studenturi narkvevebi -...

96
saqarTvelos SoTa rusTavelis Teatrisa da kinos saxelmwifo universiteti -------------------------------------------------- Shota Rustaveli Theatre and Film Georgian State University studenturi narkvevebi STUDENT STUDIES I saqarTvelos studentaTa VII samecniero konferenciis rCeuli masalebi Selected materials of the Georgian students 7-th conference 2014 Tbilisi Tbilisi

Transcript of studenturi narkvevebi -...

saqarTvelos SoTa rusTavelis

Teatrisa da kinos saxelmwifo

universiteti

--------------------------------------------------Shota Rustaveli Theatre and Film Georgian

State University

studenturi narkvevebiSTUDENT STUDIES

I

saqarTvelos studentaTa VII samecniero konferenciis rCeuli masalebi

Selected materials of the Georgian students 7-th conference

2014Tbilisi

Tbilisi

2

UDC (uak) 7.01 (063) s-196

redaqtor-gamomcemeli – nato gengiuri, profesori, humanitarul, socialur mecnierebaTa, biznesisa da marTvis fakultetis xarisxis uzrunvelyofis samsaxuris xelmZRvaneli

saredaqcio sabWo: nato gengiuri, profesorilela oCiauri, profesorigiorgi cqitiSvili, profesori

lit.redaqtori:mariam iaSvili

damkabadonebeli:ekaterine oqropiriZe

inglisuri teqstis redaqtori: mariam sxirtlaZe

garekanze: jos van kresbiki. axalgazrda swavlisas. XVII s.

Editor-publisher – NATO GENGIURI, Professor, The head of Quality Assurance of Business and Management faculty of Humanities and Social Sciences.

The Editorial Board:Nato Gengiuri, professorLela Ochiauri, professorGiorgi Tskitishvili, professor

On the cover: Joos van Craesbeeck. Young Man Writing. 17ts c.

© saqarTvelos SoTa rusTavelis Teatrisa da kinos saxelmwifo universiteti, gamomcemloba `kentavri~, 2014© Shota Rustaveli Theatre and Film Georgian State University Publishing House “Kentavri”, 2014

ISSN 1987-9695

3

`studenturi narkvevebi~ warmoadgens krebuls, romelic magistrantebis mier konferenciaze wakiTxuli moxsenebebis safuZvelze Seiqmna. studentTa konferencia 2014 wlis aprilSi saqarTvelos Teatrisa da kinos universitetSi Catarda. mas veRar daeswro Cveni erT-erTi saukeTeso studenti ana soloRaSvili... ver daeswro, radgan misi sicocxle martis TveSi moulodnelad Sewyda. didi tragedia dagvatyda Tavs... samudamod davkargeT adamiani, romelic ganasaxierebda TviT sicocxles, Tavisi xalisiT da momajadoebeli RimiliT. Wkviani da niWieri studenti SarSan florenciis studenturi konferenciis monawilec iyo. misi interesi da muyaiToba samomavlod kidev ufro meti warmatebebis imedsac maZlevda. ana, rogorc xelovnebaTmcodneobis specialobis damamTavrebeli kursis studenti, sabakalavro naSromze muSaobda. naSromis dasruleba man ver moaswro, magram nawili mainc dawera da Tavisi sicocxlis bolo dReebSi momitana. misi es naSromi winamdebare krebulSi SevitaneT da gadavwyviteT, `studenturi narkvevebis~ pirveli nomeri, romelic Cveni universitetis, samxatvro akademiis, iv. javaxiSvilis sax. Tbilisis saxelmwifo universitetis studentebis naSromebs aerTianebs, ana soloRaSvilis xsovnisadmi migveZRvna.

nato gengiuri

4

Student studies represent the collection what were created on the basis of read report on the conference by master students. Students Conference was held in Shota Rustaveli Theatre and Film Georgian State University on April, (2014). One of our best students Ann Sologhashvili could not attend because her life was suddenly stopped in March. We faced a big tragedy..... We lost her forever who personified life itself by her cheerfulness and fascinating smile. Smart and talented student became the participant of student conference in Florence last year. Her interest and hard work gave me more hope of future success. Anna as a graduating course s student of art-studies was working on bachelor work. She couldn’t finish the work but she wrote the part of it and gave me in the last days of her life. Her work is in the present collection and we decided to dedicate the first number of students work to Anna Sologashvili what unites the students’ works of our university, the Academy of Arts and Tbilisi Iv. Javakhishvili State University.

Nato Gengiuri

5

sarCevi

ana soloRaSviliTbilisuri saxlebi da arqitetqurul-

stilisturi viTareba XIX saukuneSi .............................7

sofio papinaSvilijibson xundaZis Semoqmedeba

1950-ian wlebSi .............................................................................................15

TinaTin janjRava elene axvledianis SemoqmedebiTi cxovrebis

erTi ucnobi aspeqti ...........................................................................23

nodar aroniSiZe `80-ianelebisa~ da Sua saukuneebis

Semoqmedebis saerTo aspeqtebi ..............................................31

giorgi razmaZeocdaaTi weli monaniebis gareSe ........................................46

giorgi bereliZe samganzomilebiani grafika ........................................................54

giorgi TavarTqilaZesaTvaliani stereoskopia ............................................................62

giorgi CaxvaZe sityva samsaxiobo xelovnebaSi ...........................................67

pavel rogalskiojaxuri faseulobebis dakargva –

Seqspiris `mefe liri~ ........................................................................74

den xlibovigiorgi tovstonogovis da misi skolis

gavlena qarTul Teatrze ...........................................................82

6

7

† ana soloRaSvili,saqarTvelos SoTa rusTavelis Teatrisa da kinos

saxelmwifo universitetis studenti xelmZRvaneli – prof. nato gengiuri

`Tbilisuri saxlebi~ da arqiteqturul-

stilisturi viTareba XIX saukuneSi

qarTuli xuroTmoZRvreba odiTganve gamorCeuli da TviTmyofadi iyo. Tavisi ganviTarebis manZilze man mravaljer ganicada saxecvlileba. es exeboda rogorc sasuliero, aseve, saero arqiteqturas. am ukanasknelidan CvenTvis cnobilia sacxovreblis sxvadasxva tipi, romelTa Soris aRsaniSnavia e.w. Tbilisuri saxlebi, romlebic XIX saukuneSi Seiqmna.

rogorc cnobilia, msoflios nebismier qalaqs gaaCnia mxolod misTvis damaxasiaTebeli iersaxe, romelic gansakuTrebul xibls sZens da sxvebisgan gamoarCevs xsenebul adgils. am mxriv, Tbilisi marTlac gamorCeulia. Tamamad SeiZleba iTqvas, rom am qalaqs araerTi Tavisebureba ganasxvavebs aRmosavluri Tu dasavluri qalaqebisgan da unikalurobas sZens mas. qalaqebis gansxvavebulobis safuZveli maTi dagegmareba da sivrciTi organizebaa. Tbilisis sivrciTi organizeba da ganaSenianeba misma bunebrivma mdebareobam da reliefma ganapiroba. igi gaSenda Tbilisis qvabulSi, mdinare mtkvris yvelaze viwro adgilas da ganviTarda orsave sanapiroze, aRma mimarTulebiT. qalaqi SemosazRvrulia bunebrivi mTagoriani landSaftiT, sololakis mTiTa da isnis kldovani platoTi. Sesabamisad, mtkvris orive napirze gaCnda arqiteqturuli dominantebi, marcxniv _ metexi da marjvniv – nariyala. aqve unda aRiniSnos zustad mdinaris piras agebuli sioni da anCisxati. SeiZleba vTqvaT, rom mdinare mtkvari Tbilisis xuroTmoZRvruli RerZia. aucileblad unda aRiniSnos, rom qalaqis arqiteqtura gaxsnilia mtkvris mxares da misken `iyureba~. maia manias azriT, swored es aris erT-erTi

8

ganmasxvavebeli niSani Tbilissa da dasavleTis nebismier qalaqs Soris, romelic mdinarezea gaSenebuli da Caketilia~ mdinaris mimarT. am mosazrebas igi gamoTqvams Tavis naSromSi _ `ra qmnis istoriuli Tbilisis arqiteqturuli saxis specifikas~.1 Tbilisis mTliani sivrceebi erTmaneTSia gadaRvrili da pirdapir mihyveba reliefs. kerZod, nariyalas Ziridan ferdobis gayolebiT mtkvramde, ezo _ ezoSi, quCa ki quCaSi gadadis. TbilisisTvis damaxasiaTebel viwro quCebs kidev erTi Tavisebureba aqvT: quCis orive mxares aRmarTuli saxlebis interieri aivnebiT ixsneba quCisaken. amgvarad gzis or sxvadasxva mxares mdebare saxlebs Soris myardeba uSualo kontaqti. tipuri Tbilisuri saxlebis Camoyalibebamde qalaqi mofenili iyo erTsarTuliani saxlebiT, romlebsac brtyeli gadaxurva hqonda. es e. w. baniani saxlebi reliefis gamo iarusebad iyo ganlagebuli ise, rom qveda saxlis saxuravi zeda saxlis ezos warmoadgenda. aseTi tipis saxlebis arseboba jer kidev XVII saukuneSia aRniSnuli. qalaqSi, aseve, gavrcelebuli iyo `darbazuli~ saxlebi. m. karbelaSvili wers: `garda im saxlebisa, romelTac sarkmlebi Cveulebriv kedlebSi hqonda, iyo iseTi saxlebi, romelTa sarkmelic WerSia gakeTebuli. swored aseTi `darbazuli~ tipis saxlebi Seadgenda, rogorc Cans, Tbilisuri sacxovreblis yvelaze gavrcelebul saxes. `darbazi~ saukuneebis manZilze warmoadgenda qarTuli sacxovrebeli saxlis ZiriTad tips, igi Sendeboda rogorc soflad, ise qalaqad. maT Soris bunebrivia, TbilisSic~.2 arsebobda darbazis ori saxeoba: erTTvaliani, didi zomis win derefniT da kompleqsuri. am SemTxvevaSi sacxovreblis yvela saTavsi horizontalurad iyo ganTavsebuli erT WerqveS. `darbazuli~ sacxovreblis mTavari Tavisebureba iyo gvirgviniani gadaxurva. gvirgvini xis safexureobriv `gumbaTs~ warmoadgenda, romelic boloSi erdoTi bolovdeboda. erdos ZiriTadi funqcia iyo sacxovreblidan bolis gadineba da misi ganaTeba.

1 mania m. ra qmnis istoriuli Tbilisis arqiteqturuli saxis specifikas, Zeglis megobari, 1985w. #70. gv. 202 karbelaSvili m. Tbilisis xuroTmoZRvrebis gzamkvlevi, 1958w. gv 139

9

gvirgvinuli konstruqciis uZvelesi aRwera mocemulia romaeli vitroviusis traqtatSi aTi wigni arqiteqturaze~. darbazis centrSi moTavsebuli iyo keria, romelsac, funqciuris garda, sakraluri mniSvnelobac hqonda. keriaSi Cauqroblad enTo cecxli. konstruqciuli Taviseburebebis gamo amgvari erdoian-gvirgviniani nageboba kargad uZlebda seismur movlenebs. XIX saukunis manZilze `darbazuli~ saxlebi ganadgurda da dRemde TbilisSi odesRac arsebul aseT nimuSebs aRar mouRweviaT.

saqarTvelos ruseTis SemadgenlobaSi Sesvlis Semdeg, TbilisSi arqiteqturuli cvlilebebi xdeba. am periodSi aucilebeli moTxovna iyo nagebobebis aSeneba ruseTidan Semosuli `sanimuSo~ proeqtebis mixedviT. msgavsi proeqtebiT aSenebuli saxlebi CvenTvis cnobilia XIX saukunis aTiani wlebis miwurulidan. Tbilisuri saxlis tipis Seqmna iman ganapiroba, rom moxda am iZulebiTi garemoebisadmi adgilobrivi moTxovnilebis misadageba, tradiciuli codna-gamocdilebis axal realobasTan Tanaarseboba: quCisken mimarTul fasadebs Tu `sanimuSo~ proeqtiT akeTebdnen, ezoebis mxridan saxlebs sakuTari gemovnebiTa da moTxovnilebebiT agebdnen.

XIX saukunis TbilisSi sacxovreblis yvelaze gavrcelebuli gegma oTaxTa anfiladuri ganlageba anu uderefno sistema iyo. Senobas kibeebi garedan hqonda da oTaxSi Sesasvlelic aivnidan iyo mowyobili. aseTi saxlebisTvis aucilebeli iyo aivnebi da SuSabandebi. sacxovreblebi, ZiriTadad, or an samsarTuliani iyo. imave periodis dedaqalaqSi arsebobs e.w. gaxsnili da daxuruli ezoebi. `gaxsnilobis~ SemTxvevaSi ezos fasadi gadis quCis mxares, Tumca Semovlebuli aqvs dabali galavani. rogorc wesi, mimagrebuli alayafis kari galavanze maRalia. ezos an saxlis raime nawili ukavSirdeba Ria sivrces. `gaxsnil~ ezoebSi xSirad keTdeba SuSabandebi, rac `daxurulobis~ mcire SegrZnebas iwvevs. amgvari tipis saxli dgas kalistrate cincaZis quCaze, #16-Si. saxli sakmaod mozrdilia da sami sarTulisagan Sedgeba. igi ori

10

mxridan sacxovrebeli nagebobebiT aris Semofargluli, wina mxares ki galavani da WiSkari aqvs. nagebobis Sida mxare mTlianad xis aivnebiT aris garSemortymeuli. maTi nawili Riaa, nawili ki SuSabandiT aris amoSenebuli. aivnebs simetriulad mihyveba xis svetebi, romlebsac maT gasamagreblad iyeneben. ezoSi gvxvdeba aivnebze midgmuli kibe, rac Zalze damaxasiaTebeli iyo Tbilisuri saxlebisaTvis. kibe rkinisaa da SesaZlebelia, igi odnav mogvianebiTaa midgmuli. rac Seexeba galavans, mxolod erT mxaresaa agebuli. misi qveda done aguriTaa amoSenebuli, zemoT ki liTonis aJuruli gisosebia Casmuli. galavnis dasawyisSi rkinis orfrTiani WiSkari gvxvdeba. WiSkris, gisosebisa da kibis ornamentebi msgavsia.

daxuruli~ ezoebi oTxive mxares aris garSemortymuli sacxovrebliT an saTavsoebiT. rogorc wesi, amgvar ezoebSi SuSabandebi ar keTdeba, rac erT-erTi argumentia imisa, rom `gaxsniloba~ da `daxuruloba~ ezoebis tipologiuri gansxvavebaa. aseTi tipis ezoebi gare samyaros galavanSi gaWrili gvirabiT ukavSirdeba. amgvarad SeiZleba igi mxolod quCas ki ara, sxva ezoebsac ukavSirdebodes da iqmnebodes ezoebis erTiani sistema. xSiria galavans zemoT gayolebuli aivnebi, romlebic zogjer gadasasvlelis funqciasac iTavseben. `daxuruli~ ezoebi am elementiT mainc ukavSirdeba gare samyaros da es ganasxvavebs mas istoriulad arsebuli sxva ezoebisgan.

savaraudoa, rom `daxuruli~ tipis ezos ganviTarebas warmoadgens Tbilisuri qarvaslebic. maTi gegma Semdegnairia: Sida ezo, romelic zog SemTxvevaSi gadaxurulia gumbaTiT. ezos gars akravs Senobebi, romelTac orive fasadze gayolebuli aqvs aivnebi. aseTi qarvaslebi vaWrobis garda mraval funqcias asrulebda. magaliTad, zogjer isini moednebis magivrobasac swevdnen. sacxovrebeli saxlis ezoebis orive tips aqvs saerTo elementi. es aris ezos mTel Sida perimetrze Semovlebuli xis didi aivnebi da gadasasvlelebis rTuli qseli, e.w. aivan-xidebi. zogadad, aivnebi erT-erTi umniSvnelovanesi elementia qalaqis

11

arqiteqturaSi, swored aivnebis meSveobiT myardeba kontaqti sacxovrebel saxlebsa da gare samyaros Soris. aivnebi, ZiriTadad, Senobis orive, Sida da gare mxares iyo miSenebuli. isini, orive fasadze, oTaxis interieris uSualo gagrZelebas warmoadgenda. maTi farTobi, xSirad, oTaxis farTobsac uaxlovdeboda. aivnebi ulamazesi ornamentebiT iyo damSvenebuli. detalurad muSavdeboda moajirebi da svetisTavebi. adgilobrivi xelosnebi xeze kveTis rTul profesias flobdnen da maTi namuSevrebi dRemde aRfrTovanebas iwvevs mnaxvelSi.

Tbilisur saxlebs, aseve, gansakuTrebul iers sZenda SuSabandSi Casmuli feradi SuSebi _ e.w. muSarabiani SuSabandebi. SuSabandiani saxlis lamazi nimuSi gvxvdeba, magaliTad, vercxlis quCis # 45. aseve, aRniSvnis Rirsia dadianisa da asaTianis quCebis kveTaze mdebare momrgvalebul aivniani, Zveli `Tbilisuri saxli~. saxli orsarTuliania. agebulia araswor reliefze, Sesabamisad, pirveli sarTulis doneebi gansxvavebuli aqvs. uSualod Senoba naklebad aris gaformebuli dekoratiuli elementebiT. rac Seexeba saxlis xis aivans, igi Cveulebriv sworkuTxa ar aris. mis damproeqtebels gauTvaliswinebia is faqtori, rom saxli asaTianisa da dadianis quCebis kveTazea agebuli. mrgvali aivnis saSualebiT ki is orive quCas ukavSirdeba. aivnis nawili SuSabandiT aris amoSenebuli, nawili ki Riaa. SesaZlebelia vivaraudoT, rom SuSabandi mogvianebiT aris Camatebuli. aRniSvnis Rirsia, aivnis dekoratiuli morTuloba, grexili svetebi da aJuruli svetisTavebi. svetisTavebi klasikuri orderisas (korinTuli) waagavs, magram misgan metad gansxvavebulia. aivans naklebad etyoba gadakeTebis kvali da savaraudoa, rom pirvandeli saxe SenarCunebuli aqvs, Tumca avariul mdgomareobaSia, SekeTebasa da gamagrebas saWiroebs.

kidev erTi tipuri `Tbilisuri~ saxli beTlemis # 3-Si mdebareobs. saxli galavnis gareSea. igi ferdobzea ganTavsebuli da marcxena mxares kibe miuyveba. kibis mxridan saxls datanebuli aqvs kari, romlidanac Semavali

12

adamiani meore sarTulis aivanze xvdeba. saxlis ezosa da kibes Soris wiTeli aguriT agebulia kedeli, romelzec ganTavsebul memorialur dafaze weria: `beTlemis quCa kibe arqiteqtori, timoTe beloi, 1850 w. mSenebloba usasyidlod ganaxorcieles Tbiliselma ostatebma _ amqrebma~. Tavad saxli samsarTuliania. am SemTxvevaSi xis kibe aivnebze ar aris midgmuli. igi ezodan meore sarTuls ukavSirdeba. saxlis fanjrebisa da karebis Tavebi gaformebulia klasikuri frontonebiTa da segmenturi frontonebiT. mTlianobaSi sacxovrebels pirvandeli iersaxe SenarCunebuli aqvs, Tumca mcireodeni detalebi gadakeTebulia.

pirveli `ucxouri~ stili, romelic ruseTidan saqarTveloSi Semodis, aris klasicizmi. droTa ganmavlobaSi xsenebuli stili erwymis adgilobrivs. ruseTis xelisuflebisTvis mniSvnelovani iyo, Senobis fasadi ucvleli saxiT SenarCunebuliyo, xolo Sida ezos mxares mosaxleobas saSualeba hqonda metnaklebad saTavisod Seecvala sacxovrebeli. swored aman ganapiroba is, rom maT daiwyes ezos mxridan xis aivnebisa da SuSabandebis miSeneba. amgvarad, safuZveli daedo ekleqtizms, rac TbilisisTvis metad damaxasiaTebelia.

XIX saukunis II naxevridan sruliad icvleba dedaqalaqis arqiteqturuli saxe. rogorc vaxtang beriZe wers, Tbilisi feodaluri qalaqis iers kargavs da TandaTan gardaiqmneba burJuaziulad. `am dros arqiteqturisTvis damaxasiaTebelia rkinis, ufro gvian ki rkina-betonis konstruqciebi. aseve, ekleqtizmis gamefeba. aSeneben sxvadasxva istoriuli stiliT. safrangeTSi ekleqtizmi gansakuTrebiT ifurCqneba meore imperiis dros da aseve batonobs respublikis damyarebis Semdegac. kidev ufro `Wreli~ suraTia evropis sxva qveynebSi~.1 SeZlebuli moqalaqeebic aRar kmayofildebian winandeli saxlebis masStabiTa da komfortulobis doniT. TandaTanobiT fexs

1 beriZe v. Tbilisis xuroTmoZRvreba 1801-1917 wlebSi. t. II. 1963w. gv.44

13

ikidebs renesansuli, barokouli, goTikuri, islamur-mavruli stilebi. cvlilebebi exeba, rogorc sazogadoebriv, aseve, sacxovrebel nagebobebsac. maia manias miaCnia, rom amdeni stilis arevis miuxedavad, Tbilisuri nagebobebi mcire detalebiT mainc ukavSirdebian erTnameTs. mania wers: `miuxedavad stilisturi mravalferovnebisa XIX saukunis Tbilisis arqiteqturisTvis Senobebis erTmaneTTan siaxlove da naTesaobacaa damaxasiaTebeli. aqcentebis erTnairi odenoba, fasadebze mkveTri dominantebis gamouyofloba, orderis Tanabarzomieri ritmis ukugdeba. fasadebze gamosaxuli naZerwi saWeqi qvebi, girlandebi, qalis Tavis Tu mamakacis Tavis gamosaxulebebi... TiTqos Tanabari mniSvnelobisaa~.1

Semodis didi Semosavliani~ saxlebi, romelTa oTaxebis nawilic qiravdeba. am periodisTvis udidesi yuradReba eniWeba sadarbazoebs da vestibiulebs. isini metyveleben mepatronis socialur statusze. amJamad, TbilisSi ramdenime aTeuli dekoratiulad gaformebuli sadarbazo SemogvrCa, Tumca Tavis droze yvela saxls met-naklebad morTuli sadarbazoebi amSvenebda.

am periodSi Tbilisuri saxlis agebuleba gavlenas axdens sastumroebis arqiteqturazec. magaliTad, yofili sastumro `londoni~, romelic aTonelis quCaze #31-Si mdebareobs. mas ezos mxares, romelic mtkvars gadahyurebs, Tbilisuri saxlebisaTvis saxasiaTo xis aivnebi aqvs gayolebuli. misi vestibiuli da kibis ujredi ki moxatulia. kibesTan misasvlelad, saWiroa, gaviaroT patara vestibiuli, romelsac kedlis mxatvroba amSvenebs. dekoratiuladaa gaformebuli misi Weric. uSualod kibis Tavze Weri gaxsnilia da misgan bunebrivi sinaTle Camodis. ganaTeba gansakuTrebul STabeWdilebas axdens SedarebiT bneli derefnidan Sesul adamianze. rkinis moajirebi gaformebulia xveulebiT. kedlebze vxvdebiT zRvis peizaJebsa da mcenareul ornamentebs. sadarbazos didi nawili dazianebuli da SesakeTebelia, magram jer kidev

1 mania m. evropeli arqiteqtorebi TbilisSi. Tb., 2006 w. gv. 8

14

inarCunebs pirvandel xibls. zogjer, sadarbazo gvamcnobda mis mepatronesa da

mSenebelze, SesasvlelSi laTinurad `salve” ewera da saxlSi epatiJeboda stumars. TbilisSi metad gavrcelebuli iyo klasicisturi sadarbazoebi zomieri proporciebiT, kapitelebiTa da pilastrebiT. SexvdebodiT, aseve, modernisTvis damaxasiaTebel moajirebis denad formebs. sadarbazoebi, ZiriTadad moxatuli iyo, xolo mxatvrobis Tema ki mravalferovani.

calke gansaxilveli Temaa sadarbazos kari. umravles SemTxvevaSi, kars garedan, maRla, winfrTa hqonda damagrebuli, romelic wvimisa da mzisgan icavda. frTebis zemoT Seminuli nawili, framuga mdebareobda. kari gaformebuli iyo xis ulamazesi alaTebiTa da minis damcavi, rkinis cxaurebiT.

amgvarad, naTeli xdeba, rom Tbilisis arqiteqtura marTlac gamorCeuli da TviTmyofadia. mas udidesi mniSvneloba aqvs qveynis kulturul memkvidreobaSi. amJamad, samwuxarod, Tbilisuri sacxovreblis gadaukeTebeli nimuSi bevri aRaraa SemorCenili, amitomac saWiroa, TiToeul maTgans saTanado yuradRebiT movepyroT da gavufrTxildeT. amitomacaa, rom es yvelaferi aRafrTovanebs ucxoel da ara marto ucxoel damTvaliereblebs. mravlad gvaqvs imis magaliTi, Tu rogor aRniSnaven ucxoeli mogzaurebi, rom Tbiliss namdvilad aqvs raRac gansakuTrebuli, rac gamoarCevs msoflios sxva lamazi qalaqebisgan.

