1

DAUGAVPILS UNIVERSITĀTE

DAUGAVPILS UNIVERSITY

SOCIĀLĀS PSIHOLOĢIJAS KATEDRA

DEPARTMENT OF SOCIAL PSYCHOLOGY

Mg.psych. Jeļena Šaplavska

”DZĪVES IZTURĪBAS MĒRĪJUMI

AR EKSPLICĪTAJĀM UN IMPLICĪTAJĀM METODĒM

(AR RISKU SAISTĪTO PROFESIJU PĀRSTĀVJIEM)”

RESEARCH OF HARDINESS USING EXPLICIT AND IMPLICIT MEASURES

(ON THE BASIS OF PROFESSIONS RELATED TO RISK)

Promocijas darba

KOPSAVILKUMS

psiholoģijas doktora (Dr.psych.) zinātniskā grāda iegūšanai

(apakšnozare: sociālā psiholoģija)

SUMMARY

Of the thesis for obtaining the Doctoral Degree

in Psychology (Dr.psych.)

(speciality: Social Psychology)

Daugavpils 2013

2

Promocijas darbs izstrādāts laika periodā no 2009.gada līdz 2013. gadam.

Doktora studiju programma: Psiholoģija, apakšnozare – sociālā psiholoģija.

Promocijas darba zinātniskais vadītājs: Dr.psych. Baltijas Psiholoģijas un menedžmenta

augstskolas profesore Irina Plotka.

Oficiālie recenzenti:

Dr.psych. Aleksejs Ruža, Daugavpils Universitātes asociētais profesors

Dr.psych. Larisa Brokāne, Latvijas Lauksaimniecības universitātes docente

Dr.habil.psych. Danguole Beresnevičiene, Viļnas Universitātes Starptautiskās

biznesa skolas profesore

Promocijas darba aizstāvēšana notiks Daugavpils Universitātes Psiholoģijas zinātnes nozares

Promocijas padomes atklātajā sēdē.

Ar promocijas darbu un tā kopsavilkumu var iepazīsties Daugavpils Universitātes bibliotēkā,

Saules ielā 1/3, Daugavpīlī un http://du.lv/lv/zinatne/promocija/darbi.

Atsauksmes sūtīt promocijas padomes sekretārei Daugavpilī, Parādes iela 1, LV-5400, tālrunis

26443082, e-pasts margarita.nesterova@du.lv.

Padomes sekretāre: Dr.psych. Margarita Ņesterova, Daugavpils Universitātes Psiholoģijas

nozares doktorantūras sekretāre.

ISBN

3

The present Doctoral Thesis has been worked out in the period of 2009-2013.

Doctoral study programme: Psychology, the sub-branch of Social Psychology.

The scientific advisor of the Doctoral Thesis: Dr.psych., Professor of the Baltic Psychology

and Management University College Irina Plotka

Official reviewers:

Dr.psych. Aleksejs Ruža, Associated Professor of Daugavpils University.

Dr.psych. Larisa Brokāne, Docent of Latvia University of Agriculture.

Dr.habil.psych. Danguole Beresnevičiene, Professor of Vilnius University

International Business School.

The defence of the Doctoral Thesis will be during the meeting of Doctorate Council of

Daugavpils University Psychology Science Department on ______ in Daugavpils, Parades street

1, ___ auditory at ___.

The Doctoral Thesis and its Summary are available at the library of Daugavpils University,

Saules street 1/3 in Daugavpils and from http://du.lv/lv/zinatne/promocija/darbi

Comments are welcome. Send them to the secretary of the Doctorate Council, Parades street 1,

Daugavpils, LV-5400, Tel. 26443082, e-mail margarita.nesterova@du.lv

Secretary of the Doctorate Council: Dr.psych. Margarita Ņesterova, the secretary Doctoral

programme in Psychology at Daugavpils University.

ISBN

4

Dzīves izturības mērījumi ar eksplicītām un implicītām metodēm

(ar risku saistīto profesiju pārstāvjiem)

Vispārīgs darba raksturojums

Pētījuma aktualitāte. Mūsdienu pasaulē daudzu cilvēku profesionālā darbība norit ekstremālos

apstākļos, kas prasa spēju operatīvi piemēroties strauji mainīgiem apstākļiem. Tādas

profesionālās darbības efektivitāti nosaka ne tikai profesionālās zināšanas un prasmes, bet arī

profesionāli nozīmīgas īpašības, tādas, kā dzīves izturība.

Darbā tiek analizētas tās metodoloģiskās pieejas, kuras saistītas ar dzīves izturības

konstrukta teorētisko apzināšanu, kā arī analizēti mērījumiem nepieciešamie instrumenti.

Dzīves izturības konstrukts tiek skatīts dažādu psiholoģisko teoriju kontekstā un tiek

parādīta tā saistība ar citiem psiholoģijas jēdzieniem (Bonnano, 2004; Maddi, 2005; Bartone,

2003; Maddi & Khoshaba, 2005; DeMello & Imms, 1999; Marko & Savickas, 1998; Krumboltz,

1998; Foster, 1997; Thomas, 1981; Colerick, 1985; Rosenbaum, 1988; Magaletta & Oliver,

1999; Glaser, Butler & Pryor, 1998 u.c.).

Pētījuma teorētisko bāzi veido daudzu Eiropas, Amerikas un Krievijas zinātnieku darbi

(Kobasa & Maddi, 1977; Maddi & Khoshaba, 2005; Bartone, Ursano, Wright & Ingraham,

1989; Bartone, 2000; Britt, Adler & Bartone, 2001; Beehr & Bowling, 2005; Delahaija et al.,

2010; Maddi, 2013; Bartone, Kelly & Matthews, 2013; Леонтьев, Рассказова, 2006 u.c.).

Dzīves izturība aplūkota kā attieksmju un prasmju paterns, kas veido drosmi (Маddi, 1988,

2002, 2007, 2013) kā ceļu uz psiholoģisko noturību (Bartone, 2006; Bonnano, 2004; Maddi,

2005).

Pēc pētījuma rezultātu analīzes var spriest, ka minētais konstrukts pārsvarā tiek pētīts,

izmantojot eksplicītās metodes. Empīriskie pētījumi parāda, ka dzīves izturība darbojas kā

regulējošs faktors vai stresa buferis un būtiski ietekmē profesionālās darbības efektivitāti (e.g.

Contrada, 1989; Kobasa, Maddi & Kahn, 1982; Roth, Wiebe, Fillingim & Shay, 1989; Wiebe,

1991; Bartone, 1999, 2003; Florian, Mikuluncer & Taubman, 1995; Westman, 1990; Bartone,

Johnsen, Eid, Brun & Laberg, 2002; Kelly, Matthews & Bartone, 2005; Grote, Weichbrodt,

Günter, Zala-Mezö & Künzle, 2009; Bartone, Kelly & Matthews, 2013; Maddi & Hess, 1992;

Lancer, 2000 u.c.), kā arī ietekmē savaldības resursus stresa situācijās, izmantojot koping-

stratēģijas, kas orientētas uz problēmu risināšanu (Solcova & Tomanek, 1994; Delahaij et al.,

2010; Leak & Williams, 1989; Williams, Wiebe & Smith, 1992; Hystad, Laberg, Eid, Johnsen &

Bartone, 2009; Waysman, Schwarzwald & Solomon, 2001; Sharpley, Dua, Reynolds & Acosta,

1999; Sandvik et al, 2013 u.c.).

5

Pēdējo gadu laikā ar implicītajām metodēm veikti daudzi pētījumi, kas veltīti antisociālas

uzvedības, noslieces uz zādzībām, alkohola atkarības, vardarbības, dažādu personības iezīmju,

ekstraversijas, intraversijas, rasu un etnisko attieksmju, pašcieņas izzināšanai (Houben,

Haverman & Wiers, 2010; Kihlstrom, 1990; Banse, Seise & Zerbes, 2001; Wiers, Woerden,

Smulders & deJong, 2002; Plotka, Igonin & Blumenau, 2008, 2009 u.c.), bet pētījumi ar

implicītajām metodēm par dzīves izturību ir veikti nepietiekami.

Implicītās metodes ir neapzinātas, automātiskas un netiešas, bet eksplicītās – apzinātas,

kontrolējamas un tiešas (Petty, Fazio & Briñol, 2009).

Sociālā izziņa kā sociālās psiholoģijas joma aplūko implicīto un eksplicīto mērījumu

atbilstību, modeļus, kuri šo atbilstību izskaidro, kā arī implicīto un eksplicīto attieksmju izcelsmi

(Greenwald & Banaji, 1995; Fazio, 1986, 2007; Fazio & Olson, 2003; Dovidio, Kawakami,

Johnson, Johnson & Howard, 1997; Gawronski, 2007; Rudman, 2013; Greenwald, McGhee &

Schwartz, 1998; Petty, Fazio & Briñol, 2009; Fazio, Jackson, Dunton & Williams, 1995; Olson

& Fazio, 2009; Wilson, Lindsey & Schooler, 2000; Petty & Briñol, 2006; Petty, Briñol &

DeMarree, 2007; Gawronski & Bodenhausen’s, 2006a, 2006b, 2007 u.c.).

Šajā jomā veiktie pētījumi ļauj skatīt daudzus psiholoģiskos konstruktus ne tikai

kontrolējamā, bet arī automātiskā līmenī.

Implicītajā sociālajā izziņā attieksmes jēdziens tiek aplūkots kā mentālā saikne starp

attieksmes objektu un tā gala vērtējumu (atribūtu), kas saglabājas atmiņā (Fazio, 2007).

Aplūkojot implicītās attieksmes, jāpievērš uzmanība ne tikai to automātiskajai būtībai,

bet arī to izcelsmei un veidošanās īpatnībām (Rudman, 2013). Pēdējie zinātniski teorētiskie darbi

norāda, ka ir jāņem vērā arī nesenā vai pagātnes pieredzes afektīvā pārdzīvojuma ietekme, kā arī

kultūras vērtību ietekme uz implicītajām attieksmēm, kas savukārt palīdz dziļāk izprast šo

attieksmju būtību (Rudman, 2013; Greenwald & Banaji, 1995; Phelps et al., 2000; Devine, 1989;

Greenwald, McGhee & Schwartz, 1998; Fasio, Jackson, Dunton & Williams, 1995; Olson &

Fasio, 2009; Kuhnen et al., 2001; Rudman, Ashmore & Gary, 2001 u.c.).

Problēmas, kas saistītas ar implicītajos mērījumos un eksplicītajās pašnovērtējuma

procedūrās iegūto datu interpretācijas grūtībām, mudināja pētniekus dziļāk analizēt implicītos un

eksplicītos konstruktus. Atklājās, ka implicīto un eksplicīto mērījumu rezultātu nesakritības

iemesls ir saistīts ne tikai ar pašnovērtējošo procedūru drošticamības problēmu, bet arī ar

nepieciešamību ņemt vērā tos mainīgos, kuri ietekmē mērījumu atbilstību. Tomēr neizbēgami

jāņem vērā fakts, ka automātiskie un kontrolējamie spriedumi balstās uz dažādiem faktoriem un

to validitāte var būt pilnīgi atšķirīga (Rudman, 2013).

Dzīves izturības konstrukta mērīšanai paredzēto implicīto un eksplicīto mērīšanas

procedūru deficīts noteica promocijas pētījuma mērķi.

6

Promocijas darba zinātniskā novitāte un nozīmība

Pētījums ir nozīmīgs un aktuāls, jo tas ir Latvijā pirmais mēģinājums mērīt dzīves

izturību, izmantojot eksplicītos un implicītos mērījumus.

Izstrādātas eksperimentālās procedūras, kuru pamatā ir Implicītā Asociatīvā Testa (IAT)

(Greenwald, McGhee & Schwartz, 1998) metodoloģija dzīves izturības konstrukta un tā

komponentu (iesaistīšanās, kontrole, izaicinājums) implicītai mērīšanai.

Ir veikta P. Bārtona psiholoģiskās noturības dispozicionālās skalas (Dispositional

Resilience Scale, DRS-15 (1995)) eksplicītās metodikas primārā lingvistiskā adaptācija, kas

vērsta uz dzīves izturības vispārējā rādītāja un tā pamatkomponentu – iesaistīšanās, kontroles un

izaicinājuma – mērīšanu.

Dzīves izturības konstrukta eksplicīto (tiešo, apzināto) un implicīto (slēpto, neapzināto)

mērījumu izmantošana veicina dziļāku dzīves izturības izpratni.

Pētījuma mērķis:

Dzīves izturības mērīšanas metodoloģijas izstrādāšana, izmantojot eksplicītās un

implicītās metodes.

Pētījuma priekšmets:

Dzīves izturības mērījumu eksplicītā un implicītā metodoloģija cilvēkiem, kuru profesija

saistīta ar risku.

Pētījuma uzdevumi:

1. Implicīto un eksplicīto pētījumu mērījumu analīze sociālajā izziņā.

2. Dzīves izturības koncepcijas teorētisko pieeju analīze un tās saistība ar citiem jēdzieniem.

3. Dzīves izturības empīrisko pētījumu analīze profesijām, kas saistītas ar risku.

4. Pētījuma projekta izstrāde atbilstoši pētījuma mērķiem.

5. Eksperimentālo procedūru izstrāde, kuru pamatā ir Implicītā Asociatīvā Testa (IAT)

metodoloģija dzīves izturības un tās komponentu (iesaistīšanās, kontrole, izaicinājums)

implicītai mērīšanai.

6. Datu apkopošana un apstrāde, atbilstošu statistisko metožu izvēle.

7. Pētījumu rezultātu interpretācija un secinājumi par iegūtajiem datiem.

8. Pētījumu rezultātu sagatavošana publicēšanai zinātniskajos izdevumos un to prezentācija

zinātniskajās konferencēs.

9. Zinātniskās atskaites par pētījuma rezultātiem sagatavošana promocijas darbā.

7

Pētījuma jautājumi:

1. Cik lielā mērā eksperimentālā procedūra, kas veidota pēc IAT metodoloģijas, ir derīga

dzīves izturības konstrukta mērīšanai?

2. Vai piedāvātā P. Bārtona metodikas lingvistiskās adaptācijas versija par dzīves izturības

un tās komponentu mērīšanu atbilst tā oriģinālajai versijai?

3. Vai pastāv atbilstība starp dzīves izturību un tās komponentiem, ja tiek veikti mērījumi ar

eksperimentālo IAT procedūru un eksplicīto metodiku?

4. Vai pastāv saikne starp dzīves izturības un tās komponentiem, ja tiek veikti mērījumi ar

eksplicītajām un implicītajām metodēm, un savaldības stratēģijām stresa situācijās

cilvēkiem, kuru profesija saistīta ar risku?

Pētījuma metodes:

1. Eksperimentālā procedūra IAT (četras versijas: IAT1 – Commitment, IAT2 – Control,

IAT3 – Challenge, IAT4 – Hardiness_all) emocionālās kategorijas uzdevumā

(Šaplavska, Plotka, Igonins, Blumenau, 2013).

2. P. Bārtona (Dispositional Resilience Scale, DRS – 15) psiholoģiskās noturības

dispozicionālā skala, kas veidota dzīves izturības līmeņa un tās komponentu

noteikšanai.

3. Stresa pārvarēšanas stratēģiju skala (Strategic Aproach to the Coping

Scale/SACS/Hobfoll, Dunahoo & Monnier, 1998). Latviešu valodā adaptējusi Vija

Mika 2002. gadā (LU).

Pētījuma dalībnieki:

Pētījumā piedalījās 327 cilvēki (vidējais vecums – 29 gadi, 80% latvieši, 20% krievi;

90% vīrieši, 10% sievietes; izglītība: vidējā – 54%, speciālā – 24%, augstākā – 22%), kuru

profesijas ir saistītas ar risku; no tiem 74 cilvēki piedalījās eksperimentā, kurā tika izmantota

IAT eksperimentālā procedūra.

Aizstāvēšanai izvirzītās tēzes:

1. Eksperimentālā IAT procedūra ļauj mērīt piedāvātos implicītos verbālos stimulus

(raksturo personības iezīmju noteiktas uzvedības parametrus, tās intencionālo un

motivācijas raksturojumu), to izvēles slēpto efektu, kas atspoguļo dzīves izturības un

komponenšu konstrukta saturu ar atribūtiem, kuriem ir pozitīva vai negatīva valence.

2. Piedāvātās P. Bārtona lingvistiski adaptētās metodikas, kas vērsta uz dzīves izturības un

tās komponentu mērījumiem, konstruktīvā validitāte kopumā atbilst oriģināla

8

konceptuālajai struktūrai.

3. Pastāv daļēja dzīves izturības un tās komponentu mērījumu atbilstība, kas iegūti ar

eksperimentālo IAT procedūru un ekplicīto metodiku palīdzību.

4. Pastāv dzīves izturības un tās komponentu (iesaistīšanās, kontrole, izaicinājums) saikne

ar atsevišķām stresa pārvarēšanas stratēģijām. Pastāv pozitīva „iesaistīšanās” saikne, kas

mērīta ar eksperimentālo IAT procedūru, un pasīvajām stresa pārvaldīšanas stratēģijām.

Pētījuma rezultātu aprobācija

Zinātniskās publikācijas:

1. Plotka, I., Blumenau, N., Igonin, D., Simane, L., Bambulaka, M., Shaplavska, J. (2013).

Implicit measurements of attitudes: Innovative approach to training and education of

students. In Proceedings of 4th

International Scientific Conference “Innovative potential

of Educational space subjects in the conditions of Educational Modernization”, Southern

Federal University Education and Applied Psychology Faculty Psychology Faculty

Rostov Institute of Further Training and Retraining of Educators, Russia, Rostov-on-

Don, 21th – 22st, 2013, 127 – 131.

2. Šaplavska, J., & Plotka, I. (2013). Dzīves izturības un uzvedības koping-stratēģijas

sakarību pētījums Policijas koledžas studentiem. Daugavpils Universitātes 54.

starptautiskās zinātniskās konferences rakstu krājums, 708 – 716.

3. Шаплавская, Е., & Плотка, И. (2013). «Исследование жизнестойкости в контексте

социальной экологии: поиск смысложизненных ориентаций студенческой

молодежи». Daugavpils Universitātes 54. starptautiskās zinātniskās konferences rakstu

krājums, 277 – 282.

4. Shaplavska, J., & Plotka, I. (2013). The study of connection between hardiness and

achievment motivation of students. Professional Studies: Theory and Practice, Index

Copernicus Master Journal List, 11, 109 – 115.

5. Shaplavska, J., & Plotka, I. (2012). Study of Connection of Hardiness and Social

Psychological Adaptation of Students. Journal of Teaching and Education, CD-ROM.

ISSN: 2165-6266, 1(6), 247 - 253 .

6. Shaplavska, J., & Plotka, I. (2012). Features of hardiness and selection strategies of

behavior by military land forces of Latvia in stressful situations. 4th Annual Conference

on Coping with Extreme Situations, ISBN 978-80-905084-1-5, ISBN 978-80-905084-0-8

CASRI 2011, (CD).

9

7. Shaplavska, J., & Plotka, I. (2012). Hardiness as an aspect of development of student's

personal potential. Acta Universitatis Bohemiae Meridionalis special issue. ISBN 978-

80-7259-071-1.

8. Šaplavska, J., & Plotka, I. (2012). Исследование жизнестойкости у работников

службы спасения. DU, Daugavpils Universitātes Jauno zinātnieku asociācija. ISBN

978-9984- 14- 563- 1.

9. Shaplavska, J., & Plotka, I., (2011). Research vitality components, tolerance uncertainty

and stress situation management strategy of rescue officers. Professional Studies: Theory

and Practice, Index Copernicus Master Journal List, 8, 270 – 275.

10. Shaplavska, J., & Plotka, I., (2010). Hardiness of medical students in a situation of

uncertainty. Professional Studies: Theory and Practice, Index Copernicus Master

Journal List, 7, 121-127.

11. Shaplavskaya, J., Plotka, I., & Vidnere, M. (2009). Research of hardiness in relation to

stress coping agenda. In Proceedings of 5th International Scientific Conference “New

Dimensions in the Development of Society”, Latvia University of Agriculture, 20-27.

ISBN 978-9984-48-005-3 (CD).

12. Shaplavskaya, J., & Plotka, I. (2009). Adaptation of Russian and Latvian versions of

S.Maddi hardiness test. In L. Vacere (Ed.), Identifying the personalityof a soldier in the

science of psychology – a step forward the future. Scientific articles of the 45-th

International Applied Military Psychology symposium. 140-145.

13. Shaplavska, J., & Plotka, I. (2009). Research of thr corelation between Hardiness, it s

components and students strategies of overcoming the stressful situations. Professional

Studies: Theory and Practice, Index Copernicus Master Journal List, 5, 149-154.

Ar promocijas darbu saistīto zinātnisko konferenču saraksts:

1. Shaplavska, J., & Plotka, I., Blumenau, N., Kruzite, D. (2013, December). Research of

hardiness of people whose professions are associated with risk by implicit and explicit

measurements. Oral presentation at the 4rd CITEM conference on International Trade,

Education and Marketing, Cesky Krumlov, the Czech Republik.

2. Plotka, I., Shaplavska, J., Blumenau, N., Igonin, D., & Kunavin, J. (2013, October). The

study of Hardines with Implicit – Association Test and Self- assessment procedure in

risky professions. Oral presentation at the International Scientific and Practice

Conference “Business. Society. Human”, National Research University – Higher School

of Economics, Russia, Moscow.

10

3. Shaplavska, J., & Plotka, I. (2013, July). Study of connection between hardiness and

coping strategies among ground troop militaries in Latvia. Poster presentation at the 13th

Europian Congress of Psychology, Stockholm, Sweden.

