Egons Kivkucns, Zeltte Barevska Daugavpils Universitte, Latvija

PILSTAS AINAVA LATVIEU GLEZNIECB Abstract

Townscape in Latvian painting Landscape in Latvian painting takes important place, however, moustly it is a nature illustration. In the begining of the 20th century in Latvian painters creations appers the town theme. Those are streets of Riga, parks, churches, smokestacks of factoryies, painted by A. Cirulis, V. Purvitis, F. Cipans, N. Strunke, A. Liede, K. Ubans, L. Liberts and other artists. Those are views of Latvia provincial towns (Liepaja, Valmiera, Dobele, Kuldiga, Rezekne etc.) who visible in works of K. Ubans, I. Svemps, J. Tidemanis, O. Skulme, V. Purvitis. Purpose of this article is to research viewpoints of how townscape is interpret in Latvian painting in the beginning of 20th century. Atslgas vrdi: pilstas ainava, latvieu glezniecba, perspektva, panorma, 20. gs. skums.

Ainavai k anram latvieu glezniecb vienmr ir bijusi nozmga loma. Ainava ir viena no

populrkajm pasaules mkslas tmm. Patstvga anra nozmi Eiropas tlotj mksl ainava

ieguva 17.gs., daus gadsimtus vlk - 19.gs., kstot par dominjoo anru un izkopjot patstvgu

tiku. Latvieu glezniecb ainavas anrs iekaroja sev redzamu vietu tikai 19. un 20.gs. mij

(Kaalova 2004: 7).

ptjuma mris bija apzint pilstas ainavas k glezniecbas anra popularitti un ptt

skatupunktus t attloanai latvieu glezniecb. Savukrt hronoloiskais periods, kur apskatta

tma, ir 20. gs. skums, jo aj laika posm t dzimst latvieu ainavu mksl un ir ar visizteiktk.

is laiks mkslas vstur parasti tiek vrtts k prejas posms, kad vl skaidri manmi aizejo

gadsimta stabilizjuies ieskati, bet jau sk iezmties jaun gadsimta novatorisks tendences, un

tdjdi plao alternatvo sldzienu gaism atkljas attstbas dinamika (Kaalova 2004: 7).

Mkslas vsturnieki ir pievrsuies ainavu glezniecbas izptei, kas vairk gan ir dabas tla

meklana. Latvieu glezniecb urbnisms pards ldz ar pilstas nozmes palielinanos, un to

raksturo fragmentcija un konkrtas robeas. Modernisma glezniecba ir pilstas, moderns dzves

glezniecba, raksta G. Vilsone (Vilsone 2002: 3).

Ainavu glezniecb pai neizdals pilstas attlojums, jo tiek uzskatts, ka t ir tikai anra

varicija. Latvieu mkslinieku darbos pards tikai pa vienam vai vairkiem pilstas attlojumiem,

bet nozmgko vietu ieem dabas vai lauku ainava. Protams, ir mkslinieki, kuriem izteikti tuvks ir

pilstas atainojums un tdu nav mazums.

Ainavu glezniecbai, kas 20.-30. gados saglabja vadoo lomu, tpat k klusajai dabai pievrss

gandrz vai katrs tlaika gleznotjs. Ldztekus Latvijas lauku dabas tlojumam interesi izraisja

pilstu mazpilstu un nomau motvi, Rgas, lielpilstu Parzes, Vencijas, Romas u. c. skati, ostas,

bulvri nakts uguns, pardjs industrils ainavas (Brema, Braslia, Bruis, Pele, Pujte 2004:

323).

Iemesls pilstas popularittei mksl, k uzskata mkslas zintniece R. Lapia (2007), var bt tas

apstklis, ka Latvijas iedzvotji sk prcelties no laukiem uz pilstm. Ldz ar to glezniecb lauku

skatus pamazm nomainja pilstu ainavas, jo pilsts dzvojoie mkslinieki glezno to, ko ikdien

redz (Lapia 2007).