15

sofio papinaSvili, ivane javaxiSvilis saxelobis Tbilisis saxelmwifo

universitetis magistrantixelmZRvaneli _ asocirebuli prof. maia ciciSvili

jibson xundaZis Semoqmedeba

50-ian wlebSi

jibson xundaZe 1926 wels TbilisSi daibada. igi gamoCenili xelovani da pirovnebaa. mis Semoqmedebas rogorc mxatvruli, ise didi istoriuli mniSvneloba aqvs. 1950-ian wlebSi moRvaweoba daiwyes axalgazrda mxatvarTa erTma jgufma, romelSic Sediodnen: edmond kalandaZe, zurab niJaraZe, Tengiz, mirzaSvili, guram (xita) quTaTelaZe da sxv. Tavdapirvelad, am jgufis moRvaweoba impresionizmiT daiwyo. male daSvebuli gaxda postimpresionizmi. zogierTi mxatvris SemoqmedebaSi ki fovizmis elementebzec SegviZlia saubari (magaliTad, edmond kalandaZesTan). jibson xundaZe 1944-1952 wlebSi Tbilisis samxatvro akademiaSi swavlobda. 1940-50-iani wlebidan man Tavis suraTebSi impresionizmisa da postimpresionizmis mxatvruli maxasiaTeblebi warmoaCina, Tumca maTSi Tavisi individualuri damokidebuleba gamoxata.

impresionizmi evropaSi 1870-iani wlebidan daiwyo da pirvel namuSevrad klod mones STabeWdileba mzis amosvla~ iTvleba. am suraTSi pirvelad warmoCnda peizaJi, rogorc axali ideis matarebeli. impresionizmamde bevrma sxva mimdinareobam Secvala wina periodis arsebuli xelovneba, magram, romantikosebis garda (romlebmac pirvelad TiTqmis daukarges sagans realisturi forma da impresionistebis winamorbedebadac mogvevlinen, mag., uiliam terneri, j. konstembli), yvela realisturi xelovnebis principebs mihyveboda. impresionistebs ainteresebdaT garemoSi bunebrivi movlenebis cvalebadobis dafiqsireba, Tu rogor isaxeboda optikuri ganaTeba obieqtze, amitom isini dRis sxvadasxva monakveTSi erTi namuSevris ramdenime variants

16

asrulebdnen, raTa arsebuli cvlileba daefiqsirebinaT, gansxvavebiT barbizonelebisagn, romlebic plenerze Sesrulebul Canaxatebs interierSi asrulebdnen.

am TvalsazrisiT sainteresoa jibson xundaZis Tivis zvinebis Temaze Sesrulebuli namuSevris Sedareba (`dila axalqalaqSi~) klod mones amave saxelwodebis namuSevarTan. klod monem `Tivis zvinebis~ seria 1880-ian wlebSi Seasrula, xolo jibson xundaZem igive Tema _ 1946 wels. frangi impresionistis suraTSi `Tivis zvinebi zafxulis dilis dasasruli~ (1890 w.) gadmocemulia ori zvini, romlebic sivrceSia gaSlili. mxatvarma gvaCvena mzis sxivebis dacemiT miRebuli STabeWdileba da amis Sedegad zvinis gamokveTili forma, romelsac simyares mrgvali safuZveli aZlevs. is simaRleSi adis da bolos ise viwrovdeba, rom TiTqos samkuTxedis formas iRebs, Tumca formebi rbiladaa modelirebuli da xazovaneba ar SeiniSneba. didi datvirTva aqvs fers, romelic formas Zerwavs da kompozicias realurobis SegrZnebas matebs. naCvenebia Suqisa da Crdilis realurobis gancda. zvinis mrgvali nawili narinjisferia. feri zogan muqdeba da cecxlisfers iRebs. jibson xundaZe ki Tavis namuSevarSi `dila axalqalaqSi~ sxvagvar amocanas isaxavs. man gadmosca mimdinareobis idea, magram, amasTan erTad, sxva gzac gamokveTa. monesTan Tu gaSlili sivrcea, jibson xundaZe _ piriqiT, zvinis garSemo ramdenime xis meSveobiT kompozicias kravs da sivrces ketavs. is, rac impresionistebisTvis iyo damaxasiaTebeli: suraTis kuTxeebis CamoWra, kadrireba _ qarTvelma mxatvarmac gamoiyena.

zvinis win, TiTqmis suraTis centrSi, qarisgan afrialebuli, rbilad modelirebuli foTolia, romelic sivrceSi denad da momrgvalebul formas iRebs. amiT mas SesaZloa qarisa da simsubuqis SegrZnebis gadmocema surda, magram, foTlis garda, sxva arc erT monakveTSi qaris arseboba ar SeiniSneba. interess iwvevs Tavad zvinis feri, Tu monesTan is realuradaa gadmocemuli da namdvil Tivas gvagonebs, jibson xundaZesTan ufro TeTr fers iRebs.

17

avtori amiT gvagrZnobinebs, rom mas arsebuli realoba awuxebs da, TiTqos, misgan nel-nela daSorebas cdilobs.

jibson xundaZis meore suraTi `Tivis zvini. SuadRe~ kidev ufro gansxvavdeba ara marto monesagan, aramed Tavisive wina namuSevrisganac. igi, erTi mxriv, Sordeba realobas, risi Tqmis saSualebasac gansakuTrebiT Tivis zvinis ferebi gvaZlevs, magram, amasTanave, gadmoscems perspeqtivas da zvinis gverdiT, marjvena kuTxeSi, gzas gvaCvenebs. meore mxares ki gzis nawils, mxolod erTi yviTeli laqiT xatavs, saidanac sinaTle gamodis, magram igi Cveni TvalisTvis iqve mTavrdeba da sivrce iketeba. aRniSnul kompoziciaSi rakursi icvleba da aRar gvxvdeba `statikuri~ mdgomareoba, rasac zvinis win arsebuli amaRlebuli, momwvano-mocisfro laqebiT warmodgenili adgili uwyobs xels, romelic suraTis marjvena kidisaken dabldeba. amis saSualebiT gamoikveTa gza da am gadasvliT dinamizmis SegrZneba Seqmna. wina namuSevris koloriti, ZiriTadad, mwvane ferSi iyo gadawyvetili, aq ki vardisfer-iasamnisferSia, romelsac kidev sxva bevri feri ereva. am namuSevarSi mxatvarma arc erTi sufTa feri ar gamoiyena. man datvirTva mTlianad ferze gadaitana, romlis saSualebiT sinaTleca da Crdilic gadmosca. ferTan erTad, unda aRiniSnos aqtiuri, qaoturi funjis monasmi.

msjelobis Sejamebisas SegviZlia vTqvaT, rom monesTvis amocanaa _ gadmosces STabeWdileba, bunebrivi ganaTebis cvalebadobiT miRebuli forma da emocia. jibson xundaZe ki, miuxedavad imisa, rom `Tivis zvinebi. SuadReSi~ iyenebs impresionistul elementebs (kadrirebis principi, mokle monasmebi, realisturad gadmocemuli garemo), Sordeba mas da radikalurad sxva gadawyvetas uZebnis kompozicias. am mxatvrebisTvis Temaa saerTo, xolo gansxvavebuloba warmoCndeba dasaxul amocanasa da misi gadaWris gzebSi. jibson xundaZis survili iyo, eCvenebina Tavis mier aRqmuli xelovneba, rac monesgan gansxvavebuli aRmoCnda. saqarTveloSi, Caketili sazRvrebis mizeziT, qarTveli avtori Seecada mones suraTisgan miRebuli STabeWdilebis

18

gadasxvaferebas, marTalia, daaxloebiT samoci wliT gvian, ufro win wasvlas da modernistuli xelovnebis principebis gamoyenebas. amitom Tavisuflad SegviZlia Tqma, rom is, rasac jibson xundaZe qmnis, impresionizmis Semdgom etaps warmoadgens da rac kidev ufro metad mis meore ganxilul namuSevarSi, `Tivis zvini. SuadRe~, gamovlinda.

impresionizmTan da, kerZod, kamil pisarosTan, kavSiri morigi namuSevrebiT iqmneba: jibson xundaZis `rusTavelis prospeqtiTa~ (romelic orjer aqvs Sesrulebuli) da kamil pisaros `monmartris bulvariT~. man parizis ubani aRwera, sadac xalxmravloba fexiT Tu etliT moseirne adamianebiT dagvixata. suraTi sigrZiv RerZzea agebuli, rasac gzis aseTive grZeli zoli exmianeba. aqcenti gakeTebulia SenobebiT garSemortymul SuaSi gamaval viwro gzaze, romelic kompoziciis Semkvreli elementia. siRrmeSi mciredad mTebi moCans, romlebic bolos, Cveni Tvalis aRqmiT, cas uerTdeba da amiT aRwerili garemo sruldeba. xedvis wertili, TiTqos, frontaluria da amasTan zeda marcxena kuTxidan aRiqmeba. erT-erTi mniSvnelovani aRsaniSnia Rrublebi, romelTac TeTri saRebavi wriulad Semouyveba, xolo SuagulSi cisfer-nacrisfers tovebs, ris Sorisac cis arseboba gadmoicema. Rrublebis amgvarma formam meti emocia da dinamika Semoitana.

jibson xundaZis `rusTavelis prospeqti~ (1946 w.) ganxilul namuSevarTan siaxloves xedvis wertiliTa da kompoziciuri ganlagebiT poulobs. masTan xSiria tonaluri gradaciebi, ZiriTadad, erTiani toni moTeTro-mocisfroa, romelTac cotaTi, mkrTalad da bundovnad, mwvane urevia. pisarosTan ki gama moyavisfro-momwvanoa. namuSevris aRqma aqac marcxena kididan xdeba da qarTvel mxatvarTan is kidev ufro aqcentirdeba. aqac diagonalurad midis gza, romelic marjvena qveda kuTxidan iwyeba da marcxena kidisken grZeldeba. igi centris zemoT wydeba da bolos bundovandeba (swored es usasrulo gza orive nimuSSi gvarwmunebs pirvel wyaroSi). mkveTr aqcents suraTSi muqi mwvane feris xe akeTebs, romelic TeTr fonze mkveTrad

19

Cndeba da kompozicias erTiani civi ferisgan acocxlebs. erT-erTi mTavari pisarosTanac da jibson xundaZesTanac ritmulobaa, romelic pirvelTan ufro naTladaa gamokveTili.

k. pisarosgan gansxvavebiT, sruliad sxva ferweruli xasiaTisaa j. xundaZis namuSevari. man sqeli monasmebiT, daumuSavebeli ferebiT, laqobrivad dawera kompozicia. sxvadasxva sagnis gadmosacemad gansxvavebuli monasmebi gamoiyena. yuradsaRebia adamianTa jgufis meSveobiT gzis gadaketva, romlis saSualebiTac diagonalis siswrafea aSenebuli. mis meore `rusTavelis prospeqtSi~ (1945 w.) simrgvales sastumro da mis gverdiT arsebuli gazoni qmnis. aseTi formebi namuSevars dinamizmsa da emociurobas aniWebs.

j. xundaZe am nawarmoebiT kidev ufro Sordeba pisaros suraTs, rac, pirvel yovlisa, gansxvavebul ferwerulobaSi, ferTa simkveTreSi, gajerebulobaSi da emociur da dauokebel monasmSi gamoixateba. mxatvarma gadmosca rusTavelis Teatri da sastumro. xedvis wertili kvlav marcxena kuTxis zeda nawilidanaa. aq ukve saerTod aRar Cans am kuTxeSi arsebuli arqiteqturuli nagebobebi da mxolod marjvena kuTxis Senobebi dagvixata. aqac gamokveTilia gza, romelic, winisgan gansxvavebiT, moklea. amiT man aRniSnuli adgili gadidebul planSi mogvawoda. avtori aq sxva xerxs mimarTavs, rac warmoCnda asimetriulobaSi (rusTavelis Teatrisa da sastumros damasrulebeli kedlebis gadakveTisas). mxatvari am asimetriulobiT arsebul simyares ewinaaRmdegeba da Tavisi individualuri xelweris Camosayalibeblad sruliad sxva gzas eZebs, romelsac am konkretuli SemTxvevis magaliTze aranairi kavSiri impresionizmTan ukve aRar aqvs.

axali xelovnebis warmoqmnis procesi jer kidev romantikosebidan daiwyo, rasac logikurad mohyva impresionizmi da Semdeg ukve postimpresionizmi, romelTan kavSiri, rogorc TavSi aRvniSneT, jibson xundaZis Semoqmedebas aqvs, radgan am periodis misi namuSevrebi

20

cdaa modernistuli xelovnebis tradiciebis gagebisa da dauflebisa. misi sezanTan dakavSireba da maTi ori namuSevris Sedarebac naTels gaxdis am ori mxatvris xelwerisa da ideebis saerToobasa Tu gansxvavebulobas. amisaTvis avirCieT sezanis `zangi scipioni“ (1867 w.) da jibson xundaZis `ernokrates portreti~ (1944 w). sezanTan mniSvnelovani da sainteresoa impresionizmisa da postimpresionizmis Serwyma, rasac jibson xundaZec warmoaCens. figurebi erTmaneTisgan dayenebis mxriv gansxvavdebian: sezanma Savkaniani mamakaci zurgis mxridan naxevrad profilSi da damjdari warmogvidgina; jibson xundaZem ki TeTrkaniani mamakaci pirdapir dagvixata Tavis marjvena mxaris 3/4 bruniT.

jibson xundaZem `ernokrates portretSi~ adamianis zusti anatomia gadmosca, magram sxeulisa da fonis damuSavebaSi impresionistuli monasmi Caaqsova. formebi mkvrivi, xelSesaxebi da moculobiTia. adamianis agebuleba guldasmiTaa damuSavebuli. mklavebze kunTebis mrgvali formebia moxazuli, romelic mamakacis didi fizikuri Zalis demonstrirebas emsaxureba (asevea sezanTan). mklavebi idayvebamde realisturi da denadi formebis maCvenebelia, xolo mis qvemoT mtevnebi didi da odnav utrirebulia, rac sezanis `zang scipionTan~ msgavsebas poulobs, Tumca jibson xundaZesTan es metad igrZnoba. msgavseba Tu gansxvaveba am or namuSevars Soris, rogorc davinaxeT, didia. qarTveli mxatvari, SeiZleba iTqvas, mizanmimarTulad aerTianebs erT namuSevarSi realisturisa da abstraqtuli mxatvrobis elementebs (mamakacis qveda tanis gadmocemisas formebi aRar ikveTeba da erTian Sav laqad warmoCndeba), riTac sezanis namuSevrisgan gansxvavdeba, Tumca msgavsebas poulobs postimpresionistuli monasmebiT, romelic saxisa da majebis damuSavebaSi SeiniSneba.

maTi morigi namuSevrebis, sezanis peizaJi `wminda viqtoris mTebisa~ (1885 w.) da jibson xundaZis `raWis mTebis~ (1960 w.), SedarebiT radikaluri gansxvavebuloba warmoCnda. pirvelTan gamokveTilia mTis samkuTxediseburi

21

forma, romelic myari da xazovania. mwvane da yviTeli ZiriTadi feradovani aqcentebia. yvela gamoyenebuli feri mkveTri da aqcentirebulia. miuxedavad imisa, rom mTas maRlobica da dablobic aqvs, dinamizmi mainc ar igrZnoba, aramed siuJeti statikuri da mkveTrad xazovania, saganTa geometriuli formebis gamo.

jibson xundaZis peizaJi sezanTan kavSirs feradovani TvalsazrisiT poulobs da, masaviT, kompozicias mTlianad mwvanesa da yviTlis monacvleobiT qmnis. sezanTan meti sibrtyovanebaa. jibson xundaZes xazovaneba naklebad ainteresebs da denad formebs gadmoscems. am konkretul peizaJSi mTebs konturebi Semoayola rbili xazebiT. jibson xundaZesTan meti dinamizmia erTmaneTSi talRiseburad gardamavali mTebis formebiT. sezanma kompozicia cis segmentiT daasrula, qarTvelma mxatvarma ki mTebis usasrulo peizaJi dagvixata. am namuSevriT misi abstraqciisken midrekileba gamoikveTa.

aRniSnuli magaliTebidan gamoikveTa jibson xundaZis SemoqmedebiTi unari. 50-ian wlebSi man impresionizmisa da postimpresionizmis principebi gaaerTiana, magram, amasTanave, Tavisi individualuri xedva daafiqsira, romelic aRniSnuli mimdinareobebisgan bevrad win wavida da siaxlove modernistul xelovnebasTan aCvena. mis SemoqmedebaSi modernistuli tendenciebi Senoba-nagebobebis asimetriulobaSi, realobisgan gandgomis survilSi, monasmis emociurobasa da qaoturobaSi, gamosaxulebis utrirebaSi, sagnis realisturi formis dakargvasa da TandaTanobiT abstraqciisken midrekilebaSi warmoCnda, rac kidev ufro mkveTrad 1960-iani wlebis nawarmoebebSi gamovlinda. amgvarad, jibson xundaZis Semoqmedeba erT-erT gamorCeul adgils ikavebs 1950-iani wlebis qarTul mxatvrobaSi.

gamoyenebuli literatura:ciciSvili, m. WoRoSvili, n., qarTuli mxatvroba. ganviTarebis • istoria XVIII-XX saukuneebi, Tbilisi, 2013;jibson xundaZe. ferwera, grafika (katalogi), leJava, s. •

22

Tbilisi, magTikomi, Sps `sezani~, 2012;Беридзе В, Езерская Н. Искусство советской Грузии, Советский • художник, Москва, 1975,andriaZe, d. aTwleulebis gzagasayarze, sabWoTa xelovneba, • 1987, #7, #9, #10andriaZe, d. uxmo natirlebi (gamosaTxovari werili), • `artifaqti~, 2008, #1, gv. 98-101andriaZe, d. rom es miwebi sxva miwebia anu jibson xundaZis • agraluri abstraqcionizmi, `literatura da xelovneba~, 2008, #11,andriaZe, d. aTwleulebis gzagasayarze, sabWoTa xelovneba, • 1988, #6,leJava, s. jibson xundaZis ferwera, sabWoTa xelovneba, #2, • 1983,yifiani, n. impresionizmi da qarTuli xelovneba, alternativa, • 2000, 18 aprili - 1 maisi, #8 (48),xoStaria, g. XX saukunis 30-50-iani wlebis qarTuli • mxatvrobis etapobrivi Taviseburebani, xelovnebaTmcodneoba, Tbilisis universitetis samecniero Sromebis krebuli, 2002, #4http://lib.ge/book.php?author=1104&book=7147 – • ukanasknelad gadamowmda 05.06.2014http://www.opentext.org.ge/index.php/index.• php?m=28&y=2002&art=10905 – ukanasknelad gadamowmda 05.06.2014http://literatura.mcvane.ge/main/painters/7113-byibbbbb-bbbbbbb.• html – ukanasknelad gadamowmda 05.06.2014

23

TinaTin janjRava,saqarTvelos SoTa rusTavelis Teatrisa da kinos

saxelmwifo universiteti, xelovnebaTmcodneobis mimarTulebis magistranti,

xelmZRvaneli _ prof. irine abesaZe

elene axvledianis SemoqmedebiTi cxovrebis

erTi ucnobi aspeqti

elene axvledianis Semoqmedeba farTod aris Semswavleli, Tumca ZiriTadi kvlevebi mimarTulia mxatvris biografiis dawvrilebiT kvlevasa da Semoqmedebis saxelovnebaTmcodneo analizze. magram ratomRac ar momxdara, mxatvris interesTa da zogadad Teoriul SexedulebaTa mimarTebis dadgena. amis mizezi ki unda veZeboT mxatvris Zunwsityvaobasa da mkvlevrebis nakleb dainteresebaSi im saarqivo dokumentebiT, romlebic mis saxl-muzeumSia daculi.

rogorc cnobilia, ama Tu im xelovanis SemoqmedebiTi portretis srulyofili dadgenisTvis, Teoriuli analizis garda, aucilebelia, yvela tipis (epistoluri, memuaruli, interviu, saarqivo dokumentacia) wyaro-masalis gacnoba. am mizniT vestumre elene axvledianis saxl-muzeums da misi direqtoris, qalbaton Tamila TevdoraZis daxmarebiT (risTvisac did madlobas movaxseneb), SevZeli memuSava mxatvris epistolur memkvidreobasa da dokumentaciaze.

mxatvris saxl-muzeumSi Cem mier damuSavebulma epistolurma memkvidreobam bevri saintereso aspeqti gamoavlina, elene axvledianis pirovnuli da SemoqmedebiTi moRvaweobis amosaxsnelad.

Cemi yuradReba miipyro qalbaton elenes saarqivo dokumentebSi daculma erTma statiam, romelic aSkarad mxatvris interesis obieqti iyo. saqme exeba mxatvris abstraqtuli xelovnebiT gatacebas, rac daaxloebiT 70-ian wlebs unda ekuTvnebodes. aRniSnuli sakiTxze varaudis sababs gvaZlevs mxatvris 70-iani wlebis saarqivo dokumentebSi Cven mier aRmoCenili masala.

24

aRsaniSnavia, rom elene axvledianis Sesaxeb arsebul samecniero literaturaSi arsadaa naxsenebi mxatvris mier abstraqtuli xelovnebiT daintereseba. rogorc irkveva, aRniSnuli statia, romlis saxelwodebacaa _ Abstract painting as a specific language, rac qarTulad ase JRers _ „abstraqtuli mxatvroba, rogorc specifikuri ena“, avtorTa koleqtivma daamuSava amerikaSi moRvawe germaneli xelovnebis Teoretikosis mier abstraqtul xelovnebaze dawerili naSromis safuZvelze. amrigad, es garkveulwilad kompilatoruli xasiaTis statia dafuZnebulia sxvadasxva mimarTulebis mkvlevrebis calkeul naSromebze, rogorc xelovnebis mecnierebis mimarTulebiT, aseve, maTematikuri statistikuri analizis safuZvelze.

imisaTvis, rom warmoCndes is, Tu, ras gaecno aseTi interesiT elene axvlediani da, rogorc Cans, garkveuli daskvnebic gamoitana Tavis praqtikul SemoqmedebaSi gasaTvaliswineblad, Sevecdebi mokled warmogidginoT statiis Sinaarsi.

daviwyeb imiT, rom zogadad miRebulia azri, rom abstraqtuli mxatvroba aris simboloebis sistema, romelsac gamoxatvis specifikuri ena gaaCnia. aRniSnul naSromSi ganxilulia abstraqtuli, anu usagno xelovnebis logikuri analizis cda maTematikuri meTodis gamoyenebiT da eqspertebis daskvnis safuZvelze, romelic Tavis mxriv, gulisxmobs xelovnebis nawarmoebebis garkveul kategoriebad dajgufebas. statiis avtorTa jgufi garkveul sistemas uqvemdebarebs xelovnebis nimuSebs da amis Sedegad ajgufebs maT.

rogorc cnobilia, enis mTavari funqcia aris, komunikacia daamyaros adamianebs Soris. am SemTxvevaSi _ kreators (Semoqmedsa) da recipients (aRmqmels) Soris. es aris sistema, romelic informaciis gacvlas gulisxmobs. Tumca, mecnierTaTvis jer kidev ganxilvis sagania, SeiZleba Tu ara, rom amgvari komunikacia CaiTvalos rogorc sistemuri ena.

aRniSnul statiaSi ganxilulia enis Taviseburi

25

sistemuroba, romelic, Tavis mxriv, Sedgeba simboloebisa da niSnebis gamoyenebis wesebisgan, romelTac konteqsti aniWebs gansakuTrebul azrs da garkveul winadadebad ayalibebs.

abstraqtuli ferweris sistemas ki, niSanTa urTierTdamokidebulebis wesebi ar gaaCnia, niSnebi Tavisufal damokidebulebaSi gamoixateba. SeiZleba iTqvas, es aris sistema Zalian martivi wesebiT, romelic suraTis pirvandeli niSnebisgan Sedgeba. am sistemis mTavari azri gamoixateba niSanTa individualur, Tavisufal arCevanSi.

yvela mxatvar-abstraqcionists gansakuTrebuli sakuTari stili aqvs. es niSnavs, rom yvela Taviseburad udgeba am mecnierebas (rasac niSanTa sistema ewodeba). abstraqtul mxatvrobaSi xdeba xelovanis fantaziis realizeba abstraqtuli xerxebis saSualebiT. saboloo artefaqtis, xelovnebis nimuSis wakiTxva, Tanabrad aris damokidebuli, rogorc mxatvarze, ise recipientze, anu aRmqmelze. aqedan gamomdinare, nawarmoebis gageba didad aris damokidebuli Semfaseblis inteleqtualur-kulturul donesa da nawarmoebSi mxatvris mier Cadebul emociur muxtze.

mecnierebma SemoiRes ena suraTebis maTematikuri analizis Sedegad. am sistemis mixedviT, TiToeuli suraTi SeiZleba gamoxatavdes mTel frazas. moiwvies 100 eqsperti. raTa garkveul kategoriebad daeyoT suraTi Tu suraTTa jgufi.