4. Shaplavska, J., & Plotka, I. (2013, May). Hardiness as a basis for resilience in

professional activities of the military in Latvia. Poster presentation at the International

Applied Military Psychology Symposium - IAMPS 2013, Bern, Switzerland.

5. Shaplavska, J., & Plotka, I. (2013, Marts). Study of relationship between hardiness-

resilience and coping strategies among Latvian military. Oral presentational at the 5th

International sientific-practical conference „Business, Studies and Me”, Siauliai,

Lithuania.

6. Shaplavska, J., & Plotka, I. (2012, December). The study of connection between

hardiness and coping strategies among psychology students. Oral presentation at the 3rd

CITEM conference on International Trade, Education and Marketing, Trebon, the Czech

Republik.

7. Shaplavska, J., & Plotka, I. (2012, June). Study of Connection of Hardiness and Social

Psychological Adaptation of Students. Poster presentation at the International Journal of

Arts & Sciences (IJAS) Conference, Prague, Czech Republic.

8. Šaplavska, J., & Plotka, I. (2012, aprīlis). The study of connection between hardiness and

achievment motivation of students. Uzstāšanās ar referātu Starptautiskajā zinātniskajā

konferencē „Higher education – challenges and opportunities”, Siauliai, Lithuania.

9. Šaplavska, J., & Plotka, I. (2012, aprīlis). Dzīves izturības un uzvedības koping -

stratēģijas sakarību pētījums Policijas koledžas studentiem. Uzstāšanās ar referātu 54.

Starptautiskajā zinātniskajā konferencē, Daugavpils, Latvija.

10. Shaplavska, J., & Plotka, I. (2011, December). Hardiness as an aspect of development of

student's personal potential. Oral presentation at the 2nd CITEM, Conference on

International Trade, Education and Marketing”, University of South Bohemia, Czech

Republic and the School of Economics and Finance at Victoria University, Melbourne,

Australia, Tabor, Czech Republic.

11. Shaplavska, J., & Plotka, I. (2011, November). Features of hardiness and selection

strategies of behavior by military land forces of Latvia in stressful situations. Oral

presentation at the 4th Annual Conference on Coping with Extreme Situations”, Prague,

Czech Republic.

12. Šaplavska, J., & Plotka, I. (2011, novembris). Pētījums par sakarību starp pedagogu

dzīves izturību un stresu darba vietā Rīgas vispārizglītojošo skolu skolotājiem.

Uzstāšanās ar referātu starptautiskajā zinātniskajā konferencē „Eiropas integrācijas

11

sociālā un ekonomiskā dimensija: problēmas, risinājumi, perspektīvas”, Daugavpils,

Latvija.

13. Shaplavska, J., & Plotka, I. (2011, October). Study of hardiness of personality, whose

profession is associated with risk. Uzstāšanās ar referātu 5.ikgadējā Baltijas Militāro

psihologu konferencē ”Pēc traumatiskais stresa sindroms karavīriem. Karavīra sadarbība

ar psihiskās veselības speciālistiem”, Rīga, Latvija.

14. Shaplavska, J., & Plotka, I. (2011, July). The Research of Coping-strategies and

Ambiguity Tolerance as Indicators of Coping with a Hard Life Situation. Poster

presentation at the 12th European Congress of Psychology, Istanbul, Turkey.

15. Šaplavska, J., & Plotka, I. (2011, maijs). Pedagogu dzīves izturības un stresa saiknes

izpēte. Uzstāšanās ar referātu 14. starptautiskajā zinātniskajā konferencē „Sabiedrība un

kultūra: Robežas un jauni apvāršņi”, Liepāja, Latvija.

16. Šaplavska, J., & Plotka, I. (2011, aprīlis). Исследование жизнестойкости у работников

службы спасения. Uzstāšanās ar referātu 53. starptautiskajā zinātniskajā konferencē,

Daugavpils, Latvija.

17. Šaplavska, J., & Plotka, I. (2011, februāris). Research vitality components, tolerance

uncertainty and stress situation management strategy of rescue officers. Oral presentation

at the 4th International sientific-practical conference „Business, Studies and Me”,

Siauliai, Lithuania.

18. Šaplavska, J., & Plotka, I. (2011, janvāris). Исследование связи жизнестойкости и

стратегий копинг- поведения у студентов полицейского колледжа. Uzstāšanās ar

referātu I starptautiskajā zinātniskajā konferencē „Cilvēkdrošības tiesiskie, socioloģiskie

un psiholoģiskie aspekti”, Rīga, Latvija.

19. Shaplavska, J., & Plotka, I. (2010, May). Research of a hardiness connection to an

achievement motivation among students. Poster presentation at the 12th Biennial

Conference of the European Association for Research on Adolescence (EARA 2010),

Vilnius, Lithuania.

20. Šaplavska, J., & Plotka, I. (2010, aprīlis). Исследование жизнестойкости в контексте

социальной экологии: поиск смысложизненных ориентаций студенческой

молодежи. Uzstāšanas ar referātu 52. starptautiskajā zinātniskajā konferencē,

Daugavpils, Latvija.

21. Shaplavska, J., & Plotka, I. (2010, aprīlis). Hardiness of medical students in a situation of

uncertainty. Oral presentation at the International Scientific Conference “Higher

Education Studies: Challenges and Opportunities”, Siauliai, Lithuania.

12

22. Shaplavska, J., & Plotka, I. (2009, oktobris). Research of hardiness in relation to stress

coping agenda. Uzstāšanās ar referātu 5.ikgadējā starptautiskajā zinātniskajā konferencē

„Jaunas dimensijas sabiedrības attīstība”, Jelgava, Latvija.

23. Shaplavska, J., & Plotka, I. (2009, June). Adaptation of Russian and Latvian versions of

S.Maddi hardiness test. Oral presentation at the 45-th International Applied Military

Psychology symposium, Riga, Latvia.

24. Shaplavska, J., & Plotka, I. (2009, February) The investigation of correlation between

hardiness, its components and the choice of definite coping behavioral strategies among

the students. Oral presentation at the International sientific-practical conference

„Business, Studies and Me”, Siauliai, Lithuania.

PROMOCIJAS DARBA SATURS

Promocijas darba struktūru veido ievads, divas teorētiskās un viena empīriskā nodaļa,

secinājumi, izmantotās literatūras saraksts, kurā iekļauti 288 avoti (angļu un krievu valodās) un

pielikumi. Darba ievadā tiek raksturota pētāmās tēmas aktualitāte, izvirzīts pētījuma mērķis,

priekšmets, uzdevumi, pētījuma jautājumi un metodes, kā arī pausta zinātniskā novitāte un darba

praktiskā nozīme, tiek parādīti dati par pētījumu rezultātu aprobāciju un aizstāvāmās

pamatnostādnes. Promocijas darba pamatteksts ir izklāstīts 115 lappusēs. Teorētiskās un

empīriskās analīzes rezultāti parādīti 25 tabulās un 33 attēlos.

Teorētiskā daļa

Pirmajā nodaļā SOCIĀLĀS IZZIŅAS TEORĒTISKĀS UN EMPĪRISKĀS

PROBLĒMAS ir divas apakšnodaļas.

Pirmajā apakšnodaļā „Eksplicīto un implicīto mērījumu savstarpējo attiecību un

sakarības problēmas” tiek analizētas dažādas sociālās izziņas implicītās pieejas, izskatīta

implicīto un eksplicīto mērījumu atbilstība, kā arī to izskaidrojošie modeļi.

Implicītā sociālā izziņa pēta izziņas procesus, kuri īstenojas indivīda neapzinātās

iepriekšējās pieredzes ietekmē uz aktuālo spriedumu (Greenwald & Banaji, 1995).

Implicītie kognitīvie procesi ir neapzināti informācijas kognitīvās apstrādes procesi, kas

aktivizējas nejauši, to efektus cilvēks nespēj kontrolēt un to apstrādei nepieciešams mazs

kognitīvo resursu apjoms (De Houwer, Teige- Mocigemba, Spruyt & Moors, 2009).

Lielākā daļa kognitīvo procesu ir nevis absolūts lielums, bet iekļaujas kontinumā

„eksplicītais – implicītais” (Moors & De Houwer, 2006 u.c.).

13

Sasniegumi implicītās sociālās izziņas jomā ir ļāvuši pētīt daudzus psiholoģiskus

konstruktus ne tikai kontrolējamā, bet arī automātiskā līmenī (Fazio, 1986; Fazio & Olson, 2003;

Gawronski, 2007; Rudman, 2013; Greenwald, McGhee & Schwartz, 1998 u.c.).

Darbā apskatītas pieejas, kas saistītas ar informācijas kognitīvo apstrādi, kura nosaka

attieksmi. Pirmā pieeja, kura ir balstīta uz selektīvās uzmanības pētījumiem (Fazio et al., 1995;

Posner & Snyder, 1975; Shiffrin & Schneider, 1977), pieļauj informācijas apstrādi divos režīmos

– kontrolējamajā un automātiskajā. Informācijas kontrolētā apstrāde ir saistīta ar uzmanības

piesaistīšanu, tai ir ierobežots apstrādājamās informācijas apjoms un tā var tikt uzsākta, mainīta

un pārtraukta pēc subjekta vēlmes. Automātiskā prasa uzmanības minimumu, apstrādājamās

informācijas apjoms nav ierobežots un notiek neatkarīgi no subjekta gribas procesiem. Šīs

pieejas pārstāvis R. Facio maz uzmanības velta informācijas apzinātās apstrādes procesam

(Fazio, Sanbonmatsu, Powell & Kardes, 1986; Dovidio, Evans & Tyler, 1986; Gaertner &

McLaughlin, 1983), uzskatot, ka attieksmes spēku un vājumu var noteikt pēc tā, cik labi tā

saglabājusies atmiņā: atmiņā labi saglabājušās attieksmes aktivizējas automātiski, slikti

saglabājušās – automātiski neaktivizējas (Fazio et al., 1995).

Otrā pieeja ir balstīta uz implicītās atmiņas procesiem (Greenwald & Banaji, 1995), kuru

izprot kā iepriekšējās pieredzes ietekmi uz konkrētā uzdevuma izpildīšanu, taču ar noteikumu, ka

nav apzinātas atmiņas par šo pieredzi (Jacoby & Dallas, 1981; Schacter, 1987). A. Grīnvalds un

M. Banadži raksturoja implicītā konstrukta konceptu kā introspektīvi neapzinātas vai (nepareizi

atpazītas) pagātnes pieredzes pēdas, kas darbojas kā starpnieks starp labvēlīgām un nelabvēlīgām

emocijām, domām vai darbībām attiecībā uz sociālu objektu (Greenwald & Banaji, 1995). Šī

implicīto konstrukciju izpratne lielākā mērā atbilst kategorijām apzināts-neapzināts nekā

kategorijām kontrolējamais-automātiskais.

Implicīto un eksplicīto metožu mērījumu un to atbilstības problēma ir viena no

galvenajām problēmām implicītajā sociālajā izziņā. Implicītie mērījumi ļauj dziļāk izprast

attieksmi kā tādu. Implicītajā sociālajā izziņā attieksmes jēdziens tiek aplūkots kā mentālā saikne

starp attieksmes objektu un tā gala vērtējumu (atribūtu), kas saglabājas atmiņā (Fazio, 2007).

Vairāki amerikāņu un Eiropas zinātnieku darbi ir veltīti dažādu implicīto un eksplicīto

psiholoģisko konstruktu mērījumu atbilstības pētījumiem (Fazio, 1986; Fazio & Olson, 2003;

Dovidio, Kawakami, Johnson, Johnson & Howard, 1997; Gawronski, 2007; Rudman, 2013;

Greenwald, McGhee & Schwartz, 1998; Petty, Fazio & Briñol, 2009 u.c.). Pētot attieksmes, ir

jāizmanto implicītos un eksplicītos mērījumus, kuri palīdz dziļāk izprast pētāmo konstruktu.

Lai skaidrotu implicīto un eksplicīto mērījumu saistību, ir izstrādāti vairāki modeļi:

MODE modelis (Fazio, Jackson, Dunton & Williams, 1995; Olson & Fazio, 2009), duālo

attieksmju modelis (Wilson, Lindsey & Schooler, 2000), metakognitīvais modelis (Petty &

14

Briñol, 2006; Petty, Briñol & DeMarree, 2007), asociatīvi propozicionālais modelis (Gawronski

& Bodenhausen’s, 2006a, 2006b, 2007) un vienīgās nostādnes modelis (Greenwald, Banaji,

Rudman, Farnham, Nosek & Mellott, 2002).

MODE modeļa (Fazio, 2007) pamatā ir pieņēmums, ka cilvēka uzvedība ir automātisko

vērtību iespaidā līdz tam brīdim, kad viņa motivācija vai spējas nav pieprasītas. Ja mentālā

saikne starp attieksmes objektu ir stipra, tad objekta vērtējums rodas automātiski, taču ja tiek

ieslēgti gribas procesi, tad objekta automātiskā novērtējuma ietekme samazinās (Зимбардо,

Ляйппе, 2001; Штальберг, Фрей, 2001). Tiešie un netiešie mērījumi var atspoguļot vienus un

tos pašus rezultātus tajā gadījumā, ja abu mērījumu tipos intelektuāli ietilpīgie procesi tiek

iedarbināti vienādi.

Pēc duālo attieksmju modeļa (Wilson, Lindsey & Schooler, 2000), cilvēkiem piemīt

automātiskā (implicītā) un kontrolējamā (eksplicītā) attieksme pret vienu objektu. Implicītā

glabājas atmiņas noturīgajās struktūrās, kur nofiksēta daudzreizējā pieredze un zināšanas

attiecībā uz attieksmes objektu. Eksplicītā attieksme atspoguļo cilvēka jauno pieredzi, kura vēl

nav iegājusi atmiņas noturīgajās struktūrās, bet jau ir aktuāla un izmantojama, un lai to

aktivizētu, ir nepieciešama kognitīvā piepūle. Mērījumu rezultātu neatbilstība notiek noturīgo

atmiņas struktūru ietekmes dēļ, kura atspoguļojas automātiskajās reakcijās. Tiešo un netiešo

mērījumu rezultātu atbilstība ir atkarīga no kognitīvās piepūles līmeņa un subjekta ieinteresētības

mērījumu rezultātos (Wilson et al., 2000).

Metakognitīvais modelis (Petty & Briñol, 2006; Petty, Briñol & DeMarree, 2007)

pieļauj, ka vecās attieksmes glabājas atmiņā kopā ar nesen izveidotajām un var būt aktivizētas

automātiski, ja tās ir vienlīdz svarīgas, kas var radīt netiešo mērījumu neitrālium rezultātus, jo

vienlaicīga antagonistisku attieksmju aktivizācija palīdz veidot implicītu ambivalenci (De Liver,

Vander Pligt & Wigboldus, 2007). Mērījumu atbilstību var gaidīt tajā gadījumā, ja attiecībā uz

attieksmju objektu vecajai un jaunajai informācijai piemīt viena un tā pati vērtējuma jēga, vai

arī,ja informācija ir pretrunīga, bet subjektīvi precīza.

Asociatīvi propozicionālais modelis (APE) (Gawronski & Bodenhausen’s, 2006a, 2006b,

2007) skar asociatīvos un propozicionālos darbības principus. Asociāciju aktivizācija tiek balstīta

uz līdzības un tuvības principiem, kuri nosaka asociācijas struktūras īpašības un aktivizējas kā

atbilde uz doto stimulu (Smith & DeCoster, 2000). APE modelis ir fokusēts nevis uz attieksmes

struktūru, bet uz procesiem, kuri veido vērtējumu. Nekonsekvence acumirklī izskatītajā

informācijas komplektā funkcionē kā pamata faktors, kurš nosaka nesavienojamības potenciālu

starp skaidriem un neskaidriem rādītājiem (Gawronski, Peters, Brochu & Strack, 2008).

Vienīgās nostādnes modelis (Greenwald, Banaji, Rudman, Farnham, Nosek & Mellott,

2002) paredz, ka attiecībā uz to vai citu sociālo objektu var pastāvēt tikai viena vienīgā „patiesā”

15

nostādne un to bez traucējumiem var noskaidrot tikai netiešās metodes. Tiešo metožu

izmantošana „patiesās” nostādnes noskaidrošana ir atkarīga no tā, cik ļoti cilvēks to apzinās un

cik ļoti viņš ir gatavs par to ziņot. Tiešo un netiešo metožu mērījumu atšķirība atklājas tikai tajā,

cik ļoti tiešā un precīzā veidā tie atklāj pamatnostādni.

Promocijas darbā ir apskatītas sociālās izziņas izpētes teorētiskās pieejas, kuras ir

saistītas ne tikai ar kognitīvo, bet arī ar sociālo psiholoģiju.

Teorētiskie apkopojumi norāda, ka, apskatot implicītās attieksmes, ir jāpievērš uzmanība

ne tikai uz to automātiskajai būtībai, bet arī jāņem vērā afektīvais pārdzīvojums, nesenās un

senās pieredzes, kā arī kultūras vērtību ietekme (Rudman, 2013).

Tradicionāli uzskata, ka eksplicītās attieksmes labāk prognozē kontrolējamas (tīšas)

darbības, bet implicītās – spontānas darbības (Strack, & Deutsch, 2004; Steffens & Schulze-

König, 2006). Pēdējie sasniegumi implicitās sociālas izziņas jomā norāda, ka implicītās

attieksmes prognozē ne tikai spontānu, bet arī kontrolējamu uzvedību (Rudman, 2013).

Imsplicīto un eksplicīto attieksmju mērījumu atbilstības problēma ir ļoti sarežģīta un tiek

izskatīta dažādi atkarībā no pieejas. Daži autori uzskata, ka zema korelācija starp viena un tā

paša parametra eksplicītajiem un implicītajiem rādītājiem ir apliecinājums implicītā konstrukta

validitātei (Greenwald & Banaji, 1995), citi uzskata, ka jāņem vērā dažādi mainīgie, kuri

ietekmē mērījumu atbilstību. Daudzi pēdējo gadu empīriskie pētījumi norāda uz pretrunīgiem

spriedumiem attiecībā par korelāciju izpratni starp viena un tā paša psiholoģiskā konstrukta

implicītajiem un eksplicītajiem mērījumiem (Greenwald & Banaji, 1995; Back, Schmuckle &

Egloff, 2009; Blair, 2001; Asendorpf, Banse & Mücke, 2002; Greenwald, Poehlman, Uhlmann &

Banaji, 2009; Bessenoff & Sherman, 2000; Wilson, Lindsey & Schooler, 2000; Fazio & Olson,

2003).

Otrajā nodaļā „Eksplicītās un implicītās pētīšanas metodes” tiek atklāts eksplicīto un

implicīto metožu jēdzienu saturs, kā arī to ierobežojumi un priekšrocības.

Zinātniskajā literatūrā jēdzienus „eksplicīts” un „implicīts” parasti attiecina uz psihiskiem

kognitīviem konstruktiem, kuri tiek mērīti ar dažādu procedūru palīdzību, bet attiecīgās

mērījumu metodes apzīmē kā implicītās un eksplicītās. Implicīto konstruktu izpratnes atšķirības

esošo pieeju ietvaros radīja neskaidrības paša jēdziena „implicīts” izpratnē. Daži autori ar

jēdzienu „implicīts” saprot tādus mērījumus, kuri ļauj noskaidrot pētījuma dalībnieka attieksmi

pret kaut ko, izmantojot reakcijas laika reģistrāciju, bet nevis ar tiešu ziņojumu par attieksmi

(Fazio & Olson, 2003). Citi pētnieki ar jēdzienu „implicīts” saprot psihiskus konstruktus, kuri

var būt novērtēti kā īpaša mērījumu metožu kopa, jo vai nu šie konstrukti neprasa apzinātu

analīzi, vai nu arī tie nav introspektīvi pieejami (Banaji, 2001).

16

Eksplicītās metodes ir tiešas, kontrolējamas, apzinātas – tās mēra apzinātus vērtējumus,

kuri subjektam nāk prātā pēc neilgas apdomāšanas (Petty, Fazio & Briñol, 2009). De Hūvers pēc

dažādu metodiku taksonomijas rūpīgas analīzes piedāvā izmantot jēdzienu „tiešs” un „netiešs”,

lai aprakstītu mērījumu metožu īpašības, bet jēdzienus „eksplicīts” un „implicīts”, lai aprakstītu

psiholoģiskos konstruktus, kuri tiek izmērīti ar šīm metodēm. Pētnieks piedāvā lietot jēdzienu

„implicīts” attiecībā uz automātiskajiem procesiem, kuri notiek neapzināti, afektīvi, netīši un

netiek kontrolēti (De Houwer, Teige- Mocigemba, Spruyt & Moors, 2009).

Izmantojot tikai eksplicītos testus, ir jārēķinās ar būtiskiem ierobežojumiem. Cilvēkam var

būt priekšstati, kurus viņš neapzinās, bet tajā pašā laikā tie var ietekmēt cilvēka uzvedību. Šo

priekšstatu ietekmes noteikšana ir viens no implicīto mērījumu svarīgākajiem uzdevumiem

(Fazio, Jackson, Dunton & Williams, 1995; Greenwald, McGhee & Schwartz, 1998). Turklāt

eksplicīto metožu būtiska nepilnība ir sociālās dzīves faktori, kuri var radīt nepilnīgus

spriedumus, savu paša uzstādījumu refleksijas (analīzes) grūtības, vēlmju un viedokļu (Gaertner

& Dovidio, 1986) nepietiekamu introspekciju (Greenwald & Banaji, 1995; Nisbett & Wilson,

1977), neuzmanības, reproducēšanas kļūdas un tendenci prognozēt pētnieku gaidas (Lösel,

1995).

Implicītās metodes mēra automātiskās vērtējošās reakcijas, kuras rodas spontāni pēc tāda

objekta parādīšanās, pret kuru ir izveidojusies attieksme (Fazio, 1986; De Houwer, 2006).

