PIRMDIEN, 2016. GADA 18. JANVĀRĪ

6. LAPPUSE

Sirds ir kā pulkstenis. Dievs to uzgriež un noliek mūs uz Zemes!

Es ienīstu lasīšanu! Bet… lasīšana ir ZELTS!

Mammu, neuztraucies, dzīvē viss tāpat notiek, kā tam jānotiek!

Kad tu ej pa sniegu, tev neliekas, ka esi uzvilkusi purkšķu čības?

(Ernests Brūns, seši gadi)

A N SM M A Z U L I S

Elīna Lāce

Reizi mēnesī Talsu veselības centrā sastopams bērnu ķirurgs Egils Lavendelis. Tiekoties ar viņu, sarunas tematika izvēršas plaša, aptverot nianses, kam jā-pievērš uzmanība dažādos bērna vecumposmos.«Pirmā vizīte pie bērnu ķirurgabūtu nepieciešama mazuļa trīs mēne-šu vecumā. Tad jāapskatās, kādas ir gūžas, vai puikām viss ir savās vietās, vai meitenēm nav brukas. Ja trīs mē-nešu vecumā nav bijis nekādu problē-mu, tad turpmākās apskates būtu va-jadzīgas gada vecumā, kad bērns sāk staigāt, pēc tam — pirms bērnudārza un skolas gaitu uzsākšanas,» dakteris norāda. Viņš gan pats atzīst — būtu labi, ja tā varētu, bet zināmas grūtī-bas vecākiem rada bērnu ķirurgu pie-ejamība. «Grūti pārliecināt vecākus ar, viņu uztverē, pilnīgi veselu bērnu braukt uz Rīgu,» viņš neslēpj. Tāpēc tiekot meklētas iespējas bērnu ķirur-gu pieejamību regulāri nodrošināt arī citur Latvijā.

«Lielākajai daļai bērnu, kas pie ķirurga parādās, nekādu briesmīgu vainu nav. Tomēr diezgan izplatīti ir tādi sīkumi kā nabas bruka, cirkšņu bruka, mazliet par stingru gūžas. Pār-svarā mums tagad mammas ir slaidas un smukas, bet bērni nedzimst mazi-ņi, tāpēc viņiem slaidajās mammās ir maz vietas! Bērns ir sarāvies kamoli-ņā, tāpēc pēc piedzimšanas viņam kā-jas uzreiz nekustas kā vajag. Ja to ne-ņem vērā, var rasties gūžu attīstības problēmas. Savlaicīgi tās atklājot, nav vajadzīga ķirurģiska iejaukšanās, bet masāžas, speciālas biksītes, kas notur kājiņas plati. Tas nav nekas briesmīgs, nekas neizdarāms, bet tas jādara lai-kus! Jo ātrāk problēmu atklājam, jo īsākā laikā varēsim to izārstēt,» iedro-šina E. Lavendelis.

Apskate gada vecumā neesot tik

«Lielākajai daļai bērnu nekādu briesmīgu vainu nav»

«Jo ātrāk problēmu atklā-jam, jo īsākā laikā varēsim to izārstēt,» iedrošina bērnu ķi-rurgs Egils Lavendelis.

Edgara Lāča foto

izšķiroša, tomēr pirms bērnudārza gaitu uzsākšanas gan vajadzētu bēr-nu parādīt speciālistam. «Vecumā no gada līdz trim vajadzētu konstatēt, vai bērns staigā pareizi. Ja muskuļi nav pietiekami spēcīgi, bērns var likt kājiņas uz iekšu, bet arī tas nav nekas briesmīgs! Vienkārši tad ir jāvelk bēr-nam apavi, nevar ļaut skraidīt basām pēdām. Pa cietu grīdu skraidīt plikām pēdām vispār nav labi! Vajadzīgi apa-viņi ar zolīti. Tā izvairāmies no nepa-reizas kāju likšanas. Ja mazs bērns sāk staigāt un viņam kājās ir vien ze-ķes, tās slīd, un viņš nav stabils, tāpēc cenšas kājiņas iegrozīt kaut kā tā, lai pašam liktos, ka kļuvis stabilāk. Gadu vecs bērns nav tik gudrs, lai saprastu, ka stabili viņš stāvēs tad, ja liks kāji-ņas pareizi,» atgādina ķirurgs.