Semoitanes abstraqtuli xelovnebis anbani, romelSic xazs, konturs, figuras, fons, fers da CarCos _ yvelas Tavisi sakuTari mniSvnelobebi gaaCnia: dayofis, SeerTebis Tu gadakveTisas (appendix 1). gamoiyo ori ZiriTadi safexuri:

1. pirveladi niSnebi (anbani).2. maTgan nawarmoebi kombinaciebi.eqspertTa jgufis garda moiwvies, aseve, sxva profesiis

adamianebi. sul sami jgufi. pirvel jgufSi gaerTianebuli iyo ZiriTadad is xalxi,

26

vinc ar dadioda gamofenebze da ar icnobda saxelovnebo literaturas, magram miRebuli hqondaT umaRlesi teqnikuri ganaTleba.

meore jgufSi Sediodnen is qalebi, romlebic ar iyvnen xelovanebi, magram dainteresebulebi iyvnen ferweriT da xSrad stumrobdnen galereebs.

mesame jgfi aerTianebda am dargSi momuSave eqspertebs. TiToeul pirs jgufebis mixedviT sTxoves sakuTari mimarTeba gamoexataT abstraqtuli anbanis, anu pirveladi niSnebis mimarT, aseve maTgan nawarmoebi kombinaciebis misamarTiT. Semdeg, moxda mopovebuli masalis gaanalizeba.

reglamentis gaTvaliswinebiT, am SemTxvevaSi me SevCrdebi, mxolod ferze, radgan Cemi azriT, q-n elenes, romlis SemoqmedebaSi fers didi adgili ukavia, am statiaSi yvelaze metad daainteresebda feris problema.

rogorc cnobilia, mecnierebam daamtkica, rom feri aris mxolod subieqturi SegrZneba, romelic warmoiqmneba mxedvelobiT analizatorze eleqtromagnituri talRebis garkveuli zemoqmedebiT. igi obieqturad damokidebulia sinaTlis talRebis anareklsa da gardatexaze, im garemoSi arsebuli sagnebis zedapirze, romlebic adamianis mxedvelobasa da sinaTlis wyaros Soris arseboben. moswons Tu ara adamians raime feri, an ra asociaciebs iwvevs masSi, arc fiziologiur da arc fizikur optikas es ar ainteresebs.

mecniereba, romelic dainteresebulia am sakiTxiT, es aris _ ferTa fsiqologia. am mecnierebis kvlevis sagans warmoadgens urTierTdamokidebuleba fersa da adamianis fsiqikas Soris. mis interesTa sferoSi Sedis feris zemoqmedeba adamianTa moqmedebaze. rogorc arqeologiurma, eTnografiulma da istoriulma kvlevebma daadastures, uZvelesi droidan ferTa simbolika da adamianis mistikuri warmodgenebi mWidrod iyo dakavSirebuli erTmaneTTan.

goeTe Tvlida, rom feri axdens garkveul zegavlenas sulier ganwyobaze. calkeuli ferebi iwveven gansakuTrebul sulier mdgomareobas. am debulebis Tanaxmad, goeTe

27

garkveuli ferebs ukavSirebs adamianis fsiqologiur mdgomareobas. am debulebaze dayrdnobiT igi yofs ferebs dadebiT da uaryofiT kategoriebad. man dadebiT ferebs miakuTvna: yviTeli, wiTeli, narinjisferi, xolo uaryofiTs lurji, wiTel-lurji da lurj-wiTeli. pirveli jgufis ferebi qmnian cocxal, dadebiT, SemoqmedebiT ganwyobas, xolo meore _ rbil da melanqoliurs. mwvanes goeTe neitralur fers miakuTvnebda. frangi ganmanaTlebeli da enciklopedisti deni didro ki Tvlida, rom naxatis koloriti damokidebulia mxatvris fsiqologiur mdgomareobaze. meoce saukuneSi es idea Caeyreba safuZvlad suraTebis fsiqodiagnostikis meTods. swored didros azri iyo is, rom mxatvari aranakleb xsnis Tavis Tavs sakuTar namuSevrebSi, vidre literatori. iseve, rogorc ferwera, musikac xelovnebis erT-erTi ZiriTadi dargia. orive mWidrod aris dakavSirebuli grZnobebTan. arsebobs feradi smenac, radgan zogierTi adamianisTvis konkretuli bgera garkveul ferTan asocirdeba.

vasil kandinski, Tavis naSromSi „ferTa ena“ werda, rom, Tu Tvals gaayoleb ferebis palitras, warmoiqmneba ori ZiriTadi Sedegi, fizikuri da fsiqikuri zemoqmedeba. pirvel SemTxvevaSi, kandinski gulisxmobda, feradi mxedvelobis fenomens fiziologiaSi, induqcias da kontrasts, xolo fsiqologiuri moqmedeba kandinskis mixedviT, badebs sulis vibracias. rogorc goeTe, kandinskic, ferTa Seswavlas udgeboda subieqturad. imisaTvis rom gaego feri, kandinski gvirCevda, yuradRebis koncentrireba mogvexdina izolirebul ferze.

kandinskis centralur koncefciad SeiZleba CaiTvalos ori kontrastuli feris fsiqologiuri zemoqmedebiTi faqtori: „siTbo-sicive“ (Tbili da civi ferebi), „sinaTle-sibnele“ (naTeli da bneli ferebi), romlis Sedegad viRebT oTxi SesaZlebeli feris „xmebs“ (msgavsad oTxxmiani polifoniisa musikaSi). kandinski garkveul ferebs ukavSirebs (yviTeli, wiTeli da narinjisferi) sixaruls da sazeimo ganwyobas. ZiriTad rols igi miakuTvnebs yviTels. Tu

28

yviTels gavxdiT ufro civs (lurjis damatebiT), saRebavi xdeba momwvano da kargavs or Tavis „moZraobas“. iqmneba amaRlebuli mgrZnobelobis tkivilis SegrZneba. kandinski adarebs aseT fers gaRizianebul adamians, romelsac xels uSlian, zRudaven. intensiuri yviTeli saRebavi aRagznebs, awuxebs da sulze moqmedebs mZafrad. yviTeli SeiZleba SevadaroT sayviris xmas. civi yviTeli xdeba avadmyofuri da ara melanqoliuri.

lurji, zeciuri feria, mouwodebs adamians usasrulobisaken. Zalian Rrma lurji ganapirobebs simSvides, xolo Sav feramde dayvanili lurji ukve sevdas. naTeli lurji adamianSi gulgrilobis SegrZnebas badebs. rac ufro naTelia lurji, SedarebiT uxmoa. amave dros saSualo lurji, kandinskis mixedviT, fleitis xmis simbolizms gamoxatavs, muqi lurji _ violinCelo,s kidev ufro gaRrmavebuli _ orRans.

yviTlis da lurjis SereviT iqmneba mwvane saRebavi. masSi TiTqos damalulia da erTgvarad paralizebulic am ferebis Zala. es aris yvelaze mSvidi feri. aq ar aris arc moZraoba arc JReradoba, arc sixaruli, glova, vnebebi, sevda. dadebiTad moqmedebs daRlil adamianze. absoluturi mwvane feris mTavari daniSnuleba, es aris _ pasiuroba.

TeTri, kandinskisTvis, aris im samyaros simbolo, sadac arc erTi feri ar arsebobs, ar arsebobs arc materialuri Tvisebebi da arc substanciebi. es samyaro adamianze ise maRla dgas, rom iqidan verc erTi xma ver aRwevs. TeTri _ udidesi mdumarebaa, civi, usasrulo kedeli, musikaluri pauza, droebiTi, magram ara ukanaskneli dasasruli. oRond, es dumili mkvdari ar aris, aramed savsea SesaZleblobebiT da SeiZleba miviRoT rogorc „raRac“, romelic win uZRvis dasawyissa da dabadebas.

TeTrisgan gansxvavebiT, „Savi _ ara feria“, SesaZleblobis gareSe, mkvdari araferi, mudmivi mdumareba momavlis gareSe, uZravi, rogorc micvalebuli, sxeulis mdumareba sikvdilis Semdeg, yvelaze uxmo feri. amas mohyveba axali samyaros dabadeba, anu arafrisgan `raRac~ Cndeba.

29

wiTels, kandinski axasiaTebs rogorc cocxal, amaRelvebel fers. gamoxatavs mamacur simwifes, Zalas, energias, gambedaobas, triumfs, sixaruls (gansakuTfrebiT Ria wiTeli) _ mas Seesabameba fanfaris xma.

gaciebuli wiTeli-iisferi, kandinskis mixedviT, xasiaTdeba, rogorc sevdiani feri da asocirdeba stvirTan da fagotTan.

elene axvledianis udides kavSirs musikasTan aravin uaryofs. sayovelTaod cnobilia misi biografiidan is faqti, rom igi ara mxolod xatvis, aramed musikaluri niWiTac iyo dajildoebuli. igi namuSevrebis monaxazs, da Canaxatebs plenerze akeTebda, magram xSir SemTxvevaSi mainc saxelosnoSi asrulebda.

rogorc zemoT aRvniSne, es statia mxatvris saxl-muzeumSi iyo daculi, xolo gamowerilia moskovis biblioTekidan, rac aSkarad mowmobs mxatvris dainteresebas xelovnebis TeoriiT. misi dausrulebeli namuSevaric dasturia imisa, rom mxatvari spontanurobas naklebad mimarTavda. aRniSnuli namuSevari, romelic, savaraudod, Zveli Tbilisis ferweruli peizaJi unda yofiliyo, mxatvars ar an ver dausrulebia, Tumca masSi grafikuli monaxazia gakeTebuli da mxolod erT adgilas wiTeli feris saRebavia Casxmuli mxatvris xeliT, darCenil or grafaSi ki ricxvebia miTiTebuli, rac, SesaZlebelia, feris maCvenebeli iyos (daaxloebiT ise, rogorc es zemoT aRniSnul statiaSi, abstraqtuli nimuSebis ferTa ganawilebis sqemebSia mocemuli).

elene axvledianis Semoqmedebis yovel etapze, Tavisuflad dadebul ferebs rom didi mniSvneloba eniWeboda, es, Tavis droze, pablo pikasomac SeniSna. mas SemTxveviT ar moswonebia elenes namuSevrebi. mxatvar-eqsperimentators, XX saukunis yvela mxatvrul mimarTulebaSi rom scada bedi, axalgazrda qarTveli qalis SemoqmedebaSi erTmaneTis gverdi-gverd ferTa Tavisufali dadebis teqnologia moewona.

samSobloSi dabrunebuli elene axvlediani uciloblad

30

atarebda ferTa simbolikis sakiTxebSi Rrma wvdomisadmi interess, magram qveyanaSi arsebulma mkacrma ideologiurma wnexma Tavisufal SemoqmedebiT azrovnebazec imoqmeda, sivrce TiTqmis ar datova. mxolod maSin, rodesac mTel sabWoeTSi da maT Soris, saqarTveloSi, politikuri klimatis SedarebiT liberalizacia moxda, elene axvledianma ufro Tamamad gamoavlina Tavisi interesTa veqtori, mimarTuli usagno mxatvrobis ferweruli teqnologiebis gamocdilebis aTvisebisken. amas mowmobs ara mxolod Cem mier mxatvris arqivSi mopovebuli masala, aramed misi saocrad Tamami ferweruli laqebiT konstruirebuli ferweruli qsovili, 60-70-iani wlebidan dawyebuli, Zveli Tbilisis peizaJebis seriebis saxiT.

gamoyenebuli literatura:

albomi, „Teatris mxatvroba“, SoTa rusTavelis saxelobis • Teatris koleqcia 1920-1950-iani wlebi, saqarTvelos kulturis, ZeglTa dacvisa da sportis saministro, 2008albomi, „Teatris mxatvroba“, kote marjaniSvilis saxelobis • Teatris koleqcia, saqarTvelos kulturis, ZeglTa dacvisa da sportis saministro, 2006albomi, „elene axvlediani 1901-1975ww“, saqarTvelos • kulturis, ZeglTa dacvisa da sportis saministrodidi mxatvrebi, elene axvlediani, gamomcemloba `palitra~, • 2011meri karbelaSvili, elene axvlediani, mecniereba, Tbilisi, 1980 • w.uruSaZe n. elene axvlediani TeatrSi” Tbilisi, 1968w.• В• .беридзе, Н. Езерская, Искусство Советской Грузии 1921-1970. М., 1975„Abstract Painting as a Specific Language”- article, P.F Andrukovich, • V.S Gribkov, UNIVERSITA DEGLI STUDIO DI ROMAM.S Lindauer. The Operation Form in Abstract Art, 1969• http://constructorus.ru/uspex/vliyanie-cveta-na-cheloveka.html• https://festival.1september.ru/articles/516025/• http://www.mif-ua.com/archive/article/12405 •

31

nodar aroniSiZe,apolon quTaTelaZis saxelobis

Tbilisis samxatvro akademiis magistrantixelmZRvaneli - prof. dimitri TumaniSvili

`80-ianelebisa~ da Sua saukuneebis

Semoqmedebis saerTo aspeqtebi

qarTul xelovnebaTmcodneobaSi ukve sakmaod didi xania SemCneulia da mravalgzis aRniSnuli 1980-iani wlebis qarTveli Semoqmedebisa da Sua saukuneebis xelovnebis, metadre ki, kedlis mxatvrobisa da miniaturis erTgvari „saerTooba“, rac sxvadasxva TvalsazrisiT maT saerTo konteqstSi ganxilvisa Tu gaanalizebis saSualebas iZleva. albaT ki, ufro swori iqneboda gveTqva: jer ars 1980-iani wlebis qarTveli avangardistebis ganxilva Sua saukuneebis qarTuli xelovnebis konteqstSi. imis garkveva, ragvaria es kavSiri da ra TvalsazrisiT gvaZlevs Sedarebis saSualebas XX saukunis bolo meoTxedis qarTveli ostatebis Semoqmedeba Sua saukuneebis kedlis mxatvrobasTan, an ki miniaturasTan, Temis mTavar sakvlev sagans warmoadgens, Tumca, vidre uSualod dasaxuli Temis analizs SevudgebodeT, aucilebelia mimovixiloT movlena, romelic qarTul mecnierebaSi „80-ianelebis“ saxeliTaa cnobili.

Tavdapirvelad unda aRiniSnos, rom cnebidan Tu saxeldebidan „80-ianelebi“ ar unda gamovitanoT daskvna, TiTqos raime dajufebasTan an ki erTi ideis qveS Tavmoyril mxatvarTa sindikatTan gvaqvs saqme, Tumca, cxadia, maT Soris Zalze axlo da arsebiTi ideur-Teoriuli Tu egzistencialur-zogadsakacobrio msofl-aRqmiTi kavSiri. da mainc, am SemoqmedTa saerTo „mimarTeba“, Tu SeiZleba ase iTqvas, epoqis gansakuTrebulma simZimem gansazRvra; simZimem, romelic socrealizmis mZime wnexma da met-naklebad Caketilma sivrcem dabada, da romelSic mxuTavi

32

airiviT moqmedebda „kanoni Tu kanonika xelovnebisa“.1 reaqciuli pasuxis TvalsazrisiT, am Zalze mZime realobis mimarT SesamCnevad saerTo saxes gvTavazos i. farjianis, l. WoRoSvilisa da m. abramiSvilis Semoqmedeba. Cveni Temis sakvlev obieqtad da Sesadarebel masaladac maT Semoqmedebas mivmarTavT.

„80-ianelebsa“ da Sua saukuneebis qarTul xelovnebas Soris „saerToobis“ ramdenimegzis aRniSvna met-naklebad zogad iers Rebulobs, an, rig SemTxvevebSi, mxolodRa SeniSvnis saxes atarebs. mocemuli sakiTxis mizanmimarTuli kvleva da misi siRrmiseuli analizi jer ar ganxorcielebula, rac erTi-orad zrdis interess SerCeuli Temis mimarT. Tumca ki, unda iTqvas, rom calkeul SemTxvevebSi, xsenebuli avtorebis individualuri kvlevisas es sakiTxi SemCneuli da ganxilulia.

erTi SexedviT iolia, Tumca analizis mcdelobisas mJRavndeba sirTule xelmosaWidi, erTmniSvnelovani postulatebis moxelTebisa, romelTa meSveobiTac SesaZlebeli gaxdeba dasaxelebul or „mocemulobas“ _ Sua saukuneebsa da „80 - ianelebs“ Soris kavSiris daWera, rac, kidev vimeoreb, aRqmis TvalsazrisiT „sasuraTe zedapirze, an suraTis wina planze Zevs“. swored am saWiroebiT, kvlevis kideTa Sekvris TvalsazrisiT, Temis erTgvar epigrafad k. kaWaravas SeniSvna SeiZleba movixmoT, Tqmuli „80-ianelebis“ Semoqmedebis Sesaxeb.

„mkacrad diferencirebuli „xelovnebisa“ da 1 Tumca didia wili mxatvris SemoqmedebaSi epoqaluri msoflmxedveloba-msoflgancda-aRqmisa da im atmosferosi, romliTac Semoqmedi sunTqavs, sazogadoebrivi Tu politikuri mrwamsis saxiT, mainc maTi Semoqmedebis gza, rogorc damoukideblad arsebuli substancia, aZlevs xelovans Zalas amaRlebisa yovelgvars yofiTsa Tu materialurze, politikur-ekonomikurze. Zalas yofiTi disharmoniidan an qaosidan, sadac igi Tavadac myofobs, harmoniis da kosmosis miRebisa. esaa xelovani, amaRlebuli zogadsakacobrio krizisze. xelovani, romelsac samyaros momwesrigeblis roli ergo. am gagebiT, kninobiTia forma TviT „80-ianelTa“ „reaqcionerebad“ moxseniebisa. es ar aris mxolodRa pasuxi mZime istoriul-politikursa da socialur problemebze. is TavisTavad arsebuli, maZiebeli sulia adamianisa, suli xelovnisa, romelsac gansxvavebiT yvela sxvaTagan, Tavisi cxovrebis gza aqvs.

33

„araxelovnebis“ gamijvnis periodSi TiTqmis revoluciuri iyo 70-iani wlebis bolosa da 80-iani wlebis dasawyisSi mosuli axalgazrda mxatvrebis gansakuTrebuli sicxadiT warmoCenili interesi „suraTovnebisadmi“ (maTive gansazRvrebiT), anu Tematuri suraTis Seqmnis mcdeloba“.

qarTvel avangardistebad wodebuli „80-ianelebi“ da maTi „Sexvedra“ dasavluri xelovnebis sivrceSi mimdinare procesebTan saSualebas iZleva daskvnis gamotanisa, rom didi xnis karCaketilobisa da SemoqmedebiTi impulsebis daumTxvevlobis Semdgom, sakmaod myari da aqtiuri nabijebi gadaidga „dasavlur“ xelovnebasTan ziarebisken; imdenad myaric ki, rom e. w. postmodernistuli xelovnebis ganviTarebis, am evro-amerikuli jaWvis rgolic ki aRmovCndiT. Cven CaverTeT dasavluri ganviTarebis svlis ferxulSi, romelic postmodernizmad moixsenieba da gaaCnia, rogorc etaps, xelovnebis istoriaSi Tavisi mrwamsi, xedva da am xedvis ganxorcielebis saSualebebi. Tumca qarTul saxelovnebo sivrceSi miRebuli Sexedulebaa „80-ianelTa“ postmodernistebad moxsenieba, vgoneb, Cveneuli movlena ara Tu ar emTxveva Zireul, grZnoba-gancdismier „survils“, „gezs“, dasavluri xelovnebisa, aramed, formaTqmnisa da formaTgancdis saSualebebiTac ki msxvaobar saxes vRebulobT. swored postmodernistebis miznad qceuli survili warsulisken mibrunebisa, romelic principSi amosaval debulebad unda CaiTvalos am „xelovnebaTa sindikatisa“, gangvasxvavebs Cven, am mimarTulebis farglebSi gamovlenili, dasavluri msoflxedvisgan. yovelgvari Rrma analizis gareSe unda iqnes SemCneuli, raoden msxvaobaria da ra mniSvneloba aqvs warsuls, erTi mxriv, postmodernistuli (romelic geografiuli dayofis TvalsazrisiT evropad da amerikad unda movixsenioT), xolo, meore mxriv, qarTuli xelovnebisTvis. isic cxadia, rom warsulisadmi damokidebuleba CvenSi araviTar SemTxvevaSi ar SeiZleba ironiulad da damcinavad CaiTvalos. gansxvavebiT „dasavluri“ ironiisa da RirebulebaTa profanirebisgan. qarTveli ostatebisTvis warsuli is myari safuZvelia,

34

romelic aris mSobeli awmyosi da momavlisa. es aris klde, qristianuli TvalsazrisiT, romelzedac unda aSendes eklesia, „raTa bWeni jojoxeTisani ver ereodnen mas“. am, TiTqosda, mxatvruli gadaxvevisa da, erTgvari, idealizaciis miRma, saocari siRrmisaa aRmoCenili kavSiri „80-ianelebisa“ warsulTan, Sua saukuneebis xelovnebasa da msofl-aRqma-gancdasTan, badebs qarTuli xlovnebis im xazis gagrZelebis sixaruls, romelmac qristianobis saxelmwifo religiad gamocxadebis dRidan gviani Sua saukuneebis bolomde moatana. mocemuli sakiTxi Zalze Rrma analizs moiTxovs. manamde ki, unda mimovixiloT is „revolucia“, romelic „80-ianelTa“ mibrunebam gamoiwvia xsenebuli „suraTovnebisaken“. cxadia, esec dasturia imisa, Tu raoden sxvaobda qarTuli xelovnebis ganviTarebis mimarTuleba, 1980-iani wlebis saxiT, evropulsa da amerikuls.

meore msoflio omis Semdgom dasavlur sivrceSi xelovnebam mkveTrad „aratradiciuli“ mimarTulebiT aiRo gezi.1 postmodernizmad wodebuli „energiuli wva“ xelovnebaSi verbalizirda rogorc protesti modernizmis mimarT, daiwyo misi „kritikuli“ gaazreba. swored am logikurma svlam miiyvana xelovneba gamomsaxvelobiT saSualebebze uaris Tqmamde. XX s.-is dasawyisSi modernizmis mTavar mniSvnelobas swored XIX s.-is gamomsaxvelobiTi xerxebisa da asaxvis sagnis ugulebelyofa warmoadgenda. Tumca, cxadia SenarCunda erTgvari „suraTovneba“, rac swored rom postmodernis farglebSi ikargeba. „suraTSi“

1 am SemTxvevaSi, aratradiculi ar gulisxmobs gardasul droTagan moyolebuli xelovnebis mTavari gezidan gadaxvevas, Tuki raimegvari sicxadiT SegviZlia es gza warmovidginoT. tradiciuli xelovnebis, gamomsaxvelobiT xerxebsa da saSualebebze, gamosasax sagansa da movlenaze uaris Tqma SeuZlebelia postmodernis „gambedaobad“ ar CaiTvalos. saamiso niSnebi XIX s.-is bolodan Cans, xolo XX s.-is dasawyosSi am nabijs mkveTrad gamoxatuli saxe eZleva modernizmis farglebSi. am SemTxvevaSi aratradiciuloba postmodernisa TviT modernizmisgan gandgomaSi mdgomareobs. esaa mimarTuleba kidev ufro metad dacilebuli „tradiciul xelovnebas“, asasax sagansa da asaxvis xerxebs.

