (smam). 1943, 4, 8, gv.829-834.
36. rexviaSvili n. mWedloba raWaSi. Tb.: mecniereba. 1953, 199 gv.
37. rexviaSvili n. vercxlis qarTuli WurWeli. saqarTvelos
saxelmwifo muzeumis moambe (ssmm). 1956, XIX-B, gv.195-215.
38. rexviaSvili n. qarTuli xalxuri metalurgia. rkinamWed-
loba. Tb.: mecniereba. 1964, 275 gv.
39. saqarTvelos saxelmwofo muzeumis qarTul xelnawerTa
aRweriloba, axali (Q) koleqcia. Tb.: saqarTvelos mec-
nierebaTa akademiis gamomcemloba. 1957, 509 gv.
40. saqarTvelos centraluri saistorio arqivi (scsa). f.263,
aRw.1, sab.582, f.37.
41. soselia l. oqromWedlobis SeswavlisaTvis mesxeTSi. ma-
salebi mesxeT-javaxeTis eTnografiuli SeswavlisaTvis.
Tb.: mecniereba. 1972, gv.99-116.
42. scsa, f.263, aRw.1, sab.582, ff. 86-87.
43. scsa, f.263, aRw.2, sab.28, f.8.
44. scsa, f.2, aRw.2, sab.48, f.627.
45. scsa, f.263, aRw.1, sab. 582, ff. 45-46.
46. toloCanovis imereTSi elCobis muxlobrivi aRweriloba,
1650-1652Gww. teqsti gamosca iase cincaZem. Tb.: mecniere-
ba. 1970, 274 gv.
47. turnefori J.p. mogzauroba aRmosavleTis qveynebSi. Tb.:
mecniereba. 1988, 167 gv.
48. qarTuli samarTlis Zeglebi. teqsti gamosca i.doliZem.
Tb.: mecniereba. 1965, 2, 759 gv.
49. qarTuli samarTlis Zeglebi. teqsti gamosca i.doliZem.
Tb.: mecniereba. 1970, 3, 1320 gv.
50. qarTuli samarTlis Zeglebi. teqsti gamosca i.doliZem.
Tb.: mecniereba. 1972, 4, 787 gv.
51. qarTul xelnawerTa aRweriloba S-koleqcia. Tb.: saqarTve-
los mecnierebaTa akademiis gamomcemloba. 1979, 1, gv.184.
52. Sengelia v. vercxli (mWedloba aRmosavleT saqarTvelos
mTianeTSi). Ziebani saqarTvelos eTnografiaSi. Tb.: mec-
niereba. 1991, gv.54-63.
53. ColoyaSvili k. `bulatis” Tbiliseli ostatebi.
mec niere ba da teqnika. 1956, 5, gv.15-17.
54. ColoyaSvili k. qvemexebi qarTuli asomTavruli warwere-
160 161
biT. ssmm. 1987, XXXIX-B, gv.58-63.55. CorgolaSvili m. Tbilisis zarafxanis istoriisaTvis.
mecniereba da teqnika. 1971, 1, gv.32-34.
56. CorgolaSvili m. erekle meore da saqarTvelos samTo
mrewveloba. mecniereba da teqnika. 1971, 3, gv.36-46.
57. CubinaSvili n. qarTuli leqsikoni. Tb.: sabWoTa saqarT-velo. 1961, 490 gv.
58. CubinaSvili d. qarTul-rusuli leqsikoni. Tb.: sabWoTa
saqarTvelo. 1984, 1785 gv.59. WaniSvili v. qarTl-kaxeTis samefos saxelmwifo samTo
sawarmoebi XVIII saukunis bolos. mecniereba da teqnika.
1978, 9, gv.58-60.
60. WaniSvili v. erekle II da saqarTvelos wiaRiseuli.
mecniereba da teqnika. 1977, 8, gv.37-39.
61. xelnawerTa erovnuli centris S fondi. xelnaweri #249.62. xelnawerTa erovnuli centris S‘ fondi. xelnaweri #298.63. xelnawerTa erovnuli centris H fondi. xelnaweri
#1069, 2165, 2333.64. xelnawerTa erovnuli centris H‘ fondi. xelnaweri
#2161.65. xerxeuliZe o. mefoba irakli meorisa. Tb.: mecniereba.