Implicītās metodes ir vērstas uz tās attieksmes vērtējumu, kuru dalībnieki vai nu neapzinās, vai

nevēlas par to ziņot (Wittenbrink & Schwarz, 2007), balstoties uz dalībnieka reakcijas laika

mērīšanu, kad tie izpilda dažādus uzdevumus un viņu uzmanība ir fokusēta uz šo uzdevumu

pildīšanu nevis uz attieksmes objektu (Rudman, 2011). Implicīto (netiešo) metožu priekšrocība ir

neapzināto attieksmju līmeņa izmērīšana, kura saturs ietekmē cilvēku spriedumus un uzvedību

(Nosek, Greenwald & Banaji 2005; Greenwald & Banaji, 1995; Wilson et al., 2000). Turklāt tās

papildina rezultātus, kuri iegūti ar tiešajām metodēm, un sniedz zināšanas par pašu pētāmo

attieksmju objektu (Fazio & Olson, 2003). Visbiežāk pētījumos izmantotās implicītās metodes ir

implicītais asociatīvais tests (IAT) un vērtējuma praiminga procedūra.

Peomocijas darbā tiek izklāstīti metodoloģiskie pamatprincipi, pēc kuriem veidoja IAT.

Tie ir eksperimentālās IAT procedūras pamatā, kura tiek izmantota dzīves izturības konstrukta

mērīšanā. IAT izstrādes gaitā (Greenwald, Mc Ghee & Schwartz, 1998) izmantoja principu,

saskaņā ar kuru bieži izmantotās kognitīvās asociācijas palīdz aktuālāk un ātrāk kognitīvi

apstrādāt informāciju, kura ar to ir saistīta. Stimulu konkurence izpaužas automātismu konfliktā

– ja cilvēkam ir vairāk raksturīgi saistīt noteiktu kategoriju ar pozitīviem īpašības vārdiem, tad,

lai saistītu to ar negatīviem īpašības vārdiem, ir japārvar jau esošais „pozitīvais” automātisms.

17

IAT ir elastīgs instruments, kuru var izmantot vērtējot jebkura cilvēka priekšstatus par

sevi (Greenwald, McGhee & Schwartz, 1998), tas var izmērīt sociālās izpratnes procesus, kuri

netiek aptverti ar citiem testiem, radot diezgan augstu prognozes validitāti (un pieaugumu

attiecībā uz eksplicītajiem testiem) (De Houwer, 2006; Greenwald, Banaji, Eudman, Farnham,

Nosek & Mellott, 2002).

Promocijas darba otrajā nodaļā DZĪVES IZTURĪBA KĀ PSIHOLOĢISKS

FENOMENS ir trīs apakšnodaļas.

Pirmajā apakšnodaļā „Dzīves izturības fenomena izpratnes teorētiskās pieejas”

aplūkots dzīves izturības konstrukts dažādu psiholoģijas teoriju kontekstā.

Psiholoģijas teoriju analīze atklāj potenciāli iespējamo saikni starp dzīves izturības

jēdzienu un citiem līdzīgiem jēdzieniem personības, psihoanalītiskajās, fenomenoloģiskajās,

sociāli kognitīvajās un eksistenciālajās teorijās. Piemēram, dzīves izturība zināmā mērā ir saistīta

ar jēdzienu „Ego spēks” (Freid); Fromma mācībā – ar izturību un drosmi (Fromm); ar tieksmi uz

pārākumu un pilnību Ādlera teorijā (Adler); ar tieksmi uz personīgo izaugsmi un pašrealizāciju

Maslova, Olporta un Rodžersa teorijās (Маслоу, Олпорт & Рождерс); ar kontroles lokusu

Rotera (Rotter) un pašefektivitāti Banduras teorijās (Bandura).

Ar dzīves izturības konceptu saistītā literatūras analīze atklāj, ka dažādās psiholoģijas

teorijās dzīves izturības konceptam pastāv daži analogi, turklāt šī konstrukta būtības izpratne tiek

parādīta S. Maddi (Maddi) dzīves izturības teorijas eksistenciālajā pieejā.

S. Maddi mācību par dzīves izturību sakrīt ar viņa personības aktivizācijas teoriju, kura ir

viena no saskaņotības modeļa variantiem. Galvenais dzīves motīvs S. Maddi teorijā ir cilvēka

tieksme saskaņot aktuālo un ierasto aktivizācijas līmeni, kas subjektīvi izpaužas kā labklājības

stāvoklis. S. Maddi uzskata, ka nepieciešamība konstanti mainīties, pašattīstīties un psiholoģiski

augt visas dzīves laikā palīdz uzturēt ierasto aktivizācijas līmeni (Maddi, 2001: 201-213).

Balstoties uz empīriskajiem pētījumiem, S. Maddi izstrādāja dzīves izturības modeli. Lai

dziļāk izprastu šo modeli, tika atklāts tās pamatbloku saturs un parādīti mehānismi, kas atklāj

dzīves izturības bufera ietekmi uz slimību attīstību un darbības efektivitātes samazināšanos

(Maddi, 1998; Kobasa, Maddi & Kahn, 1982): dzīves izmaiņas vērtējums kā mazāk stresu

saturošas; motivācijas veidošana transformatīvai savaldībai (atvērtība jaunajam, gatavība rīkoties

un aktivitāte stresa situācijā); imūnās reakcijas pastiprināšanās; aktīva sociālā atbalsta

meklēšana, kas veicina transformatīvo savaldību.

Otrajā apakšnodaļā „Dzīves izturība un tās saistība ar citiem jēdzieniem” aplūkota

dzīves izturības fenomena dažādība un tās saistība ar citiem jēdzieniem.

Dzīves izturību (hardiness) apskata kā spēju viegli adaptēties neparedzamās pārmaiņas,

nezaudējot mērķtiecību un personības kontroli ikdienas dzīves situācijās. Dzīves izturība vājina

18

stresa situāciju sekas, pateicoties informācijas ieguvei, izlēmīgai rīcībai un spējai mācīties no

personīgās pieredzes (АРА dictionary of psychology, 2009: 220).

Daudzi autori atklāj personības dzīves izturības sarežģītā konstrukta dažādas šķautnes.

Dzīves izturība tiek aplūkota kā attieksmju, spēju un prasmju paterns, kas veido drosmi

(Маddi, 1988, 2002, 2007, 2013), spēju nezaudēt veselību un savaldību stresa situācijās (Kobasa,

Maddi & Kahn, 1982; Bartone, 1999; Bartone, Roland, Picano & Williams, 2008); kā iezīme, kas

raksturo personībai nepieciešamo pārvaramo apstākļu līmeni raksturo personības sevis

pārvarēšanas līmeni (Леонтьев, Рассказова, 2006); integrāla spēja, kuras pamatā ir personības

adaptācija (Александрова, 2004); kā personības psihiskais resurss, kas ļauj pretoties

profesionālajai personības dezadaptācijai (Стецишин, 2008); kā spēja problēmsituācijas

pārveidot jaunās iespējās (Богомаз, 2009); kā pārliecību kopums, kas veicina gatavību vadīt

sarežģītītākas sistēmas (Логинова, 2010); kā ceļš uz psiholoģiskās noturības veidošanos

(Bartone, 2006; Bonnano, 2004; Maddi, 2005).

Vadoties pēc S. Maddi koncepcijas, darbā tiek atklāts dzīves izturības komponentu saturs.

Iesaistīšanās (commitment) kā dzīves izturības komponents ir nozīmīgs personības

raksturojums, kas veidojas mijiedarbībā ar apkārtējo vidi, motivē cilvēku pašrealizācijai, līderībai,

veselīgai domāšanai un uzvedībai. Šī īpašība cilvēkam ļauj justies nozīmīgam un pietiekami

vērtīgam, lai, neskatoties uz stresa situācijām, pilnībā iesaistītos dzīves uzdevumu risināšanā

(Маddi, 2001, 2013).

Kontrole (control) kā personības dzīves izturības komponents izpaužas spējā kontrolēt

rīcību un notikumus; tā izpaužas kā aktīvi centieni ietekmēt stresa situācijas, kas ir pretstats

bezpalīdzībai un pasivitātei. Šī īpašība veicina stresa apstākļu pārveidošanu no iespējamas

katastrofas uz personības izaugsmi. Tieši tieksme darboties, cīnīties ļauj ietekmēt notiekošā

rezultātu, neņemot vērā to, ka ietekme var nebūt absolūta un panākumi nav garantēti (Maddi,

2013).

Izaicinājums (challenge) nosaka cilvēka atvērtību un uztveres spēju attiecībā uz

pārmaiņām un viņa dzīvē notiekošo, kas tiek uztvertas kā jaunas iespējas (pretstatā bailēm no

pārmaiņām). Ja cilvēks dzīves situācijas spēj uztvert kā izaicinājumu, viņam rodas

apmierinātības izjūta, un viņš izmanto stresu kā attīstības iespēju. Tādi cilvēki ir pārliecināti, ka

mācīties iespējams gan no kļūdām, gan sasniegumiem (Maddi, 1994, 2013).

Jēdzienu dzīves izturība (hardiness) un psiholoģiskā noturība (resilience) salīdzināšana

sarežģīta, taču tos bieži lieto kā sinonīmus.

Psiholoģisko noturību (resilience) definē kā cilvēka psihisku spēju veiksmīgi pārvarēt

notikumus ar negatīvu ietekmi (Werner & Smith, 1992); elastību un prāta spēku garīgu traumu

pārvarēšanā (Shaffer, 1998); spēju pārvarēt grūtības, kas rodas dzīves pārmaiņu un apkārtējās

19

vides maiņas rezultātā (Mc Mahon, Gibson, Allen & Saunders, 2007); spēju atjaunot dvēseles

spēkus (Oshio, Nakaya, Kaneko & Nagamine, 2002); spēju atjaunoties pēc garīgām traumām

(Jew, Green & Kroger, 1999); emocionālo stabilitāti (Wagnild & Young, 1993); kā faktorus, kas

rada šķēršļus psihisko saslimšanu attīstībai (Rutter, 1987); kā psihiskā līdzsvara atjaunošanās

mehānismu (Luthar, Cicchetti & Becker, 2000); kā reakciju uz stresa situācijām, kas izpaužas

spējā atjaunoties pēc stresa trieciena un spējā saglabāt šo stāvokli un turpināt personisko attīstību

(Reich, Zautra & Hall, 2010; Baltes & Baltes, 1990; Rowe & Kahn, 1987; Staudinger, Marsiske

& Baltes, 1995); spēju ātri un efektīvi atgūties no ikdienas stresa (Оng, Bergeman & Bisconti,

2004; Оng et. al., 2006).

Lai pilnībā atklātu dzīves izturības (hardiness) un psiholoģiskās noturības (resilience)

jēdzienu saturu, šajā apakšnodaļā tiek atspoguļota to saistība ar citiem jēdzieniem. Piemēram,

kontroles lokuss (Locus of Control) (DeMello & Imms, 1999; Fournier & Jeanrie, 1999),

nākotnes orientācija (Future orientation) (Marko & Savickas, 1998), plānošana (Planfulness)

(Krumboltz, 1998), pašsavaldība (Self – direction) (Kohn, 1977; Watson & Tharp, 1989; Shapiro,

1996; Vann, 1996), transformatīvā savaldība (Transformational coping style) (Foster, 1997;

Aldwin, 1994; Maddi & Hightower, 1999), spēks (Potency) (Strümpfer, 1990; Ben-Sira, 1989),

izturība (Stamina) (Thomas, 1981; Colerick, 1985), iegūtā attapība (Learned resourcefulness)

(Rosenbaum, 1988; Strümpfer, 1990), cerība (Hope) un optimisms (Optimism) (Magaletta &

Oliver, 1999).

Trešajā apakšnodaļā „Pētījumu par dzīves izturību ar risku saistītās profesijās

analīze” tika analizēti empīriskie pētījumi, kas saistīti ar dzīves izturību un citiem mainīgajiem

profesionālajās grupās, kuras ir saistītas ar risku.

Dažādu pētījumu rezultāti parāda, ka dzīves izturība ir saistīta ar veiksmīgu pašsavaldību

stresa situācijās un palīdz saglabāt psihisko un fizisko veselību (e.g. Contrada, 1989; Kobasa,

Maddi & Kahn, 1982; Wiebe, 1991; Bartone, 2000; Britt, Adler & Bartone, 2001; Kelly,

Matthews & Bartone, 2005; Grote, Weichbrodt, Günter, Zala-Mezö & Künzle, 2009; Bartone,

Kelly & Matthews, 2013; Delahaija et al., 2010; Sandvik et al, 2013 u.c.).

Tika veikti psiholoģiskās noturības mērīšanas pētījumos, kuros tika noteikta atbilstība

starp slēptajiem (implicītajiem) un tiešajiem (eksplicītajiem) psiholoģiskās noturības aspektiem,

ar nosacījumu, ka subjektam šajos pētījumos ir kompanjons kā ārējās vides resurss. Pētījumu

rezultāti parādīja, ka tiem dalībniekiem, kuri eskplicīti ignorēja biedru kā sociāla atbalsta resursu,

bija implicīta (slepena) vēlme iegūt atbalstu (Ihaya, Yamada, Kawebe & Nakamura, 2010).

Turklāt tika atklāts, ka dalībnieki ar zemāku psiholoģisko noturību slēpti asociēja jēdzienu

„biedrs” ar mieru. Autori apstiprina agrāk notikušo pētījumu rezultātus (Cicero, Lo Coco, Gullo

20

& Lo Verso, 2009 u.c.), kuros tika pierādīts, ka katram cilvēkam draugu un ģimenes sociālais

atbalsts labvēlīgi ietekmē iekšējo adaptāciju un palīdz atgūties pēc stresa.

Darba autore kopā ar kolēģiem veica pētījumu sēriju, kas vērsta uz eksplicīto metodiku

adaptāciju dzīves izturības mērīšanai. Sākotnēji pētījumos izmantoja S. Maddi eksplicīto

metodiku (The Personal Views Survey III-R), bet vēlāk tika veikti pētījumi, izmantojot P.

Bārtona psiholoģiskās noturības dispozicionālo skalu (Dispositional Resilience Scale, DRS- 15),

kuras pamatā ir S. Maddi teorija. Pētījuma dalībnieki bija studenti, medicīnas darbinieki, ar

risku saistīto profesiju pārstāvji, kopā 800 cilvēki. Tika atklāta korelācija starp dzīves izturību

un toleranci pret neskaidrību, sociāli psiholoģisko adaptāciju, sasniegumu motivāciju, dzīves

jēgas orientācijām un savaldīgas uzvedības stratēģijām (Šaplavska, Plotkа, 2009a, 2009b,

2010a, 2010b, 2011, 2012a, 2012b, 2012c, 2012d, 2013a, 2013b, 2013c, 2013d). Pilotpētījumā,

kas tika veikts sportistu izlasē, rezultāti parādīja, ka pastāv saikne starp dzīves izturības kopējo

rādītāju, kas tika mērīta ar IAT eksperimentālo procedūru un savaldīgas uzvedības stratēģiju –

sociālā atbalsta meklēšanu, kas tika mērīta eksplicīti (Plotka, Shaplavska, Blumenau, Igonin &

Kunavin, 2013; Plotka, Blumenu, Igonin, Simane, Bambulaka, Shaplavska, 2013).

Promocijas darba otrajā daļā ir veikts pētījuma posmu, rezultātu un to interpretācijas

apraksts. Nodaļā METODE aprakstīta Implicītā Asociatīvā Testa (IAT) eksperimentālās

procedūras veidošana dzīves izturības mērījumiem; veikts P. Bārtona eksplicītās metodikas

„Dispositional Resilience Scale, DRS- 15”, kā arī Hobfolla „Stresa pārvarēšanas stratēģiju

skalas” (SACS) apraksts. Tāpat nodaļā veikts pētījuma dalībnieku un matemātisko datu

apstrādes metožu apraksts.

Instrumentārijs

Tika izstrādātas četras IAT eksperimentālās procedūras, kuru pamata ir divu kategoriju

IAT (Greenwald, McGhee & Schwartz, 1998) (IAT1 – Commitment, IAT2 – Control, IAT3 –

Challenge, IAT4 – Hardiness_all). Katrai procedūrai tika noteiktas attiecīgās kategorijas un

atribūti. Lai korekti atlasītu atbilstošās kategorijas, promocijas darba autore izmanto S. Maddi un

P. Bārtona teorētiskās pieejas, kā arī dzīves izturības mērīšanai tiek ņemts vērā P. Bārtona

metodikas «Dispositional Resilience Scale, DRS – 15» saturs. Par kategorijām tiek uzskatīti

verbālie stimuli, kuri nosaka uzvedības paternu raksturu, kurus savukārt nosaka personības

intencionālie un motivācijas komponenti. Šie verbālie stimuli ir semantiski saistīti arī ar dzīves

izturību un tās komponentiem. Šie verbālie stimuli praimingo atbilstošas kognitīvās uzvedības

struktūrās. Par novērtēšanas atribūtiem tika izvēlēti vārdi ar izteiktu afektīvo nozīmi (pozitīvu vai

negatīvu) (Shlossberg, 2009).

21

Tiek pieņemts, ka, ja cilvēks izvēlas aktīvu dzīves pozīciju (aktīva darbība), tad pozīcija

„darboties” saistīta ar patīkamiem pārdzīvojumiem. Tad reakcijas laiks uz pozitīvajiem

atribūtiem, kas saistīti ar doto vārdu, būs ātrāki nekā negatīvajiem. Analoģiski, ja cilvēki jūtas

komfortabli, kad spēj kontrolēt situāciju, tad reakcijas laiks uz atribūtiem, kas saistīti ar kontroli,

būs ātrāks.

IAT eksperimentālā procedūra ir izstrādāta uz Baltijas psiholoģijas un menedžmenta

institūta implicīto mērījumu laboratorijas bāzes, izmantojot sertificēto un licenzēto aparatūru E-

Prime 2®, kas nodrošināja eksperimentālā dizaina, datu vākšanas un apstrādes precizitāti. IAT

eksperimentālā procedūra ir radīta, balstoties uz IAT (Greenwald & Karpinski, 1998, 2003) uzbūves pamatprincipiem un ietver septiņus posmus.

Pirmajā posmā katrā no četrām eksperimentālās IAT procedūras versijām tika veikta

kategorizētā stimulu klasifikācija. Otrajā posmā notika pozitīvo/negatīvo atributīvo stimulu

klasifikācija. Trešajā un ceturtajā posmā dubultajā kategorizēto un atributīvo stimulu

klasifikācijā notika konkurējošā automātisma izdalīšana attiecībā pret kategoriju. Piektajā posmā

tika samainīti kategorizēto stimulu taustiņi. Sestajā un septītajā posmā dubultās kategorizēto un

atributīvo stimulu klasifikācijas uzdevumā notika konkurējošā automātisma izdalīšana attiecībā

pret kategoriju (kā piemēru skatīt posmu pēctecību IAT eksperimentālajā procedūrā (IAT2_

control) (1. tabula)).

1. tabula

Eksperimentālās IAT procedūras posmu secība

(IAT2 – Control (kontrole))

Posms Mēģinājumu

skaits

Procedūru posmi Prezentētie stimuli ar kreiso

taustiņu «Q»

Prezentētie stimuli ar labo

taustiņu «P»

Atribūti

1 24 Kategorizēto stimulu

klasifikācija, nospiežot divus dažādus taustiņus

Nogaidīt

Piekāpties Padoties

Pašplūsma Atkarāties

Rīkoties

Pārvarēšana Vadīt

Ietekmēt Noteikt

2 26 Atributīvo stimulu

klasifikācija

Negatīvie atribūti

Pozitīvie atribūti

mīlestība; prieks miers; laime;

veiksme; naids; pretīgums;

nicinājums; ļauni; niknums

3 - 4 28 Dubultā kategorizēto un

atributīvo stimulu

klasifikācija, nospiežot divus dažādus taustiņus.

Nogaidīt

Piekāpties

Padoties Pašplūsma

Atkarāties

Negatīvie atribūti

Rīkoties

Pārvarēšana

Vadīt Ietekmēt

Noteikt

Pozitīvie atribūti

mīlestība; prieks miers; laime;

veiksme; naids; pretīgums;

nicinājums; ļauni; niknums

5 24 Kategorizēto stimulu

klasifikācija, nospiežot divus

dažādus taustiņus(taustiņu maiņa)

Rīkoties

Pārvarēšana

Vadīt Ietekmēt

Noteikt

Nogaidīt

Piekāpties

Padoties Pašplūsma

Atkarāties

6 - 7 28 Dubultā kategorizēto un atributīvo stimulu

klasifikācija, nospiežot divus

dažādus taustiņus.

Rīkoties Pārvarēšana

Vadīt

Ietekmēt Noteikt

Negatīvie atribūti

Nogaidīt Piekāpties

Padoties

Pašplūsma Atkarāties

Pozitīvie atribūti

mīlestība; prieks miers; laime; veiksme; naids; pretīgums;

nicinājums; ļauni; niknums

Promocijas darba autores izstrāde

22

P. Bārtona «Dispositional Resilience Scale, DRS – 15» eksplicīta metodika sastāv no

15 jautājumiem, kas sakārtoti 3 skalās (iesaistīšanās, kontrole un izaicinājums), katrā ir 15

apgalvojumi. Iesaistīšanās apakšskala parāda, cik aktīvi cilvēks iesaistīts dzīvē (salīdzinājumā ar

neiesaistīšanos) un dod iespēju cilvēkam sajusties nozīmīgam un pietiekami vērtīgam, lai pilnībā

iesaistītos dzīves izvirzīto uzdevumu risināšanā, neraugoties uz stresa situācijām. Kontrole

parāda, kādā līmenī cilvēks, pēc paša domām, var ietekmēt notiekošo (pretstatā bezspēcībai).