35

dakarguli ideis aRdgenis mizniT,1 postmodernizmi misive winamorbedis, modernizmis winaaRmdeg gamodis da amdenadve gahyurebs TiTqos kidec warsulis xelovnebas. magram ase rodia, an ki warsuli rodi iqceva dasayrden safuZvlad am „axali“ xelovnebisa, SeiZleba iTqvas, rom piriqiTac ki moxda. aq gamoyvanili warsuli, erTgvari, masalaa ironiisa, RirebulebaTa TamaSisa, samaradiso vulgarizaciisa xelovnebaSi. postmodernizmi, romelsac ubralod Tanamedrove xelovnebad movixseniebT mocemuli analizis farglebSi, warmogvidgeba mravalmxrivi da mravalplaniani „kritikis“ obieqtad. XX s.-is rusi filosofosi da sociologi pitirim sorokini, axasiaTebs ra Tanamedrove xelovnebis tendenciebs, Ziebebs da ukve ganxorcielebul, „Semdgar“ xelovnebas XIX s.-is saxiT, gvTavazobs sakmaod radikalur daskvnebs Tanamedrove xelovnebis mimarTulebis analizTan erTad, romelic metwilad postmodernizms miemarTeba. „Tanamedrove xelovneba TandaTanobiT xdeba saqoneli, upiratesad gasayidad warmoebuli relaqciisTvis, moxmarebisTvis, garTobisa da siamovnebisTvis. igi emsaxureba bazars da amitomac ar SeuZlia misi moTxovnebis ignorireba. nacvlad imisa, rom aamaRlos masebi sakuTar donemde, is piriqiT, eSveba masebis donemde. igi iZulebulia, faqtobrivad ugulebelyos yovelgvari religiuri da moraluri Rirebulebebi, vinaidan isini iSviaTad arian „gasarTobi“ da „saseiro“. amis gamo sul ufro da ufro scildeba kulturul da moralur Rirebulebebs da TandaTanobiT gardaiqmneba uSinaarso xelovnebad“. an kidev Semdegi: „Tanamedrove xelovnebis yvela dargi amJRavnebs gadaWarbebul midrekilebas satirisa da karikaturisadmi. yvela da

1 mogexsenebaT, modernizmis epoqa formaluri ZiebebiT xasiaTdeba da kidevac ar malavs amas, ramac, Tavis mxriv, SeiZleba iTqvas, gadaiyola Sinaarsi naSromisa da arsi ki - xelovnebisa. yovel SemTxvevaSi, saukuneTa ganmavlobaSi arsebuli xelovnebis dargebisa da maTze Sexedulebis sawinaaRmdegod mogvevlina modernizmis mqadagebelTa, rogorc Teoriuli Sexeduleba xelovnebis mniSvnelobaze, ise maTi naqmniT dadasturebuli pozicia.

36

yvelaferi gamasxaravebuli da damcirebulia“.1 amrigad, garkveulwilad saxezea postmodernistuli mimarTuleba da misive mTavari arsis mimarTeba ara mxolod tradiciis, aramed saerTod yovelgvari SemoqmedebiTi Rirebulebis, zneobriv-moraluris, istoriulis, religiurisa da kulturismierisa. es, erTi mxriv, TviT postmodernistuli xelovnebis daxasiaTeba-analizs warmoadgens, xolo meore mxriv, gvTavazobs msxvaobari niSnebis, mimarTebebisa da mimarTulebebis ganrCevis SesaZleblobas qarTvel „80-ianelTa“ da postmodernistul xelovnebas, xelovanebs an ki xelovnebebs Soris. Cven mier TavSi dasmuli sakiTxi „suraTovnebasTan“ mimarTebiT, erT-erTi im aspeqtTagania, romelic formaluri TvalsazrisiT, gviTvalsaCinoebs swored im saxesxvaobas, romlis msoflmxedvelobriv nawilzec ukve visaubreT.

swored es, „Tematuri suraTis“ Seqmnis survili da ganxorcieleba, „suraTovneba“, rogorc k. kaWarava aRniSnavs, mogvevlina fundamentur ganmasxvaveblad postmodernizmsa da qarTvel „80-ianelebs~ Soris. amrigad, naSromis pirveli da umniSvnelovanesi sakiTxi, orientacia, msofl-mxegveloba da msofl-aRqma, qarTveli Semoqmedebisa moiniSna da garkveuli saxec miiRo. saxe, romelic mkveTrad gansxvavebulia postmodernistuli „esTetikisgan“.

Cveni analizis meore da mTavar nawils warmoadgens „80-ianelebisa“ da Sua saukuneebis kavSiri, Tu „saerTooba“. aq ki, erTgavr, Tanmimdevrobas unda mivyveT. Suasaukunovani xelovnebis bolo etapze, anu „gviana“ periodSi, qarTuli xelovnebis SemoqmedebiTi impulsebi mkveTri ganelebiT xasiaTdeba, ramac gamoxatuleba hpova ara mxolod umizno ganmeorebebSi arsebuli formebisa da sqema-gegmebisa, aramed, mezobel kulturaTa moWarbebul gavlenebSi. Sesadarebel, samoZrao, sivrced unda movsazRvroT is mimdinareobebi, romelTa kavSirSic ganvixilavT XX s.-is bolo meoTxedis qarTveli mxatvrebis Semoqmedebas. eseni ki, ra Tqma unda, kedlis mxatvroba da miniaturaa. Tumca, unda aRiniSnos, 1 pitirim sorokini - xelovnebis krizisi, quTaisi 2006 w. mocemuli wigni nawilia misive naSromisa „Cveni drois krizisi“.

37

rom gviani Sua saukuneebis kedlis mxatvrobis mTavar „SemoqmedebiT“ xazad, Cven SemTxvevaSi, da, vgoneb, isedac, e. w. „xalxuri nakadia“ nagulvebi. swored esaa ukanaskneli afeTqeba, erovnuli SemoqmedebiTi impulsebisa Sua saukuneebis kedlis mxatvrobaSi. vidre xsenebuli movlenis ufro Rrma analizs SevudgebodeT, miniaturis Sesaxebac unda iTqvas oriod sityva, metadre ki, gviani Sua saukuneebis miwuruls misi Zlieri daqveiTebisa da mezobeli „sparseTis“ mkveTri gavlenis qveS moqcevis Sesaxeb (raRa Tqma unda, aq saero miniaturebia nagulisxmevi). gviani Sua saukuneebi, mogexsenebaT, Tavis TavSi aerTianebs saero miniaturis, rogorc aqtiur gamosvlas „asparezze“, ise mis daqveiTebas. mokled rom vTqvaT, gviani Sua saukuneebis bolos erovnuli SemoqmedebiTi impulsebi miinavla, ramac TvalnaTlivi gamoxatuleba hpova xelovnebis yvela dargSi, maT Soris kedlis mxatvrobasa da miniaturaSi.

imisaTvis, rom ufro TvalsaCino gaxdes Cven mier moxseniebuli kavSiri „80-ianelebsa“ da Sua saukuneebis xelovnebas Soris, calke ganvixiloT gviani Sua saukuneebis kedlis mxatvrobis, rogorc ukve aRvniSneT, „xalxuri nakadis“ ZiriTadi mxatvruli tendenciebi da amave periodis saero miniaturis ganviTareba-dacemis gzebi.

sul mokled, postulatebis saxiT, unda movkriboT is maxasiaTeblebi gviani Sua saukuneebis kedlis mxatvrobisa, romelTa arsebobac zemoT xsenebuli kavSiris analizis uflebas gvaZlevs. e.w. „xalxuri nakadis“ mxatvrobas istoriuli realiebisa da mis gverdiT arsebuli, sxva mxatvruli tendenciebis gaanalizebis gareSe ganvixilavT. am Temis masStabis gamo, ar SevexebiT misi warmoSobis raobas, istoriul-safexurebriv ganviTarebas da mis mimarTebas e. w. „samefiskaro~ mxatvrobasTan. „xalxuri nakadi“, romelic xasiaTdeba gansakuTrebuli naivurobiT,

38

gulwrfelobiT, „simartiviTa“1 da „RiaobiT“, mnaxvelTan kavSirisas, erTgvarad, misive saxeldebidan cnaurdeba.2 xsenebuli maxasiaTeblebi ki, raRa Tqma unda, mxatvruli xerxebis xmarebis ragvarobidan gamomdinareobs. disproporciuli gamosaxulebebi, utrirebuli nawilebi figurebisa, gamometyvelebaTa naivuroba, es swored is niSnebia, romelnic gansazRvraven gviani Sua saukuneebis qarTuli kedlis mxatvrobis da, SeiZleba iTqvas, erTgvarad, msofl-gancdis, xasiaTs, mis arss, ramac gamoxatuleba, am droisTvis SemoqmedebiTad wamyvani mimarTulebis „xalxuri nakadis“ mxatvrobaSi hpova. erovnuli SemoqmedebiTi impulsi, romelsac esoden xSirad vaxsenebT, SeiZleba iTqvas, rom kedlis mxatvrobaSi, yovel SemTxvevaSi, amodena masStabiT „xalxuri nakadis“ farglebSi sruldeba da Semdgom damkargvelni erTiani SemoqmedebiTi energiisa, romlis „inspiratoric“, raRa Tqma unda, qristianuli sarwmunoeba

1 iqneba simartive gagebul iqnes, rogorc SemoqmedebiTi gaazrebis, qristianuli religiis, rogorc ideuri mocemulobis, arazedmiwevniTi codnisa da ostatTa naklebxelovanebis TvalsazrisiT da am STabeWdilebas erTi-orad amZafrebs kidec Tavad buneba „xalxuri nakadis“ mxatvrobisa, magram kvlevam gviani Sua saukuneebis kedlis mxatvrobisa cxadyo gamosaxul siuJetTa gansakuTrebuli siRrmiTi sirTule, rac warmodgenil scenaTa Soris ideur-simbolur da sakralur kavSirebSi mJRavndeba. amrigad, saubari „xalxuri nakadis“ simartiveze, arafriT ar SeiZleba miemarTos ideur gaazrebas qristianuli ikonografiisa. esaa mxatvruli saSualebebisa da gamosaxuli forma-sxeulebis gansakuTrebuli naivuroba da uSualoba.2 „xalxuri nakadi“, rogorc saxeldeba, xom erTgvari ganmartebaa im SemoqmedebiTi energiis warmoSobisa da raobis, romelic mis farglebSi igulisxmeba. esaa, rogorc i. xuskivaZe wers, mrevli ostatad gadaqceuli, anu mrevlidan wamosuli SemoqmedebiTi energiis qristianuli ikonografiis farglebSi gansxeuleba. amrigad, xsenebuli saxeldeba ramdenimegzis ganmartavs Tavissave obieqts, maT Soris imasac, rom es mxatvroba mrevlis SemoqmedebiTi da religuri wvdomis nayofad unda vigulvoT.

39

iyo,1 calkeuli ostatebis imedadRa varT gadadebulni. gvian Sua saukuneebs emTxveva saero miniaturaSi

„gacxovelebuli“ muSaobac. aq kidev ufro mZime SemTxvevasTan gvaqva saqme, vinaidan CvenSi saero miniaturis, wignis ilustrirebis, xelovneba damoukideblad gareSe Zalebisa da tendenciebisgan rodi arsebobda. igi, metad Tu naklebad, mezobeli „sparseTis“ saminiaturo „xelweris“ galenis qveSaa, dasawyisidan TiTqos sul ara, an ki naklebad, xolo mogvianebiT mTlad moqceuli aRmosavluri esTetikis CarCoebSi gviani Sua saukuneebis bolosken, msgavsad kedlis mxatvrobisa, asrulebs ganviTarebas da saerTod arsebobasac.

amrigad, `gviana~ Sua saukuneebis mileuls erovnuli SemoqmedebiTi energia miinavla da TiTqos gaqra kidevac. amis gamoxatuleba aRmoCnda calkeul xelovnebaTa individualuri gziT svla dasasrulisken, sakuTari

1 rodesac qristianuli xelovnebis raobazea msjeloba, iqneba es ideur-Teoriuli Tu praqtikul-formaluri xasiTis da xazisa, upirvelesad gvmarTebs gaazreba misi „funqciurobis“. aq midgoma da forma, saxe, xerxi da feri, monasmi da „Suq-Crdili“, yovelgvari mxatvruli gamovlineba risame, erTmniSvnelovnad ideis, religiuri mrwamsisa da mniSvnelobis gamomxatvel-gamomvlenia. religia Tavad karnaxobs formas, is Tavad saxavs sakuTari, „eniT gamouTqmelisa da TvaliT uxilavis“, formismier saxebas. rac ganxorcielebul unda iqnes im sulieri Zalisa da energiis meSveobiT, romlis macocxlebeli Zalac, swored rom religiur, am mowodebiT xasiaTSia. am mimarTebis gamo qristianuli religiis ideasa da formas Soris vilhelm pinderi aRniSnavs: „mTeli Sua saukunebrivi xelovnebis didaqtikuri mniSvnelobis, misi, rogorc macxovnebeli WeSmaritebis ganmmarteblis rolis Secnoba, uzenaesi WeSmaritebis gadmomcemel-ganmmarteblad, sabolood, mxolod im garemoebasTan midis, romelic formas aRmoacenebs. mas ZaluZs TxrobiTi masala (Temebi) dasaxos da motivebis SerCevaSic Caerios, magram esec mxolod formis aRmomceni garemoebebia.“ vilhelm pinderi, ix. „xelovnebis istoria“-

Sesavali, 2005, gv 168.

40

SesaZleblobebis amowurvisken,1 amaTgan Cven garkveulwilad movniSneT kedlis mxatvroba, saero miniatura da isinic ara mxolod, rogorc xelovnebis formebi, aramed rogorc garkveuli mxatvruli tradiciis matarebeli „organizmebi“. aseTi aRmoCnda, vTqvaT, tradicia saxarebis gadawerisa da gaformebis. xolo, saeklesio mxatvrobis „Sewyvetam“ Tan miiyola, raRa Tqma unda, saero pirTa gamosaxulebebi, es erTaderTi „Strixi“ religiuri xelovnebis fonze arsebuli saero xelovnebis da „subieqtebisa“.2

axla, rodesac ZiriTadi winapirobebi gaxsnilia da nawilobriv gaanalizebulic, uSualod Cven mier xsenebuli mxatvrebis Semoqmedebis kavSiria gansaxilveli Sua saukuneebis gviani periodis kedlis mxatvrobasa da miniaturasTan. CvenTvis TvalsaCinoa ganviTarebis is etapi saidanac es ori ukanaskneli „xeloba-xelovneba“, Tu SeiZleba iTqvas amgvarad, wyvets arsebobas da amdenad, maTi

1 Sors var im azrisgan, rom SesaZlebelia xelovnebis romelime Janrma, iqneba es portreti Tu peizaJi, an Tavad kedlis mxatvroba da miniatura, amowuros Tavisi Tavi. aq, rogorc wesi, kulturis, sazogadoebis an ki romelime drois SemoqmedebiTi Tvalsawieri da donea xolme ganmsazRvreli. ganmsazRvreli imisa, Tu ramdenad SeZlebs xelovani, ukve arsebuli da Camoyalibebuli saxviTi formebiTa da xerxebiT, aseve arsebul „mimarTulebebSi“ xelovnebisa raime axlis Tqmas, anu Tavisi Tavis ganxorcielebas. amis TvalnaTeli magaliTia modernizmis mier ugulebelyofili saxviTi formebi, ara mxolod Janrebi da asaxvis sagani, aramed, gamosaxvis xerxebi da mxatvruli saSualebebi. es daaxloebiT iseTive SeuZlebelia, rogorc gancxadeba imisa, rom SeiZleba vinmes, prozaikoss an poets, anbanSi arsebuli asoebi ar hyofnides saTqmelis gadmosacemad. 2 qvemoT Cven mogviwevs msjeloba saeklesio mxatvrobaSi saero pirTa gamosaxulebebsa da maTs mimarTebaze, am gamosaxulebaTa sakralur sivrceSi Seyvanis raobisa da ragvarobis mniSvnelobaze. amrigad, erTmniSvnelovnad maTi gamocxadeba mxolodRa saero pirebad, anu ase moxsenieba saorWofoc xdeba, radgan saqme gvaqvs wmindanTa gamosaxulebebTan, umravles SemTxvevaSi. esec rom ara, adreuli msoflmxedevelobiTa da religiuri gancdiT, mefeni da Tanac bagratovanTa Stos warmomadgenelni, moiazrebian rogorc RmrTivkurTxeulni. cxadia, isini saero pirni arian da amgvaradac movixseniebT, Tumca, aRniSvnis Rirsia is damokidebuleba, romelic maT kidev sxva, gansakuTrebul mniSvnelobas sZens da es gansakuTrebuloba araa mxolod maTi saero „Tanamdeboba“.

41

maxasiaTeblebidan gamomdinare isic, Tu ra xazi SeiZleba veZioT am ukanasknelsa da farjiani-WoRoSvili-abramiSvilis Semoqmedebas Soris. da Tu es sicxade jerac gamouvlenelia, vcadoT am kavSiris orgvari saxiT warmoCena. erTia, raRa Tqma unda, saqmianoba, Tu saqmianobani, romlis gawyvetac gviani Sua saukuneebis periodSi vixileT da „aRdgomis“ saxiT „80-ianelebTan“ gvevlineba. ufro konkretulad rom vTqvaT, Sua saukuneebis gvian periodSi Cven vxedavT, rom kedlis mxatvrobaca da miniaturac wyvets arsebobas. Tu gadavuxvevT Temidan, oriod sityviT imis Tqmac SeiZleba, rom am droidan gansakuTrebuli Znelbedobis Jami dadga Cveni qveynis istoriaSi, romlisganac, unda aRiniSnos, rom 1980-iani wlebis bolomde ver ganvTavisufldiT. rogorc „saqmianobis“ miniaturisa da kedlis mxatvrobis gawyvetas, Tan mihyva erTgvari tradiciac saxarebis gadawerisa da gaformebis. amrigad, vidre uSualod SemoqmedebiTi ragvarobis da mxatvruli raobis TvalsazrisiT SevadarebdeT SerCeul epoqebsa da SemoqmedT, saxsenebeli uwinaresad swored rom am tradiciis aRdgenis mcdelobaa. tradicia, romelic qristianuli da qarTuli xelovnebisTvis ucilobeli Tanmdevi iyo saukuneebis manZilze. es ki, saxarebis gadawera da gaformeba, romelic i. farjianis SemoqmedebaSi esodeni mniSvnelobisaa, swored rom saukuneTa miRma mimqrali tradiciis aRdgenas da gagrZelebis safuZvels warmoadgenda. amgvarive mniSvnelobis matarebeli aRmoCnda misi religiuri siuJetebi epoqisTvis, romelic yovelgvari religiurobisgan gandgomis uTvalsaCinoesi mqadagebeli iyo. asevea, gardasul droSi minavluli saeklesio mxatvroba, romelmac macocxlebeli energia saero SemoqmedebaSi miiRo da isic xom niSneulia, rom swored es mcdeloba aRmoCnda safuZveli qristianuli xelovnebis, taZarTa moxatvis da xatweris aRdgenisa. miniaturuloba, miniaturis da aRmosavluri motivebis primati, romelic gvxvdeba m. abramiSvilis SemoqmedebaSi, erTmniSvnelovnad aRdgenil tradiciad unda vigulvoT gviani Sua saukuneebis bolos gamwydari SemoqmedebiTi azrisa da xedvisa, romelmac, raRa

42

Tqma unda, iseve, rogorc sxvebTan, Taviseburi gamoxatuleba, mxatvruli forma da niSa hpova saero Semoqmedis funjqveS. saero pirTa, mefe-didebulTa gamosaxulebebi saeklesio siuJetebSi Tu reliefebSi rom qarTuli xelovnebis erT-erT aucilebel „atributs“ warmoadgenda mTeli Sua saukuneebis manZlze, sityvis gagrZelebad ar Rirs da rom am tradiciis xelaxla dabadebas l. WoRoSvilTan vxedavT, raRa Tqma unda, arc esaa SemTxveviTi.

amrigad, Cven ukve mimwydar tradiciaTa aRdgenisa da, Tu SeiZleba ase iTqvas, „saqmianobis“, „xelobis“ TvalsazrisiT ganvixileT zemoT xsenebuli da Sesadareblad imTaviTve aRebuli ori epoqa. SedarebaTa Sedegad miRebuli daskvnebi vgoneb, rom eWvs ar badeben da srulebiT erTmniSvnelovania am TvalsazrisiT „80-ianelTa“ da gviani Sua saukuneebis „ostatTa“ dadareba.

dasadgenad imisa, Tu ra siRrmiTa da ZaliT vgulvobT „80-ianelTa“ SemoqmedebaSi gviani Sua saukuneebis, qristianuli xelovnebis, gagrZelebis tendenciebs, aucilebelia calkeul mxatvarTa Semoqmedebis damoukideblad ganxilva. es TiTqos martivi mosaniSnia m. abramiSvilisa da l. WoRoSvilis SemoqmedebaSi, xolo, erTgvarad arTulebs saqmes i. farjianis SemoqmedebiTi mravalferovneba da nayofiereba, ratomac misi Semoqmedebis mxolodRa mcire, yvelaze ufro metyvel nawilze Cveni TemisTvis, mogviwevs mxjeloba.

irakli farjianii. farjianis Semoqmedebis uniSvnelovanes xazs religiuri

siuJetebi da religiuri Tematika warmoadgens, maT Soris gansakuTrebuli mniSvnelobisaa saxarebis gadawerisa da gaformebis xelovneba. rogorc ukve aRvniSneT, i. farjianis Semoqmedeba, erTgvarad, tradiciis gamgrZeleblad gvevlineba Sua saukuneTa religiuri xelovnebisa. cxadia, rom revoluciuri mniSvnelobisa iyo saxarebis gadawerisa da gaformebis mcdeloba, xolo, rogorc tradicia xelaxla cocxldeba saeklesio miniaturac, iseve rogorc m. abramiSvilis mier saero miniaturisadmi cxovelma interesma da ltolvam SemogvTavaza xelaxali sicocxle am mimarTulebisa.