1989, gv.66-99.
66. jafariZe g. narkvevi qarTuli metrologiis istoriidan.
Tb.: mecniereba. 1973, 175 gv.
67. Акты собранные Кавказской археографическою комиссiею (АКАК). Под. ред. А.Берже. Тифлис: Тип. гл. упр. наместника Кавказского. 1886, 1.
68. АКАК. Под. ред. А.Берже. Тифлис: Тип. гл. упр. наместника Кавказского.1797, 6.
69. Бадзошвили Т.В, Чагунава Р.В. К истории литья грузинских пушек. CERAMICS. 2006, 2(16), c.32-33.
70. Бадзошвили Т.В., Инанишвили Г.В., Чагунава Р.В. К истории
добывания серебра и золота в Грузии во второй половине XVIII века. Georgian Engineering News. 2006, 4, c.94-96.
71. Байков А.А. Собрание трудов. М.-Л.: Изд. АН СССР. 1948, 2, 592 c.
72. Байков А.А. Собрание трудов. М.-Л.: Изд-во АН СССР. 194 9, 4, 306 с.
73. Бакрадзе Г.К. Возникновение и развитие капиталистической промышленности в Грузии в XIX в. Тб.: Сабчота Сакартвело. 1958, 301 с.
74. Бутков Н. Материалы для истории Кавказа. СПб.: Тип. императ. АН. 1869, 1, 230 с.
75. Вагнер Р. Химическая технология. СПб: Изд-во В.Голдстеина. 1892, 1106 с.
76. Воскобойников Н. Описание горных промыслов и полезных минералов в округах Имеретинском Раче, Мингрельском Лечхуме и Суанетах. Горный журнал. 1826, 5, с.11.
77. Воспоминания А.Хаджипетова. Газ. Тифлисские ведомости. 1832, 1, c.13-15.
78. Вюст Ф. Общие основания металлургии, в книге «Промышленность и техника». СПб.: Тип. товарищества «Просвещение». 1904, 5, с.3-62.
79. Гедике Г. Технология железа, в книге «Промышленность и техника». СПб.: Тип. товарищества «Просвещение». 1903, 6, с. 3-83.
80. Гедике Г. Технология меди, бронзы, алюминия и цинка, в книге «Промышленность и техника». СПб.: Тип. товарищества «Просвещение». 1903, 6, с. 142-147.
81. Гзелишвили И.А. Железоплавильное дело в древней Грузии. Тб.: Мецниереба. 1964, 163 с.
82. Гзелишвили И. Железоплавильные печи древней Грузии. Сообщения АН ГССР. 1967, XLVIII №1, c.265-269.
83. Гоголадзе Д. Горнорудная горнозаводская промышленность
162 163
в Грузии и некоторые вопросы генезиса капитализма XVIII-XIX вв. Тб.: Мецниереба. 1966, с. 162-220.
84. Грамоты и другие исторические документы XVIII столетия, относящиеся к Грузии. Под. ред. А.Цагарели. С.-Петербург: Тип. В. Киршбаума. 1891, 1, 518 с.
85. Гулишамбаров С. Описание фабрик и заводов Тифлисской губернии. Тифлис: Тип. упр. канц. главн. Гражд. частью на Кавказе. 1888, 233 с.
86. Данилевский В. Очерки развития техники XVIII-XIX вв. М.-Л.: ГСЭИ. 1934, 355 с.
87. Жизнь Артемия Араратского. Издание подготовил К.Н. Григорьян при участии Р.Р. Орбели. Л.: Наука. 1980, 222 с.
88. Инанишвили Г.В. Производство железа в древней колхиде. Н.-Т. конференция по истории естествознания и техники (тезисы докладов). 1987, c.23-34.
89. Инанишвили Г.В. Химико-технологические вопросы изучения металлургии бронзы в древней Грузии. Башкансарский археологический семинар (тезисы докладов). Сухуми. 1988, c.11-12.
90. Исторический очерк развития горного дела на Кавказе. Под. ред. А.М.Шостака. Тифлис: Тип. штаба Кавказского военного округа. 1901, с. 9.