Izaicinājums parāda atvērtību un gatavību pieņemt dzīves pārmaiņas, kas tiek uztvertas kā jaunas

iespējas (pretstatā bailēm no pārmaiņām). Kopējais dzīves izturības rādītājs tiek skaitīts pēc visu

trīs apakšskalu – iesaistīšanās, kontroles un izaicinājuma – aptaujas punktu summas.

Stresa pārvarēšanas stratēģiju skala (Strategic Aproach to the Coping Scale

/SACS/Hobfoll, Dunahoo & Monnier, 1998; latviešu valodā adaptējusi Vija Mika 2002.gadā)

satur 9 pārvarošas uzvedības modeļus (skalas): pašpārliecināta rīcība; izvairīšanās; sociālā

atbalsta meklēšana; piesardzīga rīcība; sociālā pievienošanās; instinktīva rīcība; agresīva rīcība;

antisociāla rīcība; netieša rīcība.

Pašpārliecināta rīcība – tā ir spēja būt neatkarīgam no ārējiem apstākļiem un citu

novērtējuma, pārliecība par savu rīcību, godīgums, tiešums, pašcieņa un cieņa pret citiem

cilvēkiem; izvairīšanās – ir tiekšanās un piepūle, kas vērsta uz izvairīšanos no problēmām, nevis

panākumu gūšanu; sociālā atbalsta meklēšana – atspoguļojas centienos paļauties uz citiem, lai

gūtu emocionālu un reālu atbalstu, padomu; piesardzīga rīcība – tiek noteikta gan kā vājuma

zīme, gan kā nepieciešamība, lai nekļūtu netaktisks, kā arī liecina par vēlmi saprast citus cilvēkus

un rīkoties tā, lai grupa izrāda atbalstu un nenovēršas; sociālā pievienošanās – tā ir rīcība, kas

īstenojas saskaņā ar grupu; instinktīva rīcība – rīcība, kurai nav pietiekoša apzināta kontrole, kas

īstenojas vai nu ārējo apstākļu vai emocionālu pārdzīvojumu ietekmē; agresīva rīcība – izpaužas

kā kritiska attieksme pret apkārtējiem un tiek saprasta kā tiešs „uzbrukums” problēmai un vērsts

uz situācijas kontroles atgūšanu, nevis vēlmi nodarīt kādam kaitējumu; antisociāla rīcība –

rīcība, kas tiek veikta ar mērķi kādam kaitēt, vai arī pauž vienaldzību vai iegūstot priekšrocības,

izmantojot citu cilvēku „vājās vietas”, lai uzlabotu savas pozīcijas; netieša rīcība – ar to tiek

saprasta savu patieso nodomu slēpšana.

Aptauja ļauj atklāt uzvedības stratēģijas, kurām dalībnieki dod priekšroku stresa

situācijās (Hobfoll, Dunahoo, Ben-Porath & Monnier, 1994; Dunahoo, Hobfoll, Monnier,

Hulhizer & Johnson, 1998).

Testa ticamības pārbaudei tika aprēķināts Kronbaha – alfas koeficients (N=80), kura

rezultāti parādīja apmierinošus testa ticamības rādītājus, apstiprinot testa praktisko izmantošanu.

23

Pētījuma procedūra

Dzīves izturības mērījumi ar IAT procedūru;

P. Bārtona eksplicīto metodiku mērījumi dzīves izturībai;

Hofbolla metodikas mērījumi uzvedības stratēģijas izvēlei stresa situācijās.

Katrs dalībnieks pētījumā veica četras eksperimentālās IAT procedūras versijas.

Pirms eksperimenta sākuma uz datora monitora dalībniekam tika sniegta vispārīga

instrukcija un speciālas instrukcijas pirms katras no septiņu bloku uzdevumiem izpildes. Lai

izpildītu katru no implicītās metodes četrām versijām, nepieciešamais laiks – 45 līdz 90 minūtes.

Kopējais novērojumu skaits visā izlasē (N=74) bija 23088. Eksperimenta iekšējās validitātes

nodrošināšanai galvenie parametri bija nemainīgi (stimula prezentācijas laiks, intervāli starp

stimuliem, stimulu vārdu daudzums, šrifts, fona hromatiskie parametri).

Dalībnieku uzdevums bija prezentēto verbālo stimulu diferencēšana. Stimula vārds tika

rādīts uz ekrāna bez audiāla pavadījuma un palika uz ekrāna līdz dalībnieka reakcijas brīdim

(līdz klaviatūras taustiņa nospiešanai). Katra mēģinājuma reakcijas laiks tika fiksēts kā laika

intervāls starp stimula prezentācijas sākumu un pareizā taustiņa nospiešanu. Piedāvāto stimulu

secība bija nejauša.

Lai izskaitļotu ar dzīves izturību un tās komponentiem saistīto implicīto asociāciju

priekšrocības efektu, tika izmatota D statistika (Greenwald, 2007; Rudman, 2011; Plotka et al.,

2013 ).

Promocijas darbā tika izmantotas šādas statistiskās datu apstrādes metodes: asimetrijas un

ekscesa tests; Kolmogorova – Smirnova kritērijs Lillifora modifikācijā; Šapiro – Vilksa kritērijs;

normālā sadalījuma līknes diagrammu vizuālais novērtējums; kvadrātiskās diagrammu analīze

(Boxplots): ekstremālo nozīmju esamība vai neesamība; korelācijas analīze, izmantojot Spīrmena

rangu korelācijas koeficientu, bet dažās situācijās – Pīrsona koeficientu; daudfaktoru regresijas

analīze, ticamības analīze, faktoru analīze.

Pētījumu dalībnieki

Pētījumā piedalījās 327 cilvēki (vidējais vecums – 29 gadi, 80% latvieši, 20% krievi;

90% vīrieši, 10% sievietes; izglītība: vidējā – 54%, speciālā – 24%, augstakā – 22%), kuru

profesijas ir saistītas ar risku, no tiem 74 cilvēki piedalījās eksperimentā, kurā tika izmantota

IAT eksperimentālā procedūra.

24

Nodaļa REZULTĀTI atspoguļo atbildes uz pētījuma jautājumiem. Tiek aprakstīti

adaptētās P. Bārtona dzīves izturības metodikas versijas validitātes un ticamības rādītāji,

prezentēti ekplicīto un implicīto mērījumu atbilstības rezultāti, kā arī dzīves izturības un to

komponentu pētījumu rezultāti, kas mērīti ar IAT eksperimentālās procedūras palīdzību un

eksplicīto metodiku cilvēkiem, kuru profesija saistīta ar risku.

Nozīmīgie mainīgie, kas izmantoti darbā, atspoguļoti 2. tabulā.

2. tabula

Termini un saīsinājumi, kas izmantoti tabulās un zīmējumos

Terminu variants angļu

valodā Terminu variants latviešu valodā Saīsinājumi

1. Commitment Iesaistīšanās Iesaistīšanās (DRS-15)

2. Control Kontrole Kontrole (DRS-15)

3. Challenge Izaicinājums Izaicinājums (DRS-15)

4. Hardiness Dzīves izturība Dzīves izturība (DRS-15)

5. Commitment (IAT1) Iesaistīšanās (IAT) * D_iesaistīšanās *

6. Control (IAT2) Kontrole (IAT) * D_kontrole *

7. Challenge (IAT3) Izaicinājums (IAT) * D_izaicinājums *

8. Hardiness (IAT4) Dzīves izturība (IAT) * D_dzīves izturība *

9. Assertive Action Asertīva rīcība (Pašpārliecināta rīcība) ASR

10. Social Joining Iesaistīšanās sociālajos kontaktos (Sociālā pievienošanās) ISK

11. Seeking Social Support Sociālā atbalsta meklēšana SAM

12. Cautious Action Piesardzīga rīcība PR

13. Instinctive Action Impulsīva rīcība IR

14. Avoidance Izvairīšanās IZV

15. Indirect Action Netieša rīcība NR

16. Antisocial Action Asociāla rīcība ASOR

17. Aggressive Action Agresīva rīcība AGR

*- D statistika dod iespēju novērtēt implicīto asociāciju priekšrocības efektu.

Pētījuma jautājums: Vai piedāvātā P. Bārtona metodikas lingvistiskās adaptācijas versija

par dzīves izturības un tās komponentu mērīšanu atbilst tā oriģinālajai versijai?

P. Bārtona eksplicītās metodikas ticamības un validitātes pārbaudes rezultāti

P. Bārtona testa adaptētās versijas ticamība tika novērtēta, balstoties uz testa rezultātu

apstrādi. Testu izpildīja 327 eksperimenta dalībnieki, kuru profesijas saistītas ar risku. Lai

novērtētu ticamību, tika izmantots Kronbaha alfas koeficients. Apakšskalā „iesaistīšanās” šis

koeficients ir α=.69, apakšskalai „kontrole” – α=.65, apakšskalai „izaicinājums” α=.69,

kopīgajam rādītājam „dzīves izturība” ir α=.75, kas liecina par pietiekamu ticamību un iekšējo

dotās metodikas saskaņotību.

25

Testa rezultātu noturības jeb retesta ticamības analīze (test- retest reliability) veikta,

balstoties uz atkārtoto testēšanu (retestu). Dzīves izturības skalā retesta ticamība kopumā un

apakšskalās (iesaistīšanās, kontrole, izaicinājums) bija (r=.61; p>.001) до (r=.69; p>.001).

Tāpat tika salīdzināta apakšskalu savstarpējā saistība metodikas iekšienē. Tika iegūti

augsti un statistiski nozīmīgi korelācijas koeficienti starp rādītājiem „dzīves izturība” un tās

komponentiem „iesaistīšanās” r=.832; p>.001, „kontrole” r=.744; p>.001, „izaicinājums”

r=.751; p>.001, bet starp pašiem komponentiem korelācijas koeficienti nebija lielāki par 0.6.

Lai pārbaudītu adaptētās dzīves izturības mērīšanas metodikas konceptuālo validitāti, tika

izmatota faktoranalīze. Faktoru atlase notika pēc galveno komponentu metodes. Rezultāti tika

apkopoti no 327 dalībnieku atbildēm uz 15 jautājumiem dzīves izturības mērīšanas testā. Tika

veiktas divas faktoranalīzes versijas: ar diviem un trijiem faktoriem. Abos gadījumos atlasītie

komponenti, kuru vērtība, saskaņā ar Kaizera kritēriju, pārsniedz vienu vienību. Summārās

dispersijas vispārējā daļa, kuru nosaka trīs faktori, ir 47,07%, bet ar četriem – 55,19%. Dzīves

izturības testa adaptētās versijas faktoranalīzes rezultāti parādīja, ka tā kopumā atbilsts oriģinālās

versijas konceptuālajai struktūrai. Rezultātā tika konstatētas adaptētās metodikas versijas

uzlabošanas iespējas un noteikti konkrēti uzlabošanas virzieni.

Pētījuma jautājums: Vai pastāv atbilstība starp dzīves izturību un tās komponentiem, ja

tiek veikti mērījumi ar eksperimentālo IAT procedūru un eksplicīto metodiku?

Dzīves izturības eksplicīto un implicīto mērījumu atbilstības izpētes rezultāti

Lai noteiktu implicīto un eksplicīto mērījumu atbilstību, tika izmantota korelācijas

analīze ar Spīrmena ranga korelācijas koeficienta un Pīrsona korelācijas koeficienta lietojumu,

daudzfaktoru regresijas analīze, izskaitļots rezultāts, kas iegūts ar IAT eksperimentālās

procedūras un P. Bārtona eksplicītās metodikas adaptētās versijas (Dispositional Resilience

Scale, DRS – 15), rezultātu sakritību procents, kā arī izpētīta saistība ar Hobfolla SACS skalām.

Korelācijas analīze ar Spīrmena ranga korelācijas koeficientu mainīgajiem „dzīves

izturība”, „kontrole” un „izaicinājums”, kas tika mērīti IAT eksperimentālās procedūras un P.

Bārtona metodikas DRS – 15 palīdzību, parādīja pietiekami zemus un statistiski nenozīmīgus

rezultātus. Tādējādi sakarību izpēte tika turpināta dažādu līmeņu mainīgajiem, kā rezultātā tika

iegūti nozīmīgi korelācijas koeficienti pieļaujamā diapazonā no 0,12 līdz 0,72 (Rudman, 2011:

32). Implicīti eksplicītā atbilstība var tikt aprakstīta kā heterogēna. No vienas puses, implicītās

un eksplicītās atbildes nāk no dažādiem avotiem un, no šī viedokļa, nevajadzētu gaidīt labu

26

rezultātu atbilstību, no otras puses, var gaidīt atbilstību, jo atbildes balstās uz analoģiskiem

informācijas tipiem (Rudman, 2011).

Pēc saderības tabulas tika izskaitļots dzīves izturības un tās komponentu sakritības

procents, kas iegūts ar IAT eksperimentālo procedūru un P. Bārtona eksplicīto metodiku.

Maksimālā punktu sakritība mainīgajam „kontrole” ir 39,4%.

Mērījumam „dzīves izturība” un tā komponentiem, kas iegūti ar IAT eksperimentālo

procedūru, tika veikta daudzfaktoru regresijas analīze. Mainīgais „D_dzīves izturība” tika

izvēlēts par atkarīgo mainīgo, bet pārējie mainīgie bija neatkarīgie mainīgajie.

Korelācijas koeficienti starp „D_dzīves izturība” un skalām „D_kontrole” (r=.591) un

„D_izaicinājums” (r=.409) ir pietiekami augsti un statistiski nozīmīgi (p>.01), bet korelāciju ar

„D_iesaistīšanās” skalu nevar uzskatīt par apmierinošu. Korelācijas koeficienti starp skalām pēc

absolūtā lieluma nepārsniedz 0,6.

Tika iegūtas funkcijas „D_dzīves izturība” (D_ Hardiness) prognozējamās vērtības:

ChallengeDControlDCommitmentDHardinessD _091,0_565,0_053,0134,0_

B – koeficienti statistiski nozīmīgi ir tikai mainīgajam “D_kontrole” (D_control).

B – koeficientu attiecība neļauj izdarīt secinājumus par tā vai cita faktora ietekmi uz

atkarīgo mainīgo, jo neatkarīgi mainīgie parasti tiek mērīti atšķirīgās skalās un ir ar atšķirīgu

mērogu. Šīs problēmas atrisināšanai tika ieviests regresijas koeficients β, kura vērtība ir no - 1

līdz 1.

Regresijas atsevišķie standartizētie koeficienti tiek saukti par beta - koeficientiem. Tie

norāda uz regresijas vienādojuma esošā neatkarīgā mainīgā nozīmīgumu un ļauj noteikt, kurš no

neatkarīgajiem mainīgajiem spēcīgāk ietekmē atkarīgo mainīgo. Standartizētie regresijas

koeficienti β atspoguļo katra neatkarīgā mainīgā aptuveno ietekmi uz atkarīgo mainīgo no vienas

neatkarīgā mainīgā puses pie fiksētām citu neatkarīgo mainīgo vērtībām. Jo spēcīgāk šis

neatkarīgais mainīgais korelē ar citiem neatkarīgajiem mainīgajiem, jo mazāka ir koeficienta β

absolūtā vērtība. Koeficients β ir universāls neatkarīgā mainīgā ietekmes mērs. Standartizētie

regresijas koeficienti ļauj savstarpēji attiecināt neatkarīgos mainīgos pēc to nozīmes un

atkarīgajiem mainīgajiem.

Prognozējamais standartizētais regresijas vienādojums:

zzzz ChallengeDControlDCommitmentDHardinessD _*095,0_*550,0_*050,0_

No šī vienādojuma un korelācijas diagrammas (sk. 2.attēlu) izriet, ka atkarīgo mainīgo

„D_dzīves izturība” (D_hardiness) visvairāk ietekmē mainīgais „D_kontrole” (D_control)

27

(β=+.565). 35,7% mainīga „D_dzīves izturība” (D_hardiness) dispersijas nosaka neatkarīgo

mainīgo – „D_iesaistīšanās” (D_commitment), „D_kontrole” (D_control) un „D_izaicinājums”

(D_challenge) kopējā ietekme.

R-Square =.357 – determinācijas koeficients – mainīgā „D_dzīves izturība”

(D_hardiness) dispersijas īpatsvars, ko veido „D_iesaistīšanās” (D_commitment), „D_kontrole”

(D_control), „D_izaicinājums” (D_challange) neatkarīgie mainīgie. ANOVA dispersiju analīze

parāda statistiski nozīmīgu rezultātu (F(3,70)=12.949; p≤.001).

2. attēls. Korelāciju diagrammas ar regresijas taisnēm, kas parāda saikni starp „D_dzīves

izturība” un „D_iesaistīšanās”, „D_kontrole”, „D_izaicinājums”, kas mērīti ar

eksperimentālo procedūru IAT

D_HARDINESS

(D_DZĪVES IZTURĪBA)

D_COMMITMENT

(D_IESAISTĪŠANĀS)

D_CONTROL (IAT)

(KONTROLE)

D_CHALLENGE

(D_IZAICINĀJUMS)

0.550*

3. attēls. Dzīves izturības struktūra, kas mērīta ar eksperimentālajām IAT

procedūrām

Pētījuma jautājums: Vai pastāv saikne starp dzīves izturības un tās komponentiem, ja

tiek veikti mērījumi ar eksplicītajām un implicītajām metodēm, un savaldības stratēģijām stresa

situācijās cilvēkiem, kuru profesija saistīta ar risku?

28

P. Bārtona (DRS – 15) metodikas un dzīves izturības IAT eksperimentālo procedūru

saiknes ar Hobfolla SACS metodikas skalām izpētes rezultāti

Lai noteiktu korelāciju starp dzīves izturību un tās komponentiem, kas mērīts ar P.

Bārtona eksplicīto metodiku, un savaldības stratēģijām, tika izmantota Spīrmena korelāciju

analīze. Konstatētas šādas statistiski nozīmīgas korelācijas:

Dzīves izturība (DRS-15) Pašpārliecināta rīcība (ASR) Sr =.330; p=.004≤.01

Dzīves izturība (DRS-15) Izvairīšanās (IZV) Sr = - .421; p=.000≤.001

Iesaistīšanās (DRS-15) Pašpārliecināta rīcība (ASR) Sr =.298; p=.010≤.01

Iesaistīšanās (DRS-15) Izvairīšanās (IZV) Sr = -.469; p=.000≤.001

Kontrole (DRS-15) Sociālā atbalsta meklēšana (SAM) Sr =.229; p=.049≤.05

Izaicinājums (DRS-15) Pašpārliecināta rīcība (ASR) Sr = .300; p=.009≤.01

Izaicinājums (DRS-15) Izvairīšanās (IZV) Sr = - .395; p=.001≤.001

Izaicinājums (DRS-15) Piesardzīga rīcība (PR) Sr = - .247; p=.034≤.05

D_iesaistīšanās Izvairīšanās (IZV) Sr =.277; p=.017≤.05

D_iesaistīšanās Piesardzīga rīcība (PR) Sr =.255; p=.028≤.05

Rezultāti parāda, ka starp dzīves izturības skalu un tās apakšskalām ir pozitīva statistiski

nozīmīga saikne ar asertīvas rīcības skalu un, gandrīz visus gadījumos, negatīva saikne ar

izvairīšanās skalu. Dzīves izturības skalas komponenti arī korelē ar citām uzvedības koping -

stratēģijām (kontrole – ar sociālo atbalsta meklēšanu, izaicinājums – negatīvi korelē ar

piesardzīgu rīcību). Tādējādi pētījuma dalībnieki izvēlas savaldīgas uzvedības stratēģijas, kas

stresa situācijās orientētas uz sociālo mijiedarbību un balstās uz aktīvu sociālo atbalstu, kā arī

vairāk orientējas uz problēmu risinājumu, nevis izvairās no neveiksmes un piesardzīgas darbības.

Izmantojot IAT (iesaistīšanās) eksperimentālo procedūru, tika atklāts, ka iesaistīšanās

pozitīvi korelē ar pasīvajām savaldības stratēģijām – izvairīšanās un piesardzīga rīcība. Netika

konstatēta korelācija starp dzīves izturību, kontroli un izaicinājumu, kas mērīta ar IAT

eksperimentālo procedūru, un savaldīgas uzvedības stratēģijām.

29

Balstoties uz datu vidējiem lielumiem tika izveidotas frekvenču diagrammas, kurās var

redzēt būtiskās atšķirības implicīto un eksplicīto mērījumu rezultātos. No 4.-15. attēlam

redzamas mainīgo „dzīves izturība”, „iesaistīšanās”, „kontrole” un „izaicinājums”, kas mērīti ar

IAT (melni iekrāsotie stabiņi) un mērīti ar P. Bārtona metodiku un dalīti ar 40 (balti iekrāsotie

stabiņi) vidējo lielumu diagrammas.

4.attēls

5.attēls

6.attēls

7.attēls

8.attēls

9.attēls

10.attēls

11.attēls

12.attēls

13.attēls

14.attēls

15.attēls

Kā piemērs izvēlēts 7.attēls, kurā redzamas būtiskas atšķirības eksplicīto un implicīto

mērījumu rezultātos. Tikai pieciem dalībniekiem no grupām Nr. 1. līdz Nr. 25. vērojams pozitīvs

implicītās priekšrocības efekts attiecībā uz iesaistīšanos. Pārējie šīs grupas dalībnieki pēc

pašnovērtējuma procedūras parāda vidēju iesaistīšanās līmeni, ja mēra ar implicītajiem

30

mērījumiem, vairāk novērojams vidējs negatīvs implicītās priekšrocības efekts (D>-0,6 & D≤-

0,15) un augsts negatīvs implicītās priekšrocības efekts, kas saistīts ar iesaistīšanos (D<= -0,6).