43

Zalze arsebiTia kavSiri i. farjianis religur mxatvrobasa da gviani Sua saukuneebis taZarTa moxatulobaTa „xalxur nakads“ Soris. Cven dasawyisSi vaxseneT „xalxuri nakadis“ ZiriTadi maxasiaTeblebi, maT Soris misi ubraloeba, simartive, uSualoba da naivuroba. swored am gagebiTaa uSualo kavSiri i. farjianis mxatvrul formasa da `xalxur nakads“ Soris. ufro metic, gviani Sua saukuneebis kedlis mxatvrobaSi dawyebuli es tendenciebi i. farjianma kidev ufro gaaRrmava da maRal Sreze aiyvana. mrevlidan wamosuli saeklesio mxatvrobis saxe xom „xalxur nakadSi“ gamomJRavnda, swored amgvarive iyo i. farjianis, rogorc saero Semoqmedis religiuri mxatvroba. kidev ufro meti simartive da Riaoba, meti uSualoba da naivuroba axasiaTebs i. farjianis Semoqmedebas, „xalxur nakadTan“ SedarebiT da masTan kavSirSi...

levan WoRoSviliSua saukuneebis kedlis mxatvrobis erT-erT aucilebel

Semadgenel elements qtitorTa da mefe-didebulTa gamosaxulebebi warmoadgenda. unda aRiniSnos, rom es gamosaxulebebi, portretebi, romlebic religiuri siuJetebis gverdiT iwereboda Tu ixateboda, saerTo ikonografiis nawiladac ki moiazreboda da amdenad, gansakuTrebuli mniSvnelobis matarebelic iyo. raRa Tqma unda, Sua saukuneTa kedlis mxatvroba, xsenebuli gamosaxulebebis datanas Tavis sakralur da „dematerializebul“, sauflo-saritualo sivrceSi konkretul mniSvnelobas sZenda. Tanmdevad amisa, maTi weris maneraca da formis mxatvruli gaazrebac Sesabamisi Cndeboda. Sua saukuneebis xelovnebas xom gansakuTrebiT axasiaTebs formis pirdapirproporciuloba azrTan, mxatvruli saSualebebis azrismieroba, misi Sesabamisoba msofl-xedvasa da msofl-aRqmasTan. amdenad, swored am da sxva mraval, maxasiaTebelTa gamo, CvenTvis SesaZlebelia Sua saukuneTa „formis“, rogorc mxatvruli ideis wakiTxva da Tanac ki araorazrovnad. swored imitom, ratomac misive formis amosavalia CvenTvis naTeli da xelSesaxebad cxadi, swored idea da safuZveli gvixsnis

44

yovelgvar gadawyveta-midgomasa da forma-saSualebas yoveli saxis xelovnebis nimuSisa.

gasakuTrebuli sicxadiT gamovlinda msofla-aRqmiTi da formismieri kavSiri l. WoRoSvilis mefeTa gamosaxulebebsa da Sua saukuneTa kedlis mxatvrobis saero pirTa gamosaxulebebs Soris. es, raRa Tqma unda, mJRavndeba gamosaxulebaTa ganzogadebis, droSi maTi ganTavsebis xarisxSi, rac principSi udroobas gulisxmobs. gamosaxulebebi drois miRma arsebuli, maradiuli „mocemulobebia“, Tu SeiZleba ase iTqvas. konkretul droSi mcxovrebi, konkretuli pirovnebis gadayvana udroobaSi, anu maradiul myofobaSi xom Sua saukuneTa kedlis mxatvrobisa da msoflmxedvelobis umTavresi maniSnebelia da l. WoRoSvilis mxatvrobaSi asaxuli personaJebis, swored amgvar, miRmier, gazrdil, gamaradiulebul droSi warmoCineba naTlad usvams xazs im kavSirs, romelsac vgulvobT da ukve vxedavT kidevac am ukanasknelsa da Sua saukuneTa kedlis mxatvrobas Soris...

merab abramiSviliZalze cxadi da aSkaraa m. abramiSvilis formismieri

midrekileba Tu survili gviani Sua saukuneebis saero miniaturebis xerx-motivTa gameorebisa. cnobilia misi cxoveli interesi saero miniaturis mimarT, romelic, Tavis mxriv, rogorc ukve aRiniSna, aRmosavluri miniaturis gavlenis matarebelia, rac naTalad aisaxa mis SemoqmedebaSi. zedapiris damuSavebaSi m. abramiSvilTan Cans, rogorc sifaqize da sizuste, gamosaxulebaTa zedmiwevniT zusti da dawvrilebiTi gadmocemis survili, romelic, raRa Tqma unda, mas gansakuTrebiT aaxlovebs saminiaturo xelovnebasTan, aseve is aRmosavluri motivebi, romlebiTac gviani Sua saukuneebis saero miniatura iyo nasazrdoebi. am TvalsazrisiT ki unda aRiniSnos, rom m. abramiSvili warmoaCens ra aRmosavluri motivebisadmi gansakuTrebul yuradRebas, qmnis aRmosavluri fesvis srulebiT gansxvavebul gantotvas. misi aRmosavleTi, Sezavebuli

45

egzotikurobiT, qristianuli weris discipliniT, religiurobis gancdiTa da Tanamedroveobis suliT, gvisaxavs srulebiT gansakuTrebul samyaros, mxatvruli mravalferovnebiTa da msoflmxedvelobrivi SeuvalobiT. misi religiuri gancdis ragvarobac aseve srulebiT gansakuTrebulia, SeiZleba iTqvas, Zalze msxvaobaric i. farjianisa da l. WoRoSvilisgan. naivurobas, ubraloebas, simartivesa da Riaobas i. farjianis religiuri mxatvrobisa upirispirdeba abramiSvilis Zalze mkacri da mowesrigebuli, Rrmad gaazrebuli religiuri samyaro. sadac gansakuTrebuli simZafriTaa warmoCenili miRmieri samyaros didebuleba, mravalsaxianoba, gansakuTrebuli simkacre da mowesrigebuloba. es yovelive aisaxeba mis seriebSi samoTxis Temaze.

amrigad, esaa Zalze mokled moniSnuli, Cven mier danaxuli da nagulvebi kavSiri Sua saukuneebisa da „80-ianel“ SemoqmedTa Soris. raRa Tqma unda, es mxolodRa daskvnaTa nawilia da Tema moiTxovs mravalplanian ganvrcoba-gaRrmavebas. erTi ram ki cxadi meCveneba da ara mxatvrul gadaxvevad, aramed, realobis Zalze TvalnaTel asaxvad vTvli Cveni SemTxvevisTvis moxmobil i. WavWavaZis sityvebs, rom unda vicodeT, sad gaCerdnen Cveni mama-papani, raTa iqidan ganvagrZoT Seneba. swored aseT movlenad mesaxeba „80-ianelTa“ mier gaweuli udidesi SemoqmedebiTi Rvawli, qarTuli xelovnebis istoriisTvis.

46

giorgi razmaZe,saqarTvelos SoTa rusTavelis Teatrisa da kinos

saxelmwifo universitetis magistrantixelmZRvaneli _ prof. giorgi gvaxaria

ocdaaTi weli monaniebis gareSe

Tengiz abulaZis trilogiis mesame nawilis _ monaniebis~ premieridan ocdaaTi weli gavida. imis miuxedavad, rom filmi oficialur gaqiravebaSi 1986 wlidan CaeSva, mis saiubileo TariRebs 1994 da 2004 wels aRniSnavdnen. abulaZis Semoqmedebisa da, konkretulad, `monaniebis~ yvelaze mniSvnelovani ganxilva-diskusia Jurnal `iskustvo kinos~1 TaosnobiT, 2004 wels, moskovSi moewyo. RonisZiebaSi im periodis yvela avtoritetulma kinematografistma miiRo monawileoba. maT Soris iyvnen: Jurnalis amJamindeli mTavari redaqtori danil dondurei, mixail kozakovi, aleqsandre Spagini, vladimer daSkeviCi, iuri bogomolovi da sxv.2

diskusiaze monawileebi Seecadnen film `monaniebis~ ekranebze gamosvlidan oci wlis Semdeg mis axleburad gaazrebasa da Sefasebas. momxsenebelTa umravlesoba Tanxmdeboda imaze, rom suraTis garSemo, istoriuli movlenebis WrilSi arsebuli mosazrebebi saWiroebdnen ufro adekvatur analizs, maT Soris, bolo dros gamovlenili garemoebebis gaTvaliswinebas.

diskusiis erT-erTi monawile iuri bogomolovi, aRniSnul Sexvedramde ori wliT adre, ixsenebda monaniebis~ ekranebze gamosvlis istorias: `ai, filmi uCvenes kinos saxlis cicqna darbazSi, is gauSves mweralTa saxlSic. magram es simarTle da igavi mxolod viwro wrisTvis iyo ganukTvnili. vambobdiT: ai, Tuki uCveneben kinos saxlis

1 saxelovnebaTmcodneo Jurnali. gamodis 1931 wlis ianvridan. Tavdapirvelad, is `proletarskoie kinos~ saxelwodebiT gamoicemoda, momdevno wlebSi `sovetskoe kino~, 1936 wlidan ki `iskustvo kino~ daerqva. Jurnalis eleqtronuli gverdis misamarTi: http://kinoart.ru/ru/2Двадцать лет без покаяния: Дискуссия, посвященная 20-летию фильма Тенгиза Абуладзе. ИК. 2004. № 11. wyaro: http://kinoart.ru/ru/archive/2004/11/n11-article18

47

did darbazSi... ukanasknel wuTamde ar gvjeroda, rom gauSvebdnen. TiTqos, im saRamos, mTeli moskovi kinos saxlSi Seiyara. Cvenebis dros darbazSi samarisebri siCume sufevda, rodesac safinalo titrebi zemodan qvemoT daeSva, darbazi wamodga. iyo dausrulebeli aplodismentebi... daSla aravis surda. da mainc, bolomde aravis sjeroda. vambobdiT: ai, films Tu gaqiravebaSi gauSveben, maSin... sabWoTa warsulSi darbunebis wertili sabolood ganvlili iqneboda. filmi gaqiravebaSi CauSves. mas yvelgan uCvenebdnen, TiTqmis, rogorc `Capaevs~.1 magram, rogorc amboben, arasdros Tqva `arasdros~. gasuli TxuTmeti wlis ganmavlobaSi Cven mravaljer viyaviT 180 gradusiT Semobrunebis piras~.2 manve, diskusiaze aRniSna, rom 1985-86 wlebSi yvelas egona micvalebulis, anu istoriis samaridan amoTxriTa da nagavsayrelze mosroliT yvelaferi TavisiT dalagdeboda. bogomolovi dasZens, _ ukanasknelma ocma weliwadma aCvena, rom ase advilad araferi xdeba da yvelaferi ufro rTulad aris.3

iuri bogomolovis azrs aviTarebs aleqsandre Spagini, romelic saarqivo masalebze dayrdnobiT, `perestroikis~ momzadebaSi suk-is (КГБ) rolze saubrobs. misi TqmiT, `monaniebis~ ekranebze gamosvlis procesi SevadrnaZisa da suk-is winaswar gaTvlili gegmis nawili iyo. `suraTi gaqiravebaSi yvela SemTxvevaSi gamovidoda da ar iyo SemTxveviTi, rom is pirveli precedenti gaxda. is iqca ganaxlebis simbolod. vfiqrob, yvelaferi es iyo rogorc winaswar Cafiqrebuli specialuri aqcia. filmis ezopes ena, misi simdore, daumTavrebloba, gaurkvevloba, mdgomareobis ararseboba da mravali sxva metyvelebs zustad avtoris aSkara siCqareze. Cven ver SevadarebT 1 reJisorebi Zmebi vasilievebi. scenari g. vasilievi, s. vasilievi. operatorebi a. sigaevi, a. qsenofontovi. kompozitori g. popovi. `lenfilmi~, 19342 Богомолов, Ю. Прощание с мифами. `Известия~. 21 февраля 2002. wyaro: http://izvestia.ru/news/258668 ukanasknelad gadamowmda - 23.04.20143Двадцать лет без покаяния: Дискуссия, посвященная 20-летию фильма Тенгиза Абуладзе. ИК. № 11, 2004

48

`monaniebas~ energiulobis, Sinaarsis azrisa da zemoqmedebis Zalis xarisxiT abulaZis wina namuSevrebs, gansakuTrebiT `vedrebasa~ da `natvris xes~.�

filmis iracionalur, TeatralurobiT gaJRenTil mxares Spagini naucbadeobas abralebs. Tumca diskusiis ganmavlobaSi mas viqtor matizeni daupirispirda, romlis azriTac, `monaniebaSi~ problema metaforebisa Tu sxva komponentebis dausruleblobaSi ar mdgomareobs. matizeni miiCnevda, rom am suraTis uunarobis TavidaTavi mis martiv alegoriulobaSia: raSi mdgomareobs cenzurirebuli kinos azri: unda gaakeTo iseTi Jesti, romelic xelmZRvanelobisTvis gaugebari, magram Seni wrisTvis gasagebi iqneba. abulaZem absoluturad Ria teqsti warmoadgina, romelic yvelasTvis gasagebi iyo. nebismierma xelmZRvanelma SeZlo am teqstis wakiTxva. amitom, ezopes enaze arsebiTi saubari saerTod SeuZlebelia~,1 _ aRniSnavs matizeni.

`monaniebis~ gamartivebuli, abstraqtuli narativisa da formis mosazrebas daupirispirda mixail koxakovi, romelmac filmis ganzogadebis manera eizenSteinis kinematografs Seadara. misi sityvebiT, abulaZis `perestroikisadmi~ damokidebuleba eizenSteinis opriCninas2 problemisadmi damokidebulebis identuria. `eizenSteinis mier fundamentaluri istoriuli zambarebis winaswarmetyveluri ganWvreta absoluturad adekvatur formas iZens. radgan ukiduresad realistur stilistikaSi mravlis Txroba dauSvebelia, miT ufro, rodesac globalur Temas exebi. yvelaferi mcirdeba. ase rom, swored formis sizuste aqcevs mas absolutur filmad~.3

koxakovis azriT, abulaZis monaniebaSi~ abstrahirebuli cnobierebis nakadma SeZlo drois, garemosa da konteqstis srulad dateva. Tumca, mas mxedvelobidan gamorCa pirobiTobis, Teatralurobisa da dekoratiulobis

1 Двадцать лет без покаяния: Дискуссия, посвященная 20-летию фильма Тенгиза Абуладзе. ИК. № 11, 20042 iqve3 ivane mrisxanis saSinao politika 1565-1572 ww.-Si.

49

zedapiruloba, rac `ivane mrisxanes~1 arc erT nawilSi absuluturad ar ikiTxeba. im epizodebSic ki, sadac cirki, igive atraqcioni TamaSdeba, maskaradiloba, sxva SemTxvevebSi ki groteskuloba gamiznulad CarTuli, specialuri xerxia, romelic `reaqtiuli kadrisa~ Tu scenis datvriTvas iZens.

abulaZe, eizenSteinisgan gansxvavebiT, sakuTar kinomasalas Tavidan bolomde alegoriul, igavur, pirobiT enaze dayrdnobiT aSenebs, rac mis xelovnebas martiv da sworxazovans xdins. filmis centraluri figuris ivane mrisxanes motivebisa da gardaqmnis procesze dakvirveba yvela mkvlevrisTvis dRemde axal-axali aRmoCenebisa Tu Tezisebis inspiratoria, varlam araviZis SemTxvevaSi ki saqme gvaqvs TiTqmis enciklopediuri ganmartebis mqone gmirTan, romlis axsnac sakmaod iolia da am sqemas nebismieri mayurebeli identurad aRiqvams.

sqematuroba da asimboluroba, anu, gadakvriT Tqmulis yvelaze martivi forma _ alegoriuloba warmoqmnis aseve martiv cnobierebis nakads, romelSic aRiwereba da reprezentirdeba sxvadasxva arqetipi Tu umsjeloba. `iungma sworad aRniSna, rodesac Tqva rom _ `arqetipebi, _ esaa koleqtiuri aracnobieris dominanta~. rodesac ar iqmneba axali dominantebi, koleqtiuri aracnobieri ubrundeba Zvels. amitom sabWoTa arqetipebi, romlebic sakmaod logikurad iyvnen Seqmnilni, tvinebSi Rrmad Camjdari, am koleqtiur aracnobierSi SeduRebulni mudam ibatoneben. xelisufleba sakmaod axlomxedveli aRmoCnda, man ar moindoma axali arqetipebis SeqmnisTvis garja. xelisuflebas SeeZlo dagvxmareboda winsvlaSi, man ki gzispirze gagvwia~,2 _− dasZina vladimer daSkeviCma.

Tuki gavagrZelebT daSkeviCis azrs, SegviZlia davamatoT, rom abulaZis mier warmoebuli borotebis, tiraniisa da usamarTlobis diskursi iyo mxolod da mxolod amave movlenis perestroika~, gardaqmna da ara masTan gaazrebuli

1 iqve2 reJisori s. eizenSteini. scenari s. eizenSteini. operatorebi e. tise, a. moskvini. kompozitori s. prokofievi. `mosfilmi~, 1944

50

brZola. `monanieba~ impotenturi xelovnebis nawarmoebia, romelmac sazogadoebaSi ver gamoiwvia verc kaTarsisi da verc warmodgenil Tematikaze gansjis, analizis survili. filmis primati araformalurad `perestroikisa~ da `glasnostis~ epoqis sawyisad aris aRiarebuli, amitomac `monaniebis~ analiziT Cven uaxlesi istoriis, gardaqmnis periodis ganzogadebac SegviZlia. aq ki ismeba kiTxva, _ ramdenad SeZlo sabWoTa sazogadoebam warsulis travmebisgan gaTavisufleba da monanieba?!

`varlam araviZis cxedari, esaa Cveni warsuli, Cveni `karadaSi damaluli ConCxi~, razec ar gvsurs saubari... 1984 wels, sabWoTa reJimis sruli agoniis momentSi, ukve yvela kaenis mdumarebis beWdiT iyo dadaRuli − ar ilaparakoT~, `modiT daviviwyoT~, `modiT ar SevexoT Zvel Wrilobebs~.1 warsulTan aseTi ambivalenturi, rig SemTxvevebSi romantizirebuli, rig SemTxvevebSi ki zedapiruli damokidebuleba badebs gaukuRmarTebul warmodgenebs, SeiZleba iTqvas, tiraniis dagmobis iluzias.

amgvari fsevdo gadaazrebis tendenciis ukan rusi kritikosi elena iampolskaia sabWoTa sazogadoebis saxalxoobis, igive koleqtiuri qmedebebis siyvaruls xedavs. sabWoTa kavSirSi kerZo, piradi sivrcisa da individualizmis problemebi proletariatis ideis aRzevebis, anu qveynis Seqmnis dRidan mZlavrobda. iampolskaias azriT, sazogadoeba `tkbilvnebiani nekrofiluri saSinelebiT aRtyinda da mxedvelobidan gamorCa mTavari~, is, rom `monaniebis moTxovna ar SeiZleba. SeuZlebelia misi daZaleba. is Sinagani aqtiT warmoiSveba. rogorc wesi, siCumeSi, da mxolod, adamianis cxovrebaSi momxari cvlilebebi metyveleben, rom monanieba Sedga. ZaliT gamowveuli monanieba, miT ufro ar Cadenili codvisTvis, ara Tu arafers niSnavs, principSi, es SeuZlebelia. arc logikis, arc adamianuri, arc miwieri Tu RvTiuri kanonebis mixedviT~.2

iampolskaias statias darTuli aqvs internet gamokiTxvis

1 iqve.2Матизен В. Двадцать лет без покаяния: Дискуссия, посвящен-ная 20-летию фильма Тенгиза Абуладзе. ИК. 2004. № 11.

51

tablo. gazeT izvestias~ vebgverdze portal KM.RU`-Tan erTad Sedgenili SekiTxva Semdegia: `ukanaskneli 20 wlis ganmavlobaSi ruseTs mudam sTxoven raimes monaniebas. ra vupasuxoT Cven?: kiTxva 1. diax, sakuTari Secdomebi unda vaRiaroT (10%); 2. ara, SeuZlebelia mTlianad qveyana iyos damnaSave (8%); 3. upirveles yovlisa, moinanios yvelam, vinc ruseTis winaSe aris damnaSave (27%) da bolos, meoTxe kiTxva _− Tuki rame unda movinanioT, upirvelesad aris is, rom ssrk-is ngreva davuSviT (55%)~.1 es monacemebi, ra Tqma unda, ar aris fundamenturi sociologiuri kvleva, Tumca, garkveulwilad, asaxavs rusuli sazogadoebis nawilSi arsebul ganwyobas.

msgavsi mdgomareobaa postsabWoTa sxva sazogadoebebSic. kavkasiis kvleviTi resursebis centrma (CRRC) kavkasiis barometris yovelwliur gamokiTxvaSi, romelic samxreT kavkasiis qveynebSi socialur da ekonomikur dinamikas ikvlevs, 2013 wels daamata ramdenime kiTxvari, romelsac saqarTvelos mosaxleobis stalinisadmi damokidebuleba unda ganesazRvra.2

`erTi SexedviT, qarTuli sazogadoeba dadebiTadaa ganwyobili stalinisadmi: respondentebis 45% afiqsirebs dadebiT damokidebulebas stalinis mimarT (pativiscema, simpaTia, aRfrTovaneba), maSin rodesac 15% gulgrilia sabWoTa lideris mimarT, xolo 20% uaryofiTad aris ganwyobili (antipaTia, gaRizianeba, SiSi, zizRi). danarCen respodentebs (15%) gauWirdaT pasuxis gacema an am kiTxvaze pasuxis gacemaze uari Tqves~3−_ naTqvamia CRRC saqarTvelos blogze warmodgenil kvlevis analizSi.4

am kvlevis erT-erTi damkveTi, karnegis centri, iuwyeba, rom `destalinizaciis procesma ver miaRwia warmatebas 1Ямпольская Е. Куда привело нас Покаяние~? Известия~. 29 января 2009. wyaro: http://izvestia.ru/news/344975 ukanasknelad gadamowmda - 23.04.20142 iqve.3 CRRC. 2012 kavkasiis barometri~. monacemTa baza CamotvirTulia http://www.crrccenters.org/caucasusbarometer/-dan4 SublaZe r. `stalinis medlis ori mxare~, CRRC saqarTvelos blogi, aprili, 2013. misamarTi: http://blog.crrc.ge/2013/04/blog-post.html

52

postsabWoTa qveynebSi. gamokiTxva saqarTveloSi, ruseTSi, azerbaijansa da somxeTSi Catarda. gamokiTxvis mignebebi: ruseTSi stalinis mxardamWerTa ricxvi sabWoTa kavSiris daSlis Semdeg gaizarda. arsebobs korelacia ruseTSi stalinis reabilitaciasa da vladimer putinis prezidentobasTan. SeiniSneba stalinis mimarT mzardi gulgriloba, gansakuTrebiT aSkaraa es azerbaijanSi, sadac axalgazrda respondentTa 39%-ma ar icis, vin aris stalini. qarTvelebs sagangaSod maRali maCvenebeli aqvT, stalinis aRfrTovanebis TvalsazrisiT gamokiTxulTa 45% pozitiur damokidebulebas gamoxatavs yofili sabWoTa kavSiris lideris mimarT. gamokiTxvaSi SeiniSneba `azrovnebis gaorebis~ tendencia: respondentebi pasuxoben, rom stalini iyo `sastiki tirani~ da `brZeni lideri~ −_ aRniSnes mkvlevrebma: tom de vaalma, maria lipmanma, lev gudkovma da laSa baqraZem.1

aRniSnuli monacemebi naTelyofen, Tu ramdenad gazviadebuli da gadaWarbebuli iyo molodinebi, romlebmac `perestroikisa~ da `glasnostis~ epoqaSi absurdul masStabebs miaRwes. maT Soris, `monaniebaze~ dadebulma fsonma ar gaamarTla. am filmma tiraniis cnebis gaazrebas xeli araTu Seuwyo, aramed, sazogadoebis diskursis naivurobisa da infantilizmis sarbielze gadayvaniT, gardaqmnis xanis sxva mraval aqtiorTan erTad, postsabWoTa diqtaturis kultivirebasac ki moumzada niadagi.

abulaZem realuri problema karnavalad aqcia, sadac dro da sivrce, anu awmyo da namyo, taZrisken mimavali gza da Tbilisis erT-erTi Cveulebrivi quCa erTmaneTSi auria, aWra da miiRo kiCi. am farsSi ki `perestroikis~ sazogadoeba advilad Caeba, `dafaruli~ kodebis amokiTvasa da diqtatoris cxedris aqeT-iqeT xetialSi gaerTo. sabolood ki, mravalma miiCnia, rom warsulisgan gaTavisuflebisTvis, misi monaniebisTvis es sakmarisi iyo. `monaniebis~ gzam individebSi Sinagani aqtis inspiraciaze

1 kvlevis sruli versiis naxva SesaZlebelia karnegis centris vebgverdze. misamarTi: http://carnegieendowment.org/files/Stalin_Puzzle_Georgian.pdf ukanasknelad gadamowmda - 23.04.2014

53

ar gaiara, man realur monaniebas gverdi aura da Seqmna am ideis simularka. SegviZlia vTqvaT, rom ager ukve ocdaaTi welia, rac `monanieba~ monaniebis gareSe arsebobs.