Apavu nēsāšana ļauj izvairīties arī no plakanās pēdas veidošanās. «Ja ir plakanā pēda, tad ir grūtības skriet, ātrāk piekūst kājas. Pusaudžu vecu-mā pie ķirurga mēdz parādīties bērni ar plakanajām pēdām — kājas ir ne-

daudz «X» formā, pēdu iekšmalas tiek liktas uz iekšu, attiecība starp augšstil-bu un apakšstilbu ir nepareiza, tāpēc sāp ceļi, gurst kājas, bērns vairs negrib sportot, jo nogurst ātrāk par citiem. Kuram tad gribas būt pēdējam? Bet, ja šī problēma ir konstatēta, jāiegādājas baigi foršie apavi vai jāievieto apavos zolīte. No ārpuses to neviens nevar re-dzēt, nekāda apcelšana no vienaudžu puses tādēļ nebūs!» skaidro dakteris.Pavisam mazus bērnuspie ķirurga parasti nosūtot ģimenes ārsti, bet ar lielākiem vecāki bieži nāk paši, piemēram, lai pārbaudītu, vai atvasei ir taisna mugura. Uzsākot skolas gaitas, noteikti vajadzētu no-vērtēt bērna stāju. «Diemžēl pirmajās klasēs bērns, nabags, stiepj uz skolu pusotru savu svaru! Somas ir smagas, tāpēc bērns met kūku-mu, lai soma nerautu viņu uz aizmuguri. Vecākiem nevajadzē-tu pažēlot naudu sko-las somai ar mīkstu, bet stingru muguriņu. Mugursomas, ko var samīcīt, noteikti ir lētākas, bet mugurai neder. Stingrās mu-gursomas ir arī grūti nēsāt uz viena pleca, jo šļūk nost, bet nēsāt smagu somu uz viena pleca ir ļoti slikti! Tad, lai soma nenošļuktu, jāstaigā ar uzrautiem pleciem,» uz-sver E. Lavendelis.

Būtiski esot arī nodrošināt skolēnu ar galdu un krēslu, kam ir atbilstošs augstuma samērs, lai bērns var sēdēt ar taisnu muguru. «Ja bērns ir same-ties kūkumā, viņš saspiež plaušas, ir nepietiekama elpošana. Ja ir neizven-tilētas plaušas, ātrāk ķeras klāt dažādi vīrusi,» uzsver dakteris.

Meitenēm muguras problēmas mēdzot rasties laikā, kad viņas par galvastiesu ir garākas par puišiem. «Tad viņas stāv šķībi, mēģinot sadzir-dēt, ko tie tur apakšā čiepst! (Smejas.) Tas ir arī brīdis, kad skuķiem vairs negribas nēsāt mugursomu, to vietā ir soma uz viena pleca, viens plecs ir augšā, abi vēl uzrauti — skats baigs!» pamanījis dakteris.

Muguras problēmas ļoti labi pa-līdzot risināt peldēšana — ar nosa-cījumu, ka tā nav tikai plunčāšanās kopā ar draugiem. Noderīga var būt arī dejošana. Tiesa gan — tas, kuram ir plakanā pēda, nevarēs dejot češkās vai pastalās. Tā vietā ar pasniedzēju ir vērts vienoties, lai vismaz mēģināju-mos varētu dejot botās.«Apavus nevajadzētu nodotno paaudzes paaudzē, ja vecākais nav novalkājis,» aicina E. Lavendelis. «Labi, laķenes, kas divreiz uzvilktas kājās, var vēl trīs paaudzes valkāt, bet ikdienas un sporta apavus gan vajag katram savus. Tad labāk meklēt lē-tākus, bet jaunus, nevis nākamajam bērnam dot vēl nenovalkātos apavus. Katram kāja ir citādāka, atspiediens ir citādāks, bet zole pielāgojusies pir-

majam valkātājam.Ražotāji ir tendēti

pelnīt naudu, tāpēc ir pilnīgi skaidrs, ka sporta apavus ilgāk par gadu nēsāt nevar, jo to zole sakrītas un kļūst neelastīga kā dē-lis! Bērni ātri aug, īstie sporta apavi nav lēti, tāpēc bieži vien gadās, ka vecākais bērns ir

kādu gadu tos pavalkājis un tālāk at-dod mazākajam. Vecāki brīnās, kāpēc mazajam sāp kājas, jo lielākajam ne-sāpēja, bet mazais skrien gandrīz vai ar koka zoli, nevis gumijas!

