Post on 25-Jun-2015
description
+
The Rediscovery of the MindPrāta / psihes atkalatklāšanaKaspars Beķeris
+ Dominējošo prāta pētniecības tradīciju kritika
Duālisma tradīcija
Rene Dekarts - karteziānisms
Materiālisma tradīcija
Pjērs Gasendi (1592 – 1655) Dekarta kritika, empīrisms,
zinātniskā perspektīva
Džons Serls – BIOLOĢISKAIS NATURĀLISMS
+Serla iebildumi pret duālismu un tā pausto prāta / psihes skaidrojumu Noliedz ideju par to, ka ķermenis
un prāts ir divas atsevišķas substances
Prāts / psihe nav substance – Serlam apziņa ir augstāka līmeņa sistēmiska smadzeņu parādība, jeb bioloģiska un tātad – fiziska smadzeņu parādība (feature)
Serls apskata APZIŅU (CONSCIOUSNESS) kā reālās pasaules reālu sastāvdaļu – to nav iespējams izslēgt (monisms, materiālisms) vai reducēt uz ko citu (duālisms, arī materiālisms)
+Serla iebildumi pret materiālismu un tā pausto prāta / psihes skaidrojumu Arī materiālisti izmanto karteziānisma
laika vārdnīcu
“Fiziskais” pret “garīgo/psihisko”, “ķermenis” iepretim “prātam/psihei” un “matērija” pret “garu” (spirit) vai “materiālisms” pret “garīgumu” (mentalism)
Tādējādi mēs esam nolemti domāt, ja kaut kas ir “garīgs/psihisks”, tad tas nevar būt fizisks vai ja kaut kas ir nemateriāls, tas nevar būt materiāls
+Serla iebildumi pret materiālismu
+ Biheiviorisms Neņem vērā iekšēju psihisku (mental)
stāvokļu esamību papildus ārēji novērojamai uzvedībai
Nav skaidrs kāda ir psihisku jēdzienu dispozīcija pret biheiviorāliem jēdzieniem
Analīzē parādās cirkularitāte, lai analizētu pārliecību (belief) uzvedības kontekstā jāatsaucas uz vēlmēm (desire), un otrādi – Jāņa pārliecība, ka līs lietus tiek manifestēta viņa rīcībā, aizverot logus. (Taču vienīgi tad, ja mēs pieņemam, ka Jānis nevēlas, lai lietus ūdens iekļūst pa logu un Jānis ir pārliecināts, ka atvērts logs ļaus ūdenim iekļūt. Ja nav nekā cita, kas Jānim patīk labāk par lietu, kas pil pa logu iekštelpās, viņš nevēlēsies to aizvērt.)
Tātad bez hipotēzēm par Jāņa vēlmēm un citām pārliecībām, mēs pat nevaram sākt analizēt viņa sākotnējo pārliecību. (tas pats par vēlmēm)
+(Tipa) Identitātes teorija(s)
Liek vienādības zīmi starp prāta / psihiskiem stāvokļiem UN smadzeņu & centrālās nervu sistēmas darbību
SĀPES = C grupas nervu šķiedru stimulācija
Serls uzdod jautājumu – Vai tādā gadījumā psihiskās vienādojuma puses īpašības var raksturot kā “subjektīvas, garīgas, introspektīvas”?
“JĀ!” – mēs neesam atbrīvojušies no psihes (nevaram likt vienādības zīmi, jo tas neko neskaidro)
“NĒ!” – mēs gluži vienkārši ignorējam psihi, bet mēs taču visi zinām, ka tā eksistē!
+“Melnās kastes” funkcionālisms 2 dažādi smadzeņu
stāvokļu inskripcijas (tipi) būs viena tipa inskripcijas, ja 2 smadzeņu stāvokļiem ir vienāda cēloņattiecība pret stimulu, ko saņem organisms, pret tā dažādiem citiem “mentāliem” (psihiskiem?) stāvokļiem un pret tā ārējo uzvedību
Bet uztver prātu kā “melno kasti”
Mana pārliecība, ka līs būs stāvoklis, ko izraisa tas, ka uztveru mākoņus un vēju un kopā ar manu vēlmi, lai lietus neiekļūst pa logiem tas izraisīs manī vēlmi tos aiztaisīt. (Būtībā izvairās no iepriekšējiem pārmetumiem biheivioristiem, jo ņem vērā psihiskos stāvokļus, nevis tikai “stimuli – uzvedība”.)
+Prāta kā “melnās kastes” piemērs
+“Melnās kastes” funkcionālisms
Piemērs: lūgums sakārtot sarkanos zīmuļus vienā kaudzītē, bet zaļos otrā kaudzītē. Ārēji nav iespējams pateikt kādi cēloņattiecību procesi nosaka šo izvēli.