54

giorgi bereliZe,saqarTvelos SoTa rusTavelis Teatrisa da kinos

saxelmwifo universiteti, mxatvruli kinos reJisuris mimarTulebis magistranti

xelmZRvaneli _ prof. daviT gujabiZe

samganzomilebiani grafika

samganzomilebiani grafika anu, rogorc xSirad moixsenieben 3D (3Dimensions _ sami ganzomileba) _ kompiuteruli grafikis nawilia, es aris moculobiTi obieqtis gamosaxvisTvis gankuTvnili saSualebebis, mowyobilobebisa da instrumentebis erToblioba.

risTvis Seiqmna samganzomilebiani grafika? pirvel rigSi, imitom, rom ufro realurad gamoesaxaT sagnebi, ufro TvalnaTliv gamoesaxaT realuri samyaro, sagnebisa da obieqtebis gamosaxatad, romelic maqsimalurad Seesabameboda realobas.

samganzomilebiani gamosaxuleba sibrtyeze organzomilebianisgan imiT gansxvavdeba, rom is specialuri programebis gamoyenebiT (3D printerebis Seqmnisa da danergvis gamo aucilebeli aRar aris, samganzomilebiani grafika sibrtyeze proeqcias moicavdes) scenis samganzomilebiani modelis geometriuli proeqciis sibrtyeze agebas (magaliTad, kompiuteris ekranze) moicavs. amasTan, SeiZleba modeli realur samyaroSi arsebul obieqts srulad Seesabamebodes (avtomobilebi, Senobebi, grigali, asteroidi), an sruliad abstraqtuli iyos.

samganzomilebiani grafika Cveulebriv samganzomilebiani sivrcis virtualuri warmosaxvaa, romelic monitoris ekranze an qaRaldis furclis organzomilebian zedapirze aisaxeba.

samganzomilebiani informaciis moculobiTi saxiT warmosaxva sxvadasxva xerxiT SeiZleba, Tumca umetesi maTganisaTvis moculobiTi maxasiaTebeli Zalze pirobiTia, vinaidan isini stereo gamosaxulebebTan muSaoben. maT

55

Soris SeiZleba aRiniSnos stereo saTvaleebi, virtualuri `muzaradebi~, 3D monitorebi, romlebsac samganzomilebiani gamosaxulebis demonstrirebis unari aqvT.

zogma mwarmoeblma seriuli warmoebisTvis gamzadebuli samganzomilebiani monitoris demonstrireba moaxdina. Tumca, 3D monitorebma samganzomilebiani grafikuli meTodebiT Seqmnili maTematikuri modelis srulyofili fizikuri, xelSesaxebi aslis miReba ver uzrunvelyves. unda aRiniSnos, rom swrafi maketirebis (prototipirebis) teqnologiaSi obieqtis maTematikuri modelis myari sxeulis saxiT warmodgena gamoiyeneba.

saxelwodeba 3D gamosaxuleba imis axali saxelia, rasac renesansis epoqidan moyolebuli naxats an perspeqtivaSi xatvas eZaxdnen. gansxvaveba isaa, rom kompiuteris

gamoCenamde perspeqtivas mxazvelobiTi geometriis kanonebiT gansazRvruli grafikuli meTodebiT agebdnen. amJamad naxatebi cifrebis angariSis Sedegad igeba. rac saSualebas iZleva, Zalian martivad vcvaloT proeqciis centri da sxvadasxva

parametri. gansakuTrebiT sayuradRebo ki isaa, rom gveZleva SesaZlebloba, viangariSoT proeqciaTa mTeli seriebi. seriebi proeqciis centris gadaadgilebiT miiReba. am gadaadgilebisa da Sesabamisi seriebis angariSiT miiReba animacia.

informatikuli sinTeziT miRebuli suraTebis ZiriTadi kanonebi ucvlelia da informatikis istoriasTan aris dakavSirebuli. sinTezuri suraTebi dasabams aSS-Si, me-20 saukunis ormocdaaTiani wlebidan iRebs. is Tavidan mxolod kvlevis sagans warmoadgenda.

aviaciis sahaero kontrolisaTvis, ivan sazerlendis

56

ideis mixedviT, aigo kaToduri miliTa da optikuri fanqriT aRWurvili sistema. 1961 wels ekranze daamates jvari optikuri fanqris poziciis misaTiTeblad. jer 2DD gamosaxulebas iyenebdnen, xolo Semdgom, 3D gamosaxulebas, romelic finansuradac da angariSis drois mixedviTac gacilebiT Zviri jdeboda.

1967 wels iutas universiteti swored am sferos uRrmavdeba. gansakuTrebiT gamoirCevian profesorebi daviT ivensi da ivan sazerlendi. isini mravali obieqtis modelizebas cdilobdnen. erT-erTi maTgani ivan sazerlendis avtomanqana iyo.

1968 wels zemoxsenebuli ori mecnieri aarsebs sazogadoebas Evans & Sutherland. Semdeg, 1970 wels, qseroqsi qmnis PARC (Palo Alto Research Center), romelic Tavisuflad muSaobs, ar gaaCnia finansuri interesebi, akeTebs mraval aRmoCenas, Tumca Semdgom maT gamoyenebas ver axerxebs.

1975 wels Seiqmna infografiis erT-erTi yvelaze cnobili suraTi. kerZod, Caidani, romelic Semdgom 3D programebisTvis testirebis klasikur obieqtad iqca.

Caidani, romelic modelad gamoiyeneboda, amJamad bostonis kompiuterul muzeumSi inaxeba imave kompiuteris gverdiT, romliTac Seiqmna misi 3D gamosaxuleba.

oTxmocian wlebamde adamianTa mxolod mcire raodenoba cdilobda am sferoSi CaRrmavebas. Tumca, 1981 wels IBM-PC-is da 1984 wels Apple Macintosh-is personaluri kompiuterebis gamoCenis Semdeg, 3D-s Seswavla da gamoyeneba ufro da ufro farTovdeba. teqnologiis ganviTarebis wyalobiT, NASA qmnis katerebis, SuSxunebis, peizaJebisa Tu saxeebis brwyinvale simulaciebs.

sinTezuri gamosaxuleba da 3D gansakuTrebulad viTardeba da demokratizdeba oTxmocdaaTiani wlebidan. es ki ganpirobebulia ufro mZlavri saSualebebis gamoCeniT, romlebic Sedegebs realur droSi iZleodnen. aseT saSualebebs warmoadgendnen - 3Dfx plata, aseve Silicon Graphics da PlayStation-is 3D platebi.

3D gamosaxulebis sinTezi or ZiriTad etapad iyofa:

57

modelizaciis etapi, romelSic saCvenebeli obieqtis modelireba xdeba, Cvenebis etapi, sadac ukve modelirebuli obieqtis Cveneba, TvalsaCino warmodgena xorcieldeba.

orive es etapi mravalnair teqnikas gulisxmobs. Teoriulad modelizaciisa da Cvenebis etapebi urTierTdamoukidebel teqnikebs gulisxmobs, magram TavisTavad cxadia, rom Cvenebisas modelizaciis monacemebis gamoyeneba unda moxdes. amitomac iTvleba, rom am or teqnikas erTmaneTTan metad mWidro kavSiri aqvs. modelizaciaSi igulisxmeba kompiuterSi geometriuli monacemebisa da grafikuli maxasiaTeblebis moTavseba.

modelizaciis procesi SeiZleba iyos: avtomaturi (magaliTad 3D skaneri), sadac programa realur samyarodan aRebuli obieqtis models qmnis. modelizacia xeliT, 3D gamosaxulebaTa Sesaqmneli programebis daxmarebiT sruldeba. aseT SemTxvevaSi modelis Seqmnaze infografistia pasuxismgebeli. am programaTa Soris yvelaze gavrcelebulia: 3D Studio Max, Maya, XSI, Blender, aseve Anim8or.

holivudma 3D formatis popularizacias rom mihyo xeli, mtkicdeba tim bartonisa da jeims kameronis filmebiT. aRniSnul formatSi gadaRebuli `alisa saocrebaTa qveyanaSi~ da `avatari~ 2009-2010 wlebis yvelaze gaxmaurebuli holivuduri nawarmia.

`avatarma~ SeZlo yvela drois rekordi moexsna da avtorebisTvis 2 712 115 019 dolari moetana. momgebianma biznesma holivudel reJisorebs samganzomilebiani filmebisadmi interesi gauRviva, xolo yvelaze gaxmaurebulma produqtma aRniSnuli formatis nawarms mayurebeli SesZina.

es TavisTavad gulisxmobs, rom kinogaqiravebaSi filmebi sakmaod warmatebulia da gadamRebi jgufisTvis bevri fuli moaqvT. Sesabamisad, Cndeba safrTxe - 3D biznesma ar Seiwiros kinematografi, rogorc xelovnebis nawili. aRniSnuli samganzomilebiani filmebis arseboba samganzomilebiani televizorebisa da telemauwyeblobis Seqmnam ganapiroba.

58

2010 wlis dasawyisSi, amerikaSi sensaciuri siaxle gavrcelda _ gaCnda msoflioSi pirveli samganzomilebiani telemauwyebloba. paralelurad, kompaniebma Sony, Panasonic, Samsung - Seqmnes samganzomilebiani televizorebi. yovelive amis fonze, eqspertebis nawili miiCnevs, rom Cveulebrivi kinos epoqa dasrulda da 3D formatis filmebis dro dadga.

samganzomilebian ekransa da gamosaxulebas Tavisi minusebic aqvs. ofTalmologiuri TvalsazrisiT, stereoskopuli ekranis xedva mxedvelobisTvis arcTu usafrTxoa, radgan iwvevs Tvalis kunTis daRlasa da modunebas, aseve sagrZnoblad aqveiTebs mxedvelobas.

optikuri xelsawyo _ stereoskopi, romlis saSualebiTac or suraTze gamosaxuli erTi da igive sagani Tvals erT moculobiT gamosaxulebad eCveneba, iluziis Seqmnas uwyobs xels, xolo _ stereoskopuli _ sityva-sityviT reliefursa da moculobiTs niSnavs. samganzomilebiani sistema moZravi kadri, naxatia, romelic siRrmis aRqmis iluzias aZlierebs. mis warmoqmnas stereoskopuli fotografiis ganviTarebas miaweren.

specialuri kamera iRebs fotoebs, romlebic situacias ori xediT asaxavs, xolo specialuri saTvalis meSveobiT

siRrmis iluziis warmoqmna xdeba.

stereoskopuli era kinos istoriaSi 1890 wels daiwyo, rodesac britanuli kinos pionerma, uiliam fris grinma kinoTeatrSi aCvena pirveli samganzomilebiani filmi, romelic daapatenta kidec, rogorc sakuTari gamogoneba. saCvenebeli versia Sedgeboda ori gamosaxulebisagan, romlebic sinqronulad, erTmaneTis gverdigverdze mdebare ekranebze

59

uCvenes. mayurebels ori gamosaxulebis aRsaqmelad stereoskopis gamoyeneba mouxda. gasakviri araa, rom filmis yurebis aseTi meTodi praqtikuli ar aRmoCnda.

1950-ian wlebSi teqnologiis daxvewam samganzomilebiani kinos oqros xana daamkvidra. Tumca mis popularizacias xels uSlida standartuli formati, da garda amisa, misi warmoeba da Cveneba Zviri siamovneba gaxldaT. yvela sirTulis miuxedavad, 1952 wels kinoTeatrebSi gamoCnda pirveli feradi stereoskopuli filmi Bwana Devil arC oboleris reJisorobiT.

amas mravali warmatebuli Tu warumatebeli filmi mohyva. 1980-ian wlebSi `disneim~ da `universal studiom~ mayurebeli samganzomilebiani kinoTi miizides, wiTel-lurji anaglifuri saTvaleebiT, rac sabolood warmatebul biznesad iqca.

IMAX-ma 1986 wels sakuTari kompaniis prezentacia polarizebuli saTvalis gamoyenebiT Caatara. 1990 wels, amave kompaniam pirvelma gadaiRo fantastikuri Janris samganzomilebiani filmi Wings of Courage.

samganzomilebiani filmis warmoebisTvis ramdenime teqnologiuri meTodi arsebobs. erT-erTi sistema polarizaciaa. polarizacia eleqtromagnitur da sinaTlis sxivebis rxevaTa Tvisebaa _ ganlagdnen erT garkveul sibrtyeSi. am Tvisebis gamoyenebiT iqmneba stereoskopuli samganzomilebiani efeqti, romelic mxolod specialuri polarizaciuli saTvaliT aRiqmeba. saTvaleSi Casmulia wiTeli da cianidis (momwvano cisferi) feris optikuri mina an e.w. polarizebuli filtri, romelSic erTi linza polarizebulia vertikalurad, xolo meore _ horizontalurad, rac stereoxedvis saSualebas iZleva.

60

virtualuri realobis stereoskopuli samganzomilebiani efeqtis misaRwevad gamoiyeneba anaglafuri gamosaxuleba. amgvar gamosaxulebas ori sxvadasxva feris fena aqvs gadakruli, rac siRrmis efeqts qmnis. rogorc wesi, ZiriTadi sagani an subieqti, romelzec aqcenti keTdeba, centrSi Tavsdeba, xolo wina xedi da foni horizontaluradaa gadaweuli sapirispiro mimarTulebiT. gamosaxuleba Seicavs ori gansxvavebuli feris filtrirebul suraTs, Sedegad viRebT integrirebul stereoskopul gamosaxulebas. saboloo produqts Tavis tvinis qerqSi moTavsebuli mxedvelobiTi zonebi aRiqvamen, rogorc samganzomilebian kompozicias. swored amgvarad miviReT STambeWdavi efeqtebi, rac `avatars~ sxva filmebisgan gamoarCevs.

rac Seexeba animacias, ukve cxadia, rom axali animaciuri filmebis umetesoba amieridan samganzomilebiani iqneba. 3D multfilmebis gakeTeba ufro advilia _ gansakuTrebuli

kamera an rTuli damuSaveba ar sWirdeba. erT suraTs emateba meore _ virtualur kameris gamosaxuleba da suraTi s a m g a nzom ileb i a n i gamodis. amitomacaa, rom jerjerobiT ufro meti xarisxiani

animaciuri filmi gamovida ekranebze.perspeqtivebze saubari jer naadrevia, miT umetes, rom

msoflioSi kidev didxans iqneba tradiciuli kinoc. amas Tavad kinos istoria amtkicebs: teqnika mravaljer Seicvala, magram `klasikur ekrans~ amiT araferi daklebia.

61

gamoyenebulia literatura:

http : / /en .wik ipedia .org /wik i /3D_computer_graphic• s (ukanasknelad gadamowmda 30.12.2014)h t t p : / / d s p a c e . n p l g . g o v . g e / b i t s t r e a m / 1 2 3 4 / 2 2 4 4 1 / 1 /•KompiuteruliGrafikaDaGrafikuliRedaktorebi.pdf (ukanasknelad gadamowmda 30.12.2014)http://themagicedge.blogspot.com• / (ukanasknelad gadamowmda 30.12.2014)

62

giorgi TavarTqilaZe,saqarTvelos SoTa rusTavelis Teatrisa da kinos

saxelmwifo universiteti,mxatvruli kinos reJisuris mimarTulebis magistranti

xelmZRvaneli _ prof. daviT gujabiZe

saTvaliani stereoskopia

civilizaciis ganviTarebis miuxedavad, mecnierebis erT-erTi yvelaze naklebad Seswavlili mimarTuleba dResdReobiT adamianis binokularuli sistemaa. igulisxmeba mxedvelobis sistema, romlis meSveobiTac is sagnebs ori Tvalis meSveobiT akvirdeba.

adamiani sagans or gansxvavebul gamosaxulebad xedavs. ori Tvalidan miRebuli informacia tvinSi aRwevs, iq gardatydeba da erTian gamosaxulebad gardaiqmneba. es jamuri gamosaxuleba siRrmiseulia. e.i moculobiTia. swored moculobiTi xedva iwvevs adamianis manevrirebis sizustes. mas SeuZlia zustad aRiqvas masStabebi, rac ganapirobebs momdevno da swor qmedebebs.

amdenad, moculobiTi gamosaxuleba adamianis mier gare samyaros aRqmis ufro srulyofili adekvatia, vidre organzomilebiani. Tavidn stereo gamosaxulebis aRqma wiTel-lurji anu anaglifuri saTvaliT xdeboda. am saTvalis erTi mina wiTladaa daferili, meore ki lurjad (ciani). xedvis es sakmaod uxeSi meTodi mravalsaukunovani Sromis Sedegia da isic, aseTi mwiri da arakomfortuli. 30-40-ian wlebSi, anaglifuri saTvaliT adamianma pirvelad dainaxa moZravi suraTi (Motion picture) realur moculobaSi.

msgavsi Sedegis miRwevas manamde ZiriTadad fotografebi cdilobdnen. isini iRebdnen or gamosaxulebas, romelTac fotofirze erTmaneTis gverdigverd ganalagebdnen. aRqma sakmaod arakomfortuli procesi iyo, gamosaxulebis moculobaSi aRsaqmelad saWiro iyo Tvalebis daelameba, meTodma, ra Tqma unda, „fexi ver moikida“.

63

amas garda arsebobda e. w. parloris stereoskopi, gamomgoneblis pativsacemad Serqmeuli saxeliT. adamiani specialur binoklSi xedavda or aslad gadaRebul fotos. es ori foto erTmaneTisgan gansxvavebuli gaxldaT gadaRebis wertilis mixedviT, radgan erT-erTi SedarebiT marcxnidan iyo gadaRebuli, meore ki _ marjvnidan.

mayurebeli erTdroulad or gansxvavebul gamosaxulebas aRiqvamda. marjvena TvaliT, marjvena TvalisTvis, marcxenaTi ki, marcxena TvalisTvis gadaRebulebs. amgvarad xdeboda fotoSi realuri siRrmis aRqma.

parloris principi didi miRwevaa stereoskopiis ganviTarebis procesSi, radgan dRemde am principiT xdeba stereo gamosaxulebis aRqma, magram es uZravi gamosaxulebis stereoskopuli aRqmaa, rac sakmaod martivia moZravi suraTis stereoskopul aRqmasTan SedarebiT.

adamiani sakmaod didi xnis ganmavlobaSi cdilobda, moZravi suraTi stereo formatSi daenaxa. magram, aqve unda aRiniSnos, rom aseTebi arc Tu ise bevri iyvnen. paralelurad da damoukideblad mimdinareobda muSaoba ruseTsa da amerikaSi. sakiTxze momuSaveni 2-3-kacian jgufebs ar aRematebodnen. es TiTqos istoriuli anareklia mTeli 22-saukunovani ganviTarebis procesis, 22-saukunovani imitom, rom binokularuli sistemiT qristesSobamde 300 wels dainteresda berZeni fizikosi da maTematikosi evklide.

evklide sferoze dakvirvebisas pirveli amCnevs erT paradoqsul faqts: rodesac cali TvaliT uyurebs sferos, mxolod sferos centrisa da marjvena naxevarsferos danaxvas axerxebs. xolo, roca marcxena TvaliT uyurebs, sferos centrsa da marcxena naxevarsferos xedavs.

antikuri xanis mecnieri aelius galeni (Cv.w.AaR. 129-200 wlebi) askvnis, rom adamiani Turme or gamosaxulebas xedavs. erTs marcxena TvaliT, meores ki - marjvenaTi.

galenis naSromi binokularul sistemaze XX saukunemde aravis Seuswavlia. araferia cnobili sxva Zveli mecnierebis Sesaxebac, romlebic adamianis binokularul sistemas ikvlevdnen.

64

cnobilia, rom leonardo da vinCic did mniSvnelobas aniWebda adamianis am Tvisebas, magram am sakiTxTan dakavSirebiT, da vinCis raime mniSvnelovan Canawers Cvenamde ar mouRwevia.

stereoskopuli principebis erT-erTma fuZemdebelma, amerikelma leni liptonma mravali weli moandoma aRuricxavi cnobebis moZiebas sxvadasxva biblioTekaSi. niSandoblivia misi aRmoCenili sayuradRebo cnoba ori ingliseli mecnieris Sesaxeb: sanam ser Carlz uitstoni siRrmis SegrZnebas aRmoaCenda, mxolod ramdenime adamiani cdilobda adamianis binokularuli xedvis gamokvlevas. mTeli samyaro ubralod, zedmeti kiTxvebis gareSe, gasarTobad iyenebda bunebrivad moniWebul binokularul mxedvelobas da aranairi warmodgena ar hqondaT siRrmis SegrZnebasa da stereofsisze.

1838 wlamde aravin araferi icoda stereofsisis nawilobrivi codnisa da SemecnebiTi wyaroebis Sesaxeb. uitstonamde, daaxloebiT, aTi adamiani Tu iqneboda, romlebic sxvadasxva periodSi ikvlevdnen da werdnen adamianTa rasis am umniSvnelovanes, bunebriv meqanizmze.

mas Semdeg, rac uetstounma sajarod ganacxada stereofsisis aRmoCenis Sesaxeb, kidev erTma gamoCenilma ingliselma fizikosma, ser devid briusterma, aRmomCenis diskreditacia scada Semdegi gancxadebiT, _ axla ukve yvela Wkviani adamianisTvis naTelia, rom obieqti, rasac ori Tvali aRiqvams, gonebaSi Sedis or gansxvavebul gamosaxulebad, Semdeg, ki orive gardaiqmneba erT gamosaxulebad. es cxadi simarTle ukve naTqvamia Cvenamde, antikuri xanis maTematikosebis mier.

TiTqos es faqti manamdec cxadi unda yofiliyo, magram, miuxedavad imisa, rom ukve arsebobda mravali statia da mosazreba adamianis mxedvelobis sistemis Sesaxeb, mainc arc erT werilobiT wyaroSi miniSnebuli ar iyo, rom gamosaxuleba (marjvena da marcxena) kombinirdeba da warmoiqmneba axali suraTi da axali siRrmis aRqma.

me-19 saukunidan stereoskopiam neli svliT daiwyo

65

ganviTareba. amas mowmobs Tundac parloris stereoskopi. Semdeg ruseTSi aawyves usaTvalo stereo ekrani (s. ivanovis gamogoneba), romelic arcTu misaRebi gamodga, rogorc sayureblad, ise finansurad.

meoce saukuneSi mniSvnelovan warmatebas miaRwia gamoCenilma qarTvelma mxatvarma da mecnierma daviT kakabaZem stereoaparatis gamogonebis procesSi.

meoce saukunis 40-ian wlebSi, aSS-sa da sabWoTa kavSirSi gamoCnda stereo kinosistemebi da stereofilmebi. am yvelafers ki win stereoskopiis ganviTarebis gzaze kidev erTi didad mniSvnelovani faqti uZRoda. es anaglifuri saTvale gaxlavT.

anaglifuri saTvalis Seqmnam SesaZlebeli gaxada parloris stereoskopis principis moZravi suraTebis aRqmisTvis gamoyeneba: moZravi suraTi ori fotos msgavsad wyvilad aRibeWdeboda firze, erTi marjvena, meore ki, marcxena TvalisTvis. brtyel ekranze orfrad (wiTlad da momwvano cisfrad) Seferili stereowyvilis gamosaxuleba proecirdeboda. ekranze, ra Tqma unda, areuli ferebis ucnauri gamosaxuleba miiReboda, magram mayureblis Tvalebi stereowyvilis TiToeul kadrs cal-calke aRiqvamda amave ferebiT daferili saTvaliT. marjvena TvaliT lurj gamosaxulebas xedavda, marcxenaTi ki, wiTels. amdenad, mayurebeli parloris principis wyalobiT ukve moZrav suraTs xedavda realur siRrmeSi.

aq logikuria kidev erTi kiTxva. ratom maincdamainc lurji da wiTeli? mecnierebma aRmoaCines, rom adamianis TvaliT danaxuli informacia tvinSi or gansxvavebul ferad Sedis, marcxena Tvalidan lurjad, marjvenadan ki, wiTlad. amitomac Seiqmna anaglifuri saTvale, romelic Tvalebs am ferebs unacvlebs. anu _ Tu adamianis marjvena Tvali wiTlad aRiqvams gamosaxulebas da tvinSi am ferad agzavnis informacias, saTvaleze am TvalisTvis gankuTvnili mina lurjia, marcxena Tvalzec, Sesabamisad _ wiTeli. am saTvalis meSveobiT adamiani binokularul sistemas `atyuebs~ da aiZulebs ori brtyeli gamosaxulebis danaxviT

66

sivrcis siRrme aRiqvas.amdenad, adamianma moaxerxa moZravi suraTic daenaxa

stereo formatSi da is kinematografmac `mosinja~. 1950-ian wlebSi 3D kinos mcirexniani bumic ki aRiniSna, ramac aracalsaxa STabeWdileba moaxdina im periodis kinoxelovanebze, prodiuserebsa da mayurebelze.

dRes anaglifuri saTvale mxolod 3D komiqsebis aRsaqmelad Tu gamoiyeneba, radgan lurji da wiTeli dafervis gamo gamosaxuleba realur ferebs kargavs, Tumca es nakli polarizaciulma saTvaleebma gamoaswora.

polarizaciuli saTvale naxevrad gamWvirvale, polarizebuli firfitebisagan Sedgeba. firfitebis principi iseTivea rogoric anaglifuri saTvalis, mxolod im gansxvavebiT, rom Tvalebi ukve realur ferebs aRiqvamen. minebic aRaraa daferili. polarizebuli minebi axerxeben ekranze erTdroulad mocemuli ori gamosaxuleba gayon marjvena da marcxena TvalisTvis da amgvarad, mayurebelma stereo gamosaxuleba realur fersa da moculobaSi aRiqvas.