Vecākiem arī jāseko līdzi, vai botas nav kļuvušas par mazu. Bērni apavus mēdz iemīļot un neatzīties, ka tie jau kļuvuši pus izmēru par mazu. Tā vietā viņi pierauj kāju pirkstus, liek pēdas uz iekšu… Tad ir jānāk pie bērnu ķirurga un jānoskaidro, kas par vai-nu. Kad bērns novelk kurpi, var re-dzēt, kā viņš to ir nostaigājis. Vecāki briesmīgi uztraucas, kad ķirurgs ņem rokā kurpi un to pēta. «Kas tad nu? Ko viņš iedomājas? Vispār jau bērns būtu jāskatās!» Bet kurpe arī daudz ko pastāsta,» vērtē ķirurgs.E. Lavendelis akcentēvēl dažas lietas, tostarp — vecākiem jāpievērš uzmanība regulārai savu mazo bērnu vēdera izejai un jāseko, lai

bērni dzer pietiekami daudz šķidruma.Dēlu vecākiem viņš saka: «Ar pui-

kām ir tā vaina, ka ar viņiem pārsva-rā nodarbojas mammas, bet ap kādu četru gadu vecumu būtu svarīgi tomēr arī tētiem piedalīties dēlu audzināša-nā un mazgāšanā, jo tētiem ir vairāk saprašanas par krāniņiem nekā mam-mām. Puikam pamazām jāsāk augt par vīru! Ja tēvs grib reiz kļūt par ve-cotēvu, tad ir jāparūpējas par dēlu!»

Dakteris pamanījis, ka pusaudžu vecumā aizvien aktuālāka kļūstot bēr-nu aptaukošanās. «Ir par maz fizisku aktivitāšu. Tā gan vairāk ir lielo pilsē-tu problēma, jo bērniem pie durvīm piestāj sabiedriskais transports un, lai kur atrastos skola, kaut ar diviem trim transporta līdzekļiem var aizbraukt. Laukos tomēr skolēni vairāk vico ar kājām, vasarās izskraidās pa āru un daudz mazāk ēd neveselīgu ēdienu. Ja bērns ik dienu ēd frī kartupeļus, brauc ar tramvaju un trolejbusu, tad sekas neizpaliek. Bērns izdomā, ka vi-ņam tur vai citur kaut kas sāp, vecāki nāk pie ārstiem un lūdzas, lai nedzen bērnu uz fizkultūru,» ķēdes reakciju atklāj E. Lavendelis.

Otra galējība esot, kad pie ķirurga nāk bērni ar sāpēm kājās un mugurā, jo 12 gadu vecumā vecāki no viņiem mē-ģina uztaisīt pasaules čempionus. «Ga-dās, ka bērns ir pārslogots, jo vecāki ļoti grib, lai bērnam izdodas, un, ja vēl viņš parāda kādas talanta pazīmes, tad vecāki kā traki dzenas savus nepiepil-dītos sapņus īstenot,» konstatē ķirurgs.

Meitenēm 12—14 gadu vecumā, kad ir intensīvs augšanas laiks, slodze būtu jāsamazina. «Nevar pēc skolas vēl spēlēt basketbolu un klavieres! Tajā vecumā tas ir par daudz. Asins-rites nepietiek ekstremitāšu galiem un galvai, jo asinsvadi ir izstiepti, bet tikai pēc tam pieaug klāt resnumā,» skaidro dakteris.

«Domāju, ka bērnu ķirurgi jopro-jām ir vajadzīgi. Valsts ir parūpējusies par to, lai mēs varētu pieņemt visus. Nav vajadzīgs arī nosūtījums — bēr-nu ķirurgs ir tiešās pieejamības spe-ciālists. Protams, ir vēlams pierakstī-ties, jo zināmā laikā var pieņemt vien zināmu pacientu skaitu,» atgādina E. Lavendelis.