Neņem vērā QUALIA, nepietiek tikai ar cēloņattiecību skaidrojumu, lai izskaidrotu psihiskos fenomenus, vajag ņemt vērā arī to kvalitatīvās īpašības u.c. iezīmes
+(Spēcīgā) Mākslīgā intelekta teorija
Būtībā pielīdzina prātu programmai, bet smadzenes – mašīnai – “computer functionalism”
Tātad specifiski psihiski prāta aspekti var tikt pētīti un saprasti, nezinot kā stādā smadzenes. Nav jāstudē smadzenes, lai pētītu prātu.
Aizmirst par apziņu
Un intencionalitāti
ĶĪNIEŠU ISTABAS ARGUMENTS
+Ķīniešu istabas arguments
Kāds, kurš nesaprot ķīniešu valodu ir ieslēgts istabā ar ķīniešu simboliem un datoru, kas var atbildēt uz jautājumiem ķīniešu valodā. Ievade ir simboli jautājumu formā, atbilde ir jauni datora atlasīti ķīniešu simboli.
Var uzskatīt, ka viss kārtībā, jo atbildes ir tādas pašas kā dotu, kāds kurš saprot ķīniešu valodu, taču patiesībā neviens sistēmas dalībnieks burtiski nesaprot ķīniešu valodu
Programma ir sintaktiska, bet prātam piemīt garīgs jeb semantisks saturs - jebkurš mēģinājums “uzprogrammēt” prātu neņem vērā šo.
https://www.youtube.com/watch?v=TryOC83PH1g
+Izslēdzošais materiālisms
Psihiskus stāvokļus nevar reducēt uz neiropsiholoģiskiem stāvokļiem
Līdz ar to psihiski stāvokļi nemaz nepastāv
“Folk psychology”
Mēs varam empīriski novērot psihiskus stāvokļus
+Serls par APZIŅU (CONSCIOUSNESS)https://www.youtube.com/watch?v=WFQ0Spu50Oc
+Apziņas problēma ir bioloģiska problēma
Apziņa sastāv no iekšējiem, kvalitatīviem un subjektīviem apzināšanās stāvokļiem un procesiem
pirmkārt tā ir iekšēja (inner),
otrkārt kvalitatīva (qualitative) tādā nozīmē, ka katram apziņas stāvoklim ir konkrēts veids kā tas tiek sajusts, konkrēts kvalitatīvs raksturlielums un
treškārt – tā ir subjektīva, jo apziņas stāvokļus vienmēr piedzīvo subjekts – dzīvnieks vai cilvēks.
vēl kāda svarīga apziņas iezīme: vienotība (unity) – proti, visi apziņas stāvokļi jebkurā “aģenta” dzīves brīdī ir daļa no viena vienota apziņas lauka, kas ir ļoti svarīgi apziņas pētniecībā
+Citas apziņas iezīmes - intencionalitāte
Intencionalitāte – tā ir tā psihisko stāvokļu īpašība caur kuru tie ir vērsti uz (vai par) objektiem un norišu stāvokļime pasaulē
Būtībā tie ir jebkuri psihiski fenomeni, kam ir saturs ar referenci
Tātad arī pārliecības, cerības, nodomi, bailes, vēlmes un uztvere ir intencionālas
Ja pastāv pārliecība – tā ir pārliecība par kaut ko
Tomēr jāpiebilst, ka ne visi psihiski stāvokļi ir intencionāli un ne visa intencionalitāte ir apzināta
Piemēram, var eksistēt nemiers, bažas, kas nav vērstas uz kādu objektu
+APZIŅA. KOPSAVILKUMS
Apziņa ir bioloģisks fenomens
Tā satur iekšējus, kvalitatīvus un subjektīvus uztveres, sajušanas un domāšanas stāvokļus
Tās svarīgākā iezīme ir vienota, kvalitatīva subjektivitāte
Apziņas stāvokļus rada neirobioloģiski procesi smadzenēs, kas notiek smadzeņu struktūrās
Apziņa atšķiras no citiem bioloģiskiem fenomeniem ar to, ka tā ir subjektīva, tai piemīt pirmās personas ontoloģija
Tomēr Serls uzsver, ka tas neliedz mūs gūt epistemoloģisku (ar izziņu saistītu) objektivitāti
Tātad joprojām iespējama objektīva un zinātniska apziņas izpēte
+Izmantotā literatūra Searle, J. R. (2000). Consciousness. Annual review of
neuroscience. Volume: 23, Pages: 557-578.
Searle, J. R. (2004). Mind. A Brief Introduction. Oxford: Oxford University Press.
Searle, J. R. (1994). The Rediscovery of the Mind. Cambridge: MIT Press.