stereskopiis ganviTareba bolo 50 wlis ganmavlobaSi geometriuli progresiiT aCqarda. mas fexs uwyobs teqnologiebis ganviTareba, Tumca jer kidev mravali dabrkoleba arsebobs. erT-erTi maTgania saTvale, romlis gareSec SeuZlebelia stereoskopuli nawarmis aRqma. is mayurebelSi diskomfortis gamomwvevia. Tumca, Tu gaviTvaliswinebT ganviTarebis tempebs, savaraudoa, rom sul male mogvevlineba ekrani, romelic saSualebas mogvcems, usaTvalod aRviqvaT 3D stereo gamosaxuleba.

gamoyenebuli literatura:

Leny Lipton . Foundations of Stereoscopic Cinema, : Van •NostrandReinhold,July-1982

67

giorgi CaxvaZe,saqarTvelos SoTa rusTavelis Teatrisa da kinos

saxelmwifo univeriteti,audio-vizualuri reJisuris mimarTulebis magistranti

xelmZRvaneli _ prof. daviT gujabiZe

sityva samsaxiobo xelovnebaSi

samsaxiobo xelovnebasTan dakavSirebiT, valerian gunia werda: `...sasceno xelovneba, anu aqtioris xelovneba, axorcielebs da asaxierebs mwerlis nawarmoebs. es ganxorcieleba marto sityvieri rodia, aramed sisxl-xorcSia SeduRebuli: gamsWveva da CaZroma adamianis sulis uRrmes ufskrulSi, gamocnoba misi xasiaTisa, gamorkveva misi idumali, TvaliT SeumCneveli sulis moZraobis mizezebisa da daxlarTul mdgomareobaTa... Segneba sityvaSi mimaluli azrisa da yovelive amis ganxorcieleba didi saqmea, did xelovnebas da did niWsac gulisxmobs~.1

Teatraluri xelovnebis ganviTarebis 25-saukunovani istoriis manZilze, msaxiobis saSemsruleblo xelovnebis formebi drois moTxovnebTan mimarTebiT icvleboda. ZvelberZnul TeatrSi msaxiobis sityvas religiur-hipnozuri zegavlenis moxdenis funqcia hqonda.2 am dros msaxiobis TamaSi berZnuli warmarTuli religiuri warmodgenebis gamyarebas emsaxureboda. msaxiobis TamaSi aRiqmeboda rogorc religiuri ritualis nawili. aRorZinebis xanis `del-artiseul~ TeatrSi sruliad Secvlilia msaxiobis saSemsruleblo xelovnebis mizani. aq msaxiobis mizania sityvis, plastikisa da Jestis gamoyenebiT sazogadoebis aqtivobis amaRleba da mimdinare procesebSi misi CarTva moaxdinos.3 Tu gaviTvaliswinebT, rom im dros dasavleT evropis bazrebSi balaganis (saxeldaxelod

1 v. gunia, krebuli, gamomc. `xelovneba~, Tb. 1953. gv. 82, wignidan n.

uruSaZe `msaxiobis xelovneba~,Ggamomc. `xelovneba~, Tb. 1976,Ggv. 32 HHistory of European drama and theatre by Erika Fischer-Lichte. 20043 ix.: iqve

68

mowyobili scenis) mowyoba da arsebuli sazogadoebrivi urTierTobebis komikuri formiT warmosaxva sakmaod xSirad xdeboda, rac kaTolikuri eklesiis mZafr reaqcias iwvevda, cxadia, rom aRorZinebis TeatrSi msaxiobis xelovnebas sakmao socialuri datvirTvac gaaCnda.Aimave dros, msaxiobis teqnikac gansxvavebuli gaxda, antikuri Teatris amaRlebuli metyvelebis, Jestisa da niRbis siRrmeSi `mimaluli~ saxismetyvelebisagan gansxvavebiT, Ria TamaSis wesebs daefuZna da demokratiuli elferi SeiZina.

romantikuli periodis Teatralur xelovnebaSi msaxiobis sityvam, Jestma da plastikam garkveuli cvlilebebi ganicada. isini ufro gamomsaxveli da kontrastuli gaxda.

Tanamedrove etapze, msaxiobis xelovnebas dro kidev ufro rTul moTxovnebs uyenebs. Teatris msaxiobebs xSirad uxdebaT kinoSi, satelevizio dadgmebSi, teleserialebSi TamaSi, rac maTgan samsaxiobo teqnikis garkveul adaptirebas moiTxovs. maTi auditoriis gemovnebac am SemTxvevaSi sakmaod gansxvavdeba TeatrSi regularulad mosuli mayureblis xelovnebisadmi damokidebulebisgan. am SemTxvevaSi msaxiobs uxdeba sakuTari saSemsrulebo xelovneba arsebul pirobebs Seuxamos, rom misi TamaSi ufro gasagebi, advilad aRsaqmeli da amave dros maRali gemovnebis iyos.

mocemul naSromSi, Sevecdebi mokled mimovixilo samsaxiobo xelovnebis erT-erTi umniSvnelovanesi elementi sityvis saxiT.

sityvas msaxiobis saSemsruleblo xelovnebaSi gansakuTrebuli datvirTva aqvs. zogadi ganmartebiT, sityva es aris garkveuli mniSvnelobis mqone enobrivi erTeuli, romelic weriTi da zepiri komunikaciis dros gamoiyeneba.1 TeatrSi msaxiobis sityvas ramdenime ZiriTadi funqcia aqvs:

gmiris Sinagan samyaroSi mimdinare procesebis 1. gamoxatva;

partniorTan komunikacia;2.

1 m. TumaniSvili `msaxiobis xelovneba~ gamomc. xelovneba, Tb. 1977

69

scenuri moqmedebis gamoxatva.3. rolis aRqma, gansaxierebis miznisa da saSualebebis

SerCeva racionaluri procesia.Aam dros msaxiobi gmiris saxes xedavs rogorc dramaturgis, reJisoris, aseve sakuTari TvalTaxedviT. gmiris saxis Seqmna moicavs, rogorc literaturuli nawarmoebis, piesis mier mowodebuli informaciisa da xedvis damuSavebas, aseve sxva wyaroebidan (reJisori, sxva msaxiobis mier ukve naTamaSebi versia, damxmare literatura) miRebuli masalis gadamuSavebas. magram mTavari problema, rac am SemTxvevaSi msaxiobs warmoeSoba, aris am miRebuli racionaluri da emociuri gamocdilebis gmirTan dakavSireba. msaxiobma SurisZiebasTan dakavSirebiT hamletis cnobil yoymanze uamravi ram SeiZleba gaigos, Tumca, misi mTavari amocana mainc am yoymanis gamoxatva iqneba. gamoxatva urTulesi amocanaa, radganac igi Sesabamisad unda aRiqmebodes da STambeWdavi unda iyos mayureblisTvis. sxva SemTxvevaSi, msaxiobis TamaSi teqstis gameoreba iqneba. sinamdvileSi, teqstic, ganaTebac da a.S. erT mTavar mizans emsaxureba: scenaze axali sinamdvilis Seqmna moxdes. msaxiobis funqciaa, es axali sinamdvile damajerebeli gaxados.

erT-erTi mTavari saSualeba, risi meSveobiTac sityva, misi umartivesi gagebiT, STambeWdavi da damajerebeli xdeba, aris gulwrfeloba. msaxiobis sityvis damajerebloba swored mxatvruli gulwrfelobiT miiRweva. ra Tqma unda, yovelma msaxiobma unda icodes, rom mis mier Sesrulebuli roli mainc fantaziis nayofia. magram mas unda sjerodes, rom misi gmiri rasac ganicdis, marTlac ganicdis da rasac gamoxatavs, marTlac sjera sakuTari naTqvamis. cnobili foto, roca iago (u. CxeiZe) Tavze adgas gulwasul mavrs, naTeli dasturia, rom msaxiobis moqmedeba ar aris mxolod erTi wamisTvis, erTi speqtaklisTvis gankuTvnili, igi marad arsebul Temebs, vnebebs da miznebs gamoxatavs.1 Mmsaxiobis gulwrfeloba gansakuTrebiT metyvelia, roca igi ara uferul, gacveTil Sinagan samyaros warmoadgens, aramed

1 d. aleqsiZe ` Teatraluri xelovneba~ , gamomc. ganaTleba, Tb. 1977

70

gansxvavebul da gmiris unikalur `me~-s. es unikaluroba piesasa da speqtaklSi gmiris damokidebulebis gaazrebiT da misTvis Sesabamisi adgilis moZebnaSi gamoixateba. stanislavski msaxiobebs urCevda, gmiris emociur-azrobrivi saxe situaciidan gamomdinare SeeqmnaT da ara piriqiT, sakuTari `me~-sTvis moergoT movlenebi.1Mmsaxiobis sityvis daniSnuleba swored am Sinagani samyaros Cvenebaa.

mayurebeli msaxiobis sityvas aRiqvams, rogorc movlenebTan gmiris damokidebulebis maCvenebels. es damokidebuleba ar aris mxolod is, rac Cans, rogorc amas bihevioristebi amboben,2 aramed ufro metia. igi gmiris Sinagani samyaros gamomsaxvelia. msaxiobis sityva mxolod teqsti ar aris, igi qveteqstsac moicavs, romelic intonaciis, Jestis, mimikisa da plastikis saSualebiT erTdroulad gadmoicema. msaxiobis sityvis es mravalmniSvneloba gmirebis saxeebs metyvels xdis da speqtakls mravalferovan da saintereso movlenad aqcevs.

sxva problemaa msaxiobis mier sakuTari `me~-s identificireba gmiris `me~-sTan. ra Tqma unda, Znelia hamletis roli kargad Seasrulos im msaxiobma, romlisTvisac ucxoa hamleturi yofna-aryofnis, samyaros rogorc sapyrobilis da a.S. problematika ara mxolod Teoriulad, aramed gancdisa da sakuTari cxovrebis magaliTze. imisaTvis, rom msaxiobma didi roli Seasrulos, TviTon unda iyos didi pirovneba an did pirovnebasTan miaxloebuli.MTu msaxiobis sityvas gardasaxvasTan dakavSirebuli am Sinagani winaaRmdegobis kvali atyvia, is ver iqneba damajerebeli da Cven miviRebT mxolod gmiris saxis Seqmnis mcdelobas da ara gmiris saxes.

amdenad, msaxiobis sityvis, rogorc gmiris Sinagan samyaroSi mimdinare procesebis gamomsaxvelis funqcia, uaRresad mniSvnelovani sakiTxia Tavad msaxiobis sityvis arsis gasarkvevad.

1 k. stanislavski, msaxiobis muSaoba Tavis Tavze. gamomcemloba saxelgami. Tbilisi, 1949 2 XX saukunis burJuaziuli filosofia, avt. jgufis xelmZRvaneli g. TevzaZe, gamomc. ganaTleba, Tb., 1970

71

msaxiobis sityvas aqvs komunikaciis funqcia. scenaze, partniorebi erTmaneTTan kavSirs Jestis meSveobiTac amyareben. magram, dramatul TeatrSi, sityvis, rogorc komunikaciis umTavresi saSualebis mniSvneloba udavoa.

sityvis sakomunikacio funqcia Semdeg aspeqtebs moicavs:

partniorTan komunikacia;1. mayurebelTan komunikacia;2. komunikaciis mizani;3. komunikaciis forma.4.

msaxiobis sityva ar aris gancalkevebuli movlena speqtaklSi. igi mWidrodaa dakavSirebuli partniorebis TamaSTan. Tu partniorebis TamaSs Soris garkveuli harmonia ar arsebobs (igulisxmeba situaciaze da erTmaneTis TamaSze adekvaturi reagireba partniorebs Soris), maSin sityvis sakomunikacio funqcia scenaze ikargeba. Ees gansakuTrebiT exeba dialogebs, magram sakomunikacio funqcia mxolod dialogebiT ar amoiwureba. maSinac ki, roca msaxiobi scenaze TiTqos martoa~ da sityvas warmoTqvams, es sityva garkveuli gzavnilia partniorebisadmi, e.w. gancalkevebuli monologebi sinamdvileSi mWidrodaa dakavSirebuli erTmaneTTan da speqtaklis erTian sityvier qsovils, saxes qmnis.

msaxiobis TamaSi mayurebliskenaa mimarTuli. speqtaklis saboloo mizani, raoden pragmatuladac ar unda Candes es, aris mayurebeli. amaSi igulisxmeba rogorc mayureblis mowoneba, misi mozidva, masze STabeWdilebis moxdena, aseve misi aRzrda Tu gemovnebis Camoyalibeba. sxvadasxva situaciaSi Teatri mayureblis problemas gansxvavebulad udgeba. rac Seexeba msaxiobis sityvis sakomunikacio funqcias mayurebelTan mimarTebiT, igi saTqmelis mayurebelTan adekvaturad mitanas gulisxmobs.

komunikacias gaaCnia Tavisi mizani da forma. Mmsaxiobis sityvis mizania piesis sazrisis, gmiris saxis, speqtaklis arsis, sakacobrio da Tanamedroveobis ZiriTadi problemebis sakuTari interpretaciiT miwodeba mayureblisTvis da misi

72

dafiqreba am problemebze. Ggadacemis formebi moicavs rogorc sityvier moqmedebas, ise pauzas, qveteqsts, aseve intonacias.

intonacias gansakuTrebuli mniSvneloba aqvs sityvis sazrisis gadmosacemad.Aimave dros, is aris erT-erTi mniSvnelovani garegani forma am sazrisis gadmosacemad. intonacia, es aris damokidebuleba partniorTan, piesis movlenebTan Tu sakuTar TavTan. sityva sityvieri moqmedebis~ dros Rebulobs ama Tu im fersa da tonalobas.

msaxiobis sityva mxolod mosmenisaTvis gamiznuli ar aris. igi garkveul sasceno moqmedebas gamoxatavs. sasceno moqmedebaSi igulisxmeba scenaze mimdinare movlena (mizanscena, scena da a.S.), romelic mWidro kavSirSia sxva winmswreb Tu momdevno moqmedebebTan. scenaze piesis siuJetis ganviTareba sxvadasxva xerxiT (mizanscenebi, aqtebi, musika da sxv.) xdeba, romelTa Soris sityvas umniSvnelovanesi adgili uWiravs, radganac, rogorc ukve iTqva, dramatuli Teatri upirvelesad, piesas, rogorc sityvier masalas eyrdnoba da masSi asaxuli sazrisebis realizebas msaxiobis TamaSisa da speqtaklis meSveobiT axdens. amdenad, msaxiobis sityvieri moqmedeba speqtaklis mimdinareobis warmmarTvelia. igi scenuri urTierTobis safuZvelia. sityvieri moqmedebisas azri gadaicema rogorc teqstis racionalur doneze, aseve intonaciis meSveobiTac, romelic qveteqstis momcvelia. sityva, romelsac ara aqvs qveteqsti, mayureblisTvis STambeWdavi ar aris, ver aRZravs masSi im emocias, rac sityvam unda moaxdinos. SesaZloa sityvis qveteqsti upirispirdebodes teqsts, magram es sityvas damatebiT elfers matebs da mas ufro sainteresod aqcevs.

sityvieri moqmedebis mizandasaxuli motivi, safuZveli Sinagani dialogia. Sinagani dialogi aris msaxiobis azrobriv-emociuri damokidebuleba sityvasTan. Tu es damokidebuleba gaazrebulia, gaTavisebulia, maSin msaxiobs esmis rasac ambobs. Sinagani dialogi Tavad msaxiobSi mimdinare emociuri procesia teqstTan mimarTebiT. es

73

sakuTari gmiris, misi tkivilis Tu sixarulis danaxvaa, im situaciis aRqma, romelSic gmiri imyofeba da masze adekvatur reagirebas axdens. da es yvelaferi, msaxiobis mier sityvis scenaze warmoTqmamde xdeba. sanam is scenaze imetyvelebs, amas mayurebeli moismens, msaxiobis Sinagan samyaroSi ukve warmosaTqmeli sityvis dabadeba da realizeba xdeba. es ar aris rolis usityvod gameoreba. Ees aris sityvis da masSi mocemuli sazrisebisa da movlenebis emociur-azrobrivi aRqma. esUukve msaxiobis ostatobazea damokidebuli, ramdenad kargad moaxerxebs is am damokidebulebis scenaze realizebas.

gamoyenebuli literatura:

v. gunia, krebuli, gamomc. xelovneba~, Tb. 1953. gv. 82, wignidan •n. uruSaZe, `msaxiobis xelovneba~, Ggamomc. `xelovneba~, Tb. 1976Erika Fischer-Lichte. History of European drama and theatre, •Psychology Press, 2002m. TumaniSvili, msaxiobis xelovneba, gamomc. `xelovneba~, Tb., •1977d. aleqsiZe, Teatraluri xelovneba, gamomc. `ganaTleba~, Tb., •1977k. stanislavski, msaxiobis muSaoba Tavis Tavze. gamomcemloba •`saxelgami~, Tb., 1949 XX saukunis burJuaziuli filosofia, avt. jgufis •xelmZRvaneli g. TevzaZe, gamomc. ganaTleba, Tb. 1970

74

pavel rogalski (poloneTi), saqarTvelos SoTa rusTavelis Teatrisa da kinos

saxelmwifo universitetis dramis reJisuris mimarTulebis magistranti

xelmZRvanelebi: prof. giorgi margvelaSvili, prof. giorgi cqitiSvili

ojaxuri faseulobebis dakargva _

Seqspiris „mefe liri“

uiliam Seqspiris tragedia „mefe liri“ msoflios yvela qveyanaSi, tradiciulad, ZalauflebisaTvis brZolis konteqstSi idgmeba xolme. umravles SemTxvevaSi, win wamoweulia samefo taxtis xelSi Cagdebis dauokebeli surviliTa da vnebiT Sepyrobili adamianebis drama.

winamdebare naSromi piesis gansxvavebul interpretacias gvTavazobs. Seqspiris am sayovelTaod cnobil tragediaSi, magistranti, upirveles yovlisa, gamoarCevs ojaxur Rirebulebebs, urTierTobas mamasa da Svilebs Soris. avtori am mimarTulebiT aanalizebs or xazs. esenia: mefe liri da misi qaliSvilebi (gonerila, regana da kordelia); grafi glosteri da misi vaJiSvilebi (ed gari da edmundi).

naSromSi warmoCenilia, Tu rogor TandaTan ufasurdeba WeSmariti faseulobebi; zneobrivi, moraluri, eTikuri Rirebulebebis ugulebelyofa, rogor Seubraleblad spobs, anadgurebs TviT sisxliT uaxloes adamianebs Soris arsebul kavSirs. magistranti cdilobs am mimarTulebiT gaaZlieros aqcentebi samomavlod gansaxorcielebel warmodgenaSi. sakuTari Sexedulebebis, mosazrebebis, naazrevis argumentirebulad dasasabuTeblad igi iSveliebs citatebs froidisa da iungis naSromebidan.

75

Pavel Rogalski (Poland),MAstudentofShotaRustaveliTheatreandFilmGeorgian

State University (Drama Directing)Thehead: prof. Giorgi Margvelashvili,

prof. Giorgi Tskitishvili

LOST OF FAMILY VALUES ACCORDING TO “KING LEAR”

Generally, in all countries of the world, William Shakespeare’s tragedy “king Lear”, traditionally is staged to underline the fight for power. In most cases, in the plays are put forward the people’s tragedy who are obsessed with the desire to seize the throne.

The present work is a different interpretation of the play. The M.A., first of all, pays attention to the family values and the relationship between a father and his children. In this direction he analyzes two lines. These are King Lear and his daughters (Gonerila, Regana and Cordelia); Count of Gloucester and his sons (Ed Gary and Edmund).

In this work is clearly shown, how step by step, real inestimable values depreciate. The strive of certain people for power destroys moral, ethical, family values, even the ties of blood relationship. The M.A. tries to put accents on the directions mentioned above in the future productions. To prove his thoughts, ideas he quotes Fraud and Jung as arguments.

76

Павел Рогальский (Польша),Работа предоставлена магистрантом Грузинского

госсударственного университета театра и кино имени Шота Руставели (специальность – режиссёр театра)

Руководитель - проф. Георгий Маргвелашвили проф. Георгий Цкитишвили

O УТРАТЕ СЕМЕЙНЫХ ЦЕННОСТЕЙ«Король Лир» У. Шекспира

Христианский философ и духовный лидер католической церкви, бывший папа римский Иоан Павел II говорил, что на сегодняшний день человечеству просто необходимо создать новую цивилизацию любви. XX век, - подчеркивал он, – был смутным временем, на протяжении которого человечеству выпало многое пережить: потерю истины, Бога, столкновение с тотальным разрушением духовных ценностей. Папа римский проповедовал, что одним из мест где рождается и развивается вера, надежда и любовь, помимо духовных пространств, может быть семья. Необходимо сделать все, чтобы она вновь стала фундаментом общества, госсударства и жизни вцелом.

Читая “Короля Лира” У. Шекспира мы находим огромное количество тем, вопросов и интерпретаций. Наиболее близкой для меня является тема утраты семьи.

В связи с этим я хочу рассмотреть две линии отношений отцов и детей, представленные в пьессе - Лира с дочерьми и Глостера с сыновьями. На примере этих двух семей наиболее ярко можно наблюдать картину разрушения и утраты семейнных ценностей. Весьма интересным и немаловажным моментом является отсутствие в данных семьях материнского персонажа (в пьессе отсутствует как физическая, так и любая психологическая связь с ними ).

Данная пьеса английского драматурга начинается с “семейной встречи” которая, как мы можем догадаться, станет последней. Отец созывает своих дочерей, зная что необходимо передать власть, поделить между ними госсударство, но

77

подсознательно он чувствует, что дети уходят. Они будут создавать свои собственные семьи.

Похожая ситуация складывается и у Глостера с его сыновьями:

«Кент: Это ваш сын, милорд?Глостер: Я причастен, сер, к его рождению. Я так часто

краснел, признаваясь в этом, что постепенно перестал смущаться.

Кент: Я не понимаю вас.Глостер. Зато мать этого молодца поняла меня с первого

взгляда и получила сына в люльку раньше, чем мужа в дом. Вы меня осуждаете?

Кент: Нет, если в итоге получился такой бравый малый.Глостер: У меня есть законный сын, сэр, на год с чем-то

старше этого, который тем не менее ничуть мне не дороже. Хотя этот сорванец явился на свет без приглашения, мать его была красавица. Его рождению предшествовало много радостей, и я вынужден признать себя его отцом.»1

Старик Лир также гордиться своими взрослыми, красивыми и умными дочерьми, но его не оставляют мысли о том, что за спинами принцесс стоят мужчины-князья и короли желающие взять их в жены. Лир все это понимает. Он не только король-прежде всего он отец и человек. Старый, опытный и многое переживший он предчувствует, что последние дни его жизни будут нелегкими. По какому принципу справедливее разделить королевство? Что будет самым правильным?

«И так как мы с себя слагаем власть,Права на землю и правленье краем,Скажите, дочери, мне, кто из васНас любит больше, чтобы при разделеМогли мы нашу щедрость проявитьВ прямом согласье с вашею заслугой.»2

Лир находит свой выход - его критерием будет любовь. Почему она так важна для него? Справедливо ли это? Логично 1 Шекспир У., сочинения, Лен., том V, 1968г., ст. 185..2 там же; ст. 185

78

ли? Король требует от подданных, в том числе и своих дочерей, не только силы, ума, трезвости рассудка, но именно любви. Лир нуждается в чем то светлом, хрупком и нежном. Он хочет испытать самое настоящее...Как король, он имел все, но любовь оказалась ценней. Что случается когда нет любви? Лир знает наверняка. Рушиться не только семья, но и госсударство - рушиться весь мир.

На фоне этих событий, сын Глостера, Эдмунд, переживает внутренний конфликт: он знает, что Лир разделил королевство между своими законными детьми и предчувствует возможность такого же развития событий в семье своего отца. В один прекрасный день он, как незаконнорожденный, может оказаться на улице, без всяких средств для существования. Едмунда душат беспокойство, страх и ревность, им овладевает жажда мести.

В пьесе меня черезвычайно волнует тема семьи. Складывается ощущение, что этой ценности не существует. Что семья нечто искусственное, придуманное. Но она есть, она существует...

Почему семьи Лира и Глостера рушаться, разваливаются? Что происходит в глубинах замка, в отношениях всех членов королевской семьи? Кто виноват? Кто ответственен за конфликты, разрыв связей? Нетрудно догадаться, что это жажда власти, земель и стремление управлять королевством.

К. Г. Юнг однажды сказал :”Боги это метафоры архетипичных желаний, а мифы это архетипичные представления”1 .Он утверждал, что проблемы и конфликты личности можно изучать, анализировать и интерпретировать с помощью языка символов в мифах, рассказах и снах.