Analizjot pilstas ainavas kompozciju veidus, mkslas zintnieks J. Sili (1936) pilstas

attlojumam 20. gs. skuma glezniecb izir divas pieejas ainavisko un anrisko. im viedoklim

piekrt ar mkslas zintniece R. Lapia: Pilstu var gleznot k ainavu, rdt arhitektru, gaismas,

noskaas, kur cilvku figrm ir tikai stafas nozme. Bet var ar centr izvirzt cilvkus un

notikumus, sadzves ainas, kam savukrt pilsta ir tikai fons. [..] Latvieu glezniecb ms vairk

sastopamies ar pirmo, statiski ainavisko pieeju (Lapia 2007:196).

Tpat k lauku ainavm, ar pilstas attlojumam btiski ir panormas un perspektvas principu

ievroana. Panorma ir ainava, kur elementi, kas galvenokrt ir celtnes, izkrtotas horizontl.

Perspektv attlojamais uztverts no viena skatupunkta un plni izkrtoti pc liners perspektvas

principa. Ainavas attlojuma galven patnba taj laik ir precizitte, un ts vrd panormiskais un

perspektviskais princips dakrt tiek apvienots, radot arhitekta projektam vai skatuves noformjum

izmantotajam ainavas gleznojumam prospektam ldzgus darbus (Kaalova 2004: 11) (skat. 1.

att.).

Pilstas ainavas gleznotji 20.gs. glezniecb ir daudzi pazstami mkslinieki. Par celmlauzi var

uzskatt Voldemru Matveju (1877-1914). Desmito gadu darbos Matvejs ievada Latvijas ainavu

glezniecb pilstas tmu, kura ldz tam laikam netika aizskarta, raksta T. Kaalova (Kaalova 2004:

162).

K spilgtkos Rgas un ts apkrtnes gleznotjus var nosaukt sekojous mksliniekus.

Ansis Crulis (1883-1942). Via gleznm piemt stiliztas, arhaiskas formas, kas pards

Rgas Daugavmalas atainojumos (skat. 2. att.).

Ludolfs Liberts (1895-1959). Mkslinieks pilstas ainavists, jo tiem daudz uzmanbas

pievrsis pilstas atainojumiem, gleznojis Torkalna skatus. Via glezns Rga ir rosga,

dinamiska, darbos pards tdi pilstas elementi k betons, sliedes utt. L. Liberts bija

mkslinieks ar urbnisku domanu, kas industrilaj ainav saskatja pau pievilcbu.

Vilhelms Purvtis (1872-1945). Izcilais ainavists gleznojis Rgas toru panormu no

Arkdijas parka. Via pilstas nomau atainojumam ir paa nozme latvieu glezniecbas

vstur, ts ir leendras, pilnas ar emocionlm noskam, kolortu (Lapia 2007).

Gleznotjs moderniz individulo stilu ar ekspresvu, dinamisku triepienu un tru,

kontrastainu krsu salikumu. V. Purvtis vienlaikus strd vairks maniers, atkrto savus

klasiskos motvus (pai pavasara attlojumu), tomr no jauna pievras Rgas nomau un

mazpilstu atainojumam (Brema, Braslia, Bruis, Pele, Pujte 2004).

T. Kaalova raksta: [..] Jauns un svaigs moments Purva jaunrad bija pievrans

mazpilstas tmai. Daudzas s srijas gleznas velttas Rgas Jrmalai, piemram, Iela

Majoros, kas tika pardta 1927. gada izstd Stokholm [..], strdjot pie darba,

mkslinieks aizrvs ar gleznojuma poziju un radja saturgu risinjumu (Kaalova

1971: 155).

V. Purvtis pilstas ainu attloanai izmanto kompozcijas veidu- ieliu ar vairkm pretstat

novietotm km, kuras k glezniecisks akcents rot krsainas izkrtnes. T tika gleznotas

Rzeknes ainavas. Vairums mkslinieka darbu gleznoti trauksmain manier pelcg vai ar

tumsint gamm, reizm izceot viengi dekoratvus krsu akcentus. Tas viss kop rada

nemiergu, dramatisku iespaidu (Blma, Cielava, aupova, Kuinska, Kuple, Lce,

Lapacinska, Novadniece 1986: 304).