Pētījuma jautājums: Cik lielā mērā eksperimentālā procedūra, kas veidota pēc IAT

metodoloģijas, ir derīga dzīves izturības konstrukta mērīšanai?

Izmantojot implicītās metodoloģijas pamatprincipus, izdevās korekti izveidot IAT

eksperimentālo procedūru, tādējādi paaugstinot tās validitāti un ticamību.

Lai izskaitļotu implicītās priekšrocības efektu, kas saistīts ar dzīves izturību un tās

komponentiem, tika veiktas šādas darbības: tika izslēgti visi mērījumi, kas bija mazāki par 300

ms un lielāki par 10000 ms; katrā dubultās klasifikācijas posmā (3., 4., 6., 7.) tika izskaitļots

vidējais reakcijas laiks. Tika aprēķināta kombinētā standartnovirze katram subjektam 3. un 6.

posmā, kā arī 4. un 7. posmā. D statistika dod iespēju novērtēt priekšrocības efekta lielumu.

D statistikas vērtība 0,15, 0,35 un 0,60 atbilst mazam, vidējam un lielam efektam.

Analoģiski ir negatīvo D virzienā. D statistikas rādītāja nozīmes diapazonā no 0,15 līdz 0,35

atbilst vājam efektam, no 0,35 līdz 0,60 atbilst vidējam efektam, vairāk par 0,60 atbilst lielam

efektam. Kā piemērs tiek apskatīta eksperimentāla IAT procedūra, kas izstrādāta dzīves izturības

komponentam „Iesaistīšanās”.

Kā mērķa kategorijas 6. un 7. posmā parādīts verbālo stimulu komplekts (kas atspoguļo

uzvedības, motivāciju, nostādņu paternus), kas semantiski saistīts ar iesaistīšanos un negatīvie

atribūti, un verbālo stimulu (kategoriju) komplekts, kas saistīts ar izolētību un pozitīvie atribūti.

3. un 4. posmā kā mērķa kategorija tika demonstrēts verbālo stimulu (kategoriju)

komplekts, kas saistīts ar iesaistīšanos un pozitīvie atribūti, kā arī verbālo stimulu (kategoriju)

komplekts, kas saistīts ar izolēšanos un negatīvie atribūti.

Tāpēc 036

3636

s

xxD , ja reakcijas laiks uz verbālajiem stimuliem ar negatīvu valenci

(saistītu ar iesaistīšanos) ir lielāks nekā reakcijas laiks uz verbālajiem stimuliem ar pozitīvu

valenci (saistītu ar neiesaistīšanos), tad tas norāda uz implicītu verbālo stimulu priekšrocību

saistībā ar iesaistīšanos.

Tas pats rezultāts attiecas arī 047

4747

s

xxD , un 0

24736

DDD .

Atbilstoši, 0D ir saistīts ar efektu, kas norāda uz asociāciju ar izolētību.

Pie D=0, efekta priekšrocību nav.

31

Analoģiski aprēķini tika veikti arī citām eksperimentālās IAT procedūras versijām.

Šajā pētījumā tika apskatīti divi D statistikas varianta dalījumi līmeņos (piemēram,

eksperimentālajai procedūrai (IAT1- commitment (iesaistīšanās)).

1.variants.

D≤-0,15 – «vairāk neiesaistīts nekā iesaistīts»;

-0,15<D<0,15 – «nav prioritātes»;

D≥0,15 – « vairāk iesaistīts nekā neiesaistīts».

2. variants.

D≤-0,60 – «stiprāk neiesaistīts nekā iesaistīts»;

-0,60<D≤-0,15 – «vairāk neiesaistīts nekā iesaistīts»;

-0,15<D<0,15 – «nav prioritātes»;

0,15≤D<0,60 – «vairāk iesaistīts nekā neiesaistīts»;

D≥0,60 – «stiprāk iesaistīts nekā neiesaistīts».

Tādējādi IAT eksperimentālā procedūra ļauj izmērīt verbālo stimulu implicītās

priekšrocības efektu (kuru var raksturot ar uzvedības parametriem, personības īpašībām,

intencēm un motivāciju, kas atspoguļojas dzīves izturības konstrukta saturā un tā komponentos),

kā arī atribūtiem, kuriem ir pozitīva vai negatīva valence.

IZTIRZĀJUMS

Pētījuma rezultātā izvirzītais mērķis tika sasniegts, uzdevumi izpildīti un promocijas

darbā atspoguļoti nozīmīgākie rezultāti.

Teorētiskās analīzes rezultātā tika analizēti galvenie implicītās sociālās izziņas jēdzieni,

pieejas, kas koncentrē uzmanību uz implicīto attieksmju automātisko būtību, to avotiem un

izcelsmi. Iztirzāta implicīto un eksplicīto mērījumu atbilstības problēma, kā arī veikta to modeļu

analīze (MODE modelis, duālās attieksmes modelis, metakognitīvais modelis un asociotīvi

propozicionālais modelis u.c.), kuri to izskaidro.

Aplūkota jēdzienu „implicīts” un „eksplicīts” saturs, kā arī implicīto un eksplicīto metožu

izmantošanas priekšrocības un ierobežojumi attieksmju pētījumos. Atklāti IAT metodoloģiskās

uzbūves principi, kas ir IAT eksperimentālās procedūras pamatā.

32

Implicītās sociālās izziņas metodoloģija ļauj apgalvot, ka implicīto un eksplicīto metožu

izmantošana sniedz ne tikai papildus informāciju par mērījumu savstarpējo atbilstību, kad tiek

izmantoti abu tipu mērījumi, bet arī veido jaunu izpratni par mērāmo konstruktu.

Promocijas darba teorētisko bāzi veido S. Maddi un P. Bārtona darbi, kuri pēta dzīves

izturību kā sarežģītu personības konstruktu, kas parādās kā attieksmes paterns, prasme un spējas,

pateicoties kurām, cilvēks var pārvērst stresa apstākļus no iespējamās katastrofas uz personības

attīstības perspektīvu. Dzīves izturība ietver trīs komponentus: iesaistīšanās, kontrole,

izaicinājums.

Empīriskā pētījuma rezultāti, kas iegūti izmantojot pašnovērtējuma procedūras, parādīja,

ka dzīves izturība darbojas kā stresu regulējošs faktors vai buferis starp personību un stresoru, kā

arī parāda būtisku ietekmi uz profesionālās darbības efektivitāti, iedarbojas uz resursiem, kas

nepieciešami, lai pārvarētu stresa situāciju un rada koping-stratēģiju izmantošanas iespējas, lai

risinātu problēmas tā, ka saspringtā situācijā tiek saglabāta psihiskā un fiziskā veselība.

Lai gan implicīto asociatīvo testu, kuri mēra dažādus psiholoģiskus fenomenus, ir

salīdzinoši daudz, tomēr nepietiek tādu testu, kuri implicīti mērītu dzīves izturību.

Pētījuma rezultātā tika izstrādātas četras IAT eksperimentālās procedūras

(IAT1_iesaistīšanās, IAT2_kontrole, IAT3_ izaicinājums, IAT4_vispārējais dzīves izturības

rādītājs).

Atbildot uz pirmo pētniecisko jautājumu – kādā mērā eksperimentālā procedūra, kuras

pamatā ir IAT metodoloģija, ir derīga dzīves izturības konstrukta mērījumiem – tika iegūta

pozitīva atbilde.

IAT eksperimentālā procedūra ļauj izmērīt verbālo stimulu slēpto, imlicītās priekšrocības

efektu, kuru raksturo uzvedības parametri, ko nosaka personības īpašības, intences un motivācija

un atspoguļojas dzīves izturības konstruktā un tā komponentos, kā arī atribūtus, kuriem ir

pozitīva vai negatīva valence.

Tika noteikts verbālo stimulu implicītās priekšrocības efekts, kas saistīts ar iesaistīšanos,

kontroli, izaicinājumu, vispārējo dzīves izturības rādītāju un atribūtiem, kuriem ir pozitīva vai

negatīva valence.

Promocijas pētījumā tika veikts mēģinājums izstrādāt IAT procedūru, balstoties uz IAT

metodoloģiju. IAT eksperimentālās procedūras piemērotība jāvērtē divos aspektos: ko mēra IAT

un kāds ir tās psihometriskais raksturojums. Lai izveidotu IAT eksperimentālo procedūru dzīves

izturības mērīšanai, tika zinātniski pamatota kategoriju un atribūtu atlase, izstrādāts procedūras

norises algoritms, izmantota īpaša licenzēta programma un izmantota D statistika, lai noteiktu

netiešo priekšrocības efektu. Visas šīs darbības veicināja ticamības un validitātes

33

paaugstināšanos implicītajos mērījumos. Turpmākie pētījumu tiks vērsti uz psihometrisko

parametru precizēšanu.

Pētījumā tika risināts jautājums par piedāvātās P. Bārtona lingvistiski adaptētās

metodikas atbilstību tās oriģinālam. P. Bārtona lingvistiski adaptētās metodikas, kas vērsta uz

dzīves izturības un tās komponentu mērījumiem, konstruktīvā validitāte kopumā atbilst oriģināla

konceptuālajai struktūrai. Tādējādi atbilde uz pētījuma jautājumu ir pozitīva.

Ticamības noteikšanai tika izmērīts Kronbaha alfas koeficients (N=327) un pārbaudīta

retesta ticamība pēc atkārtotā testa rezultātiem (N=228). Kronbaha alfas koeficients apakšskalai

„iesaistīšanās” ir α=.69, apakšskalai „kontrole” α=.65, apakšskalai „izaicinājums” α=.65 un

vispārējai dzīves izturībai α=.75, kas liecina par pietiekamu ticamību un iekšējo metodikas

saskaņotību. Retesta ticamības koeficients (test-retest reliability) dzīves izturības skalā un tās

apakšskalās (iesaistīšanās, kontrole un izaicinājums) ir no r=.61; p>.001 līdz r=.69; p>.001.

Faktoranalīzes dati atspoguļoja oriģinālās P. Bārtona dzīves izturības skalas konceptuālo

struktūru. Katrs no pirmajiem trim faktoriem veidojas no mainīgajiem ar augstām faktora

slodzēm. Vispārējā daļas dispersija (47%) ir noteikta ar šiem trim faktoriem. Daži apakšskalas

„iesaistīšanās” un „kontrole” punkti tika iekļauti arī ceturtajā faktorā, tomēr vislielāko faktora

slodzi saņēma punkts, kas attiecas uz apakšskalu „iesaistīšanās”. Šie rezultāti ļāva apgalvot, ka

apakšskala „iesaistīšanās” ir neviendabīga un atspoguļo konstruktu, kas nav aprakstīts oriģinālajā

P. Bārtona skalā. Šis rezultāts ne tikai parāda nepieciešamību uzlabot apakšskalu „iesaistīšanās”,

bet arī norāda uz pētījuma izlases specifiku un iespējām uzlabot atsevišķu jautājumu tulkojuma

redakciju, lai paaugstinātu metodikas psihometriskos raksturojumus, kā arī lai uzlabotu pētījuma

izlases struktūras pilnveidi.

Jautājums par to, vai pastāv atbilstība starp dzīves izturību un tās komponentu

mērījumiem, kas iegūti ar IAT eksperimentālo procedūru un eksplicīto metodiku, tika atbildēts

apstiprinoši.

Daļēji tika pierādīta rezultātu atbilstība mērījumiem ar IAT eksperimentālo procedūru un

eksplicīto metodiku. Rezultāti parādīja pētāmo konstruktu implicīto un eksplicīto mērījumu

atbilstību, jo tika novērtēti ar korelācijas koeficientiem, kuru lielumi iekļaujas pieļaujamajā

diapazonā no 0,12 līdz 0,72 (Rudman, 2011: 32). Nepietiekamā izlases apjoma dēļ šajā pētījumā

lielāka uzmanība tika pievērsta nevis korelācijas koeficientu statistiskajai nozīmei, bet tās

lielumiem.

Veiktā pētījuma rezultāti saskan ar citu zinātnieku prezentētajiem datiem, kuri parāda

korelāciju starp implicītajiem un eksplicītajiem mērījumiem, kas variē no r =.13 līdz r =.75

(mediāna r =.22) (Wittenbrink & Schawarz, 2007).

34

Rezultātus apstiprināja laboratorijas pētījumi, kuri parādīja, ka pastāv tikai vāja vai

mērena (kopumā pozitīva) korelācija starp IAT un eksplicītajiem mērījumiem vienam un tam

pašam konstruktam (Bosson et al., 2000; de Jong, van den Hout, Rietbroek & Huijding, 2003;

Egloff & Schmukle, 2002; Greenwald et al., 1998; Karpinski & Hilton, 2001; Ottaway, Hayden

& Oakes, 2001; Rudman & Kilianski, 2000).

Pastāv dzīves izturības mērījumu rezultātu sakritības procents, lietojot eksperimentālās

IAT procedūras un P. Bārtona eksplicīto metodiku, kas mainīgajam „Kontrole” bija 39,4%.

Mainīgajam “Izaicinājums” sakritības procents bija 35,3%, kopējam dzīves izturības rādītājam –

33,8%, „Iesaistīšanās” – 30%. Tāpēc mērījumu atbilstību, izmantojot eksperimentālo IAT

procedūru un P. Bārtona eksplicīto pašnovērtēšanas metodiku, var uzskatīt par apmierinošu.

Daudzfaktoru regresijas analīzes rezultāti ļāva izveidot daudzfaktoru lineārās regresijas

vienādojumu eksperimentālajām IAT procedūrām.

ChallengeDControlDCommitmentDHardinessD _091,0_565,0_053,0134,0_

No vienādojuma izriet, ka dzīves izturības atkarīgo mainīgo (kopējais rādītājs) vairāk

ietekmē mainīgais „kontrole” (β=+.565), bet vismazāk ietekmē „iesaistīšanās”. 35,7% dzīves

izturības mainīgā dispersija nosaka mainīgo – iesaistīšanās, kontrole un izaicinājums – kopējā

ietekme.

Dzīves izturības iesaistīšanās komponenta implicīto un eksplicīto mērījumu atbilstības

analīze šajā dalībnieku izlasē parādīja nesaderību: daļai dalībnieku bija augstas atzīmes

eksplicītajā skalā un vienlaicīgi – zemas implicītajā. Šī atzīmju nesaderība var tikt skaidrota ar

pētījuma dalībnieku profesionālās darbības specifiku profesijās, kas ir saistīta ar risku, jo viņu

darbību reglamentē uzvedība un ierobežo iesaistīšanās aspekta izpausmes. Šī reglamentācija var

ietekmēt iekšējās, implicītās, reālās uzvedības determinantes, bet neierobežo priekšstatu par

vēlamo uzvedību, kas mērītas ar eksplicīto testu. Tāpēc iesaistīšanās komponenta psiholoģiskā

būtība turpmāk ir papildus jāpēta, un nevar apgalvot, ka šī bija adaptētās P. Bārtona skalas

versijas nepilnība.

Atbilde uz jautājumu, vai pastāv korelācija starp dzīves izturību un tās komponentiem,

kas mērītas ar eksplicītajām un implicītajām metodēm, un pārvarēšanas stratēģijām stresa

situācijās cilvēkiem, kuru profesijas saistītas ar stresu, nav viennozīmīga.

Pastāv dzīves izturības un tās komponentu (iesaistīšanās, kontrole, izaicinājums)

korelācija ar atsevišķām stresa pārvarēšanas stratēģijām ar risku saistīto profesiju pārstāvjiem.

Šī pētījuma rezultāti parādīja, ka pastāv nozīmīgas, pozitīvas korelācijas starp kopējo

dzīves izturības rādītāju apakšskalu „Iesaistīšanās” un „Izaicinājums”, kas mērīta ar eksplicīto

35

metodiku un aktīvo savaldības stratēģiju (aservatīvas darbības), un negatīva korelācija – ar

pasīvo stratēģiju (izvairīšanās). Turklāt apakšskala „Izaicinājums” negatīvi korelē ar pasīvo

savaldības stratēģiju – piesardzīga rīcība, bet „Kontrole” pozitīvi korelē ar savaldības prosociālo

stratēģiju – sociālā atbalsta meklēšana. Iegūtie dati saskan ar daudzu pētījumu rezultātiem

(Sharpley, Dua, Reynolds & Acosta, 1999; Solcava & Sykora, 1985; Florian, Mikulincer &

Taubman, 1995; Khoshaba & Maddi, 1999; Williams, Wiebe & Smith, 1992; Solcova &

Tomanek, 1994; Šaplavska & Plotka, 2009, 2011, 2012, 2013).

Cilvēkiem, kuru profesija saistīta ar risku, pastāv pozitīva „iesaistīšanās” korelācija ar

pasīvu stresa pārvarēšanas stratēģiju. Šis paradoksālais fakts prasa paskaidrojumu. Dati tika

iegūti cilvēku izlasē, kuru profesija saistīta ar risku un darbības specifika paredz stingru

pakļaušanos pavēlēm. Šajā situācijā iespējamas būtiskas atšķirības eksplicītajās nostādnēs, kas

atbilst iesaistīšanās komponentam un implicīti izmērītajā iesaistīšanās konstruktā. Iesaistīšanās

izpaužas stingri reglamentētos darbības apstākļos, kas ierobežo līderības iespējas, savas nozīmes

un vērtības apzināšanos un iespēju pilnībā iekļauties savas dzīves uzdevumu risināšanā.

No iegūtajiem datiem izriet, ka tikai 25% eksperimenta dalībnieku iesaistīšanās

eksplicītie un implicītie mērījumi sakrīt, bet pārējiem novērota neatbilstība. Šie dati var liecināt

par to, ka lielākajai daļai pētījuma dalībnieku ir formāli uzvedības ierobežojumi, ko nosaka viņu

darbība. Tas rada pretrunas starp eksplicītajiem (tieši, apzināti) un implicītajiem (slēpti,

neapzināti) iesaistīšanās konstruktiem.

Secinājumi

1. P.Bārtona metodikas (DRS-15) lingvistiski adaptētās versijas konstruktu validitāte

kopumā atpoguļo oriģināla konceptuālo struktūru un ar to var mērīt dzīves izturību un tās

komponentus.

2. Datu faktoranalīzes rezultātā tika noskaidrots, ka ir nepieciešama P.Bārtona eksplicītās

metodikas (DRS-15) atsevišķu jautājumu (punktu) redakcija, lai uzlabotu tās

psihomotoros raksturlielumus.

3. Tika pierādīta dzīves noturības un tās komponentu mērījumu rezultātu daļēja atbilstība,

kuri tika iegūti ar eksperimentālo IAT procedūru un P.Bārtona eksplicīto metodiku

(DRS-15).

4. Rezultāti pierādīja pētīto konstruktu implicīto un eksplicīto mērījumu atbilstību, kas tika

novērtēti ar korelāciju koeficientiem, kuru lielums atrodas pieļaujamajā diapazonā no

0,12 līdz 0,72.

5. Dzīves izturības mērījumu rezultātu maksimālā atbilstība, izmantojot IAT eksperimentālo

procedūru un P. Bārtona eksplicīto metodiku (DRS-15), bija 39,4% mainīgajam

36

„kontrole”.

6. Daudzfaktoru regresiju analīzes rezultātā varēja izveidot daudzfaktoru lineārās regresijas

vienādojumu IAT eksperimentālajām procedūrām, no kura izriet, ka atkarīgo mainīgo

„dzīves izturība” (kopējais rādītājs) visvairāk ietekmē mainīgais „kontrole”.

7. Korelāciju analīzes rezultātā tika noteikta saikne starp dzīves izturību un tās

komponentiem (iesaistīšanās, kontrole, izaicinājums), kuru mērīja ar eksplicītajām

metodēm, un starp dažām savaldības stratēģijām stresa situācijās cilvēkiem, kuru

profesija ir saistīta ar risku. Pastāv nozīmīgas pozitīvas korelāciju saiknes starp dzīves

izturības kopējiem rādītājiem, komponentiem „izaicinājums”, „iesaistīšanās” un aktīvo

savaldības stratēģiju (asertīvās darbības), kā arī negatīvas – ar pasīvo stratēģiju

(izvairīšanās). Turklāt dzīves izturības komponents „izaicinājums” negatīvi korelē ar

pasīvo savaldības stratēģiju (piesardzīga rīcība), bet „kontrole” pozitīvi korelē ar

prosociālo savaldības stratēģiju (sociālā atbalsta meklēšana).

8. Pastāv pozitīva „iesaistīšanās” saikne, kas tika mērīta ar eksperimentālo IAT procedūru,

un pasīvajām savaldības satratēģijām stresa situācijās (izvairīšanās un uzmanīgas

darbības).

9. Izveidotās eksperimentālās IAT (IAT1_iesaistīšanās, IAT2_kontrole, IAT3_izaicinājums,

IAT4_dzīves izturība) procedūras rezultātā varēja izmērīt slēpto, implicīto verbālo

stimulu izvēles efektu, kas ir saistīts ar iesaistīšanos, kontroli, izaicinājumu, kopējo

dzīves izturības rādītāju, kā arī atribūtiem ar pozitīvu un negatīvu valenci.

Pētījuma ierobežojumi un turpmākās izpētes virziens

Pētījuma ierobežojumi

Nepieciešams tālāk pilnveidot metodiskos paņēmienus darbam ar vārdiem, kas atspoguļo

kategoriju saturu izmantotajās eksperimentālajās Implicīto Аsociāciju Testa procedūrās.

Turpmākās izpētes virziens

Tālākajos dzīves izturības konstrukta pētījumos vajag izmantot neapzinātā emocionālā

praiminga metodi. Šīs metodes izmantošana veicinās dziļāku tālāko pētījumu rezultātu

interpretāciju.

37

Research of hardiness using explicit and implicit measures

(on the basis of professions related to risk)

General characteristics of the doctoral thesis

Research topicality. In the modern world professional activity of many people occurs in

extreme environments and requires skills to adapt promptly to rapidly changing conditions. The

effectiveness of this activity is determined not only by professional knowledge, skills and

abilities, but also by such professionally important qualities as hardiness.