Швейцарский ученный подчеркивал роль отца в процессе воспитания ребенка. Самым главным он считал достижение баланса между женским (аниме) и мужским (анимус) началом.

Особенно важно распределить ресурсы, которые независимы от пола. С точки зрения Юнга, очень опасным 1 Юнг К.Г., Избранное, Мос., 1934, ст.80.

79

моментом на пути человека является время, когда он ощущает беспокойство: духовное, метафизическое, экзистенциальное. Это волнение становиться кошмаром для личности. Юнг называет это “архетипом тени”. Ученный утверждает, что он может сыграть позитивную роль при соблюдении следующих условий: во первых, человек должен суметь рассматривать его как суждение оценочное; во вторых, нельзя полностью попасть под его влияние, позволить до конца собой овладеть. Поэтому человек не способен бороться, не может отделить от себя этот архетип, но что самое интересное, постепенно осваивается и налаживает с ним контакт. Мера человека заключается в том, чтобы пойти на соглашение с “темной стороной души”.

Король боиться не того что он сходит с ума, а того что он потерял прочную связь с дочерьми. Нет самой главной ценности, смысла жизни. Возможно Лир жнет то, что сам и посеял. Так он их воспитал, так обращался с ними большую часть их жизни, что теперь они хотят управлять стариком, возможно даже отомстить.

Почти также как Лир, наказан Глостер – он тоже страдает и сходит с ума. У него, как отца, отобрали все - работу, будущее, сыновей.

Граф признается в ошибке, он был не прав. Рассудил не так как положенно. Его критерий оценки не прошел экзамен : Где честь, искренность, добро, любовь?

Рвуться связи. Отношения стали холодными. Все забыли что они семья : отец и дочери. Лир чувствует, что мир, созданный им, рушиться и пытается спасти то хорошее, что еще осталось, но остались лишь гордыня, ненависть, обиды и оскорбления. Лир запутался. В нем все кипит, в нем проснулся вулкан. Поэтому разрушается семья, госсударство, уходит надежда, любовь и вера.... Можно предположить следующее, вернуться к работе К.Г. Юнга, а точнее к работе его учеников-исследователей. Р. Мореа и Г. Дугласс в своей работе (1991г.) выделили 4 типа мужчин : король, рыцарь, мудрец и любовник (интересно что произошли они из дефиниций архетипа юнговского отца).

80

Король и рыцарь это мужчины, которые имеют тип психики где присутствует “анимус” , но у короля больше ”анимы”, чем у рыцаря. Рыцарь должен быть смелым и готовым к защите. У короля доминирует рассудок, осторожность, умение подчинять себе людей. Король обеспечивает в государстве мир и порядок, а рыцарь завоевывает територии и помогает укреплению королевской власти. Они должны жить в синтезе, дружно.

Мудрец и любовник это мужчины в которых много анимы. Любовник может возбудить женщину сексуально. Он должен проникнуть в ее мысли и чувства, должен знать все женские потребности. Мудрец же, как рыцарь - мужчина который может завоевать, подчинить себе людей, но делает он это с помощью аргументов. Его цель - убедить на интелектуальном уровне.

Король и мудрец могут стать харизматичными личностями. Эти два типа могут выступать как вместе, в группах, так и самостоятельно. Все упомянутые типы мужчин требуют еще одного дополнительного коментария. Действительно возникает вопрос : почему среди архетипов короля, рыцаря, мудреца и любовника не присутствует архетип отца? Ответ прост - каждый из них бывает отцом, иногда исполняя его роль. Однако самым близким символом отца всегда является король. Причина очевидна - его нужно уважать, считаться с его мнением, можно также греться в лучах его величия. Он как образец. Король близок к отцу потому, что он всего достиг, он на вершине! Из всех этих типов-позиций только он может сойти вниз передав свою власть сыну или зятю. Король ответственен за то чтобы воспитать сына, наследника престола. Именно в этот символический момент, король и становиться отцом. В пьесе «Король Лир» также часто проявляются негативные элементы. К.Г. Юнг обратился к мифологии-для него образцом отца был один из немецких богов - Вотан. Этот царь мифического мира допустил столько ошибок, что довел мир до катастрофы и полного распада. Его высокомерие, ревность и мечты о могущественном госсударстве послужили

81

причиной его наказания.Эти две линии показывают внутренние семейные

отношения в которых пропадает самое важное : уважение, любовь и доверие. Читая «Короля Лира», невольно задаешься вопросу – почему человек предпочитает власть, успех и богатство семейным ценностям? Где берет свое начало Юнговский анимус? Эти вопросы ведут к бесконечным размышлениям, результат которых сводиться к мысли, что семья, как хрупкая елочная игрушка - красивый стеклянный шар, который так легко разбить и так сложно сберечь. Для сохранения семьи, часто необходимо самопожертвование на которое герои Короля Лира оказались неспособны.

Шекспир в своей пьессе жестоко наказывает обоих отцов – Лир сходит с ума и теряет всех своих дочерей, а Глостер, пережив предательство и неблагодарность, старый, больной и ослепленный, прошедший все муки ада, наконец признает свою ошибку. Он дорого заплатил за свои грехи и только через боль и наказания смог очиститься. Воссоединение графа с сыном, дает нам понять, что драматург счел Глостера более искренним, достойным существования, чем короля Лира.

Использованная литература:Шекспир У., сочиинения, Лен., V., 1968г .• Юнг К. Г., Избранное, Мос., 1934.•

82

den xlibovi, saqarTvelos SoTa rusTavelis Teatrisa da kinos

saxelmwifo universiteti,dramis reJisuris mimarTulebis magistranti xelmZRvaneli _ prof. giorgi cqitiSvili,

giorgi tovstonogovisa da misi skolis

gavlena qarTul Teatrze

naSromSi saubaria imaze, Tu rogor Camoyalibda giorgi tovstonogovis, rogorc reJisoris da pedagogis azrovneba stanislavskis sistemaze dayrdnobiT, misi praqtika da axali Teatraluri skolis Zieba Tbilisis Teatralur institutSi ixveweboda.

g. tovstonogovis studentis, mixeil TumaniSvilis Zieba da axali esTetikis Seqmna, TanamoazreebTan erTad, ganxorcielda SoTa rusTavelis saxelobis akademiur dramatul TeatrSi. reJisorma, aseve didi yuradReba dauTmo fsiqolog dimitri uznaZis mier, XX saukunis 60-ian wlebSi fsiqologiaSi axlad aRmoCenil termins _ „ganwyobis Teoria“. Semdgom, mixeil TumaniSvilma igi Teatralur pedagogikaSi gamoiyena, ramac qarTul scenas axali, cocxal adamianTan ufro daaxloebuli personaJebi SesZina da qarTul fsiqologiur Teatrs daudo saTave.

83

Den Khlibov, MAstudentofShotaRustaveliTheatreandFilmGeorgian

State University (Drama Directing)Thehead: prof. Giorgi Tskitishvili

GEORGI TOVSTONOGOV AND HIS INFLUENCE ON THE GEORGIAN THEATRE

Here is described how was formed Georgi Tovstonogov’s thought as a director and a teacher based on system of Stanislavski, his experience and looking for a new theater school in Tbilisi Theatre Institute. Mikheil Tumanishvili’s the student of Georgy Tovstonogov’s searching and creation of a new esthetics along with his like-minded persons in Shota Rustaveli Academic Drama Theatre as well as using of “Theory of Mood” by Mikheil Tumanishvili in theatrical pedagogy which was newly discovered by psychologist Dimitri Uznadze in 60 years . This gained to Georgian stage characters that are close to a human and led to start Georgian psychological theatre.

84

Ден Хлибов,абота предоставлена магистрантом Грузинского

госсударственного университета театра и кино имени Шота Руставели (специальность – режиссёр театра)

Руководитель - проф. Георгий Цкитишвили

ВЛИЯНИЕ ГЕОРГИЯ ТОВСТОНОГОВА И ЕГО ШКОЛЫ НА ГРУЗИНСКИЙ ТЕАТР

Всю свою жизнь Георгий Товстоногов вёл скрупулёзный и трудный поиск тех театральных форм, которые, с одной стороны, основывались на заветах его ГИТИСовских педагогов по режиссуре А.М. Лобанова и А.Д. Попова, а с другой, были бы новаторскими для театра того времени. «Традиции без новаторства мертвы, но и новаторство без традиций не плодотворно. Надо думать о новаторстве традиций» 1.

«Между традицией и более того академизмом и новаторством в спектаклях Товстоногова не бывает распрей, на его спектаклях они сходятся и мирятся друг с другом»,2 писал критик Б. Зингерман...

Театральная школа Товстоногова оказала большое влияние на грузинский театр. Вообще Товстоногова многое связывало с Грузией. Детство своё он провел в Тбилиси. Мать была грузинкой, отец русским. С детства он органично впитывает две мощные художественные культуры - грузинскую и русскую, хорошо знает западную литературу. По воле судьбы он попадает в Театр Юного Зрителя, организованный в Тбилиси в 1927 году Н.Я. Маршаком и К.Я. Шах-Азизовым. В 1931 году Г.А.Товстоногов поступил в ТЮЗ в качестве актера и ассистента режиссера. Проработав в театре два года он поступает в Москве в ГИТИС на режиссерский факультет.

Во время учебы тот небольшой опыт работы в театре подвергается проверке и жёсткому пересмотру. Товстоногов

1 Товстоногов Г.А. «Зеркало сцены», ленинград ,«Искусство»,1980, стр. 322 Там же стр.9

85

активно включается в театральную жизнь Москвы и знакомится с творчеством всех ведущих режиссеров того времени.

Молодой студент не скрывает своего восхищения педагогами по режиссуре Лобановым и Поповым. Последнего глубоко уважал, а Лобанова боготворил называя «режиссером будущего». От Лобанова идёт и товстоноговский принцип подхода к классической пьесе: «Когда я теперь ставлю классическую пьесу, то рабочая формула такова: МЫ СТАВИМ ПЬЕСУ О ПРОШЛОМ, НАПИСАННУЮ СЕГОДНЯ».1

Учась в Москве Товстоногов лично виделся с К.С. Станиславским и Вс. Мейерхольдом. «Разбудить воображение, - говорил Мейерхольд, - растормошить фантазию можно после постоянного тренажа» и предлагал четыре основных, наиболее эффективных способа достичь этого: Изучать биографии великих людей, путешествовать, изучать произведения великих мастеров искусства и читать «композиционно острую литературу».2

Товстоногов все эти советы принял и следовал им. Москва, ГИТИС, встречи со Станиславским и Мейерхольдом несомненно дали Товстоногову профессиональные знания, обогатили эрудицию. В эти годы молодой режиссер открыл для себя главное: в искусстве нужно идти от себя, от своих, а не навязаных суждений, от своих чувств и не бояться искренности. В одной из рабочих тетрадей тех лет Товстоноговым сделана такая запись: «Не играйте мысль - мыслите, не играйте жизнь – живите.Станиславский». Система стала фундаментом, той базой на которую режиссёр будет опираться всю свою творческую жизнь.

После окончания ГИТИСа, в 1938 году Товстоногов возвращается в Тбилиси, и свой дипломный спектакль по пьесе С. Найдёнова «Дети Ванющина» ставит в Тбилисском русском театре им. А.С. Грибоедова. И этот спектакль и последующие постановки молодого режиссёра привлекли внимание общественности. Вот что писал сам Товстоногов 1 Ю.Рыбаков, «Горе с умом», стр. 322 Там же, стр.0

86

о своей работе; «В каждом спектакле я решаю одну и ту же проблему – ПРОБЛЕМУ СОВРЕМЕННОСТИ. Найденное вчера меня почти всегда не устраивает сегодня. Каждый новый спектакль ставит новые и новые задачи, заставляет жестоким образом отказываться от привычного. Каждый спектакль чему то учит». 1

Творческая биография Товстоногова опровергает распространённую мысль о том, что режиссура это профессия зрелого возраста. Он стал профессионалом удивительно рано и так же рано почувствовал, что между понятиями профессионал-ремесленик и творец, художник есть серьёзная разница.

За время пребывания в Тбилиси Г.А. Товстоногов поставил такие спектакли как «Школа злословия» Шеридана, «Голубое и розовое» А. Брунштейна, «Ночь ошибок» Гольдсмита, «Бабьи сплетни» К. Гольдони и многие другие. Но я хочу остановиться на постановке, которую Товстоногов осуществил через много лет в БДТ. Пьеса «Ханума» А. Цагарели для грузинского театра имеет особое значение. До постановки «Ханумы» в БДТ пьеса несколько раз ставилась в Грузии. И конечно когда такой ответственный и вдумчивый мастер берет колоритный водевиль столетней давности, который строится на игре обманов и недоразумений от спектакля ждешь сюрприза.

Начало спектакля, безмолвная пантомима с записанным голосом самого Товстоногова, природу чувств в которой живут актёры, можно попытаться сформулировать как «всепоглащающая страсть», которая и заставляет всех действовать. Национальному водевилю дан дух ВАХТАНГОВСКОЙ ТЕАТРАЛЬНОСТИ И ПРАЗДНИКА в актерском исполнении, но в то же время режиссёр выстраивает спектакль в противовес модному мюзиклу, который легко предугадывается и уводит от сути. Спектакль расположился между красочностью живописи Пиросмани, патетикой поезии Орбелиани и строгим действием, задачами и преспособлениями рождающими истиное переживание которое проповедовал Станиславский. 1 Ю.Рыбаков, «Горе с умом», стр. 32

87

Театр представления и театр переживания был приведен в синтез. Было ли это открытием и новаторством судить театроведам и зрителям того времени, телеспектакль не может передать той эмоции, которая рождалась в тот момент, «Театр это – здесь, сейчас, между нами!», но факт остается фактом, Г.А. Товстоногов в каждой своей постановке искал что то новое опираясь на метод.

Преподавание вызывало у Товстоногова особый интерес и заниматься он этим начал довольно рано. Всего через год после окончания ГИТИСа, молодого режиссёра пригласили преподавать в только что открытом Театральном институте им. Ш.Руставели, актерское и режиссёрское мастерство. Г.А. Товстоногов был тогда одним из редких дипломированных режиссёров, вместе с Дмитрием (Додо) Алексидзе и Вахтангом Таблиашвили.

Товстоногов принялся за преподование с азартом, ему нравилось передавать молодым обретённую методику. Конечно Станиславского в Грузии уже знали, о его методе писали, пытались изучать и применять, но только Товстоногов знал учение Станиславского системно.

Один из лучших учеников Товстоногова, Михаил Иванович Туманишвили пишет: «Практические занятия по системе Станиславского в Тбилисском театральном институте одним из первых начал Г.А.Товстоногов. Я бесконечно признателен моему учителю и благодарен за тот профессиональный фундамент, который он заложил во мне и моих товарищах. Если бы не уроки Товстоногова, вполне возможно, учение Станиславского казалось бы нам чем-то литературным, далёким от нашей практики. Очень важно, кто даёт тебе знание, из чьих рук ты его берешь».1

Студенты осваивали новый репетиционный метод Станиславского - «Метод действенного анализа». Этот метод переводит репетиционный процесс в плоскость действия, поступков, событий, отталкиваясь от конкретного текста персонажей той или иной пьесы, их желаний, мыслей и 1 М.Тум. «Режиссер уходит из театра», «Искусство», 1983, стр. 25

88

настроений. Интерестно отметить, что позднее, грузинский психолог Дмитрий Узнадзе опубликовывает свои работы: «Основные положения теории установки» (1961) и «Экспериментальные основы психологии установки» (1966), в которых вводится и обосновывается понятие установки как «границы» между субъективным и объективным. Возникая при столкновении потребности субъекта и объективной ситуации её удовлетворения, установка, по Узнадзе, представляет собой целостное, недифференцированное состояние субъекта, предшествующее деятельности. Так называемая ЗАДАЧА у Станиславского, которая и заставляет персонажа действовать, сознательно или бессознательно. В советской психологии «установка» Узнадзе была легальной формой «бессознательного», о котором писали сторонники запрещённого в СССР психоанализа. Так что можно сказать, что подстать упорядоченной системе Станиславского, которую предложил студентам Товстоногов, можно было опереться и на поиски Узнадзе, получив в таком случае более обьемную картину. Возможность работы с актерами, поиск задач и сверхзадач персонажей по первому плану (как бы на сознательном уровне) и искать второй план при помоши Узнадзе. То есть очеловечить персонажей как классической, так и любой другой драматургии, что дало в последствии спектакли абсолютно нового качества и стиля.

Схема эта такова: 1.Что я чувствую в роли? 2. Что я хочу в роли? 3.Что я делаю и как я делаю в роли?Чувства – желания – действия. У Узнадзе же установка имеет трёхчастную структуру: 1) аффективный компонент (чувственный образ);2) поведенческий компонент (действия по отношению к

предмету оценивания); 3) когнитивный компонент (удовлетворение или

раздражение от результата действия).То есть, если перевети это на язык театра, у персонажа

существуют бесзонательные желания, возникают

89

предлагаемые обстоятельста (создаются персонажем или другими факторами), появляется УСТАНОВКА на удовлетворение желания, персонаж начинает выполнять различные действия и либо удовлетворяет свои желания либо нет.

Приведу запись репетиций пьесы М. Горького «Мещане», которую проводил Товстоногов в 1945 году в Тбилисском театральном институте со своим курсом.

Г.А. Товстоногов заражал своих учеников горячей привязаностью к современной жизни, острым любопытством к ней, наблюдательностью, чуткостью к ритмам, краскам. «Я хорошо помню те счастливые дни и своего учителя – вдохновенного, всегда точного и безукоризненно логичного в доказательствах, влюблённого в свою театральную веру» 1

Михаил Иванович Туманишвили был самым выделяющимся из всей группы студентов Г.А. Товстоногова. И выделялся он в первую очередь тем, что поступил на режиссуру сразу после возвращения с фронта. Этот опыт приобретённый шестью годами армии, участиям в боях, подчас бессознательно диктовал и творческие и жизненные планы. М. Туманишвили пронёс через все своё творчество один из постулатов своего наставника: «Раставаться с традицией трудно и опасно. Протоптаная тропа приведёт тебя куда-нибудь. Но прокладывать новую тропу удивительно интересно. Перед тобой беспрерывно открываются новые, неожиданые пейзажи, и привычный мир вновь выглядит новым».2

После окончания театрального института, М. Туманишвили начинает работать в Театре им. Ш. Руставели, где ставит несколько своих первых спектаклей. Среди них особое внимание зрителей привлекает постановка «Такая любовь» П. Когоута. О молодом режиссере в то время писали: «За последнее время в грузинском театре сформировалось и окрепло дарование молодого режиссёра М.Туманишвили. Его спектакли ждут, на них надеются. Последняя по времени 1 Там же стр- 302 Г. Товстоногов, «Современость в совреденном театре», 1962 г., Стр.58

90

его постановка «Такая любовь» - стала главным событием прошлого театрального года».1

Главный художественный принцип, которым руководствовался М. Туманишвили в этой постановке, было создание спектакля «глубоко современного» по содержанию и по форме.

С этого момента в грузинском театра начинается целая эпоха, связанная с именем Михаила Туманишвили.

В те годы условно-реалистический театр был в новинку для Грузии. У М.Туманишвили было много противников в нутри самого театра. Но несмотря на это, он сумел собрать вокруг себя группу молодых единомышленников, вместе с которыми пробил героико-эпическую эстетику грузинского театра. М. Туманишвили и его соратники - актеры: Г.Гегечкори, М.Чахава, Э. Манджгаладзе, Б.Кобахидзе, К.Махарадзе, Г. Сагарадзе, Р.Чхиквадзе: его «Швидкаца», востали против традиционной (как было принято считать) романтической стилистикой грузинской сцены, приподнятого тона, открытого темперамента. «Это была моя армия, готовая идти в бой против штампов, против... Молодые всегда против чего-то. И это естественно. Плохо когда молодым нравится все».2

В театре наступил тот трудный, но прекрасный период, когда в спорах и схватках, в яростных репетициях, в поисках рождается новое, медленно уходит старое. Однако новое только замещает, но не зачеркивает значение художественных достижений прошлых лет. Нужны были новые сценические инструменты, новый театральный принцип, что бы художественно преобразить жизненный материал. Для Туманишвили одним из таких инструментов стала импровизация.

В содружестве с «Швидкацой» он стал на практике утверждать свою театральную веру. Первой его работой с актерами из Швидкаци стал спектактль по книге Ю.Фучика 1 Н.Крылова, «Поиски в пути», журн. «Дружба народов», 1960г., №3 стр. 185 2 Г.Товстоногов. «Современость в современом театре», изд. «Искусство», 1962г., Стр.24

91

«Репортаж с петлёй на шее». Прочитав исповедь Ю.Фучика, чешского заключённого в фашистской тюрьме, о днях проведённых в стенах лагеря, Туманишвили захотел поставить спектакль по этой книге. Ведь книга была про войну и про то что было увиденно самим режиссёром. «До этого театр представлялся мне делом весьма условным. А тут, в истории Фучика, - сама жизнь, только что пережитая всеми нами, реальная, страшная, героическая».1

Начались репетиции. Режиссер чувствовал прямую необходимость излить всё, что накопилось в душе за годы войны. Из наблюдений, впечатлений, запомнившихся людей, ритмов, переживаний, постепенно выросла художественная история- спектакль. Он начинался выходом Г.Гегечкори с книгой Ю.Фучика в руках. Он перелистывал страницы и как бы слушал мир. В зале звучали те позывные , которые во время войны знала вся страна. Тем самым в зрителе всплывало эмоциональное ощущение войны, которое хранилось где-то в подсознании. Тем самым режиссёр сразу вводил зал в историю. Это и был один, но точно подобраный ход который гарантировал включенность в спектакль до самого конца.

Перелистывались страницы и перед зрителями возникали картины последних дней Фучика и его друзей. Камера, четыре стены, решетка, события страшные, с вполне определенным концом. Но на сцене не царила «трагическая» атмосфера. Персонажи шутили, разговаривали и даже пели. Г.Гегечкори то обращался прямо к зрителям, то сам вмешивался в действие, спорил, требовал ответа от следователя, поддерживал, подбадривал людей, когда те теряли надежду.

Настроение героев, их борьба со смертью, их каждодневная жизнь в камере, во всём этом множестве оттенков, перемен. Постепенно слабеют физические силы Фучика, но одновременно растут силы духовные. Две перспективы пересекают друг друга. М.Туманишвили считал главной задачей сценического искусства создание полнокровного актерского образа, уделял большое внимание проблеме 1 Там же; стр. 53

92

актерского перевоплощения. «Мои актеры работали очень хорошо, но мне всё было

мало, всё казалось, что недостаточно огня и рвения, не хватает смелости, точности, резкости. А больше уже было просто невозможно».1 - вспоминал Туманишвили. Успех спектакля превзошел все ожидания. Все в один голос говорили, что родилось новое театральное поколение. Сам М.Туманишвили через много лет сказал об этом спектакле: «У каждого из нас был спектакль, с которого всё начиналось. Во всяком случае, так кажется, когда оглядываешься назад. Было ясно: мы нашли что-то, чего не было раньше на нашей сцене. Время подсказало нам, что и как искать. Тогда мы этого не сознавали – зато сейчас я это очень хорошо ощущаю».2

После «Репортажа с петлёй на шее», М.Туманишвили пытался ставить спектакли в романтической манере, но не находил точных и правдивых интонаций. Это была проба сил, выбор дороги. Он выбрал путь психологической правды. При этом все его работы были очень разными по жанру, по стилю, очень смелыми по форме. Психологическая точность сочеталась с особым режиссёрским умением найти для каждой пьесы свой ключ, свою, пользуясь термином Станиславского, природу чувств. Напирмер, комедию К.Буачидзе «Повесть о любви» вёл в качестве коментатора Эроси Манджгаладзе, популярнейший в то время радиокоментатор футбольных матчей. Одно это обстоятельство делало спектакль правдивым, весёлым, узнаваемым, создавало непринуждённость общения с залом.

Используемая литература:

Товстоногов Г. «Зеркало сцены», «Искусство», Ленинград, 1980г.• Рыбаков Ю., «Горе с умом», Москва, 1983г.• Товстоногов Г., «Современность в современ• ном театре», Ленинград, 1962г.

1 Тамже; стр. 252 Г. Товстоногов, «Современость в совреденном театре», 1962 г., Стр.58

93

Туманишвили М., «Режиссер уходит из театра», «Искусство», • Москва, 1983г.Крылова Н., «Поиски в пути», журн. «Дружба народов», 1960г. • № 3.

94

95