91. Кокиев Г. Очерки по истории Осетии. Орджоникидзе: Осетинский НИИ краеведения. 1926, 1, 155 с.
92. Лукас А. Материалы и ремесленные производства древнего Египта. М.-Л.: Изд. ИЛ. 1958, 497 с.
93. Любавин Н.Н. Техническая химия, М.1897, 890 с.94. Любавин Н.Н. Техническая химия. М.: Университетская
типография. 1903, 3, 1, 972 с.95. Любавин Н.Н. Техническая химия. М.: Университетская
типография.1906, 4, 2, 1049 с.96. Минеральные ресурсы ССР Грузии. Тифлис: Техника да
шрома. 1933, 1142 с.97. Очерки истории техники докапиталистических формаций.
М.-Л.: Изд-во АН СССР. 1936, 462 c.98. Очерки истории техники в России. М.: Наука. 1978, 375 с.99. Перси Д. Руководство к металлургии. СПб.: Промышленность
и техника. 1869, 2, 451 с. 100. Покровский М.Ю. Очерки по истории металлургии. М.-
Л. 1936, 1, с. 16.101. Полезные ископаемые и минеральные воды Кавказского
края. Состав. В.Меллер и Д. Денисов. Тифлис: Изд. Кавк. горн. упр.-ния. 1917, вып. I, 446 с.
102. Природные ресурсы Грузинской ССР. М.: АН СССР. 1958, 1, 232 с.
103. Природные ресурсы Грузинской ССР. М.: АН СССР. 1959, 2, 380 с.
104. Расскин Н.М. Аполлос Аполлосович Мусин-Пушкин. Л.: Наука. 1981, 156 с.
105. Рогава А.А. Зачатки капитализма в Грузии и политика Ираклия II. Тбилиси: Сабчота Сакартвело. 1974, 255 с.
106. Тавадзе Ф.Н., Инанишвили Г.В., Сакварелидзе Т.Н., Загю Т.Н. Исследование древных шлаков железного производства на территории Грузии. Вып. История науки. 1984, c.20-25.
107. Фестер Г. История химической техники. Харьков: Укр.тех. изд. 1938, 250 с.
108. Хахутаишвили Д.А. Некоторые вопросы истории древнеколхидской металлургии железа. Проблемы греческой колонизации Северного и Восточного Причерноморья (Материалы I Всесоюзного симпозиума). 1979, c.334-339.
109. Чхетия Ш., Акритас П. Материалы к истории горной промышленности Грузии. Тб.: Институт языка, истории и материальной культуры им. Н.Марри. 1936, 1, 659 с.
110. Шабарин С.К. Возникновение аффинажа золота и серебра в
164 165
России. Труды института истории естествознания и техники. М.: Изд. АН СССР. 1957, 9, с.37-61.
111. Эйхфельд И. Геогностическое описание гор грузинского края, или областей, принадлежащих России между Черным и Каспийским морями, с показанием заключающихся в ней полезных минералов и состояния горного производства в сем крае существующего. Горный журнал. 1827, 7, с.23-61.
112. Эсадзе С. Очерк истории горного заводства на Кавказе. Тифлис. 1903, 164 с.
113. D-r Iacob Reinegs. Allgemeine historisch-topographische Besch-reibung des Kaukasus mit 3 Kupfern. SPb.: Gerschtcben und Dit-ter. 1796-1797, 187 S.
114. Forbets R.G. Metallurgi in antiquity. A. notebook for archaeolo-gists and technologists. Leiden: E.J. Brill. 1950, 489 p.
115. Koch K. Reise durch Russland und nach dem Kaukasischen Isthmus in den Iahren 1836, 1837 und 1838; SPb.: Stuttgart und Tübingen. Verlag der I.G. 1843. 555 S.
116. Petzold A. Der Kaukasus. Lpz. 1866, 1, S. 19-21.
ibeWdeba ssip – ferdinand TavaZis
metalurgiisa da masalaTmcodneobis
institutis samecniero sabWos gadawyvetilebiT
166
komp. uzrunvelyofa Tamar stefnaZe
joni alania
gamomcemloba `meridiani~,
al. yazbegis gamz. #45
E – mail: [email protected] t. 239-15-22