This thesis analyzes the methodological approaches associated with the theoretical

conceptualization of the construct of hardiness and the methods for its measurement.

The construct of hardiness is considered in the context of various psychological theories

and its relationship to other psychological concepts has been demonstrated (Bonnano, 2004;

Maddi, 2005; Bartone, 2003; Maddi, & Khoshaba, 2005; De Mello, Imms, 1999; Marko, &

Savickas, 1998; Krumboltz, 1998; Foster, 1997; Thomas, 1981; Colerick, 1985; Rosenbaum,

1988; Magaletta, Oliver, 1999; Glaser, Butler, & Pryor, 1998, and others).

The theoretical bases for the research of hardiness were the researches works of

European, American and Russian scientists (Kobasa, & Maddi, 1977; Maddi, & Khoshaba, 2005;

Bartone, Ursano, Wright, & Ingraham, 1989; Bartone, 2000; Britt, Adler, & Bartone, 2001;

Beehr, & Bowling, 2005; Delahaija et al., 2010; Maddi, 2013; Bartone, Kelly, & Matthews,

2013; Leontiev, 2006 and others). Hardiness is regarded as a pattern of attitudes, skills, and

abilities that constitutes the courage (Maddi, 1988, 2002, 2007, 2013), as a way for the formation

of psychological stability (Bartone, 2006; Bonnano, 2004; Maddi, 2005).

The analysis of researches results has shown that this construct is researched mainly by

explicit measurements. Empirical studies have shown that the hardiness acts as a regulatory

factor or buffer for stress and has a significant impact on the effectiveness of professional

activity (e.g. Contrada, 1989; Kobasa, Maddi & Kahn, 1982; Roth, Wiebe, Fillingim & Shay,

1989; Wiebe, 1991; Bartone, 1999, 2003; Florian, Mikuluncer & Taubman, 1995; Westman,

1990; Bartone, Johnsen, Eid, Brun & Laberg, 2002; Kelly, Matthews & Bartone, 2005; Grote,

Weichbrodt, Günter, Zala-Mezö & Künzle, 2009; Bartone, Kelly & Matthews, 2013; Maddi &

Hess, 1992; Lancer, 2000 and others); impacts on the coping resources in stressful situations

through the use of coping strategies which are focused on problems solving (Solcova &

Tomanek, 1994; Delahaij et al., 2010; Leak & Williams, 1989; Williams, Wiebe & Smith, 1992;

Hystad, Laberg, Eid, Johnsen & Bartone, 2009; Waysman, Schwarzwald & Solomon, 2001;

Sharpley, Dua, Reynolds & Acosta, 1999; Sandvik et al, 2013 and others).

38

In recent years, the implicit measurements are used in researches of various

psychological phenomena: propensity to stealing, to alcohol abuse, to violence, gambling, racial,

ethnic attitudes, self-esteem, and the different personality traits: extroversion, introversion

(Houben, Haverman & Wiers, 2010; Kihlstrom, 1990; Banse, Seise & Zerbes, 2001; Wiers,

Woerden, Smulders & deJong, 2002; Plotka, Igonin & Blumenau, 2008, 2009 and others). But

there is still a shortage of researches of hardiness using implicit measures.

Implicit measurements are defined as unconscious, automatic and indirect, and explicit

measurements are defined as conscious, controlled and direct (Petty, Fazio, & Brinol, 2009).

Social cognition, as a domain of social psychology, examines issues of consistency

between implicit and explicit measurements, models explaining this consistency, as well as the

sources of origin of implicit and explicit attitudes (Greenwald & Banaji, 1995; Fazio, 1986,

2007; Fazio & Olson, 2003; Dovidio, Kawakami, Johnson, Johnson & Howard, 1997;

Gawronski, 2007; Rudman, 2013; Greenwald, McGhee & Schwartz, 1998; Petty, Fazio &

Brinol, 2009; Fazio, Jackson, Dunton & Williams, 1995; Olson & Fazio, 2009; Wilson, Lindsey

& Schooler, 2000; Petty & Brinol, 2006; Petty, Brinol & DeMarree, 2007; Gawronski &

Bodenhausen’s, 2006a, 2006b, 2007, and others).

The achievements in this area gave the opportunity to examine the various psychological

constructs not only on controlled level, but also on the automatic level.

In implicit social cognition the definition of attitude is understood as a mental link

between the object of attitude and its final evaluations (attributes) which are stored in memory

(Fazio, 2007).

Examining the implicit attitudes, it is necessary to focus not only on the automatic nature

of implicit attitudes, but also on the sources of their origin and formation (Rudman, 2013). The

recent theoretical scientific reviews indicate that it is necessary to consider the influence of

affective experiences, recent and past experience, as well as the influence of cultural values on

implicit attitudes, which, in turn, will contribute to a deeper understanding of the nature of these

attitudes (Rudman, 2013; Greenwald & Banaji, 1995; Phelps et al., 2000; Devine, 1989;

Greenwald, McGhee & Schwartz, 1998; Fasio, Jackson, Dunton & Williams, 1995; Olson &

Fasio, 2009; Kuhnen et al., 2001; Rudman, Ashmore & Gary, 2001 and others).

It is the issue associated with the complexity of interpretation of the data obtained by

implicit measurements and self-assessment procedures that have prompted researchers to a

deeper theoretical analysis of implicit and explicit constructs.

It appears that the reason for discrepancy of the results of implicit and explicit

measurements is connected not only with the problem of the reliability of self-assessment

procedures, but also with the need to account for those variables that affect on the consistency of

39

measurements. However, it is necessary to take into account the fact that automatic and

controlled judgments are based on different factors and their valence may be completely

different (Rudman, 2013).

The deficit of the measures, as explicit and implicit, that are necessary for measurement

the construct of hardiness, has determined the aim of our research.

Scientific novelty and significance of the thesis

The scientific significance and topicality of the research is determined by the shortage of

researches examining hardiness with explicit and implicit measurements in Latvia.

The experimental procedures of IAT built on the methodology of the implicit association

test (IAT) (Greenwald, McGhee, & Schwartz, 1998) for the implicit measure of the construct of

hardiness and its components (commitment, control, challenge) were developed.

The primary linguistic adaptation of explicit method “Dispositional Resilience Scale”

(1995) developed by P. Bartone and aimed at measuring the overall index of hardiness and its

major components, commitment, control, challenge was conducted.

Identification of explicit (apparent, conscious) and implicit (hidden, unconscious)

measurements of the construct of hardiness contributes to better understanding of this construct.

Research aim: Development of methodology aimed at measuring the hardiness by explicit and

implicit measurements.

Subject of the research: Explicit and implicit methodology of measuring hardiness of the

representatives of professions related to risk.

Research objectives:

1. Analysis of researches of implicit and explicit measurements in social cognition.

2. Analysis of the theoretical approaches to understanding of the hardiness and its

relationship to other concepts.

3. Analysis of researches of hardiness in related to risk professions.

4. The development of a research project in conformity with the objectives of the thesis.

5. The development of experimental procedures, built on the methodology of the Implicit

Association Test (IAT) aimed at measuring implicit construct of hardiness and its

components (commitment, control, challenge).

6. Data collection and processing, the selection of appropriate methods of statistic analisys.

40

7. Interpretation of the research results and drawing of conclusions based on the obtained

data.

8. Preparation of the research results for publication in scientific editions and presentation at

scientific conferences.

9. Preparation of scientific report on the research results in the form of a thesis.

Research questions:

1. In what extent an experimental procedure based on the methodology of IAT is

appropriate for measuring the construct of hardiness?

2. Does linguistically adapted version of techniques developed by P. Bartone conform to its

original version?

3. Is there a consistency of measurement of hardiness and its components obtained by

experimental procedures of IAT and by explicit mesurement?

4. Is there a relationship of hardiness and its components measured by explicit and implicit

measures and strategies to cope with stressful situations of people whose profession is

associated with risk?

Research methods:

4. The experimental procedure of IAT (four versions: IAT1-Commitment, IAT2-Control,

IAT3-Challenge, IAT4-Hardiness _all) at the emotional categorization task

(Shaplavskaya, Plotka, Igonin, Blumenau, 2013).

5. Dispositional Resilience Scale developed by P. Bartone (DRS-15) and aimed at

measuring the level of hardiness and its components.

6. The Questionnaire Strategic Aproach to the Coping Scale (SACS; Hobfoll, Dunahoo &

Monnier, 1998). Adaptation on Latvian language was made by Vija Mika, 2002 (LU).

Participants of the research:

The sample consisted of 327 participants (mean age 29 years, 80% of Latvians, 20% of

Russians; 90% males, 10% females; levels of education of the participants: the secondary - 54%,

vocational - 24%, higher - 22%), whose professions are related to risk. 74 people participated in

the experiment with implementation of experimental procedures of IAT.

The provisions for the defense:

1. Experimental procedures of IAT allow to measure the latent effect of implicit preference

of exposed verbal stimuli (which characterize the behavior parameters defined by

41

personality traits, its intentional and motivational characteristics), which reflect the

content of the construct of hardiness, its components and attributes which have a positive

or negative valence.

2. Construct validity of linguistically adapted version of the method developed by P.

Bartone aimed at measuring hardiness and its components, in general reflects the

conceptual structure of the original version.

3. There is a partial consistency of the measurement results of hardiness and its components

obtained by experimental procedures of IAT and explicit mesurement.

4. There is a relationship of hardiness and its components (commitment, control, challenge),

measured by explicit measure, with some coping strategies in stressful situations, of

people whose professions are related to risk. There is a positive relationship of

commitment measured by the experimental procedure of IAT with passive coping

strategies in stressful situations of people whose professions are related to risk.

The thesis comprises an introduction, two theoretical chapters, one empirical chapter,

conclusions, list of references, including 288 sources (on English and Russian languages) and

Annexes. The Introduction discusses the topicality, aim, objectives, questions and methods of the

research, reveals scientific novelty and practical significance of the thesis, presents data on

approbation of research results and sets out the main provisions issued for the defense. The main

text of the thesis contains 114 pages. The results of theoretical and empirical analysis are

presented in 25 tables and 33 figures.

Theoretical part

The first chapter THEORETICAL AND EMPIRICAL ISSUES IN SOCIAL

COGNITIONS comprises two paragraphs.

In the first paragraph “Issues of cosistency of explicit and implicit measures” various

approaches in implicit social cognition, issues of consistency of implicit and explicit

measurements and models that explain this consistency are analyzed.

Implicit social cognition studies the cognitive processes that take place under the

influence of the unconscious impact of previous experience of the individual to his/her current

thinking (Greenwald & Banaji, 1995).

Implicit cognitive processes are the processes of cognitive processing of information.

They are beyond the awareness and are activated unintentionally; their effects are not controlled

by the person and the processing requires small amounts of cognitive resources (De Houwer,

Teige-Mocigemba, Spruyt & Moors, 2009).

42

The most of the cognitive processes are not of absolute value, but a kind of position in

continuum “explicit – implicit” (Moors & De Houwer, 2006 u.c.).

The achievements obtained in the area of implicit social cognition provided the

opportunity to research the large variety of psychological constructs not only on controlled, but

also on automatic levels (Fazio, 1986; Fazio & Olson, 2003; Gawronski, 2007; Rudman, 2013;

Greenwald, McGhee & Schwartz, 1998 u.c.).

The thesis discusses the approaches related to the processes of cognitive processing of

information which define an attitude.

The first approach is based on studies of selective attention (Fazio et al., 1995; Posner &

Snyder, 1975; Shiffrin & Schneider, 1977). This approach assumes the processing of information

in two modes - automatic and controlled. Controlled information processing is related to

attention, is limited in volume of the processed information and may be initiated, changed, or

finished at request of a subject. Automatic information processing requires a minimum of

attention, is unlimited in terms of the information being processed and proceeds independently of

volitional processes of a subject. R. Fazio, as a representative of this approach pays little

attention to the process of conscious information processing (Fazio, Sanbonmatsu, Powell &

Kardes, 1986; Dovidio, Evans & Tyler, 1986; Gaertner & McLaughlin, 1983), considering that

the strength and weakness of attitude is determined by the degree of its rehearsal: well-rehearsed

attitudes are activated automatically, poorly-rehearsed are not automatically activated (Fazio et

al., 1995).

The second approach is based on implicit memory processes (Greenwald & Banaji,

1995), which is understood as the impact of past experience on performance of a specific task, in

the absence of conscious memory of this experience (Jacoby & Dallas, 1981; Schacter, 1987). A.

Greenwald and M. Banaji have articulated the concept of implicit construct, as introspective

unidentified (or incorrectly identified) traces of past experience that mediate favorable or

unfavorable emotions, thoughts or action in relation to social objects (Greenwald & Banaji,

1995). This understanding of implicit constructs relates to the categories of conscious -

unconscious to a greater extent than to the category of controlled - automatic.

The problem of explicit and implicit measures and their relationship are one of the main

problems in the implicit social cognition. Implicit measures aim to raise awareness of attitude as

such. In the implicit social cognition the definition of attitude is understood as a mental link

between the subject of attitude and its final evaluations (attributes) which are stored in memory

(Fazio, 2007).

Numerous research works of American and European scientists are dedicated to the

problem of the consistency of implicit and explicit measurements of various mental constructs

43

(Fazio, 1986; Fazio & Olson, 2003; Dovidio, Kawakami, Johnson, Johnson & Howard, 1997;

Gawronski, 2007; Rudman, 2013; Greenwald, McGhee & Schwartz, 1998; Petty, Fazio &

Brinol, 2009 u.c.).

In the research of attitudes it is necessary to use both implicit and explicit measures that

will contribute to a better understanding of the researched construct.

To explain the relationship of implicit and explicit measurement a number of models

were developed: MODE – model (Fazio, Jackson, Dunton & Williams, 1995; Fazio, 2007; Olson

& Fazio, 2009), dual-attitudes model (Wilson, Lindsey & Schooler, 2000), metacognitive model

(Petty & Brinol, 2006; Petty, Brinol & DeMarree, 2007) and associative–propositional

evaluation model (Gawronski & Bodenhausen’s, 2006a, 2006b, 2007).

The basic principle of MODE – model (Fazio, 2007) is the assumption that human

behavior is influenced by automatic evaluations as long as his/her motivation or abilities are not

claimed. If the mental link between the attitude and object of attitude is strong, then the

evaluation of the object is manifested automatically; if it includes volitional processes - the

impact of the automatic evaluation of the object is reduced (Зимбардо & Ляйппе, 2001;

Штальберг & Фрей, 2001). Direct and indirect measurements can reflect the same results if

both types of measurements involve intensive intellectual processes in equal degree.

According to the dual – attitudes model (Wilson, Lindsey & Schooler, 2000), people have

the automatic (implicit) and controlled (explicit) attitude towards the same object. Implicit

attitude is located in stable memory structures, where multiple experience and knowledge about

the object of attitude are fixed. Explicit attitude reflects a new experience of a person which is

not yet has logged into the deeper structure of memory, but which is the actual and used; for its

activation cognitive efforts are required. The discrepancy in the measurements results is due to

the influence of deep (stable) memory structures, reflected in the automatic reactions. The results

of the consistency of direct and indirect measurements depend on the level of cognitive efforts

and interest of participants in the measurements results (Wilson et al., 2000).

Metacognitive model (Petty & Brinol, 2006; Petty, Brinol & DeMarree, 2007) suggests that

the old attitudes are stored in memory parallel with the newly – formed and can be activated

automatically in case of their equal importance, which may cause to neutral results of indirect

measurements, as the simultaneous activation of antagonistic attitudes is conducive to the

formation of implicit ambivalence (De Liver, Vander Pligt & Wigboldus, 2007). The effect of

measurements consistency can be expected in case when the old and new information of the

attitude object has approximately the same evaluative point, or if the information is inconsistent,

but subjectively precise.

44

Associative – propositional evaluation model (APE) (Gawronski, & Bodenhausen's, 2006a,

2006b, 2007) is concerned the principles of associative and propositional processes. Activation

of association is guided by the principles of similarity and proximity, which define the structural

features of the association and are activated in response to a given stimulus (Smith & DeCoster,

2000). АРЕ model is focused not on the structure of attitudes, but on the processes leading to the

evaluations. Inconsistency in the momentarily considered set of information functions as the

main factor determining the potential incompatibility between explicit and implicit indicators

(Gawronski, Peters, Brochu & Strack, 2008).

Model of single attitude (Greenwald, Banaji, Rudman, Farnham, Nosek & Mellott, 2002)

argues that in respect of a particular social object the only one single "true" attitude could exist

and only indirect methods can capture it without interference. The application of direct measures

for revealing "true" attitude depends on the extent to which the attitude is accessible to

consciousness and on the extent to which a person is willing to openly report it. The difference

between direct and indirect measurement is in the degree to which they can directly and

accurately identify this basic attitude.

The thesis also presents the theoretic approaches in the domain of social cognition related

not only to cognitive psychology, but also to the social psychology.

Recent theoretical generalizations point to the fact that it is necessary to consider the

influence of various factors on implicit attitudes, such as affective experiences, recent and past

experiences, and cultural values that will contribute to a deeper understanding of the nature of

implicit attitudes (Rudman, 2013).

Traditionally, the explicit attitudes better predict controlled (intentional) actions, and

implicit attitudes better predict spontaneous ones (Strack & Deutsch, 2004; Steffens & Schulze-

König, 2006). Recent advances in implicit social cognition suggest that implicit attitudes predict

not only spontaneous but controlled behavior (Rudman, 2013).

The issue of congruency of implicit and explicit measures is very complex and is seen

differently in the frames of different approaches. Some researchers consider that the low

correlation between the implicit and explicit indicators of the same parameter should be viewed

as evidence of the validity of implicit construct (Greenwald & Banaji, 1995); the other connect it

with the necessity to account the variables that affect on the compliance of measurements.

Numerous empirical studies conducted in recent years point out on controversial judgments on

the understanding of the correlation between implicit and explicit measures of the same

psychological construct (Greenwald & Banaji, 1995; Back, Schmuckle & Egloff, 2009; Blair,

2001; Asendorpf, Banse & Mücke, 2002; Greenwald, Poehlman, Uhlmann & Banaji, 2009;

Bessenoff & Sherman, 2000; Wilson, Lindsey & Schooler, 2000; Fazio & Olson, 2003).

45

The second paragraph “Explicit and implicit research measurements” reveals the

content of the concepts “implicit and explicit measurements”, and their advantages and

limitations.

Generally in the scientific literature, the concepts “implicit” and “explicit” are referred to

the mental, cognitive constructs, which are measured by a variety of procedures, and

corresponding measurements are referred to as implicit and explicit. The difference in

understanding of implicit constructs in current approaches has led to the confusion in

understanding of the term “implicit”. Some authors refer the term “implicit” to the measures,

which allow to capture the attitude of the participant with the registration of his/her reaction

time, but not by a direct report of the attitude to something (Fazio & Olson, 2003). Other

researches refer the concept “implicit” to mental constructs that can be assessed by special class

of measuring techniques because these constructs do not require a conscious analysis or

introspective unavailable (Banaji, 2001).

Explicit measures are direct, controlled, conscious, and deliberate; these measures assess

evaluations that come to mind after some reflections (Petty, Fazio & Brinol, 2009). De Houwer,

has conducted a thorough analysis of the taxonomy of the various techniques in this domain, and

suggested to use the terms “direct” and “indirect” to describe the properties of the measurement

techniques, and the term “explicit” and “implicit” to describe the mental constructs which are

measured by these methods. He proposed to use the term “implicit” in relation to automatic

processes that takes place unconsciously, affective, unintentionally, and uncontrollably by the

subject (De Houwer, Teige-Mocigemba, Spruyt & Moors, 2009).

Applications of only the explicit questionnaires have significant limitations. A person can

have ideas of which he or she may be unaware, and the unconscious representations can

influence human behavior. The detection of these ideas is one of the most important tasks of the

implicit measures (Fazio, Jackson, Dunton & Williams, 1995; Greenwald, McGhee & Schwartz,

1998). In addition, the lack of explicit measures could be factors of social desirability, which

lead to certain distortions of judgment, the difficulty of reflection (analysis) of one’s own

attitudes, desires and beliefs (Gaertner & Dovidio, 1986), lack of introspection (Greenwald &

Banaji, 1995; Nisbett & Wilson, 1977), inattentiveness, reproduction errors, the tendency to

anticipate the expectations of the researcher (Lösel, 1995).

Implicit measures are the measurements of automatic evaluative reactions that come to

mind spontaneously, with a mere presentation of the object in respect of which an attitude was

formed (Fazio, 1986; De Houwer, 2006). They are aimed at an attitude assessment of which a

person is unaware or does not willing to report it (Wittenbrink & Schwarz, 2007) and are based

on the measurement of participants’ reaction time when they perform various tasks and their

46

attention is focused on the performance of these tasks, and not on the object of attitude (Rudman,

2011). The advantages of implicit (indirect) measures are in their possibility to measure the

unconscious level of attitude, the content of which affects on human’s judgment and behavior

(Nosek, Greenwald & Banaji 2005; Greenwald & Banaji, 1995; Wilson et al., 2000). They

supplement the results obtained by the direct methods, which gives the new knowledge about the

object of researched attitude (Fazio & Olson, 2003). The most commonly used in researches

implicit methods are a procedure of evaluating priming and the Implicit Association Test

(hereinafter - IAT)

The thesis describes the basic methodological principles of the IAT construction, which

inspired the creation of experimental procedure of IAT, used to measure the construct of

hardiness. On the basis of the creation of IAT (Greenwald, Mc Ghee & Schwartz, 1998) a

principle lays, according to which the often used cognitive associations contribute to more urgent

and rapid cognitive processing of information, which is connected with them. Competition of

stimuli is manifested in conflict of automatisms: if it is more typical for a person to associate a

specific category with positive adjectives, then to associate it with the negative ones it is

necessary to overcome the existing “positive” automatism.