Palīgs māmiņām — mammammaElīna Lāce

Vairāk uzmanības pievēršot iz-aicinājumiem, ar kuriem saska-ras jaunie vecāki, rodas aizvien jaunas atbalsta formas. Šī gada jaunums — arī Talsos pieejami mammammas pakalpojumi.

Interneta mājaslapā mammaaja.lv skaidrots, ka mammamma ir prak-tisks palīgs ģimenei mazuļa pirmajā dzīves gadā. Lai prieks par nesen dzimušo mazuli nepārvērstos neap-mierinātībā un spriedzē, vecākiem noder praktiska palīdzība, kas ļautu izbrīvēt tik nepieciešamās atpūtas pauzes intensīvi noslogotajā ikdienā ar mazu bērnu. Mammamma, iero-doties pie ģimenes, reizi vai divas nedēļā uz pāris stundām varot dot mammai atelpas mirkli, blakus telpā pieskatot mazuli vai izejot ar viņu pastaigā. Viņa varot paspēlēties ar vecāko brāli vai māsu, lai mamma var izbaudīt mierīgu kopā būšanu ar bēbīti. Mammamma var doties arī

līdzi uz ārsta vizīti, īpaši, ja ģimenē ienākuši dvīņi. Viņa varot pagatavot mammai vienkāršu siltu ēdienu, ko ir tik grūti izdarīt ar bērniņu uz rokām, un vienlaikus paklausīties jaunajā mammā, kliedējot viņas vientulības izjūtu.

Talsos par mammammu kļuvusi Eva Vitone. Rudens pusē viņa radio dzirdējusi interviju par šo projektu, kurā bija plānots iesaistīt 26 sievietes no visas Latvijas. «Klausoties par mā-miņām pirmajos bērna dzīves mēne-šos, atcerējos sevi un to, cik man bija grūti,» Eva neslēpj. Izrādās, pirmajos meitiņas dzīves mēnešos dzīvesbiedrs no pirmdienas līdz piektdienai strā-dājis Rīgā, tāpēc sevišķi grūti šķituši darba dienu vakari, kad gribējies ar kādu parunāties vai ieiet vannā, bet nav bijis tādas iespējas. «Klausoties šo interviju, nodomāju — kāpēc ne-pamēģināt, jo tās izjūtas, kad esi bi-jusi ar bērniņu divatā un neko neesi varējusi paspēt, ir man pazīstamas,» atzīst Eva.

Viņa uzdrīkstējusies rakstīt pie-

teikumu un pēc pāris nedēļām sa-ņēmusi apstiprinājumu, iekļūstot pirmo 13 mammammu skaitā. Reizi mēnesī sievietes devušās uz apmā-cībām Ģimenes psiholoģijas centrā «Līna» Rīgā. Arī tā bijusi interesanta pieredze — tikties ar dažāda vecuma sievietēm, kurām katrai ir atšķirīga dzīves pieredze.

Nu Eva ir pilntiesīga mammamma un var atbalstīt mūsu puses jaunās māmiņas, lai gadījumā, ja viņām nav iespējams saņemt pietiekamu atbal-stu no ģimenes un draugiem, viņas nepaliktu neizgulējušās, nepaēdušas un nejustu pieaugošu neapmierinātī-bu ar to, ka nekas vairs nenotiek kā iepriekš. Ņemot vērā savu pieredzi, viņa ir gatava citām jaunajām māmi-ņām palīdzēt pārvarēt vakarus, kas divatā ar mazulīti, mēdz būt ļoti gari. «Ne jau visas grūtības beidzas pēc 17.00,» Eva norāda.

Mammammu palīdzība pieejama par simbolisku samaksu, tomēr, ja ģi-menei ir trūcīgo vai maznodrošināto statuss, pakalpojuma maksu esot iespē-

Talsu mammamma Eva Vitone. Albuma foto

jams segt no saziedotajiem līdzekļiem.Vairāk informācijas par šo tēmu

var gūt, rakstot uz e-pasta adresi mammaaja@inbox.lv.

Ja bērns ir sameties kūkumā, viņš

saspiež plaušas, ir nepietiekama elpošana. Ja ir

neizventilētas plaušas, ātrāk ķeras klāt dažādi

vīrusi.