Flikss ipns (1908-1931)- talantgs mkslinieks, kas tri devies visaul. Vi ir studjis

V. Purva vadtaj Dabasskatu meistardarbnc. F. ipns Rgas bulvrus ataino potiski un

tonli niansti. K atzst mkslas ptnieki, viam piemitusi smalka un neparasta kolorta

izjta (skat. 3. att.).

Niklvs Strunke (1894-1966) pazstams ar savu patnjo Operas apkrtnes gleznojumu. Via

darbos attlots lielpilstas atribts- autobuss.

Jnis Tdemanis (1897-1964). Mkslinieku saista pilstas motvi ar auu burzmu, skatlogu

ugunm. Izmantojot groteskumu un spilgtu kolortu, kompozcijs autors pank pau

spriegumu. J. Tdemanis gleznojis oti veikli, jo centies pc iespjas trk paspt attlot savas

izjtas.

Hilda Vka (1897- 1963) par interesantm un emocionlm uzskata Rgas priekpilstas ar to

smilainm ielm un skursteiem no fabrikm, Daugavmalu un ostu skatus (Lapia 2007).

Konrds Ubns (1893- 1981) glezno Prdaugavu, ts romantiskas ielias, Irbenes ielu, jo tur

ir veci vtoli, Jaunmoku ielu, Rgas priekpilstu ainavas ar deiem. K.Ubna gleznm

raksturga kompozcija ar dzium aizejou lkumotu ieliu, ar zemm km un bazncas

tornti tlum, kas latvieu glezniecb ir visai izplatts pilstas ainavas attloanas veids. T.

Kaalova secina: Via audeklos biei redzamas ielias ar skm, vecm mjelm un

nolaistiem drziem, proti, ar objektiem, kas guvui dabas elementiem ldzgu glezniecisku

raksturu. dus objektus K. Ubns attlo ar lielu iejtbu. Raksturgi, ka, kavjoties pie dm

nomam ielu ainm, K. Ubns ar koku un krmu attlojum akcent haotiskumu un

meongumu (Kaalova 1985: 22) (skat. 4. att.).

Jzeps Grosvalds (1891-1920). Mkslinieks aizsk Rgas ainu (Aspazijas bulvra u.c.)

gleznoanu skat no logiem, kas vlk kst par populru metodi daudziem gleznotjiem.

Uga Skulme (1895-1963), tpat k J. Grosvalds, no savas darbncas loga glezno Rgas

Eksporta un Andreja ostu skatus. U. Skulme ir bijis daudzpusgs mkslinieks, kur strdjis

dados anros un tehniks: ea, akvarelis un pastelis.

Oto Skulme (1889-1967) no savas darbncas loga glezno Aspzija bulvra un Audju ielas

stri. Mkslinieks strdjis galvenokrt eas tehnik (skat. 6. att.).

20. gs. skum gleznotji darbos attlo daudzu Latvijas pilstu ainavas, piemram, Dobeli (Jnis

Tdemanis), Daugavpili un ts apkrtni (Krlis Mudelis), Tukumu (Ansis Artums), Kuldgu ( Oto

Skulme), Liepju, Koknesi (Konrds Ubns), Rzekni (Vilhelms Purvtis, Arvds Egle, Jlijs

Viumainis, Francisks Vrslavns u.c.), Valmieru (Leo Svemps) (Lapia 2007).

Spilgtkie no mazpilstu ainavu gleznotjiem 20. gs. skum:

Ansis Artums (1908-1997). Ilgus gadus dzvodams Tukum un atveidodams pilstu un ts

apkrtni, mkslinieks ir radjis paliekou vrtbu latvieu glezniecb. Via darbu saturu un

formu raksturo vienkrotba un mksliniecisk patiesba, gleznojums risints gan smalki

noskaot, gan spo piestint krsu gamm, raksta M. Ivanovs (Ivanovs 1980: 222).

Savos darbos ar lielu sirsnbu, vienkrotbu un mlestbu apdzejo Dzimts zemes

skaistumu, uzsver T. Haapina (Haapina 1966: 5).

Francisks Vrslavns (1899 1949) [..] cents savos