IAT is a flexible instrument which can be used for assessment of any representations of the

person about the self (Greenwald, McGhee & Schwartz, 1998); it is able to measure the

processes in social cognition, which are not captured by usual tests, showing a very high

predictive validity (and incremental validity in comparison with explicit tests) (De Houwer,

2006; Greenwald, Banaji, Eudman, Farnham, Nosek & Mellott, 2002).

The second chapter of the doctoral thesis HARDINESS AS A PSYCHOLOGICAL

PHENOMENON contains three paragraphs.

In the first paragraph “Theoretical approaches to understanding the phenomenon of

hardiness” the construct of the hardiness in the context of different psychological theories is

reviewed.

Analysis of the psychological theories revealed a potential possible link of the concept of

hardiness and the basic concepts of theories of personality of psychoanalytic, phenomenological,

social cognitive and existential orientations. So, the hardiness, in a sense, is related to the

concept of “The Power of Ego” (Freid); with fortitude and courage in the theory of Fromm

(Fromm); with the striving for superiority in the theory of Adler (Adler); with the desire for

personal growth and self-actualization within the framework of the theory of Maslow, Allport

and Rogers; with Rotter's locus of control (Rotter) and self-efficacy in A. Bandura's theory.

Analysis of the literature related to the concept of hardiness shows that some parallels with

the concepts of various psychological theories were revealed but the essential understanding of

47

this construct is presented in the theory of hardiness developed by S. Maddi which is based on

existential approach.

The hardiness theory of S. Maddi is consistent with the theory of personality activation,

which is a variant of the consistency model. The theory of S. Maddi as the main life motif

considers the desire of a person to the match between the one’s actual and customary levels of

activation, subjectively experienced as a state of well-being. S. Maddi assums that the need for

constant change, self-development and psychological growth throughout life-span helps to

maintain the customary level of activation (Maddi, 2001: 201-213).

Based on results of empirical studies, S.Maddi developed a model of hardiness. For a

deeper understanding of this model the content of its main blocks was revealed and the

mechanisms which manifest buffering effect of the hardiness on the development of diseases and

on decrease of the performance were demonstrated (Maddi, 1998; Kobasa, Maddi & Kahn,

1982): assessment of life changes as less stressful, creation of motivation for transformational

coping (openness to new, commitment and activity in a stressful situation); strengthening of the

immune response; increase of responsibility in relation to methods of maintaining health; search

for active social support, which promotes transformational coping.

In the second paragraph, “Hardiness and its relationship to other concepts”

multidimensional nature of the phenomenon of hardiness and its relationship to other concepts

are revealed.

Hardiness is considered as the ability to easily adapt to unexpected challenges, as well as to

maintaine a sense of commitment and personal control over situations that occur in daily life.

The hardiness has an attenuating effect on a stressful situation by collecting information,

decisive actions and learning from one’s own experience (APA dictionary of psychology, 2009:

220).

Various researchers reveal different facets of a complex personality construct of hardiness.

Hardiness is regarded as a pattern of attitudes, skills, and abilities which constitutes

courage (Maddi, 1988, 2002, 2007, 2013), the ability not to lose health and self-possession under

pressure of stressfull situations (Kobasa, Maddi & Kahn, 1982; Bartone, 1999; Bartone, Roland,

Picano & Williams, 2008). Hardiness is considered as a personality trait, which is characterized

by an extent of personal ability to overcome the preset circumstances, as an extent of personal

ability to overcome oneself (Леонтьев, Рассказова, 2006), as an integral capability underlying

personal ability to adaptation (Aлександрова, 2004), as a personal and mental resource which

allows a person to withstand to professional and personal maladjustment (Стецишин, 2008), as

the ability to turn problem situations into opportunities (Богомаз, 2009), as a system of beliefs

48

which promotes to control a system of high complexity (Логинова, 2010), as a way for the

formation of psychological stability (Bartone, 2006; Bonnano, 2004; Maddi, 2005).

Guided by the theory of S. Maddi the substance of the components of hardiness are

revealed in the thesis.

Commitment, as a component of hardiness, is an important characteristic of the personality,

which is formed in the course of person’s interaction with the environment, motivates a person to

self-realization, leadership, healthy way of thinking and behavior. The presence of this trait

allows a person to feel his/her own importance and worth to be fully included in the decision of

life tasks, despite the presence of stressful situations (Maddi, 2001, 2013).

Control, as a component of hardiness, is expressed in ability to control the activities and

ongoing events; it manifests itself in the active search for ways to influence on stress factors, as

opposed to helplessness and passivity. The presence of this ability motivates a person to

transform all the stress from potential disasters into the possibilities of personal growth. It is the

aspiration for action, for fight, that allows to influence on outcome of ongoing events, despite the

fact that this influence might be not absolute, and success is not guaranteed (Maddi, 2013).

Challenge determines the openness and receptivity of a person to changes, which

happening in his/her life, which are seen as opportunities (as opposed to fear of changes). If a

person is able to perceive life situations as a challenge, he or she achieves a sense of satisfaction,

using stress as an opportunity for development. Such people believe that it is possible to learn on

mistakes as well as on the achievements (Maddi, 1994 , 2013).

Relation of the concepts of hardiness and psychological stability (resilience) is complex

and these concepts are often used as synonyms.

Psychological stability (resilience) is defined as the psychic ability of people to cope with

the events that have a negative effect (Werner & Smith, 1992), the flexibility and power of the

mind to overcome the emotional trauma (Shaffer, 1998), the ability to cope with life changes,

changes in the environment (Mc Mahon, Gibson, Allen & Saunders, 2007), the ability to regain

mental powers (Oshio, Nakaya, Kaneko & Nagamine, 2002; Jew, Green & Kroger, 1999),

emotional stability (Wagnild & Young, 1993), barriers for the development of mental illness

(Rutter, 1987), or a mechanism that restores mental balance (Luthar, Cicchetti & Becker, 2000),

as a reaction to a stressful event, which manifests itself in the ability to recover after stress and

the ability to maintain this condition and to continue personal development (Reich, Zautra &

Hall, 2010; Baltes & Baltes, 1990; Rowe & Kahn, 1987; Staudinger, Marsiske & Baltes, 1995);

resilience manifestes itself in the ability to quickly and efficiently recover from daily stress (Ong

, Bergeman & Bisconti, 2004; Ong et. al., 2006).

49

To develop the content of the concepts of hardiness and resilience more fully this

paragraph reflects their relation to other concepts, such as locus of control (DeMello & Imms,

1999; Fournier & Jeanrie, 1999), future orientation (Marko & Savickas, 1998), planfulness

(Krumboltz, 1998), self-direction (Kohn, 1977; Watson & Tharp, 1989; Shapiro, 1996; Vann,

1996), transformational coping style (Foster, 1997; Aldwin, 1994; Maddi & Hightower, 1999),

potency (Strümpfer, 1990; Ben-Sira, 1989), stamina (Thomas, 1981; Colerick, 1985), learned

resourcefulness (Rosenbaum, 1988; Strümpfer, 1990), hope, and optimism (Magaletta & Oliver,

1999).

In the third paragraph, „The analysis of researches of hardiness in professions related

to risk” empirical studies of connection of hardiness with the other variables in the professional

groups related to risk were analyzed.

Research results of numerous studies show that the hardiness is associated with successful

coping in stressful situations and helps to preserve the physical and mental health (e.g. Contrada,

1989; Kobasa, Maddi & Kahn, 1982; Wiebe, 1991; Bartone, 2000; Britt, Adler & Bartone, 2001;

Kelly, Matthews & Bartone, 2005; Grote, Weichbrodt, Günter, Zala-Mezö & Künzle, 2009;

Bartone, Kelly & Matthews, 2013; Delahaija et al., 2010; Sandvik et al, 2013 and others).

The research (Ihaya, Yamada, Kawebe & Nakamura, 2010 ) designed to measure

psychological stability considered the correspondence between the hidden (implicit) and

apparent (explicit) aspects of psychological stability in conditions of presence of a companion as

a resource of the external environment. The results showed that those participants who explicitly

ignored a companion as a resource for social support, implicitly (latently) preferred him/her, i.e.

they had a hidden desire to obtain a companion (Ihaya, Yamada, Kawebe & Nakamura, 2010). In

addition, it was revealed that participants with lower psychologic resilience, associated the

concept „companion” with calmness. The authors confirmed the results of previous researches

(Cicero, Lo Coco, Gullo & Lo Verso, 2009, etc.), where it was proved that for every person

social support of friends and family helps to internal adaptation and recovery from stressful

events.

The author of the given work together with the colleagues, conducted a series of researches

aimed at adapting of explicit techniques for measuring hardiness. Initially, the research used an

explicit methodology of S. Maddi (The Personal Views Survey III-R), and then the researches

were carried out with application of the method „Dispositional Resilience Scale, DRS- 15”

developed by P. Bartone, and based on fundamentals of the theory of S. Maddi. The research

covered the students, medical professionals, representatives of professions related to risk. The

total amount of sample was 800 participants. Correlations of hardiness and tolerance to

uncertainty, social and psychological adaptation, achievement motivation, life orientations and

50

strategies of coping behavior were revealed (Šaplavska, Plotkа, 2009a, 2009b, 2010a, 2010b,

2011, 2012a, 2012b, 2012c, 2012d, 2013a, 2013b, 2013c, 2013d). The results of the pilot

research on a sample of sportsmen have demonstrated that there is a connection between general

indicator of hardiness measured by the experimental procedure of IAT and one of the strategy of

coping behavior - seeking social support – which was measured explicitly (Plotka, Shaplavska,

Blumenau, Igonin & Kunavin, 2013; Plotka, Blumenu, Igonin, Simane, Bambulaka, Shaplavska, 2013).

The second part of the doctoral thesis is dedicated to the description of the research

stages, the results and interpretation.

In the section METHOD the methodology of creating of experimental procedures of the

Implicit Association Test (IAT) for measuring hardiness were described; the explicit methods

of P. Bartone „Dispositional Resilience Scale, DRS-15” and the questionnaire „Strategic

Approach to Coping Scale”, SACS developed by S. Hobfoll, the research sample, and statistic

methods of data processing were described.

Instruments of the research

Four experimental procedures of the IAT, on the basis of two-categories Implicit

Association Test (IAT) (Greenwald, McGhee & Schwartz, 1998) were developed (IAT1 -

Commitment, IAT2 - Control, IAT3 - Challenge, IAT4 - Hardiness). For each procedure the

appropriate categories and attributes were identified. For correct selection of categories for

measuring the hardiness, the authors relied on the theoretical approaches of S. Maddi and P.

Bartone, and also the content of the method „Dispositional Resilience Scale, DRS- 15” by P.

Bartone were taken into consideration. As the categories verbal stimuli were used, representing a

pattern of behavioral characteristics determined by personality traits, intentional and

motivational characteristics of personality and semantically related to the hardiness and its

components. These verbal stimuli priming the relevant cognitive - behavioral structures. As

evaluative attributes the words with a strong affective meaning (positive or negative) were used.

(Shlossberg, 2009).

It is assumed that if a person chooses an active position in life (active action), the

position of the "to act" is associated with positive experiences. Then the response speed to the

positive attributes, associated with this word, will be faster than the response speed to negative

attributes. Similarly, if a person feels comfortable when he or she has a control over the situation,

the response time to the attributes associated with the control will be faster.

The experimental procedure of the IAT was developed on the basis of laboratory of

implicit measurements of Baltic Psychology and Management University College with

51

implementation of a certified licensed software E-Prime 2®, which ensures the accuracy of the

experimental design, data collection and processing. Experimental procedures of the IAT are

developed on the basic principles, required to the construction of the IAT (Greenwald &

Karpinski, 1998, 2003) in the task of emotional categorization and includes seven blocks.

The first block of each of the four versions of the experimental procedure of the IAT

requires respondents to classify the category stimuli. The second block requires the classification

of positive or negative attributes. In the third and fourth blocks in the task of the dual

classification of category and attribute stimuli is required, to identify the competing automaticity

in relation to the category. In the fifth block the keys of category stimuli are changed. In the sixth

and seventh blocks in the task of dual classification of category and attribute stimuli, the

competing automaticity in relation to the category is revealed (see Table 1, as an example, of the

sequence of blocks in the experimental procedure of the IAT (IAT2_ control).

Table 1

The sequence of stages (blocks) in the experimental procedure of IAT

(IAT2_ control)

Block

No.

Number

of trials

Procedure block Stimuli presentation

Left-hand response key «Q»

Stimuli presentation

Right-hand response key «P»

Attributes

1 24 Classification of the category

stimuli by pressing of two different response keys

To wait

To give up To succumb

To drift

To depend on circumstances

To act

To overcome To control

To influence

To determine

2 26 Classification of the attribute

stimuli

Negative attributes

Positive attributes

love, joy, peace,

happiness, success;

hatred, disgust contempt, evil, anger

3 - 4 28 Dual classification of the

category and attribute stimuli

by pressing of two different response keys

To wait

To give up

To succumb To drift

To depend on circumstances

Negative attributes

To act

To overcome

To control To influence

To determine

Positive attributes

love, joy, peace,

happiness, success;

hatred, disgust contempt, evil, anger

5 24 Classification of the category

stimuli by pressing of two different response keys

(change of response keys)

To act

To overcome To control

To influence

To determine

To wait

To give up To succumb

To drift

To depend on circumstances

6 - 7 28 Dual classification of the

category and attribute stimuli

by pressing of two different response keys

To act

To overcome

To control To influence

To determine

Negative attributes

To wait

To give up

To succumb To drift

To depend on circumstances

Positive attributes

love, joy, peace,

happiness, success;

hatred, disgust contempt, evil, anger

Developed by the author

- Explicit methods by P. Bartone “Dispositional Resilience Scale” (DRS- 15) consists of 15

items, including 3 subscales (commitment, control, and challenge) of 5 statements each. The

subscale of commitment determines how active the person is commited to life (as opposed to

non-commitment) allows a person to feel important and valuable enough to be fully included in

the decision of life tasks, despite the presence of stressful situations. The control determines the

52

extent to which a person can influence on what is happening (as opposed to a sense of

powerlessness). The challenge defines openness and sensitivity to changes in your life that are

seen as opportunities for personal growth (as opposed to fear of changes). Overall hardiness was

determined by the sum of the three subscales of the questionnaire - commitment, control, and

challenge.

- Strategic Aproach to the Coping Scale (SACS, Hobfoll, Dunahoo & Monnier, 1998; adaptation

to Latvian by Vija Mika, 2002) contains 9 models (scales) of coping behavior: assertive action;

avoidance, seeking social support, cautious actions, social joining, instinctiveactions, aggressive

actions, antisocial, and indirect actions. The survey allows to reveal the participant’s preferred

coping strategies in times of stress (Hobfoll, Dunahoo, Ben-Porath & Monnier, 1994; Dunahoo,

Hobfoll, Monnier, Hulhizer & Johnson, 1998).

Assertive actions is the ability to be independent from external influences and evaluations

of others, confidence in one’s actions, honesty, integrity, self-esteem and respect for others.

Avoidance is mental aspirations and behavioral efforts aimed at avoiding the problem

rather than to achieve success.

Seeking social support is reflected in an attempt to rely on others in getting emotional and

real support, advice.

Cautious actions are defined both as a sign of weakness, and the need to avoid being

tactless, and demonstrates a desire to understand others and to act so that the interactive group

has supported and would not move away .

Social joining are the action in accordance with the group.

Instinctive actions are actions without sufficient conscious control, under the influence of

external circumstances or because of emotional distress.

Aggressive actions occur in a critical attitude to the environment, involve direct "storm"

of problems and are aimed at gaining control over the situation, rather than harm.

Antisocial actions are actions performed in order to hurt someone or express in

indifference, obtaining benefits through the use of "weak points" of other people to take a better

position.

Indirect (manipulative) actions meant to hide one’s true intentions.

To study the reliability of the test the Cronbach's alpha was calculated (N = 80), the

results of which showed acceptable reliability of the test for practical use.

Procedure of the research.

Measurement of hardiness with experimental procedures of the IAT.

Measurement of hardiness with the explicit method by P.Bartone.

53

Measurement of coping strategies in stressful situations using technique by S. Hobfoll.

Each participant of the experimental study passed through four versions of the

experimental procedure of the IAT. Before the start of the experiment, on a computer monitor a

participant was given general instructions and specific instructions before each of the seven

blocks (tasks). Performance of the four versions of the implicit method took an average of 45 to

90 minutes. The total number of observations in the entire sample (N = 74 ) was 23088 cases. To

ensure the internal validity of the experiment the main parameters were unchanged (the time of

stimulus presentation, the intervals between stimuli, the number of stimuli - the words, the font,

chromatic background settings).

The task of the participants was the differentiation of presented verbal stimuli. Stimulus

word displayed on the screen without auditory accompaniment and remained on the screen until

the response (pressing a key) of the participant. The reaction time for each trail was recorded as

the time interval between the onset of stimulus presentation and pressing the correct key. The

order of stimulus presentation was given at random.

To calculate the effect of implicit preferences of associations connected with hardiness

and its components in the present study we used a D statistics (Greenwald, 2007; Rudman, 2011;

Plotka, et al., 2013).

We used the following statistical treatment: skewness and kurtosis tests, the Kolmogorov

-Smirnov test in the modification by Lillifor; Shapiro-Wilks test; visual examination of the charts

with the normal curve; the study of box diagrams (Boxplots): presence or absence of extreme

values or "outliers"; correlation analysis using Spearman's rank correlation coefficient, and in

some cases - Pearson coefficient; multiple regression analysis; frequency analysis; reliability

analysis and factor analysis .

Research participants

The study involved 327 people (average age 29 years, 80% Latvians, 20% Russian; 90%

male, 10% female; education: secondary - 54 %, special - 24%, higher -22 %) whose profession

is related to risk, of which in the experiment using the experimental procedures of the IAT 74

people participated.

The fourth section RESULTS reflects the answers to research questions. The results of

the analysis of reliability and validity of the adapted version of the methodology for measuring

hardiness by P. Bartone are described, the results of conformity of implicit and explicit

measurements, as well as the results of study of the relationship of hardiness, its components,

54

measured by experimental procedures of the IAT and explicit method, with the strategies of

coping in stressful situations among people whose profession is related to risk.

Main variables used in the research are shown in Table 2.

Table 2

Terms and abbreviations used in tables and figures

Term in English Term in Latvian Abbreviations

1. Commitment Iesaistīšanās Commitment (DRS-15)

2. Control Kontrole Control (DRS-15)

3. Challenge Izaicinājums Challenge (DRS-15)

4. Hardiness Dzīves izturība Hardiness (DRS-15)

5. Commitment (IAT1) Iesaistīšanās (IAT) * D_commitment *

6. Control (IAT2) Kontrole (IAT) * D_control *

7. Challenge (IAT3) Izaicinājums (IAT) * D_challenge *

8. Hardiness (IAT4) Dzīves izturība (IAT) * D_hardiness *

9. Assertive Action Assertīva rīcība (Pašpārliecināta rīcība) ASR

10. Social Joining Iesaistīšanās sociālajos kontaktos (Sociāla pievienošanās) ISK

11. Seeking Social Support Sociālā atbalsta meklēšana SAM

12. Cautious Action Piesardzīga rīcība PR

13. Instinctive Action Impulsīva rīcība IR

14. Avoidance Izvairīšanās IZV

15. Indirect Action Netieša rīcība NR

16. Antisocial Action Asociāla rīcība ASOR

17. Aggressive Action Agresīva rīcība AGR

* D-statistics makes it possible to estimate the effect of preference of implicit associations.

The second research question: Does linguistically adapted version of technique developed by

P. Bartone conform to its original version?

The results of verifying the reliability and validity of explicit method by P. Bartone

The reliability of the adapted version of the P. Bartone’s test to measure hardiness was

assessed on the basis of processing the results of 327 test participants, whose profession is

related to risk. To assess the reliability coefficient the Cronbach’s alpha was used. For the

subscale "commitment" it was (α = .69), for the subscale „control” (α = .65), for the subscale

„challenge” (α = .65), for the overall index of hardiness (α = .75), indicating the sufficient

reliability and internal consistency of this method. Analysis of results stability or test- retest

reliability was determined by repeated testing (retest). Test-retest reliability coefficients on the

scale of hardiness in general and its subscales (commitment, control, challenge) ranged from (r =

.61; p> .001) to (r = .69; p> .001).

55

Furthermore, we compared relationship in subscales in the technique and obtained high

and significant correlation coefficients between the overall index of hardiness and the

components, which were for the component of commitment (r = .832; p> .001), control (r = .744;

p> .001), challenge (r = .751; p> .001), and between the components themselves the obtained

correlation coefficients did not exceed 0.6.

To test the conceptual validity of the adapted methodology for measuring hardiness the

factor analysis was applied. Extraction of factors was carried out by the method of principal

components. Source data contain the answers of 327 participants to 15 test questions. Two

versions of factor analysis were used with the extraction of three and four factors. In both cases,

we selected components the eigenvalues of which according to the Kaiser criterion were greater

than one. The total proportion of total variance due to three factors accounted for 47.07 %, due to

four - 55.19%. The results of the factor analysis of the adapted version of the hardiness test in

general correspond to the conceptual structure of its original version. We identified opportunities

to rework the adapted version of the method and specified its direction.

The third research question: Is there a consistency of measurement of hardiness and its

components obtained by experimental procedures of the IAT and by explicit measurement (by P.

Bartone)?

The research of correspondence between implicit and explicit measurements of hardiness

To investigate the compliance of the results of implicit and explicit measurements we

applied the correlation analysis using the Spearman rank correlation coefficient and the

coefficient of Pearson correlation, multiple regression analysis, calculation of the percentage of

matches between the results obtained with the experimental procedures of the IAT and adapted

version of the explicit methodology by P. Bartone (DRS-15), and studied the connection with the

scales of S. Hobfoll SACS technique.

Correlation analysis using Spearman's rank correlation coefficient for the variables of

hardiness, commitment, control and challenge, as measured by experimental procedures of the

IAT and methodology by P. Bartone (DRS- 15) showed relatively low and statistically non-

significant results, therefore the research was extended for the different levels of studied

variables, which yielded values of correlation coefficients that fall within the acceptable range of

0.12 to 0,72 (Rudman, 2011: 32). Implicit - explicit correspondence can be described as

heterogeneous. On the one hand, implicit and explicit responses originate from different sources

and from this point of view it is difficult to expect a good correspondence between the results, on

56

the other hand, we can expect their matches because they are based on similar types of

information (Rudman, 2011).

On the basis of contingency tables we calculated percentage of matches of measurements

of hardiness and its components, obtained by experimental procedures of the IAT and explicit

methodology by P. Bartone (DRS-15). The maximum percentage of matches was 39.4 % for the

variable "control".

For hardiness and its components measured with the experimental procedures of the IAT

we performed the multiple regression analysis. The variable "D_hardiness" was taken as the

dependent variable and the remaining variables as independent variables (predictors). The

correlation coefficients between "D_hardiness" and scales "D_control” (r = .597) and

"D_challenge” (r = .409) are quite high and significant (p> .01). Only the correlation with

"D_commitment" can not be regarded as satisfactory. Between the scales the correlation

coefficients in absolute value are not greater than 0.6.

The predicted value of the function „D_hardiness” was obtained:

ChallengeDControlDCommitmentDHardinessD _091,0_565,0_053,0134,0_

Only the variable „D_control” has statistical significance of the B-coefficients.

The ratio of the B-coefficients does not allow to make a conclusion about the effects of a

factor on the dependent variable as the independent variables usually are measured in different

scales and have different scale. To resolve this problem, we introduced a regression coefficient β,

which takes values from -1 to 1.

The standardized partial regression coefficients are called beta coefficients. They point to

the importance of the predictor variables included in the regression equations and allow us to

determine which of the predictor variables has the strongest impact on the dependent variable.

The standardized regression coefficients β reflect the relative degree of influence of each of the

predictor variables, i.e. the impact of one independent variable on the dependent variable for

fixed values of the other independent variables. The more this independent variable is correlated

with other independent variables, the smaller the absolute value of its coefficient β. The

coefficient β is a universal measure of the influence of the independent variable. The

standardized regression coefficients allow to correlate the independent variables to their value

for the dependent variable.

The predicted standardized regression equation is:

zzzz ChallengeDControlDCommitmentDHardinessD _*095,0_*550,0_*050,0_

57

Out of the equation and the correlation diagram (Fig.1) follows that the variable

„D_control” has the greatest influence on the dependent variable „D_hardiness” (β = +0,565).

35.7 % of the variance of the variable „D_hardiness” is determined by the combined effect of the

independent variables „D_commitment”, „D_control” and „D_challenge”.

R-Square = .357 - the coefficient of determination is the proportion of variance in the

dependent variable „D_hardiness”, due to the influence of the independent variables

„D_commitment”, „D_control” and, „D_challange”. ANOVA analysis of variance showed a

statistically significant result (F (3,70) = 12.949; p ≤ .001).

Figure 1. The correlation diagram with regression lines expressing the linear

relationship between the „D_hardiness”, „D_commitment”, „D_control”, „D_challenge”

measured by experimental procedures of the IAT

D_HARDINESS

(D_DZĪVES IZTURĪBA)

D_COMMITMENT

(D_IESAISTĪŠANĀS)

D_CONTROL (IAT)

(KONTROLE)

D_CHALLENGE

(D_IZAICINĀJUMS)

0.550*

Figure 2. The structure of hardiness measured with the experimental procedures of

the IAT

58

The third research question: Is there a relationship of hardiness and its components measured

by explicit and implicit measures and strategies of coping with stressful situations of people

whose profession is associated with risk?

Research of relationship of hardiness measured with explicit and implicit methods

and the scales of S. Hobfoll SACS technique

To determine the correlation between hardiness and its components measured with the

explicit method by P. Bartone and coping strategies we applied the Spearman correlation

analysis. There are statistically significant relationships between:

Hardiness (DRS-15) Assertive actions (ASR) Sr =.330; p=.004≤.01

Hardiness (DRS-15) Avoidance (IZV) Sr = - .421; p=.000≤.001

Commitment (DRS-15) Assertive actions (ASR) Sr =.298; p=.010≤.01

Commitment (DRS-15) Avoidance (IZV) Sr = -.469; p=.000≤.001

Control (DRS-15) Seeking social support (SAM) Sr =.229; p=.049≤.05

Challenge (DRS-15) Assertive actions (ASR) Sr = .300; p=.009≤.01

Challenge (DRS-15) Avoidance (IZV) Sr = - .395; p=.001≤.001

Challenge (DRS-15) Cautious actions (PR) Sr = - .247; p=.034≤.05

D_commitment Avoidance (IZV) Sr =.277; p=.017≤.05

D_commitment Cautious actions (PR) Sr =.255; p=.028≤.05

It was found that the overall hardiness, the subscale „Commitment” and subscale

"Challenge" are positively correlated with the active coping strategy „assertive actions” and

negatively correlated with the passive strategy of „avoidance”. In addition, the subscale

"Challenge" is negatively correlated with the passive coping strategy of „cautious actions”. The

scale of hardiness "Control" is positively correlated with the prosocial coping strategy of

”seeking social support”.

59

Thus, the study participants prefer to use coping strategies focused on social interaction

in stressful situations, actively rely on social support, as well as are more focused on solving

problems rather than avoidance of failure and neglect cautious actions.

Using the experimental procedure of the IAT (D_commitment) we found that

commitment is positively correlated with passive coping strategies: avoidance and cautious

actions.

The relations between hardiness, control and challenge measured with experimental

procedures of the IAT and coping strategies were not found.

Based on the mean, frequency diagrams were constructed where one can see significant

differences in the implicit and explicit measurement of hardiness and its components. Figures 4 -

15 show diagrams for the means of hardiness, commitment, control and challenge measured with

the IAT (black bars) and using the methods by P. Bartone, divided by 40 (white bars).

Figure 4.

Figure 5.

Figure 6.

Figure 7.

Figure 8.

Figure 9.

Figure 10.

Figure 11.

Figure 12.

60

Figure 13.

Figure 14.

Figure 15.

As an example, consider Figure 7 which shows significant differences in the results of

measurements of commitment with implicit and explicit methods. Only 5 members of the group

from No.1 to No.25 have a positive effect of implicit preferences related to commitment. The

other members of this group, according to the results of self-assessment procedures, have

generally an average level of commitment. With the implicit measure it is largely observed an

average negative effect of implicit preferences (D> -0,6 & D ≤ -0,15) and a high negative effect

of implicit preferences associated with commitment (D <= -0,6).

The research question: In what extent an experimental procedure based on the methodology of

IAT is appropriate for measuring the construct of hardiness?

Using the basic principles of implicit methodology allowed us to build correctly an

experimental procedure of the IAT which contributed to the increase of its validity and

reliability.

Calculations of the implicit effect of preferences associated with hardiness and its

components were made as follows: all the trials of less than 300 ms and greater than 10,000 ms

were deleted; average response time was calculated for each of the blocks of dual classification

(Blocks 3, 4, 6, 7); calculation was carried out for combined standard deviation for each subject

for blocks 3 and 6, and for blocks 4 and 7. D-statistics makes it possible to estimate the effect of

preference.

The D-statistics values of 0.15, 0.35 and 0.60 correspond to weak, medium and strong

effect, respectively. Similarly - in the direction of negative D’s. The values of the D-statistics in

the range of 0.15 - 0.35 correspond to weak effect, from 0.35 - 0.60 to medium effect, more than

0.60 – to the strong.

As an example, the experimental procedure of the IAT designed for the component of

hardiness (commitment) is observed.

61

The target categories in blocks 6 and 7 is a set of verbal stimuli (reflecting the pattern of

behavior, motivators, attitudes) semantically related to commitment and negative attributes, and

a set of verbal stimuli (categories) related to the isolation and positive attributes.

In blocks 3 and 4 as the target categories we presented a set of verbal stimuli (categories)

realated to commitment and positive attributes and a set of verbal stimuli (categories) related to

isolation and negative attributes.

Therefore, 036

3636

s

xxD if the reaction time to verbal stimuli with negative valence

(related to involvement ) is longer than the reaction time to verbal stimuli with positive valence

(related to non-commitment), this indicates the implicit preferences of verbal stimuli related to

commitment. The same result applies to 047

4747

s

xxD and 0

24736

DDD .

Accordingly, 0D is related to the effect indicating the association with isolation.

When D = 0, there is no effect (preference).

Similar calculations were made for other versions of the experimental procedure of the

IAT.

The present research examined two variants of the separation of D-statistics on the levels

(for example, for the experimental procedure (IAT1_commitment)).

Variant 1.

D ≤ -0,15 – “more non-committed than committed";

-0,15<D<0,15 – “no preferences”;

D≥0,15 - “more committed than non-committed" .

Variant 2.

D≤-0,60 - “more non-committed than committed";

-0,60<D≤-0,15- “more non-committed than committed";

-0,15<D<0,15 – “no preferences”;

0,15≤D<0,60 - “more committed than non-committed";

D≥0,60 - “more committed than non-committed".

Thus, the experimental procedures of the IAT can measure the effect of implicit

preferences of verbal stimuli (that characterize parameters of behavior defined by personality

traits, his/her intentional and motivational characteristics that reflect the content of the construct

of hardiness and its components) and the attributes that have a positive or negative valence.

62

DISCUSSIONS

As a result of the research its aim and objectives were implemented and main results are

presented.

A theoretical analysis considers the basic concepts of implicit social cognition,

approaches that focus both on the automatic nature of implicit attitudes, and the sources of their

origin. The problem of matching implicit and explicit measurements and models (MODE-model,

dual-attitudes model, metacognitive model, associative–propositional evaluation model, and etc.)

explaining them, were examed.

We considered the concept of "implicit" and "explicit", as well as the advantages and

limitations of explicit and implicit methods for measuring attitudes. The basic methodological

principles of the IAT which underly the creation of the experimental procedure of the IAT, are

given.

The main provisions of the methodology of implicit social cognition give reason to

believe that the measurements with the use of implicit and explicit measurement provide not

only additional information on correspondence between measurements carried out with the use

of both methods, but also provide a new understanding of the researched construct (hardiness).

The theoretical basis of the present research are the work of S. Maddi and P. Bartone,

who consider hardiness as a complex personality construct, presented in the form of a pattern of

attitudes, skills and abilities, thanks to which a person is able to turn stressful circumstances from

potential disasters into a perspective of personal growth. Hardiness includes three components:

commitment, control and challenge.

The results of empirical research using self-assessment procedures, showed that hardiness

acts as a regulatory factor or a buffer against stress, has a significant impact on the effectiveness

of professional activity, affects the resources of coping in stressful situations through the use of

coping strategies focused on solving problems, contributes to the preservation of mental and

physical health in stressful situations.

Despite the existence of a large number of implicit association tests that measure a

variety of psychological phenomena, there are not enough researches of implicit measurement of

hardiness.

The research produced four experimental procedures of the IAT (IAT1_commitment,

IAT2_control, IAT3_challenge, and IAT4_hardiness).

Answering the first research question, to what extent the experimental procedure based

on the methodology of the IAT is useful for measuring the construct of hardiness, a positive

answer was given.

63

Experimental procedures of the IAT allowes us to measure the effect of hidden, implicit

preferences of verbal stimuli (that characterize the parameters of behavior defined by personality

traits, its intentional and motivational characteristics that reflect the content of the construct of

hardiness and its components) and attributes that have a positive or negative valence.

We revealed an effect of implicit preferences of verbal stimuli (that characterize the

parameters of behavior defined by personality traits, his/her intentional and motivational

characteristics) related to involvement, control, challenge, an overall index of hardiness and

attributes that have a positive or negative valence.

In the present research we carried out the first attempt to create an experimental

procedure of the IAT, based on the methodology of IAT.

The issue of the suitability of the experimental procedure of the IAT involves two

aspects: what the IAT measures and what are its psychometric properties. In the construction of

the experimental procedure of the IAT for measurement of hardiness we scientifically

substantiated the selection of categories and attributes, algorithm of the procedure, used a special

licensed computer program and D-statistics to determine the hidden effect of preferences. In

general, these activities have helped to improve validity and reliability of implicit methods.

Future research will also focus on the clarification of its psychometric properties.

The study raised the question of compliance between the proposed version of the

linguistic adaptation of P. Bartone techniques and its original version.

Construct validity of the linguistically adapted version of P. Bartone techniques aimed at

measuring hardiness and its components, generally reflects the conceptual structure of its

original. Thus, a positive answer to the research question was received.

To study the reliability we calculated Cronbach's alpha (N = 327) and verified test-retest

reliability of the results of the re-test (N = 228). Cronbach's alpha was (α = .69) for the subscale

"commitment”, (α = .65) for the subscale “control”, (α = .65) for the subscale “challenge”, (α =

.75) for the overall index of hardiness, indicating sufficient reliability and internal consistency of

the proposed version of the method. Test-retest reliability coefficients (test-retest reliability) on

the scale of hardiness in general and its subscales (commitment, control, challenge) ranged from

(r = .61; p> .001) to (r = .69; p> .001). The results of the factor analysis of the data as a whole

reflected the conceptual structure of the original scale of hardiness of P. Bartone (DRS- 15).

Each of the first three identified factors formed the variables with high factor loadings associated

with items of one of the three subscales of the original scale of hardiness. The share of the total

variance due to these three factors accounted for 47%. Some items of the subscales of

commitment and control were also included into the fourth factor, but the biggest factor loadings

had the item referring to the commitment subscale. This suggested that the subscale of

64

commitment in the proposed version is meaningful and reflects the construct that was not

described in the original version of the scale of P. Bartone. This result not only reflects the need

to refine the scale of commitment, but also is the result of a specific sample of the research, that

also points out the possibility of revised edition of the translation of certain questions - items of

techniques for improving its psychometric characteristics, and to improve the structure of the

research sample.

The question of whether there is compliance between the measurement of hardiness and

its components, obtained with experimental procedures of the IAT and explicit methodology was

confirmed.

The authors proved partial matching between the measurement of hardiness and its

components, obtained by experimental procedures of the IAT and explicit methods. The results

showed compliance with the implicit and explicit measurement of constructs studied, evaluated

with the correlation coefficients, the values of which fall within the permissible range of 0.12 to

0,72 (Rudman, 2011:32). Due to a small enough sample size in this research, the focus was more

on the value of correlation coefficients, rather than of their statistical significance.

The results of the research are consistent with those of other scientists who point to the

correlation between implicit and explicit measurements that ranged from r = .13 to r = .75

(median r = .22) (Wittenbrink & Schwarz, 2007).

The results are confirmed by laboratory research as well that have shown that there are

only weak or medium (but generally positive) correlation between the IAT and explicit

measurements of the same construct (Bosson et al., 2000; de Jong, van den Hout, Rietbroek, &

Huijding, 2003; Egloff & Schmukle, 2002; Greenwald et al., 1998; Karpinski & Hilton, 2001;

Ottaway, Hayden & Oakes, 2001; Rudman & Kilianski, 2000).

There is a match percentage of hardiness measurements with the use of experimental

procedures of the IAT and explicit methodology by P. Bartone, which was 39,4% for the

variable of “control”. For the variable of “challenge” the percentage of matches was 35.3%, for

the overall index of hardiness 33,8%, “Challenge” - 30%. Therefore, the compliance of

measurements with the use of experimental procedures of the IAT and self-assessment

techniques by P. Bartone can be considered as satisfactory.

The results of the multiple regression analysis allowed us to derive the equation of

multiple linear regression for experimental procedures of the IAT.

ChallengeDControlDCommitmentDHardinessD _091,0_565,0_053,0134,0_

65

From the equation it follows that the greatest influence on the dependent variable

„Hardiness” (overall index) the variable „Control” had (β = +0,565), while the smallest one had

the variable „Commitment”. 35.7% of the variance of the variable „Hardiness” is determined by

the combined effects of the independent variables „Commitment”,”Control”, and „Challenge”.

Analysis of the consistency of implicit and explicit measurement of hardiness

(component of commitment) of the sample participants demonstrated the presence of the

discrepancy: the part of participants had high indices on the explicit scale which were followed

by low implicit indices. This discrepancy can be explained by specific of professional activity of

research participants, as their professions are related to risk and their activity regulates their

behavior and limits the manifestations of aspects of commitment. This regulation can affect the

internal implicit determinants of actual behavior, but not limit the representations of the desired

behavior, measured by the explicit test. Therefore, the psychological nature of component

“commitment” should be further investigated and is not necessarily caused by drawbacks of the

adapted version of the scale by P. Bartone.

The answer to the question whether there is a relationship of hardiness and its

components, measured by explicit and implicit measurements with strategies of coping with

stressful situations of people, whose professions are related to risk, is controversial.

There is a relationship of hardiness and its components (commitment, control, and

challenge) measured by explicit method with some coping strategies in stressful situations of

people whose professions are related to risk.

The results of present research showed that there are significant positive correlations

between overall indicator of hardiness, subscales “Commitment” and “Challenge” and active

coping strategies (assertive actions) and negative correlations with passive strategy (avoidance).

In addition, the subscale “Challenge” is negatively correlated with passive coping strategy

(cautious actions) and "Control" is positively correlated with prosocial coping strategy (seeking

social support). The obtained data are consistent with the results of other researches (Sharpley,

Dua, Reynolds & Acosta, 1999; Solcava & Sykora, 1985; Florian, Mikulincer & Taubman,

1995; Khoshaba & Maddi, 1999; Williams, Wiebe & Smith, 1992; Solcova & Tomanek, 1994;

Šaplavska & Plotka, 2009, 2011, 2012, 2013).

There is a positive relationship of commitment, measured by the experimental procedure

of the IAT and passive coping strategies in stressful situations (avoidance and cautious actions)

of people whose professions are related to risk.

This paradox requires an explanation. The data were obtained on a sample of people

whose profession is related to risk, the specific activity of whom involves strict adherence to

orders. In this situation the significant differences between explicit attitudes which are

66

appropriate to commitment and implicitly measured construct of commitment, are possible. The

manifestation of commitment in their activities are strictly regulated, limiting the possibility of

leadership, awareness of self-worth and value, and the possibility of full integration into the

solution of life tasks.

As can be seen from the obtained data, only 25% of participants showed the consistency

of the results of explicit and implicit measures of commitment, but the rest part demonstrated the

discrepancies of the results. This fact may indicate that of the majority of participants the formal

constraints of behavior are exist, which may be caused by their activities and lead to

inconsistency of explicit (apparent, conscious) and implicit (hidden, unconscious) constructs of

commitment.

Conclusions

1. Construct validity of linguistically adapted version of technique by P. Bartone (DRS-15)

which is aimed at measuring the hardiness and its components, in general reflects the

conceptual structure of the original.

2. Results of the factorial analysis of the data indicated the need to finalize the formulation

of the translation of individual questions (items) of explicit technique by P. Bartone

(DRS-15) to improve its psychometric characteristics.

3. Partial compliance of measurement results of hardiness and its components obtained by

experimental procedures of IAT and explicit technique by P. Bartone (DRS-15) was

proved.

4. The results showed compliance of implicit and explicit measurements of researched

constructs evaluated by the correlation coefficients, the values of which fall within the

valid range from 0.12 to 0.72.

5. Maximum percentage of compliance of measurements results of hardiness, using

experimental procedures of IAT and explicit technique by P. Bartone (DRS-15) was

39.4% for the variable “Control”.

6. Multiple regression analysis allowed us to derive an equation of multiple linear

regression for the experimental procedures of IAT, from which it follows that the

variable “Control” has maximum impact on the dependent variable “Hardiness” (overall

index).

7. The results of correlation analysis revealed the correspondence between hardiness and its

components (commitment, control, challenge) measured by the explicit method, with

some coping strategies in stressful situations among people whose professions are

associated with risk. There are significant positive correlations between the overall index

67

of hardiness, its components – “Commitment” and “Challenge” and active coping

strategies (assertive actions) and negative correlations with the passive coping strategy

(avoidance). Also, a component of hardiness “Challenge” negatively correlates with the

passive coping strategy (cautious action) and “Control” positively correlates with the

prosocial coping strategy (seeking social support).

8. There is a positive relationship of commitment measured by the experimental procedure

of IAT and passive coping strategies in stressful situations (avoidance and cautious

actions).

9. Designed experimental procedures of IAT (IAT1_commitment, IAT2_control,

IAT3_challenge, IAT4_hardiness) allowed us to measure the effect of the latent, implicit

preferences of verbal stimuli associated with commitment, control, challenge, and overall

index of hardiness and attributes that have a positive or negative valence.

Limitations and futher perspectives of the research

Limitation of the research

Further improvement of methodological procedures of work on the words that reflect the

content of the categories used in the experimental procedures of Implicit Association Test is

necessary.

Directions for further researches

In further researches aimed at understanding the construct of hardiness it is supposed to

apply the method of unconscious emotional priming. Application of this method will contribute

to a deeper interpretation of the results of further researches.

Jeļena Šaplavska. Dzīves izturības mērījumi ar eksplicītām un implicītām metodēm (ar risku

saistīto profesiju pārstāvjiem). Promocijas darba kopsavilkums =Research of hardiness using

explicit and implicit measures (on the basis of professions related to risk). Summary Of the thesis

for obtaining the Doctoral Degree.